Kāpēc nepieciešams kristīties?

”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami.” (MATEJA 28:19)

1., 2. a) Kā cilvēki ir tikuši kristīti dažādos vēstures posmos? b) Kādus jautājumus var uzdot, domājot par kristīšanu?

FRANKU karalis Kārlis Lielais laikā no 775. līdz 777. gadam panāca iekaroto sakšu masveida kristīšanu. ”Viņš tos ar varu piespieda pievērsties tā saucamajai kristietībai,” rakstīja vēsturnieks Džons Lords. Līdzīgi rīkojās Krievijas valdnieks Vladimirs, kas 987. gadā apprecējās ar Bizantijas valdnieka māsu un nolēma padarīt savus pavalstniekus par ”kristiešiem”. Saskaņā ar Vladimira rīkojumu sākās masveida kristīšana, un daudziem bija jāizvēlas — kristīties vai zaudēt dzīvību.

² Vai šāda kristīšana bija pareiza? Vai tai bija kāda nozīme? Vai var kristīt jebkuru cilvēku?

Kas ir kristīšana?

3., 4. Vai ir pareizi kristīt, tikai apslacinot cilvēku vai lejot ūdeni viņam uz galvas?

³ Ar varu kristīdami cilvēkus, Kārlis Lielais un Vladimirs nerīkojās saskaņā ar Dieva Rakstiem. Vienalga, vai cilvēks tiek apslacināts ar ūdeni vai ūdens tiek liets viņam uz galvas, vai arī viņš tiek iegremdēts ūdenī, kristīšanai nav nekādas jēgas, ja šis cilvēks nav uzzinājis patiesību, kas atklāta Svētajos rakstos.

⁴ Padomāsim par notikumiem, kas risinājās mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus no Nācaretes devās pie Jāņa Kristītāja. Šajā laikā Jānis Jordānā kristīja cilvēkus, kas nāca pie viņa un izteica vēlēšanos kristīties. Vai cilvēki tikai iebrida seklumā un Jānis tos apslacināja vai lēja tiem uz galvas ūdeni? Kā tika kristīts Jēzus? Mateja evaņģēlijā rakstīts: ”Kad Jēzus bija kristīts, viņš tūdaļ izkāpa no ūdens.” (Mateja 3:16.) Jēzus bija iegājis pietiekami tālu upē, lai Jānis viņu varētu iegremdēt Jordānas ūdenī. Vietā, kur stāstīts par to, kā Filips kristīja dievbijīgo etiopieti, ir teikts: ”Viņi abi, Filips un galminieks, nokāpa ūdenī.” Un tālāk ir sacīts: ”Kad tie no ūdens bija izkāpuši..” Tātad Jēzus un viņa mācekļu kristīšanai tika izmantotas vietas, kur ūdens bija pietiekami daudz,  lai kristāmo varētu tajā iegremdēt. (Apustuļu darbi 8:38, 39.)

5. Kā notika kristīšana agrīnajā kristiešu draudzē?

⁵ Ar grieķu valodas vārdu, kas tulkots ”kristīt”, tiek apzīmēta iemērkšana, iegremdēšana un tamlīdzīgas darbības. Smita Bībeles vārdnīcā ir teikts: ”Vārda ”kristīšana” pareizā un tiešā nozīme ir ’iegremdēšana’.” Tāpēc dažos Bībeles izdevumos Jānis tiek saukts par iegremdētāju. (Mateja 3:1, Rotherham, parindenis Diaglott.) Augusts Neanders grāmatā Kristīgās reliģijas un baznīcas vēsture trīs pirmajos gadsimtos raksta: ”Sākotnēji kristīšana tika veikta, iegremdējot cilvēku ūdenī.” Franču enciklopēdijā XX gadsimta Laruss (Parīze, 1928. gads) ir norādīts: ”Agrīnajā kristiešu draudzē mācekļi tika kristīti, tos iegremdējot ūdenī tajās vietās, kur bija pietiekami daudz ūdens.” Un Jaunajā katoļu enciklopēdijā ir teikts: ”Pierādījumi liecina, ka kristība agrīnajā Baznīcā tika veikta ar iegremdēšanu.” (1967. gada izdev., 2. sēj., 56. lpp.) Tāpēc mūsdienās cilvēki, kas vēlas kļūt par Jehovas lieciniekiem, tiek kristīti pēc tam, kad viņi paši ir izteikuši šādu vēlēšanos, un kristīšanas laikā cilvēks tiek pilnībā iegremdēts ūdenī.

