Cilvēki, kas spēja paciest ”dzeloni miesā”

”Man ir dots dzelonis miesā, sātāna eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm.” (2. KORINTIEŠIEM 12:7)

1. Ar kādām grūtībām sastopas mūsdienu cilvēki?

JA JUMS jācīnās ar kādām nopietnām un ilgstošām grūtībām, jūs varat būt droši, ka neesat tajās vieni. ”Pēdējās dienās”, kad ir iestājušies ”grūti laiki”, uzticīgajiem kristiešiem ir daudz pārbaudījumu: cilvēku naids, ģimenes problēmas, slimības, raizes par iztikas pelnīšanu, emocionālas problēmas, tuvinieku nāve un daudz kas cits viņiem sagādā ciešanas. (2. Timotejam 3:1—5.) Vairākās pasaules valstīs kara un bada dēļ cilvēkiem draud nāves briesmas.

2., 3. Uz kādām domām mūs var pamudināt pārbaudījumi, un kāpēc tas var būt bīstami?

² Daudzās problēmas un nelaimes, it sevišķi tad, ja tās piemeklē cilvēku vienlaikus, var radīt dziļu nomāktību. Salamana Pamācībās 24:10 (LB-26) ir sacīts: ”Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks pagalam.” Tā ir: ja mēs pārbaudījumu dēļ jūtamies pārlieku nomākti, mums var pietrūkt spēka un apņēmības, lai izturētu līdz galam.

³ Nomāktības dēļ mēs varam zaudēt spēju raudzīties uz notiekošo objektīvi. Piemēram, mums var rasties nosliece pārspīlēt problēmas un žēloties par saviem apstākļiem. Reizēm cilvēki pat pārmet Dievam: ”Kāpēc tu ļauj, lai ar mani tā notiek?” Ja cilvēka sirdī iesakņojas šādas domas, viņam ir grūti saglabāt prieku un paļāvību uz Dievu. Nomāktības dēļ viņš pat var pārtraukt ”labo ticības cīņu”. (1. Timotejam 6:12.)

4., 5. Kā Sātans reizēm vēršas pret mums, bet par ko mēs varam nešaubīties?

⁴ Mēs labi zinām, ka pārbaudījumus nerada Dievs Jehova. (Jēkaba 1:13.) Reizēm pārbaudījumi rodas tāpēc, ka mēs cenšamies būt uzticīgi Jehovam, jo viņa ienaidnieks Sātans Velns vēršas pret visiem viņa kalpiem. ”Šās pasaules dievs” zina, ka viņam maz laika atlicis, tāpēc viņš cenšas panākt, lai cilvēki, kas mīl Jehovu, pārstātu pildīt Dieva gribu. (2. Korintiešiem 4:4.) Sātans dara visu iespējamo, lai sagādātu ciešanas mūsu ticības brāļiem visā pasaulē. (1. Pētera 5:9.) Kaut arī Sātans nav tieši vainojams visās mūsu grūtībās, viņš tās var izmantot, lai mūs novājinātu.

⁵ Tomēr, lai cik iespaidīgs būtu Sātana spēks, mēs viņu varam uzvarēt. Par to nav jāšaubās, jo Dievs Jehova cīnās mūsu pusē. Jehova ir parūpējies par to, lai viņa kalpi zinātu, kādi ir Sātana paņēmieni. (2. Korintiešiem 2:11.) Turklāt Dieva Rakstos ir daudz stāstīts par pārbaudījumiem, kas jāpieredz patiesajiem kristiešiem. Piemēram, runājot par Pāvilu, Bībelē ir lietots apzīmējums ”dzelonis miesā”. Pievērsīsim uzmanību tam, kā Dieva Raksti paskaidro šo apzīmējumu. Tas mums palīdzēs saprast, ka mēs nebūt neesam vienīgie, kam nepieciešama Jehovas palīdzība pārbaudījumos.

