”Mācaities no manis”

”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” (MATEJA 11:29)

1. Kāpēc ir labi un patīkami mācīties no Jēzus?

JĒZUS KRISTUS vienmēr domāja, mācīja un rīkojās pareizi. Lai gan Jēzus dzīves laiks uz zemes bija īss, tas bija interesants un nesa viņam gandarījumu un prieku. Viņš sapulcināja mācekļus un palīdzēja tiem saprast, kā pielūgt Dievu, mīlēt cilvēkus un uzvarēt pasauli. (Jāņa 16:33.) Jēzus iedvesa mācekļos cerību un ”cēla gaismā dzīvību un neiznīcību ar evanģeliju”. (2. Timotejam 1:10.) Vai jūs uzskatāt sevi par viņa mācekli? Ko īsti nozīmē būt Jēzus māceklim? Pievēršot uzmanību tam, ko Jēzus ir teicis par mācekļiem, mēs varam daudz ko iegūt. Tā mēs varam uzzināt viņa viedokli un iegūt daudz svarīgu atziņu. (Mateja 10:24, 25; Lūkas 14:26, 27; Jāņa 8:31, 32; 13:35; 15:8.)

2., 3. a) Ko nozīmē būt Jēzus māceklim? b) Kāpēc ir svarīgi sev pajautāt: ”Kā māceklis es esmu?”

² Vārds, kas Kristiešu grieķu rakstos tulkots ar vārdu ”māceklis”, nozīmē ’tas, kas kaut kam pievērš uzmanību, tas, kas mācās’. Šim vārdam līdzīgs darbības vārds ir atrodams Mateja evaņģēlija 11. nodaļas 29. pantā: ”Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Pats par sevi saprotams, būt māceklim nozīmē no kāda mācīties. Evaņģēlijos par mācekļiem parasti tiek saukti Jēzus vistuvākie sekotāji, kuri viņu pavadīja sludināšanas ceļojumos un mācījās no viņa. Par mācekļiem tiek saukti arī tie cilvēki, kas atklāti vai slepenībā piekrita Jēzus mācībām. (Lūkas 6:17; Jāņa 19:38.) Evaņģēlijos ir pieminēti arī ”Jāņa [Kristītāja] un farizēju mācekļi”. (Marka 2:18.) Tā kā Jēzus brīdināja savus sekotājus sargāties no ”farizēju mācības”, būtu labi sev pajautāt: ”Kā māceklis es esmu?” (Mateja 16:12.)

 ³ Ja mēs esam Jēzus mācekļi, ja mēs no viņa esam kaut ko iemācījušies, citiem mūsu klātbūtnē būtu jājūtas garīgi bagātinātiem. Cilvēkiem būtu jāredz, ka mēs esam iemācījušies no Jēzus, ko nozīmē būt lēnprātīgiem un pazemīgiem. Vai cilvēki, par kuriem mēs esam atbildīgi darbā, draudzē vai ģimenē, jūt, ka mēs pret viņiem izturamies tāpat, kā Jēzus izturējās pret tiem, par kuriem viņš rūpējās?

Jēzus attieksme pret cilvēkiem

4., 5. a) Kāpēc ir viegli uzzināt, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, kam klājās grūti? b) Kas notika, kad Jēzus bija ieradies uz mielastu pie kāda farizeja?

⁴ Mums jāsaprot, kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem, it sevišķi pret tiem cilvēkiem, kam bija nopietnas problēmas. To nav grūti uzzināt, jo Bībelē ir daudz stāstīts par Jēzus attieksmi pret cilvēkiem vispār un pret cilvēkiem, kas bija apbēdināti. Jēzus attieksmei pret cilvēkiem ir noderīgi pretstatīt farizeju un citu tā laika reliģisko vadītāju nostāju. Šāds pretstatījums ir ļoti pamācošs.

⁵ Mūsu ēras 31. gadā, kad Jēzus sludināja Galilejā, ”kāds no farizējiem viņu lūdza, lai viņš pie tā ēstu”. Jēzus labprāt pieņēma šī cilvēka uzaicinājumu. ”Viņš, iegājis farizēja namā, apsēdās. Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka viņš sēžot farizēja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu un stāvēja aiz viņa pie viņa kājām, raudāja un iesāka  slacināt viņa kājas ar savām asarām, un nožāvēja ar saviem galvas matiem un skūpstīja viņa kājas un tās svaidīja ar savu eļļu.” (Lūkas 7:36—38.)