Jauns kristīšanās mērķis

6., 7. a) Ko nozīmēja Jāņa kristība? b) Kas jauns bija saistīts ar Jēzus sekotāju kristīšanu?

⁶ Kristīšanai, ko veica Jēzus sekotāji, bija citāds mērķis nekā kristīšanai, ko veica Jānis. (Jāņa 4:1, 2.) Cilvēki, kurus kristīja Jānis, publiski apliecināja savu nožēlu par grēkiem, kas bija izdarīti pret bauslību. * (Lūkas 3:3.) Bet Jēzus sekotāju kristīšana notika ar citu mērķi. Mūsu ēras 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos apustulis Pēteris mudināja cilvēkus: ”Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu.” (Apustuļu darbi 2:37—41.) Kaut arī Pēteris vērsās pie jūdiem un jūdaisma prozelītiem, viņš tos neaicināja kristīties, lai tie apliecinātu nožēlu par grēkiem, kas izdarīti pret bauslību, kā arī nelika saprast, ka kristīšanās Jēzus vārdā nozīmē grēku nomazgāšanu. (Apustuļu darbi 2:10.)

⁷ Piecdesmitās dienas svētkos Pēteris izmantoja pirmo no ”debesu valstības atslēgām” — viņš cilvēkiem darīja zināmu viņiem piedāvāto iespēju nokļūt debesu Valstībā. (Mateja 16:19.) Tā kā jūdi nebija atzinuši, ka Jēzus ir Mesija, visiem, kas vēlējās saņemt piedošanu, bija nepieciešama nožēla par Mesijas atraidīšanu un ticība Jēzum. Cilvēki varēja publiski apliecināt ticību Jēzum, kristīdamies Jēzus Kristus vārdā. Tā viņi apliecināja arī personisku sevis veltīšanu Dievam ar Kristus starpniecību. Arī mūsdienās tiem, kas vēlas saņemt Dieva labvēlību, jātic Kristum, jāveltī sevi Dievam Jehovam un jākristījas, tā apliecinot, ka viņi pilnībā atdod sevi Visaugstākajam Dievam.

Precīzas zināšanas

8. Kāpēc nav pareizi kristīt jebkuru cilvēku?

⁸ Kristiešiem nav jākristī jebkurš cilvēks. Jēzus deva saviem sekotājiem norādījumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis. Un redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:19, 20.) Pirms cilvēkus var kristīt, viņiem jāiemāca ievērot visu, ko Jēzus ir pavēlējis saviem mācekļiem. Tātad, ja cilvēki tiek kristīti piespiedu kārtā un ja viņiem nav ticības, kas pamatota uz labām Dieva Rakstu zināšanām, tad kristīšana ir bezjēdzīga un nav saskaņā ar uzdevumu, ko Jēzus deva saviem sekotājiem. (Ebrejiem 11:6.)

9. Ko nozīmē tikt kristītam ”Tēva vārdā”?

⁹ Ko nozīmē kristīties ”Tēva vārdā”? Tas nozīmē, ka cilvēks atzīst debesu Tēva augsto stāvokli un varu. Viņš atzīst, ka Dievs  Jehova ir mūsu Radītājs, ”Visuaugstākais pār visu pasauli” un Visuma Pavēlnieks. (Psalms 83:19; Jesajas 40:28; Apustuļu darbi 4:24.)

10. Ko nozīmē tikt kristītam ”Dēla vārdā”?

¹⁰ Tikt kristītam ”Dēla vārdā” nozīmē atzīt Jēzus, Dieva vienpiedzimušā Dēla, stāvokli un varu. (1. Jāņa 4:9.) Cilvēks, kas ir gatavs kristīšanai, atzīst, ka Jēzus ir tas, kuru Dievs ir atdevis ”kā atpirkšanas maksu par daudziem”. (Mateja 20:28; 1. Timotejam 2:5, 6.) Tiem, kas vēlas kristīties, jāapzinās arī augstais stāvoklis, kādu Dievs ir piešķīris savam Dēlam. (Filipiešiem 2:8—11; Atklāsmes 19:16.)

11. Ko nozīmē kristīties ”Svētā Gara vārdā”?

¹¹ Ko nozīmē kristīties ”Svētā Gara vārdā”? Tas nozīmē atzīt, ka svētais gars ir Jehovas darbīgais spēks, ko viņš dažādi izmanto savu nodomu īstenošanai. (1. Mozus 1:2; 2. Samuēla 23:1, 2; 2. Pētera 1:21.) Tie, kas ir gatavi kristīties, apzinās, ka svētais gars viņiem palīdz izprast ”Dieva dziļumus”, sludināt Valstību un veidot gara augļus: mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību. (1. Korintiešiem 2:10; Galatiešiem 5:22; Joēla 3:1, 2.)