Kāpēc pārbaudījumi ir kā dzeloņi

6. Kāpēc Pāvils rakstīja par ”dzeloni miesā”, un kas varēja būt šis ”dzelonis”?

⁶ Pāvils, kam bija daudz pārbaudījumu,  Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Man ir dots dzelonis miesā, sātāna eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs.” (2. Korintiešiem 12:7.) Kas bija šis ”dzelonis miesā”? Dzelonis, kas dziļi iedūries miesā, noteikti rada lielas sāpes. Tātad par ”dzeloni miesā” Pāvils nosauca kaut ko tādu, kas viņam sagādāja ciešanas — vai nu fiziskas, vai emocionālas sāpes. Iespējams, Pāvilam ciešanas sagādāja kāda acu slimība vai citas veselības problēmas. Varbūt Pāvils par ”dzeloni” sauca cilvēkus, kas nevēlējās atzīt viņa apustuļa pilnvaras un apšaubīja viņa darbības — sludināšanas un mācīšanas — noderīgumu. (2. Korintiešiem 10:10—12; 11:5, 6, 13.) Lai kāds būtu bijis Pāvila ciešanu cēlonis, viņš no tā nespēja atbrīvoties.

7., 8. a) Uz ko norāda vārdi ”sistu mani ar dūrēm”? b) Kāpēc ir svarīgi pārvarēt ciešanas, ko rada ”dzeloņi miesā”?

⁷ Pāvils rakstīja: ”Man ir dots dzelonis miesā.., lai tas sistu mani ar dūrēm.” Šajā pantā lietotais grieķu valodas vārds, kas atvasināts no vārda ar nozīmi ’pirkstu kauliņi’, ir lietots arī citur Bībelē: ar tiešo nozīmi tas lietots Mateja 26:67, kur tas tulkots ”sist ar dūrēm”, un ar pārnesto nozīmi — 1. Korintiešiem 4:11, kur tas tulkots ”vajāt”. Zinot, cik liels ir Sātana naids pret Jehovu un viņa kalpiem, nav grūti iedomāties, ka Sātans priecājās par ”dzeloni”, kas it kā sita Pāvilu ar dūrēm. Tikpat apmierināts Sātans ir ikreiz, kad mums ir kāds ”dzelonis miesā”, kas mums sagādā ciešanas.

⁸ Mums, tāpat kā Pāvilam, jāzina, kā pārvarēt ciešanas, ko rada šādi ”dzeloņi miesā”. No tā ir atkarīga mūsu dzīvība. Mums jāpatur prātā, ka Jehova vēlas, lai mēs dzīvotu mūžīgi jaunajā pasaulē, kur nekādu ciešanu un bēdu vairs nebūs. Lai mēs varētu iegūt šo brīnišķīgo balvu, Dievs savos Svētajos rakstos, Bībelē, ir licis aprakstīt to, kā viņa uzticamie kalpi, kas bija tādi paši nepilnīgi cilvēki kā mēs, ir sekmīgi pārvarējuši dzīves grūtības. Pārdomas par dažiem no šī lielā liecinieku pulka palīdz ”doties ar pacietību mums noliktajā sacīkstē”. (Ebrejiem 12:1.) Domājot par to, kā Dieva kalpi senatnē pārvarēja dažādas grūtības, mēs stiprinām savu pārliecību, ka arī mēs varam nepadoties grūtībām, ko Sātans izmanto, lai salauztu mūsu apņēmību.

”Dzeloņi”, kas lika ciest Mefibošetam

9., 10. a) Kas bija Mefibošeta ”dzelonis miesā”? b) Kā izpaudās ķēniņa Dāvida labestība pret Mefibošetu, un ko mēs varam mācīties no Dāvida?

⁹ Mefibošets bija Dāvida drauga Jonatāna dēls. Jonatāns bija gājis bojā, kad Mefibošetam bija tikai pieci gadi. Kad Mefibošeta aukle bija uzzinājusi, ka Jonatāns un ķēniņš Sauls ir nogalināti, viņa bija ļoti nobijusies. Viņa ”to bija pacēlusi uz savām rokām un ar to bēgusi, bet, tā kā viņa lielās bailēs steigšus bija metusies bēgt, viņš bija atraisījies, kritis un tādēļ kļuvis kroplis”. (2. Samuēla 4:4.) Šis fiziskais trūkums bija kā ”dzelonis” Mefibošeta miesā jau no agras bērnības.