6. Kā sieviete, kas bija grēciniece, varēja nokļūt farizeja mājā?

⁶ Nedaudz padomāsim par šo notikumu. Kādā uzziņu avotā par to teikts: ”Sieviete (37. p.) izmantoja sabiedrībā pieņemtu paradumu, kas ļāva trūcīgiem cilvēkiem apmeklēt šādu mielastu, lai dabūtu ēdienu, kas pēc tā palicis pāri.” Tas palīdz saprast, kāpēc pie namatēva varēja ierasties neaicināti viesi. Iespējams, bija arī citi, kas gribēja kaut ko dabūt pēc mielasta. Bet minētā sieviete rīkojās visai neparasti: viņa nestāvēja malā un negaidīja, kad mielasts būs galā. Šai sievietei bija slikta slava, jo viņa tika saukta par grēcinieci. Arī Jēzum bija zināmi ”viņas grēki, kuŗu bija daudz”. (Lūkas 7:47.)

7., 8. a) Ko mēs, iespējams, domātu situācijā, kas aprakstīta Lūkas evaņģēlija 7. nodaļā, no 36. līdz 38. pantam? b) Ko domāja Sīmanis?

⁷ Iedomājieties sevi Jēzus vietā. Kā jūs rīkotos šādā situācijā? Vai jums būtu neērti, ka šī grēciniece nāk pie jums? Ko jūs par viņu domātu? (Lūkas 7:45.) Vai jūs izjustu nepatiku, riebumu?

⁸ Bet ja nu jūs būtu viens no farizeja Sīmaņa viesiem? Ko jūs tad domātu? Vai jūsu domas būtu līdzīgas viņa domām? ”Farizējs, kas viņu [Jēzu] bija aicinājis, to redzēdams, runāja pats pie sevis: ”Ja šis būtu pravietis, tad viņš zinātu, kas šī sieviete tāda ir, kas viņu aiz[s]kaŗ; jo tā ir grēciniece.”” (Lūkas 7:39.) Jēzus, būdams ļoti iejūtīgs cilvēks, saprata sievietes nožēlojamo stāvokli un viņas ciešanas. Bībelē nav stāstīts, kāpēc viņa bija kļuvusi par grēcinieci. Ja viņa bija prostitūta, tad pilsētas iedzīvotāji, dievbijīgi ebreji, acīmredzot neko nebija darījuši, lai viņai palīdzētu.

9. Ko Jēzus teica sievietei, un kas, iespējams, notika ar šo sievieti pēc tam?

⁹ Jēzus vēlējās palīdzēt šai sievietei. Viņš tai sacīja: ”Tev tavi grēki piedoti,” — un pēc kāda brīža piebilda: ”Tava ticība tev palīdzējusi, ej ar mieru.” (Lūkas 7:48—50.) Ar šiem Jēzus vārdiem stāstījums beidzas. Kāds varētu teikt, ka neko daudz sievietes labā Jēzus neizdarīja. Viņš tai teica iet ar mieru. Vai šī sieviete, jūsuprāt, turpināja savu netiklo dzīvi? Mēs nevaram droši apgalvot, kas ar viņu notika turpmāk. Tomēr ir interesanti pievērst uzmanību tam, par ko stāstīts tālāk Lūkas evaņģēlijā. Lūka rakstīja, ka Jēzus ”staigāja pa pilsētām un miestiem, mācīdams ļaudis un sludinādams Dieva valstību”. Evaņģēlijā ir teikts, ka Jēzu un mācekļus pavadīja ”dažas sievietes”, kas ”no sava padoma viņam gādāja uzturu”. Pastāv iespēja, ka viena no tām bija sieviete, kuru Jēzus bija saticis Sīmaņa mājā. Iespējams, viņa bija nožēlojusi savus grēkus, atzinīgi novērtējusi Jēzus palīdzību un sākusi jaunu dzīvi ar tīru sirdsapziņu, skaidrāku dzīves jēgas apziņu un dziļāku mīlestību pret Dievu. (Lūkas 8:1—3.)