Grēku nožēla un atgriešanās

12. Kā kristīšanās ir saistīta ar grēku nožēlu?

¹² Izņemot bezgrēcīgo cilvēku Jēzu, visu pārējo cilvēku kristīšanās ir Dievam pieņemams apliecinājums, kas saistīts ar grēku nožēlu. Nožēlot grēkus nozīmē just nožēlu par slikto, ko kādreiz esam darījuši, vai arī par labo, ko neesam darījuši. Pirmajā gadsimtā jūdiem, kas vēlējās iemantot Dieva labvēlību, bija jānožēlo savi grēki pret Kristu. (Apustuļu darbi 3:11—19.) Daudzi korintieši, kas kļuva ticīgi, pārstāja dzīvot netiklībā, pielūgt elkus un zagt, kā arī atbrīvojās no citiem nopietniem grēkiem. Tā kā korintieši bija atteikušies no grēcīga dzīvesveida, viņi bija ”nomazgāti” Jēzus asinīs, ”svēti kļuvuši” jeb nošķirti kalpošanai Dievam un ar Dieva gara starpniecību bija ”taisnoti” Kristus vārdā. (1. Korintiešiem 6:9—11.) Grēku nožēla ir svarīgs solis, kas palīdz iegūt tīru sirdsapziņu un saņemt atbrīvojumu no vainas apziņas par grēkiem. (1. Pētera 3:21.)

13. Ko nozīmē atgriešanās?

¹³ Pirms cilvēks tiek kristīts un kļūst par Jehovas liecinieku, viņam nepieciešama atgriešanās. Tā ir labprātīga rīcība, kas tiek gaidīta no katra cilvēka, kurš ir apņēmies sekot Jēzum Kristum. Atgriezties nozīmē atteikties no nepareiza dzīves ceļa un apņemties turpmāk darīt to, ko Dievs uzskata par pareizu, — novērsties no tā, kas slikts, un pievērsties Dievam. (1. Ķēniņu 8:33, 34.) Tie, kas atgriežas pie Dieva, dara ”darbus, kas grēku nožēlas cienīgi”. (Apustuļu darbi 26:20.) Mums jāatstāj viltus pielūgsme, jāklausa Dieva pavēlēm un jāpielūdz vienīgi Jehova. (5. Mozus 30:2, 8—10; 1. Samuēla 7:3.) Šādas rīcības iznākums ir ievērojamas izmaiņas mūsu domāšanā, mērķos un nostājā. (Ecēhiēla 18:31.) Atgriešanās nozīmē to, ka mūsu personības iezīmes, kas nav patīkamas Dievam, nomaina tās īpašības, kas raksturīgas ”jaunajam cilvēkam”. (Apustuļu darbi 3:19; Efeziešiem 4:20—24; Kolosiešiem 3:5—14.)

Sevis veltīšana Dievam

14. Ko nozīmē tas, ka Jēzus sekotāji sevi veltī Dievam?

¹⁴ Pirms Jēzus mācekļi var tikt kristīti, viņiem jāveltī sevi Dievam. Veltīt kaut ko Dievam nozīmē to nošķirt, atvēlēt svētam mērķim. Sevis veltīšana Dievam ir tik svarīga, ka mums jāgriežas pie Jehovas lūgšanā un jādara zināma apņemšanās atdot sevi viņam uz mūžīgiem laikiem. (5. Mozus 5:9.) Un jāatceras, ka mēs veltījam sevi nevis kādam darbam vai pakļaujamies kādam cilvēkam, bet atdodam sevi pašam Dievam.

15. Kāpēc Kristus mācekļi tiek iegremdēti ūdenī?

¹⁵ Kad mēs ar Kristus starpniecību veltījam sevi Dievam, mēs apņemamies dzīvot tā, lai vienmēr pildītu Dieva gribu, kas izklāstīta Svētajos rakstos. Lai redzamā veidā apliecinātu šo apņemšanos, Kristus mācekļi kristījas  ūdenī, tāpat kā Jēzus kristījās Jordānā, apliecinādams, ka viņš nodod sevi Dieva rokās. (Mateja 3:13.) Der pievērst uzmanību tam, ka Jēzus šajā nozīmīgajā brīdī griezās lūgšanā pie Dieva. (Lūkas 3:21, 22.)