¹⁰ Vēlāk ķēniņš Dāvids, kas bija ļoti mīlējis Jonatānu, parādīja Mefibošetam žēlastību. Viņš tam atdeva visu, kas bija piederējis Saulam, un lika Saula kalpam Cibam rūpēties par sava saimnieka zemi. Turklāt Dāvids noteica, ka Mefibošets pastāvīgi ēdīs pie viņa galda. (2. Samuēla 9:6—10.) Dāvida labestība noteikti iepriecināja Mefibošetu un mazināja viņa ciešanas. Mēs varam mācīties no Dāvida, kā izturēties ar labestību pret cilvēkiem, kam ir kāds ”dzelonis miesā”.

11. Ko Ciba pastāstīja Dāvidam par Mefibošetu, un kā mēs zinām, ka tie bija meli? (Skat. zemsv. piez.)

¹¹ Vēlāk Mefibošetu piemeklēja cita nelaime, ko arī varētu saukt par ”dzeloni miesā”. Mefibošeta kalps Ciba viņu apmeloja, kad ķēniņš Dāvids sava dēla Absaloma organizētā  dumpja dēļ devās prom no Jeruzalemes. Ciba teica, ka Mefibošets ir nodevis Dāvidu un nolēmis palikt Jeruzalemē, jo cer sagrābt ķēniņa varu. * Dāvids noticēja Cibam un nodeva tā rīcībā visu, kas bija piederējis Mefibošetam. (2. Samuēla 16:1—4.)

12. Kā rīkojās Mefibošets, un ko mēs no viņa varam mācīties?

¹² Kad Mefibošets pēc kāda laika satika Dāvidu, viņš izstāstīja, kas patiesībā bija noticis. Mefibošets bija gribējis pievienoties Dāvidam, taču Ciba viņu piemānīja, piedāvādamies doties līdzi Dāvidam viņa vietā. Vai Dāvids izlaboja Mefibošetam nodarīto pārestību? Jā, izlaboja, taču ne pilnībā. Viņš sadalīja Saula īpašumus starp Mefibošetu un Cibu. Arī šī situācija varēja kļūt par ”dzeloni miesā”. Vai Mefibošets bija neapmierināts? Vai viņš protestēja, uzskatīdams, ka Dāvida lēmums ir netaisnīgs? Nē, viņš neprotestēja. Mefibošets pazemīgi piekrita ķēniņa lēmumam. Viņš raudzījās uz notikušo no pozitīvā viedokļa un priecājās, ka Izraēlas likumīgais ķēniņš ir atgriezies galvaspilsētā. Mefibošeta rīcība ir brīnišķīgs piemērs, no kura var mācīties, kā paciest sāpes, ko rada slimības, apmelojumi un vilšanās. (2. Samuēla 19:25—31.)

Nehemijas izturība pārbaudījumos

13., 14. Ar kādām grūtībām sastapās Nehemija, kad viņš ieradās Jeruzalemē, lai atjaunotu pilsētas mūrus?

¹³ Kad Nehemija, kas dzīvoja piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, ieradās Jeruzalemē, viņš pieredzēja daudz ko tādu, kas bija kā ”dzeloņi miesā”. Jeruzaleme bija neaizsargāta, jo tās mūri nebija atjaunoti, turklāt atgriezušos jūdu vidū nebija kārtības, viņi bija zaudējuši apņēmību un Jehovas labvēlību. Kaut arī Nehemijam bija ķēniņa Artakserksa dotas pilnvaras atjaunot Jeruzalemes mūrus, viņš drīz vien saprata, ka apkārtējo zemju pārvaldniekiem tas ļoti nepatīk. ”Viņi bija ļoti sašutuši, ka kāds ir atnācis, lai rūpētos par Israēla bērniem.” (Nehemijas 2:10.)

¹⁴ Pretinieki darīja visu iespējamo, lai traucētu Nehemijam. Draudi, apmelojumi, spiegi, kas tika sūtīti, lai iebiedētu viņu, — tas viss droši vien bija kā dzeloņi, kas nemitīgi durstīja Nehemiju. Vai Nehemija padevās ienaidniekiem? Nē, viņš nepadevās. Viņš pilnībā paļāvās uz Dievu un nezaudēja apņēmību. Jeruzalemes mūru pabeigšana skaidri apliecināja, ka Jehova ir bijis labvēlīgs pret Nehemiju un atbalstījis viņa pūliņus. (Nehemijas 4:1—12; 6:1—19.)

