Bībeles studēšana mūs sagatavo par skolotājiem

”Par to gādā, pie tā palieci, lai tavs briedums būtu redzams visiem. Esi nomodā par sevi pašu un par mācību.” (1. TIMOTEJAM 4:15, 16)

1. Kāpēc nav vienalga, kad studēt Bībeli?

”KATRAI lietai ir savs nolikts laiks,” teikts Bībelē, Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 1. pantā. Tas visādā ziņā attiecas uz Bībeles studēšanu. Daudziem ir grūti pārdomāt garīgus jautājumus, ja nav izraudzīts piemērots laiks un vieta. Piemēram, vai jums gribētos studēt Bībeli pēc grūtas darbadienas un sātīgām vakariņām, īpaši tad, ja jūs sēžat savā iemīļotajā atpūtas krēslā un jums priekšā ir televizors? Maz ticams. Kāds varētu būt risinājums? Studēšanai jāizvēlas tāds laiks un vieta, kas ļautu gūt no tās vislielāko labumu.

2. Kad bieži vien ir labākais laiks studēšanai?

² Daudziem labākais laiks studēšanai ir rīta agrumā, kad viņu domas ir visskaidrākās. Citi izmanto pusdienas pārtraukumu, lai nedaudz pastudētu Bībeli. Minēsim pāris piemērus, kuros garīga darbība tika saistīta ar konkrētu laiku. Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids rakstīja: ”Liec man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta, jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuŗu man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi!” (Psalms 143:8.) Līdzīgas jūtas pauda pravietis Jesaja: ”Dievs tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos;  Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.” Galvenais ir iedziļināties Bībelē un vērsties pie Jehovas tad, kad mūsu domas ir skaidras, lai kurā diennakts laikā tas būtu. (Jesajas 50:4, 5; Psalms 5:4; 88:14.)

3. Kādi apstākļi ir vispiemērotākie efektīvai studēšanai?

³ Ir vēl kāds faktors, kas jāņem vērā, lai studēšana būtu efektīva: mums nevajadzētu apsēsties visērtākajā un vismīkstākajā krēslā, jo tas noteikti nepalīdzēs saglabāt možumu. Studējot ir jāliek darboties prātam, bet pārāk komfortabli apstākļi rada pretējo efektu. Vēlami priekšnoteikumi studēšanai ir arī zināms miers un pēc iespējas mazāk traucēkļu, kas var novērst uzmanību. Ja mēs mēģinātu studēt istabā, kur ir ieslēgts radiouztvērējs vai televizors un kur spēlējas bērni, rezultāti nebūtu pārāk spoži. Kad Jēzus vēlējās kaut ko pārdomāt, viņš devās uz nomaļu vietu. Viņš runāja arī par to, ka Dieva lūgšanai būtu jāatrod vieta, kur citi mūs netraucētu. (Mateja 6:6; 14:13; Marka 6:30—32.)

Bībeles studēšana palīdz atbildēt uz cilvēku jautājumiem

4., 5. Kāpēc brošūru Ko Dievs prasa var saukt par praktisku?

⁴ Lielu gandarījumu Bībeles studēšana dod tad, ja izmantojam dažādus palīglīdzekļus, lai pamatīgi izpētītu kādu tematu, piemēram, kad meklējam atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti ar patiesu interesi. (1. Timotejam 1:4; 2. Timotejam 2:23.) Sākumā daudzi interesenti studē brošūru Ko Dievs no mums prasa?, kas pašreiz ir pieejama 261 valodā. * Šī publikācija ir pavisam vienkārša, bet tajā ļoti konkrēti apskatīti dažādi jautājumi un tā pilnībā ir pamatota uz Bībeli. Lasītājiem nav grūti saprast, kādām prasībām jāatbilst, lai varētu pareizi kalpot Dievam. Taču brošūrā nav iespējams sīki apskatīt visas tēmas. Kā atrast papildu informāciju, ko izmantot sarunās ar Bībeles skolnieku, ja viņš uzdod nopietnus jautājumus par Bībeles tēmām?

 ⁵ Tie, kuru dzimtajā valodā ir pieejama Sargtorņa bibliotēka kompaktdiskā, ar datora palīdzību var ātri piekļūt daudziem informācijas avotiem. Bet ko darīt pārējiem? Apskatīsim divus tematus no brošūras Ko Dievs prasa un padomāsim, kā varētu padziļināt savu sapratni, lai mēs spētu sīki atbildēt, piemēram, uz jautājumiem par to, kas ir Dievs un kāds īsti bija Jēzus. (2. Mozus 5:2; Lūkas 9:18—20; 1. Pētera 3:15.)