16. Par ko jādomā, lai mūsu prieks kristīšanās laikā izpaustos ar pienācīgu cieņu?

¹⁶ Jēzus kristīšanās bija gan nopietns, gan arī priecīgs notikums. To pašu var teikt par viņa mācekļu kristīšanos mūsu dienās. Kad mēs redzam, kā cilvēki apliecina, ka viņi sevi ir veltījuši Dievam, mēs varam paust savu prieku, aplaudējot vai veltījot viņiem sirsnīgus vārdus. Taču skaļi izsaucieni, svilpieni vai kaut kas tamlīdzīgs nav pieļaujams, jo neatbilst kristīšanās svētajai nozīmei. Mums jāpauž prieks ar šim notikumam atbilstošu cieņu.

17., 18. Kas palīdz noteikt, vai cilvēks ir gatavs kristīšanai?

¹⁷ Pretēji tām reliģijām, kas kristī mazus bērnus un cilvēkus, kuri neko nezina par Bībeli, Jehovas liecinieki kristīšanu nevienam neuzspiež. Viņi nepieļauj, ka tiktu kristīti cilvēki, kas neatbilst Kristus mācekļiem izvirzītajām prasībām. Pat tad, kad cilvēks vēlas kļūt par nekristītu sludinātāju, draudzes vecākie pārliecinās, ka viņš saprot Bībeles pamatmācības, dzīvo saskaņā ar tām un apstiprinoši atbild uz jautājumu: ”Vai tu vēlies kļūt par Jehovas liecinieku?”

¹⁸ Ja cilvēks dara, ko viņš spēj Valstības sludināšanā, un izsaka vēlēšanos kristīties, draudzes vecākie tiekas ar viņu, lai noskaidrotu, vai šim cilvēkam ir ticība, kas viņu ir pamudinājusi veltīt sevi Jehovam, un vai viņa dzīve atbilst prasībām, kas jāievēro tiem, kuri vēlas kristīties. (Apustuļu darbi 4:4; 18:8.) Cilvēka atbildes uz vairāk nekā 100 jautājumiem par Bībeles mācībām palīdz draudzes vecākajiem noteikt, vai viņš atbilst Rakstos noteiktajām prasībām. Ne visi cilvēki, kas vēlas kristīties, atbilst šīm prasībām, tāpēc dažiem netiek dota iespēja kristīties.

Kāpēc cilvēki reizēm kavējas kristīties?

19. Kas, saskaņā ar Jāņa 6:44, būs Jēzus līdzvaldnieki?

¹⁹ Daudziem, kas tikuši kristīti piespiedu kārtā, droši vien ir teikts, ka pēc nāves viņi nokļūs debesīs. Bet Jēzus, runādams par saviem sekotājiem, sacīja: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:44.) Jehova ir ”vilcis” pie Kristus 144 000 tā sekotāju, kas kļūs par Kristus līdzvaldniekiem debesu Valstībā. Piespiedu kristīšana nevienam cilvēkam nevar dot tiesības uz šādu īpašu vietu Dieva nodomā. (Romiešiem 8:14—17; 2. Tesaloniķiešiem 2:13; Atklāsmes 14:1.)

20. Kas varētu palīdzēt cilvēkiem, kuri vēl nav kristījušies?

²⁰ Kopš 20. gadsimta 30. gadiem Jēzus pulcina ”citas avis” — cilvēkus, kam ir izredzes palikt dzīviem ”lielajās bēdās” un dzīvot uz zemes mūžīgi. (Atklāsmes 7:9, 14; Jāņa 10:16.) Šie cilvēki ir varējuši kristīties, tāpēc ka ir saskaņojuši savu dzīvi ar Dieva Rakstiem un mīl Dievu no visas sirds, dvēseles, spēka un prāta. (Lūkas 10:25—28.) Daudzi cilvēki, kas atzīst, ka Jehovas liecinieki pielūdz Dievu ”garā un patiesībā”, tomēr nav sekojuši Jēzus piemēram un nav kristījušies, tātad viņi vēl nav publiski apliecinājuši savu mīlestību pret Jehovu un apņemšanos sevi veltīt patiesajam Dievam. (Jāņa 4:23, 24; 5. Mozus 4:24; Marka 1:9—11.) Atklātas un konkrētas lūgšanas  var vairot šo cilvēku apņemšanos un drosmi, kas nepieciešamas, lai saskaņotu savu dzīvi ar Dieva Rakstu prasībām, veltītu sevi Dievam Jehovam un varētu kristīties.

21., 22. Kādu iemeslu dēļ cilvēki reizēm nevēlas sevi veltīt Dievam un kristīties?