15. Kādas problēmas jūdu tautā sagādāja raizes Nehemijam?

 ¹⁵ Tā kā Nehemija bija Jūdejas pārvaldnieks, viņam bija jārisina arī problēmas, kas radās pašā Dieva tautā. Arī šīs problēmas bija kā ”dzeloņi”, kas viņam sagādāja sāpes, jo tās nelabvēlīgi ietekmēja cilvēku attiecības ar Jehovu. Bagātie jūdi prasīja augstus procentus par aizdevumiem, tāpēc nabadzīgajiem jūdiem bija jāatdod sava zeme un pat jāpārdod bērni verdzībā, lai viņi varētu atdot parādus un samaksāt nodokļus, ko prasīja persieši. (Nehemijas 5:1—10.) Liela daļa tautas pārkāpa likumu par sabatu un nerūpējās par levītiem un templi. Daudzi jūdi bija apprecējuši ”asdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas”. Lai gan tas viss Nehemiju ārkārtīgi sāpināja, viņš nezaudēja apņēmību. Viņš neatlaidīgi aizstāvēja Dieva taisnīgos likumus. Līdzināsimies Nehemijam un nekad nepieļausim, ka citu neuzticības dēļ mēs pārstātu kalpot Jehovam! (Nehemijas 13:10—13, 23—27.)

Citi uzticības piemēri

16.—18. Kādas ģimenes problēmas sagādāja sāpes Īzākam ar Rebeku, Annai, Dāvidam un Hozejam?

¹⁶ Bībelē stāstīts par daudziem citiem cilvēkiem, kas pārvarēja grūtības, kuras bija kā ”dzeloņi miesā”. Daudziem Dieva kalpiem ciešanas sagādāja problēmas viņu pašu ģimenē. Ēzava sievas sagādāja raizes vīra vecākiem — Rebekai un Īzākam. Rebeka reiz pat izteicās, ka dēla meitas dara viņas dzīvi apnicīgu. (1. Mozus 26:34, 35; 27:46.) Grūti klājās arī Annai, jo Penīna, viņas vīra otrā sieva, viņu apbēdināja, pastāvīgi atgādinādama, ka Annai nav bērnu. Iespējams, viņai bieži bija jādzird dzēlīgas piezīmes savās mājās. Penīna izsmēja Annu arī citu cilvēku priekšā, piemēram, tad, kad viņu ģimene kopā ar radiniekiem un draugiem devās svinēt svētkus uz Šilo. Penīna it kā dūra dzeloni arvien dziļāk Annas miesā. (1. Samuēla 1:4—7.)

¹⁷ Dāvidam daudz ciešanu sagādāja viņa sievastēva, ķēniņa Saula, neprātīgais naids. Lai glābtu dzīvību, Dāvids bija spiests slēpties alās Engedija zemē, kur viņam bieži bija jāšķērso bīstamas kalnu pārejas. Dāvidu noteikti dziļi nomāca Saula netaisnīgā izturēšanās pret viņu, jo viņš ķēniņam neko ļaunu nebija nodarījis. Tomēr Saula skaudības dēļ Dāvids vairākus gadus bija spiests bēguļot. (1. Samuēla 24:15, 16; Salamana Pamācības 27:4.)

¹⁸ Ļoti sāpīgi pārdzīvojumi piemeklēja pravieti Hozeju. Pravieša sieva pārkāpa laulību, un tas noteikti kā dzelonis dūrās Hozejas sirdī. Viņa sāpes bija vēl lielākas, kad sievai pēc laulības pārkāpšanas piedzima divi bērni. (Hozejas 1:2—9.)

19. Kādas vajāšanas pieredzēja pravietis Miha?

 ¹⁹ ”Dzelonis miesā” var būt arī vajāšanas. To pieredzēja pravietis Miha, kam ciešanas sagādāja jau tas vien, ka viņam bija jānoskatās, kā ķēniņš Ahabs pulcina ap sevi viltus praviešus un klausās to melīgajos paziņojumos. Kad Miha pateica Ahabam, ka šo praviešu mutē ir ”melu gars”, galvenais melu izdomātājs ”iesita Miham pa vaigu”. Bet Ahabs uz Jehovas brīdinājumu par to, ka uzbrukums Ramotai Gileādā neizdosies, reaģēja vēl sliktāk. Viņš pavēlēja iemest Mihu cietumā un ēdināt to ar bada maizi. (1. Ķēniņu 22:6, 9, 15—17, 23—28.) Līdzīgi pārbaudījumi bija jāpieredz Jeremijam, kad pretinieki viņu vajāja. (Jeremijas 20:1—9.)