Kas ir Dievs?

6., 7. a) Kādu jautājumu par Dievu var uzdot? b) Kādu ļoti svarīgu domu pazīstams garīdznieks izlaida savā lekcijā?

⁶ Brošūras Ko Dievs prasa 2. nodarbībā ir atrodama atbilde uz svarīgu jautājumu — ”Kas ir Dievs?”. Šis jautājums ir svarīgs tāpēc, ka cilvēks nevar pielūgt patieso Dievu, ja viņš to nepazīst vai pat apšauba tā eksistenci. (Romiešiem 1:19, 20; Ebrejiem 11:6.) Taču cilvēkiem pasaulē ir simtiem dažādu priekšstatu par to, kas ir Dievs. (1. Korintiešiem 8:4—6.) Katrā reliģiskā filozofijā pastāv savs viedoklis par Dievu. Kristīgajā pasaulē lielākā daļa reliģiju uzskata Dievu par trīsvienīgu. Kāds pazīstams ASV garīdznieks nesen uzstājās ar lekciju ”Vai jūs pazīstat Dievu?”, bet savā runā viņš ne reizi neminēja Dieva vārdu, kaut arī vairākkārt citēja Ebreju rakstus. Protams, viņš izmantoja Bībeles tulkojumu, kurā lietots pārprotamais un bezpersoniskais vārds ”Kungs”, nevis Jehova.

⁷ Līdz ar to šis garīdznieks izlaida ļoti nozīmīgu domu, kad citēja Jeremijas grāmatas 31. nodaļas 34. pantu: ””Nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: Atzīstiet to Kungu [senebreju valodā — ”Atzīstiet Jehovu”]! Jo visi Mani pazīs, lielie un mazie”, — tā saka tas Kungs [senebreju valodā — ”Jehova”].” Bībeles tulkojumā, no kura lasīja garīdznieks, nebija lietots Dieva personvārds — Jehova vai Jahve. (2. Mozus 6:3, zemsvītras piezīme.)

8. Kas palīdz saprast, cik svarīgi ir lietot Dieva vārdu?

⁸ 8. psalma 10. pants palīdz saprast, kāpēc ir tik svarīgi lietot Jehovas vārdu: ”Kungs, mūsu valdniek, cik goda pilns ir Tavs vārds visā pasaulē!” Bet, lūk, kā šis pants skan Jaunās pasaules tulkojumā: ”Ak, Jehova, mūsu Kungs, cik dižens ir tavs vārds visā zemē!” Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, mēs varam iegūt ”Dieva atziņu”, ja smeļamies gudrību viņa Rakstos. Bet kurā Bībeles studēšanas palīglīdzeklī var atrast plašu informāciju par to, cik svarīgs ir Dieva vārds? (Salamana Pamācības 2:1—6.)

9. a) Ar kuras publikācijas palīdzību var paskaidrot citiem, cik svarīgi ir lietot Dieva vārdu? b) Kā daudzi tulkotāji ir apliecinājuši necieņu pret Dieva vārdu?

⁹ Ļoti noderīga ir brošūra Dieva personvārds, kas pastāvēs mūžīgi *, kura ir pārtulkota 69 valodās. Nodaļā ”Dieva personvārds — tā nozīme un izruna” (6.—11. lpp.) pastāstīts, ka senebreju tetragramma (šis vārds ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē ’četri burti’) senebreju valodā sarakstītajās Bībeles grāmatās parādās gandrīz 7000 reižu. Tomēr jūdaisma un kristīgās pasaules garīdznieki un tulkotāji apzināti nav iekļāvuši Dieva vārdu lielākajā daļā Bībeles tulkojumu. * Kā gan viņi var apgalvot, ka pazīst Dievu un ka viņiem ar Dievu ir labas attiecības, ja viņi pat negrib lietot Dieva vārdu? Dieva personvārds ļauj saprast, kādi ir viņa nodomi un kas ir viņš pats. Turklāt, ja netiek lietots Dieva vārds, tad kāda jēga ir Jēzus minētajai parauglūgšanai: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds.”? (Mateja 6:9; Jāņa 5:43; 17:6.)