Kā Jēzus atšķīrās no farizejiem

10. Kāpēc ir labi padomāt par to, kas notika Sīmaņa mājā?

¹⁰ Ko mēs mācāmies no saviļņojošā stāstījuma par Jēzus tikšanos ar grēcinieci Sīmaņa mājā? Iedomājieties, ka jūs būtu ciemos pie Sīmaņa. Ko jūs domātu par viņa neparasto viešņu? Vai jūsu attieksme pret šo sievieti būtu tāda, kāda bija Jēzum? Varbūt tā nedaudz līdzinātos farizeja Sīmaņa attieksmei? Protams, mēs nevaram pilnībā līdzināties Dieva Dēlam Jēzum. Bet arī tādi kā minētais farizejs mēs nevēlamies būt. Diezin vai ir kāds cilvēks, kas lepotos ar to, ka viņš ir kā farizejs.

11. Kāpēc nedrīkstam līdzināties farizejiem?

¹¹ Lasot Bībeli un laicīgus avotus, mēs iepazīstam farizejus kā cilvēkus, kas bija augstās domās par sevi un uzskatīja sevi par sabiedriskās kārtības un tautas labklājības sargātājiem. Viņiem nepietika ar to, ka Dieva bauslība pati par sevi bija pietiekami skaidra  un viegli saprotama. Vienmēr, kad farizejiem likās, ka bauslības prasības nav pietiekami specifiskas, viņi centās papildināt Dieva likumus ar konkrētiem norādījumiem, tā ka galu galā likumu pildīšana neprasīja sirdsapziņas līdzdarbību. Ebreju reliģiskie vadītāji centās izveidot priekšrakstus, kas noteiktu cilvēka rīcību jebkurā, pat vismazsvarīgākajā jautājumā. *

12. Ko farizeji domāja par sevi?

¹² Pirmā gadsimta ebreju vēsturnieka Josefa Flāvija darbi liek domāt, ka farizeji sevi uzskatīja par labestīgiem, iejūtīgiem un taisnīgiem cilvēkiem, kas nevainojami pildīja savu misiju. Nav šaubu, ka bija farizeji, kas diezgan precīzi atbilda šādam aprakstam. Viens no tādiem bija Nikodēms. (Jāņa 3:1, 2; 7:50, 51.) Ar laiku daži farizeji pat kļuva par Kristus sekotājiem. (Apustuļu darbi 15:5.) Kristiešu apustulis Pāvils par farizejiem un citiem ebrejiem rakstīja: ”Viņi deg par Dievu, bet bez izpratnes.” (Romiešiem 10:2.) Tomēr evaņģēlijos farizeji ir attēloti tādi, kādus tos redzēja vienkāršā tauta, — lepni, uzpūtīgi, paštaisni, kritiski noskaņoti un kategoriski.

Jēzus viedoklis

13. Ko Jēzus teica par farizejiem?

¹³ Jēzus asi vērsās pret rakstu mācītājiem un farizejiem viņu liekulības dēļ. ”Tie sasien smagas nastas un liek tās cilvēkiem uz pleciem, bet paši negrib ne ar pirkstu tās kustināt,” viņš teica. Cilvēkiem bija jānes smaga nasta, jo viņi bija pakļauti nežēlīgam jūgam. Jēzus nosauca farizejus par ģeķiem, un ģeķis jeb muļķis var sagādāt citiem daudz nelaimju. Jēzus nosauca farizejus arī par ”akliem ceļa rādītājiem” un teica, ka viņi ”atstāj bez  ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību”. Kurš gan gribētu, lai Jēzus uz viņu raudzītos kā uz farizeju? (Mateja 23:1—4, 16, 17, 23.)

14., 15. a) Ko par farizejiem var uzzināt no stāstījuma par to, kā Jēzus izturējās pret Mateju Leviju? b) Ko mēs paši varam iemācīties no šiem pantiem?

¹⁴ Lasot evaņģēlijus, nav grūti pamanīt, cik kritiska bija daudzu farizeju attieksme pret cilvēkiem. Pēc tam, kad Jēzus bija aicinājis muitnieku Mateju Leviju kļūt par savu mācekli, Levijs viņam sarīkoja lielu mielastu. Bībelē ir teikts, ka ”rakstu mācītāji un farizēji kurnēja pret viņa mācekļiem un sacīja: ”Kāpēc jūs ēdat un dzeŗat ar muitniekiem un grēciniekiem?” Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: ”Veseliem ārsta nevajaga, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus.”” (Lūkas 5:27—32.)