20. Kādas ciešanas piedzīvoja Naomija, un kā viņa tika iepriecināta?

²⁰ Ļoti sāpīgs ”dzelonis miesā” var būt tuva cilvēka nāve. Naomijai skaudras sāpes sagādāja viņas vīra un abu dēlu nāve. Joprojām sērodama par notikušo nelaimi, viņa atgriezās Betlēmē un lūdza, lai draugi viņu turpmāk sauc nevis par Naomiju, bet par Māru — šī vārda nozīme atgādināja par viņas bēdām. Taču Jehova pēc kāda laika iepriecināja Naomiju, dodams viņai mazdēlu, kas kļuva par vienu no Mesijas priekštečiem. (Rutes 1:3—5, 19—21; 4:13—17; Mateja 1:1, 5.)

21., 22. Kādas nelaimes pieredzēja Ījabs, un kā viņš rīkojās pārbaudījumu laikā?

²¹ Mēs nevaram pat iedomāties, cik satriekts jutās Ījabs, kad viņam tika paziņots, ka ir gājuši bojā viņa ganāmpulki un kalpi un nogalināti visi desmit viņa bērni. Pēkšņi sagruva visa Ījaba dzīve, bet viņš vēl nebija atguvies no šī trieciena, kad Sātans viņam uzsūtīja smagu slimību. Ļoti iespējams, Ījabs domāja, ka viņam būs jāmirst. Nepanesamās sāpes viņam lika domāt, ka nāve varētu būt atvieglojums. (Ījaba 1:13—20; 2:7, 8.)

²² Ījaba ciešanas padziļināja tas, ka sieva bēdās un dusmās viņam uzkliedza: ”Atsaki Dievam un mirsti!” Šie vārdi bija kā jauns dzelonis ciešanu novārdzinātajā Ījaba miesā. Pēc tam pie Ījaba ieradās trīs paziņas un nevis mierināja viņu, bet sāka gari stāstīt par viņa slepenajiem grēkiem, kas esot vainojami visās Ījaba nelaimēs. Šo viltus mierinātāju teiktais trieca ”dzeloņus” arvien dziļāk viņa miesā. Mums jāpatur prātā, ka Ījabs nezināja savu nelaimju iemeslu un nevarēja iedomāties, ka viņa dzīvība tiks izglābta. Tomēr ”pie visa tā Ījabs nekādu grēku neizdarīja un neizteica nekādu aplamību pret Dievu”. (Ījaba 1:22; 2:9, 10; 3:3; 14:13; 30:17.) Kaut arī Ījabam vienlaikus bija daudz ”dzeloņu miesā”, viņš palika uzticīgs Dievam. Domāt par viņa uzticību ir ļoti uzmundrinoši.

23. Kāpēc uzticamie Dieva kalpi, kas minēti šajā rakstā, varēja izturēt ”dzeloņus miesā”?

²³ Varētu minēt vēl daudz citu cilvēku, par kuru izturību pārbaudījumos stāstīts Bībelē. Viņiem visiem bija kāds ”dzelonis miesā”, kas viņiem sagādāja ciešanas. Grūtības, kas viņiem bija jāpārvar, bija daudzas un dažādas. Tomēr visiem šiem cilvēkiem bija kaut kas kopīgs: viņi nekad nepārstāja kalpot Jehovam. Lai cik smagi bija pārbaudījumi, viņi ar Jehovas spēka palīdzību nepadevās Sātana uzbrukumiem. Nākamajā rakstā tiks paskaidrots, kā viņi to spēja un kā arī mēs varam tikt galā ar grūtībām, kas ir kā ”dzelonis miesā”.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc grūtības, ar kurām mums jātiek galā, var salīdzināt ar ”dzeloni miesā”?

• Kādas grūtības pieredzēja Mefibošets un Nehemija?

• Kurš no Bībelē minētajiem izturības piemēriem jums šķiet īpaši aizkustinošs, un kāpēc?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 15. lpp.]

Mefibošetam daudz ciešanu sagādāja viņa invaliditāte, kā arī apmelojumi un vilšanās

[Attēls 16. lpp.]

Nehemija nezaudēja apņēmību pārbaudījumos