Kas īsti ir tīrība?

EIROPĀ un ASV 18. un 19. gadsimtā, redzot visapkārt neiedomājamu netīrību, daudzi misionāri sāka sludināt ”tīrības mācību”. Šīs ”mācības” pamatā bija uzskats, ka netīrība ir grēks, turpretī tīrība tuvina Dievam. Iespējams, tieši toreiz radās teiciens ”Tīrība nāk tūlīt pēc dievbijības”.

Pie šāda uzskata turējās Viljams un Ketrina Būti, kas dibināja Pestīšanas armiju. Kā teikts grāmatā Health and Medicine in the Evangelical Tradition (Veselības aprūpe un medicīna evaņģēliskajā tradīcijā), sākotnējā Pestīšanas armijas devīze bija ”Soap, Soup, and Salvation” jeb ”Ziepes, zupa un pestīšana”. Kad Luijs Pastērs un citi zinātnieki pārliecinoši pierādīja saistību starp baktērijām un slimībām, cilvēkiem radās stimuls un zinātnisks pamatojums stingrāku higiēnas normu ieviešanai.

Šo normu ieviešana sākās ar to, ka lieciniekiem tiesā vairs nebija jāskūpsta Bībele un skolās un dzelzceļa stacijās vairs netika piedāvāti koplietošanas trauki dzeramajam ūdenim. Vietām cilvēki pat mēģināja reliģiskās ceremonijās izmantoto kopīgo kausu aizstāt ar individuāliem traukiem. Tīrības propagandētāji bija daudz panākuši, cenšoties mainīt cilvēku attieksmi pret tīrību. Viņi bija tik aktīvi, ka kāda autore  viņu darbošanos nosauca par ”apmātību ar tīrību”.

”Apmātība ar tīrību” diemžēl neturpinājās pārāk ilgi. Drīz vien uzņēmīgi tirgotāji vienkāršo higiēnas līdzekli — ziepes — padarīja par skaistumkopšanas līdzekli. Atjautīgi veidotas reklāmas iegalvoja pircējiem, ka noteiktas higiēnas preces to lietotājiem piešķirs tādu stāvokli sabiedrībā, kuru citi varēs tikai apskaust. Televīzija joprojām veicina šādu viedokli. Tomēr diezgan reti televizora ekrānā var redzēt, kā skaistie, populārie cilvēki, kas tiek rādīti reklāmās un ziepju operās, mazgā istabas, slauka pagalmu, iznes atkritumu spaini vai savāc to, ko atstāj viņu kaķis vai suns.

Turklāt daudzi cilvēki spriež, ka algots darbs vismaz ļauj nopelnīt iztiku, turpretī mājas tīrīšana nekādu materiālu labumu nedod. Arī rūpes par vides stāvokli nenes nekādu peļņu, tāpēc daudzi cilvēki neuzskata, ka viņiem kaut kas būtu jādara, lai mazinātu piesārņojumu. Mūsdienās ir izveidojusies tāda situācija, ka daudziem cilvēkiem tīrība nozīmē tikai personisko higiēnu.

Dieva viedoklis par tīrību

Nav šaubu, ka tie, kas mācīja citiem ievērot tīrību, palīdzēja cilvēkiem uzlabot dzīves apstākļus. Tas ir saprotams, jo tīrīgums ir īpašība, ko cilvēki ir saņēmuši no svētā un tīrā Dieva Jehovas. Viņš mums māca to, kas mums nāk par labu, un palīdz kļūt visādā ziņā svētiem un tīriem. (Jesajas 48:17; 1. Pētera 1:15.)

Dievs Jehova pats ir priekšzīmīgs šajā ziņā. Viņa brīnišķīgās īpašības ir labi redzamas visā, ko viņš ir radījis. (Romiešiem 1:20.) Vērojot dabu, var redzēt, ka tajā nav nekā tāda, kas rada piesārņojumu. Daudzie ekoloģiskie cikli nodrošina Zemei apbrīnojamu pašattīrīšanās spēju. Dabas ciklus, kas palīdz uzturēt tīrību uz Zemes, noteikti ir izveidojis Radītājs, kam rūp tīrība. No tā mēs varam secināt, ka tiem, kas pielūdz Dievu, jābūt visādā ziņā tīriem.

Četri tīrības veidi

Bībelē ir minēti četri tīrības veidi, par kuriem jādomā Dieva kalpiem. Pievērsīsim nedaudz uzmanības katram no tiem.

Garīgā tīrība. Var teikt, ka šis ir vissvarīgākais tīrības veids, jo garīgā tīrība ir saistīta ar cilvēka izredzēm dzīvot mūžīgi. Diemžēl tieši šai tīrībai cilvēki parasti pievērš vismazāk uzmanības. Ievērot garīgās tīrības normas nozīmē nepārkāpt robežu, ar kuru Dievs ir nošķīris patieso pielūgsmi no nepatiesās, jo jebkuru nepareizu pielūgsmes formu Dievs uzskata par netīru. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad es jūs pieņemšu.” (2. Korintiešiem 6:17.) Arī māceklis Jēkabs deva ļoti konkrētu norādījumu: ”Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: ..sevi no pasaules pasargāt neapgānītu.” (Jēkaba 1:27.)

Dievs ir skaidri paudis savu negatīvo attieksmi pret tīrās pielūgsmes apvienošanu ar citām pielūgsmes formām. Viltus pielūgsme bieži vien ir saistīta ar netīru rīcību un elkdievību. (Jeremijas 32:35.) Tāpēc patiesajiem kristiešiem ir dots norādījums nekādā ziņā neiesaistīties netīrās pielūgsmes formās. (1. Korintiešiem 10:20, 21; Atklāsmes 18:4.)