 Kas ir Jēzus Kristus?

10. Kā var iegūt pilnīgu priekšstatu par Jēzus dzīvi un kalpošanu?

¹⁰ 3. nodarbība brošūrā Ko Dievs prasa saucas ”Kas ir Jēzus Kristus?”. Sešās rindkopās ir īsi pastāstīts par Jēzus izcelsmi, viņa dzīvi un par iemesliem, kāpēc viņš nāca uz zemi. Bet, ja vēlaties uzzināt par Jēzu kaut ko vairāk, nav labāka palīglīdzekļa — neskaitot pašus evaņģēlijus — kā grāmata Izcilākais cilvēks, kāds jebkad ir dzīvojis *, kas ir izdota 111 valodās. Šajā grāmatā ietverts pilnīgs Kristus dzīves un mācību izklāsts, kas pamatots uz četriem evaņģēlijiem un sakārtots hronoloģiskā secībā. Grāmatas 133 nodaļās stāstīts par notikumiem Jēzus dzīvē un par viņa kalpošanu. No cita, analītiska aspekta par Jēzus dzīvi runāts publikācijā Insight, šķirklī ”Jēzus Kristus”.

11. a) Ar ko Jehovas liecinieku uzskati par Jēzu atšķiras no tā, ko māca citas reliģijas? b) Kādi Bībeles panti atspēko mācību par trīsvienību, un kādā publikācijā šis jautājums paskaidrots?

¹¹ Kristīgajā pasaulē strīdi par Jēzu galvenokārt ir saistīti ar to, vai viņš ir ”Dieva Dēls” un ”Dievs Dēls”, citiem vārdiem sakot, runa ir par to, kas grāmatā Katoļu baznīcas katehisms (Catechism of the Catholic Church) saukts par ”kristīgās ticības centrālo mistēriju”, — par trīsvienību. Jehovas liecinieki atšķirībā no kristīgās pasaules reliģijām uzskata, ka Jēzus ir Dieva radīts, bet nav Dievs. Šis jautājums ļoti labi ir paskaidrots brošūrā Vai tev būtu jātic trīsvienībai? *, kas ir pārtulkota 95 valodās. Mācība par trīsvienību šajā brošūrā tiek atspēkota ar tādiem Bībeles pantiem kā Marka evaņģēlija 13. nodaļas 32. pants un 1. vēstules korintiešiem 15. nodaļas 24. un 28. pants.

12. Uz kādu jautājumu vēl jāatbild?

¹² Tikko minētie piemēri parāda, kā var personīgi studēt Bībeli, lai pēc tam cilvēkiem, kas nezina Bībeles patiesību, palīdzētu iegūt precīzas zināšanas. (Jāņa 17:3.) Bet kādas vajadzības ir tiem, kas jau daudzus gadus ir kristiešu draudzē? Vai šiem cilvēkiem, kas jau ir uzkrājuši vērā ņemamas Bībeles zināšanas, joprojām jāstudē Jehovas vārdi?

Kāpēc ”jābūt nomodā”?

13. Kāds kļūdains viedoklis dažiem ir par Bībeles studēšanu?

¹³ Dažiem, kas jau ilgus gadus pieder pie draudzes, var izveidoties paradums paļauties uz Bībeles zināšanām, ko viņi ir ieguvuši pirmajos gados pēc kļūšanas par Jehovas lieciniekiem. Viņi varbūt spriež: ”Man nav jāstudē Bībele tikpat nopietni kā jaunpienācējiem. Gadu gaitā es jau daudzreiz esmu izlasījis Bībeli un esmu izlasījis ļoti daudz bībelisku publikāciju.” Bet šādi spriest būtu tas pats, kas teikt: ”Nu man vairs nav īpaši jārūpējas par ēšanu, jo es savā mūžā jau esmu ēdis neskaitāmas reizes.” Mēs zinām, ka vesela, aktīva cilvēka organismam pastāvīgi ir vajadzīgas barības vielas, ko nodrošina kvalitatīvs, pienācīgi sagatavots uzturs. Vēl daudz lielākā mērā to pašu var teikt par garīgās veselības un spēka uzturēšanu. (Ebrejiem 5:12—14.)