²¹ Daļa cilvēku neveltī sevi Dievam un nav gatavi kristīties tāpēc, ka pasaulīgu mērķu vai naudas pelnīšanas dēļ viņiem atliek maz laika garīgām lietām. (Mateja 13:22; 1. Jāņa 2:15—17.) Šādi cilvēki varētu kļūt daudz laimīgāki, ja viņi mainītu savus uzskatus un mērķus. Tuvojoties Jehovam, viņi kļūtu garīgi bagāti, iemācītos pārvarēt dzīves raizes un gūtu iekšēju mieru un gandarījumu, ko sagādā Dieva gribas pildīšana. (Psalms 16:11; 40:9; Salamana Pamācības 10:22; Filipiešiem 4:6, 7.)

²² Ir cilvēki, kas apgalvo, ka mīl Jehovu, bet nevēlas viņam sevi veltīt un kristīties, jo domā, ka šādi viņi izvairīsies no atbildības. Tomēr tas nav pareizi, jo ikviens cilvēks ir atbildīgs Dieva priekšā. Zināma atbildība mums bija jāuzņemas jau tajā brīdī, kad mēs dzirdējām Jehovas vārdus. (Ecēhiēla 33:7—9; Romiešiem 14:12.) Izraēlieši senatnē jau kopš dzimšanas piederēja pie tautas, kas bija veltīta Jehovam, tāpēc viņu pienākums bija uzticīgi kalpot Jehovam un ievērot visus Dieva norādījumus. (5. Mozus 7:6, 11.) Mūsdienās neviens cilvēks kopš dzimšanas nepieder pie šādas tautas, tomēr, ja mēs esam saņēmuši pareizas, uz Rakstiem balstītas pamācības, mūsu pienākums ir ticībā rīkoties saskaņā ar tām.

23., 24. No kā nebūtu jābaidās cilvēkam, kurš ir gatavs kristīties?

²³ Reizēm cilvēki nevēlas kristīties tāpēc, ka uzskata par nepietiekamām savas zināšanas. Bet mums jāpatur prātā, ka nevienam cilvēkam nevar būt pilnīgu zināšanu par visu, jo ”cilvēks nevar izprast Dieva darbu — ne tā iesākumu, nedz galu”. (Salamans Mācītājs 3:11.) Padomāsim par etiopieti, kuru satika Filips. Viņš bija prozelīts un diezgan labi zināja Rakstus, taču viņš nezināja visu, kas bija saistīts ar Dieva nodomu. Tomēr, uzzinājis par glābšanu, ko Jehova sagādājis ar Jēzus upura  starpniecību, etiopietis nevilcinājās un lūdza, lai viņu kristī. (Apustuļu darbi 8:26—38.)

²⁴ Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki reizēm negrib sevi veltīt Dievam, ir bailes no neizdošanās. Piemēram, Monika, kurai ir 17 gadi, saka: ”Es joprojām neesmu kristījusies, jo man ir bail, ka es nespēšu izpildīt prasības, kuras uzņemšos, veltīdama sevi Dievam.” Tomēr, ja mēs no sirds paļaujamies uz Jehovu, ”Viņš darīs līdzenas [mūsu] tekas”. Viņš mums palīdzēs būt uzticīgiem un ”dzīvot patiesībā”. (Salamana Pamācības 3:5, 6; 3. Jāņa 4.)

25. Kādam jautājumam ir vērts pievērst uzmanību?

²⁵ Pilnīga paļāvība uz Jehovu un dziļa mīlestība pret viņu katru gadu daudzus tūkstošus cilvēku mudina veltīt sevi viņam un kristīties. Nav šaubu, ka visi, kas sevi jau ir veltījuši Dievam, vēlas vienmēr palikt viņam uzticīgi. Tomēr mēs dzīvojam grūtos laikos un mūsu ticībai ir daudz pārbaudījumu. (2. Timotejam 3:1—5.) Kas mums jādara, lai mēs dzīvotu saskaņā ar savu apņemšanos vienmēr kalpot Jehovam? Par to tiks runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kā notiek kristīšana?

• Kādas zināšanas cilvēkam ir nepieciešamas, lai viņš varētu kristīties?

• Kas cilvēkam jāpaveic, pirms viņš var kristīties?

• Kādu iemeslu dēļ cilvēki mēdz atlikt kristīšanos, un kas viņiem var palīdzēt?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 14. lpp.]

Vai jūs zināt, ko nozīmē kristīties Tēva, Dēla un svētā gara ”vārdā”?