¹⁵ Leviju noteikti dziļi ietekmēja arī citi vārdi, ko Jēzus teica šī mielasta laikā. Jēzus sacīja: ”Eita un mācaities, ko tas nozīmē: Man patīk žēlastība un ne upuris.” (Mateja 9:13.) Lai gan farizeji apgalvoja, ka ticot ebreju praviešu rakstītajam, viņi nerīkojās saskaņā ar vārdiem, kas lasāmi Hozejas grāmatas 6. nodaļas 6. pantā. Viņi bija ar mieru no daudz kā atteikties, lai tikai nepārkāptu mutvārdu tradīcijas prasības. Būtu labi pārdomāt, kāda ir mūsu reputācija. Vai citiem nerodas priekšstats, ka mēs nelokāmi turamies pie personiska viedokļa, kāda vispārpieņemta uzskata vai stingriem likumiem? Vai cilvēki mūsos saskata žēlsirdību un labestību?

16. Kādi bija farizeji, un kas mums jādara, lai mēs tādi nebūtu?

¹⁶ Farizeji visā meklēja vainas. Vai pārkāpums bija īsts vai iedomāts, viņi tūlīt tam pievērsa uzmanību. Cilvēki vairījās no farizejiem, jo tie viņiem visu laiku atgādināja par viņu kļūdām. Farizeji lepojās ar to, ka deva desmito tiesu no vismazākajām garšvielām, kā, piemēram, mētrām, dillēm un ķimenēm. Viņi valkāja īpašas drēbes, lai radītu iespaidu, ka ir ļoti dievbijīgi, un centās vadīt tautu. Ja mēs vēlamies sekot Jēzus priekšzīmei, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam meklēt cilvēkos trūkumus un nepārtraukti viņiem par tiem atgādināt.

Kā Jēzus risināja problēmas

17.—19. a) Kā Jēzus rīkojās situācijā, kurai varēja būt nopietnas sekas? b) Kāpēc minētā sieviete jutās neveikli un uztraucās? c) Ko jūs darītu, ja atrastos cilvēku pūlī, kad sieviete pastāstīja, kāpēc viņa ir pieskārusies Jēzum?

¹⁷ Jēzus risināja problēmas pilnīgi citādi, nekā to darīja farizeji. Padomāsim par Jēzus rīcību situācijā, kuru kāds būtu varējis uzskatīt par ļoti nopietnu. Lūkas evaņģēlijā, 8. nodaļā, no 42. līdz 48. pantam, ir stāstīts par kādu sievieti, kas 12 gadus bija slimojusi ar asiņošanu.

¹⁸ Marka evaņģēlijā, kur stāstīts par šo pašu sievieti, teikts, ka viņa griezās pie Jēzus ”izbijusies un drebēdama”. (Marka 5:33.) Izbijusies viņa bija tāpēc, ka bija pārkāpusi Dieva bauslības prasību. Saskaņā ar 3. Mozus grāmatas 15. nodaļas 25. līdz 28. pantu sieviete, kurai bija nedabiska asiņošana, tika uzskatīta par netīru visu laiku, kamēr asiņošana turpinājās, un par tīru viņa tika uzskatīta nedēļu pēc tam, kad asiņošana beidzās. Priekšmeti un cilvēki, kam viņa pieskārās, tika uzskatīti par netīriem. Lai nokļūtu līdz Jēzum, minētajai sievietei bija jāizspiežas cauri cilvēku pūlim. Lasot par notikumu, kas risinājies pirms 2000 gadiem, joprojām var iztēloties, kā jutās šī nelaimīgā sieviete.

¹⁹ Ko jūs domātu par notikušo, ja redzētu to savām acīm? Ko jūs teiktu šai sievietei? Jēzus  pret viņu izturējās laipni, iejūtīgi un taktiski, ne mirkli neliekot domāt, ka viņa ir rīkojusies nosodāmi. (Marka 5:34.)

20. Kādas grūtības mums varētu rasties, ja mēs nonāktu tādā situācijā, kādā bija nonācis Jēzus?

²⁰ No šī notikuma var daudz ko mācīties. Piemēram, pieņemsim, ka jūs esat draudzes vecākais un ka kristiešiem joprojām jāievēro likums, kas dots 3. Mozus grāmatā, 15. nodaļā, no 25. līdz 28. pantam. Kā jūs rīkotos, ja kāda kristiete, juzdamās bezpalīdzīga un izmisusi, pārkāptu šo likumu? Vai jūs viņu pazemotu citu priekšā, izsakot skarbus pārmetumus? ”Nekādā gadījumā,” jūs droši vien atbildēsiet. ”Es nekad neko tādu nedarītu! Es censtos rīkoties tāpat kā Jēzus. Es būtu laipns, iejūtīgs, uzmanīgs un taktisks.” Tas ir labi, ja jūs tā domājat. Tomēr, kā mēs zinām, ne vienmēr ir viegli rīkoties tāpat, kā rīkojās Jēzus.