Morālā tīrība. Arī šajā ziņā Dievs ir noteicis skaidru robežu starp to, kas ir tīrs un kas — netīrs. Kopumā pasaules tautas ir ”aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības, zaudējušas kauna jūtas un sākušas nodoties izvirtībai, sagandēdamas savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību”. (Efeziešiem 4:17—19.) Morālā netīrība mūsdienu pasaulē izpaužas dažādi — gan atklāti netiklās formās, gan grūtāk  pamanāmā veidā —, tāpēc kristiešiem jābūt ļoti uzmanīgiem.

Cilvēki, kas mīl Dievu, skaidri zina, ka prostitūcija, homoseksuālas attiecības, dzimumattiecības pirms laulības un pornogrāfija ir pretrunā ar Dieva noteiktajiem morālās tīrības principiem. Bet morāla netīrība dažādos veidos izpaužas arī izklaides un modes pasaulē, tāpēc kristiešiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Ja kristiete uz draudzes sapulci vai saviesīgu pasākumu dotos īsā, apspīlētā apģērbā, viņa nevajadzīgi pievērstu citu uzmanību savam augumam un tas liecinātu par to, ka šajā jautājumā viņai trūkst sapratnes par morālu tīrību. Valkājot šādu apģērbu, kristiete ne tikai ienestu pasaules netīro domāšanas veidu draudzē, bet arī varētu radīt netikumīgas domas citos cilvēkos. Šis ir jautājums, kurā visiem Dieva kalpiem nepieciešama ”gudrība, kas nāk no augšienes”. (Jēkaba 3:17.)

Prāta tīrība. Kristieša prātam jābūt tīram no netiklām domām. Jēzus uz to norādīja, sacīdams: ”Ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.” (Mateja 5:28; Marka 7:20—23.) Šajos vārdos ietverto principu var attiecināt uz pornogrāfisku attēlu un filmu skatīšanos, netiklu aprakstu lasīšanu un nepieklājīgu dziesmu tekstu klausīšanos. Kristiešiem jāvairās no netīrām domām, kas var pamudināt uz nesvētu, netīru runu un rīcību. (Mateja 12:34; 15:18.)

Fiziskā tīrība. Bībelē ir norādīts, ka fiziskā tīrība un svētums ir cieši saistīti. Piemēram, Pāvils rakstīja: ”Šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā.” (2. Korintiešiem 7:1.) Tāpēc kristiešiem jārūpējas par personisko higiēnu, kā arī mājas un tās apkārtnes tīrību, cik vien tas viņu apstākļos iespējams. Pat tie kristieši, kas dzīvo zemēs, kur trūkst ūdens, cenšas darīt visu iespējamo, lai viņi būtu tīri un kārtīgi.

Būt tīram nozīmē arī nepiesārņot organismu — nelietot tabaku un narkotikas un sargāties no pārmērīgas alkohola lietošanas. Gans, par kuru stāstīts Salamana Augstajā dziesmā, ar labpatiku runāja par sulamītes drēbju smaržu. (Augstā Dziesma 4:11.) Rūpēdamies par sava ķermeņa tīrību, mēs apliecinām, ka cienām citus cilvēkus. Smaržas un odekoloni var radīt patīkamu aromātu, taču tie noteikti nepalīdz, ja cilvēks regulāri nemazgājas pats un nemazgā drēbes.

Nepieciešams līdzsvars

Ja domājam par tīrīgumu, var redzēt, ka cilvēki mēdz krist galējībās. Tīrīguma mānija  cilvēkam var atņemt daudz laika un laupīt dzīvesprieku. Savukārt netīrs un nolaists dzīvoklis vai māja izmaksā diezgan dārgi, kad jāķeras pie remontdarbiem. Tomēr starp šīm galējībām ir iespējams atrast vidusceļu un sapratīgā mērā rūpēties par to, lai mūsu dzīves vieta vienmēr būtu tīra un kārtīga.

Vienkāršība. Ja mājā vai dzīvoklī ir pārāk daudz priekšmetu, to ir ļoti grūti tīrīt. Nesalīdzināmi vieglāk ir tīrīt tādas telpas, kuru iekārtojums ir pieticīgs. Bībelē ir atbalstīts vienkāršs dzīves veids, tajā teikts: ”Kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1. Timotejam 6:8.)

Kārtība. Katrs ģimenes loceklis ir atbildīgs par tīrību mājās. Nekārtība mājā vai dzīvoklī sākas ar nekārtību istabā. Kārtība nozīmē to, ka katrai lietai ir sava noteikta vieta. Piemēram, guļamistabas grīda nav īstā vieta, kur turēt netīrās drēbes. Rotaļlietas un darbarīki, kas izmētāti pa istabu, ne tikai vairo nekārtību, bet arī var būt bīstami. Daudzu nelaimes gadījumu iemesls ir nekārtība mājās.

Nevar būt ne mazāko šaubu, ka tīrīgums ir cieši saistīts ar kristīgo dzīves veidu. Rakstīdams par Dievam patīkamu dzīves veidu, pravietis Jesaja minēja ”svēto ceļu” un norādīja, ka ”nešķīstie tur nespers savu kāju”. (Jesajas 35:8.) Mācoties tagad dzīvot tīri, mēs apliecinām, ka ticam Dieva solījumam izveidot uz Zemes paradīzi — tīru dzīves vietu visai cilvēcei. Kad uz zemeslodes būs izveidota paradīze, visi tās iedzīvotāji darīs godu Dievam Jehovam, dzīvojot saskaņā ar viņa pilnīgajām tīrības normām. (Atklāsmes 7:9.)

[Attēls 6. lpp.]

Par tīrību mājās ir atbildīgi visi ģimenes locekļi

[Attēls 7. lpp.]

Zemeslodei piemīt brīnumainas pašattīrīšanās spējas