21. Kā Jēzus mācīja cilvēkiem pildīt bauslību?

²¹ Jēzus parasti uzmundrināja cilvēkus, palīdzēja viņiem justies labāk. Tajos jautājumos, kuros Dieva bauslības prasības bija ļoti konkrētas, cilvēki paši tās varēja labi saprast. Ja kāds likums bija vispārīgs, cilvēki varēja rīkoties saskaņā ar savu sirdsapziņu un ar savu lēmumu apliecināt, cik patiesi viņi mīl Dievu. Bauslība nebija dota ar mērķi liegt cilvēkiem domas un rīcības brīvību. (Marka 2:27, 28.) Dievs mīlēja savu tautu, daudz darīja tās labā un bija gatavs izrādīt žēlsirdību pret cilvēkiem, kas kļūdījās. Tāds pats bija arī Jēzus. (Jāņa 14:9.)

Jēzus mācību ietekme

22. Ko Jēzus sekotāji no viņa varēja iemācīties?

²² Cilvēki, kas uzklausīja Jēzu un kļuva par viņa mācekļiem, saprata, ko nozīmē vārdi: ”Mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.” (Mateja 11:30.) Jēzus neapgrūtināja savus mācekļus un nelasīja viņiem morāli. Viņš palīdzēja mācekļiem justies brīviem un priecīgiem, kā arī gandarītiem par savstarpējām attiecībām un labām attiecībām ar Dievu. (Mateja 7:1—5; Lūkas 9:49, 50.) Mācekļi no Jēzus iemācījās, ka garīgam vadītājam jāprot dot atspirdzinājumu un jābūt lēnprātīgam un pazemīgam. (1. Korintiešiem 16:17, 18; Filipiešiem 2:3.)

23. Kādas svarīgas atziņas ieguva mācekļi un kādus secinājumus viņi izdarīja, būdami kopā ar Jēzu?

²³ Daudzi cilvēki saprata, cik svarīgi ir palikt vienotībā ar Kristu un veidot tādu pašu nostāju, kāda bija viņam. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Kā Tēvs mani ir mīlējis, tā es jūs esmu mīlējis: Palieciet manā mīlestībā! Ja jūs turēsit manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, itin kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā.” (Jāņa 15:9, 10.) Ja viņi gribēja būt labi Dieva kalpi, viņiem bija jāņem vērā Jēzus mācības gan labās vēsts sludināšanā un mācekļu gatavošanā, gan arī attiecībās ar ģimenes locekļiem un draugiem. Augot brāļu saimei un palielinoties draudžu skaitam, Kristus mācekļiem bija sev regulāri jāatgādina, ka viņi ir izvēlējušies pareizo ceļu. Tas, ko viņš mācīja, bija patiesība, un tas, kā viņš dzīvoja, noteikti bija kaut kas tāds, pēc kā bija vērts tiekties. (Jāņa 14:6; Efeziešiem 4:20, 21.)

24. Kas mums būtu jāmācās no Jēzus?

²⁴ Varbūt tas, par ko tika runāts šajos rakstos, jums liek domāt, ka būtu noderīgi kaut ko mainīt savā dzīvē. Ja jūs piekrītat, ka Jēzus vienmēr domāja, mācīja un rīkojās pareizi, tad jūs varat daudz ko iegūt. Viņš mūs uzmundrina, sacīdams: ”Ja jūs to zināt, svētīgi jūs esat, ja jūs tā darāt!” (Jāņa 13:17.)

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ko jums nozīmē būt Jēzus māceklim?

• Kā Jēzus izturējās pret cilvēkiem?

• Ko mēs mācāmies no tā, kā Jēzus mācīja cilvēkus?

• Kādā ziņā Jēzus atšķīrās no farizejiem?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 18., 19. lpp.]

Jēzus attieksme pret cilvēkiem pilnīgi atšķīrās no farizeju attieksmes pret cilvēkiem