14. Kāpēc mums pastāvīgi jābūt nomodā pašiem par sevi?

¹⁴ Tāpēc mums visiem, neatkarīgi no tā, vai mēs studējam Bībeli ilgu vai neilgu laiku, ir jāņem vērā padoms, ko Pāvils deva Timotejam, kurš jau bija nobriedis, uzticības cienīgs pārraugs: ”Esi nomodā par sevi pašu un par mācību, turies pie tā, jo darīdams to, tu izglābsi ir pats sevi, ir tos, kas klausās tevi.” (1. Timotejam 4:15, 16.) Kāpēc mums noteikti jāieklausās Pāvila padomā? Jāatceras, ka Pāvils minēja arī cīņu pret ”velna viltībām” un ”pret ļaunajiem gariem pasaules telpā”, savukārt apustulis Pēteris brīdināja, ka Velns ”meklē, ko tas varētu aprīt,” un  labprāt aprītu arī mūs. Izturoties bezrūpīgi pret draudošajām briesmām, mēs varētu dot viņam šādu iespēju. (Efeziešiem 6:11, 12; 1. Pētera 5:8.)

15. Kā mēs varam aizsargāties garīgā ziņā, un kā var uzturēt kārtībā garīgos ieročus?

¹⁵ Kā mēs varam aizsargāties? Apustulis Pāvils aicina: ”Satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā, un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.” (Efeziešiem 6:13.) Garīgo Dieva ieroču noderīgums ir atkarīgs ne tikai no to sākotnējās kvalitātes, bet arī no tā, vai mēs pastāvīgi uzturam tos kārtībā. Tātad garīgajā bruņojumā, ko mums ir devis Dievs, jāietilpst arī jaunākajām Dieva Rakstu zināšanām, un tas savukārt nozīmē, ka mums vienmēr jāzina, kāda ir pašreizējā izpratne par patiesību, ko Jehova ir atklājis savos Rakstos un paskaidro ar uzticīgā un gudrā kalpa starpniecību. Garīgo bruņojumu nav iespējams uzturēt kārtībā bez regulāras Bībeles un bībelisku publikāciju studēšanas. (Mateja 24:45—47; Efeziešiem 6:14, 15.)

16. Ko var darīt, lai mūsu ”ticības vairogs” būtu labā kārtībā?

¹⁶ Pāvils norāda uz svarīgu aizsardzībai paredzētā bruņojuma daļu — ”ticības vairogu”, ar ko var atvairīt un dzēst Sātana ugunīgās bultas, ar kurām tiek attēloti nepatiesi apvainojumi un atkritēju mācības. (Efeziešiem 6:16.) Tāpēc mums jāpārbauda, cik izturīgs ir mūsu ticības vairogs un ko mēs darām, lai to uzturētu kārtībā un stiprinātu. Piemēram, mēs varētu sev pajautāt: ”Cik rūpīgi es gatavojos iknedēļas sapulcei, kurā Bībeles studēšanai tiek izmantots žurnāls Sargtornis? Vai esmu pietiekami labi sagatavojies, lai varētu citus ”paskubināt uz mīlestību un labiem darbiem” ar savām pārdomātajām atbildēm sapulces laikā? Vai es atšķiru un izlasu Bībeles pantus, kas tekstā ir minēti, bet nav citēti? Vai es uzmundrinu citus ar savu entuziasma pilno līdzdalību sapulcēs?” Mūsu garīgā ”barība” ir cieta, un ir vajadzīga piepūle, lai gūtu no tās pilnu labumu. (Ebrejiem 5:14; 10:24.)

17. a) Ar kādas indes palīdzību Sātans cenšas vājināt mūsu garīgumu? b) Kāds ir pretlīdzeklis pret Sātana indi?

¹⁷ Sātans zina, kādas ir grēcīgās miesas vājības, un rīkojas ļoti viltīgi. Piemēram, viņš vairo savu kaitīgo ietekmi, padarīdams viegli pieejamu pornogrāfiju, ar ko tagad var sastapties televīzijā, internetā, videofilmās, preses izdevumos un grāmatās. Daži kristieši nav izsargājušies no šīs indes iedarbības un ir zaudējuši priekšrocības draudzē vai pat izjutuši vēl nopietnākas sekas. (Efeziešiem 4:17—19.) Kāds ir pretlīdzeklis pret garīgo indi, ko izplata Sātans? Mēs nedrīkstam nenopietni izturēties pret regulāru Bībeles studēšanu, pret kristiešu sapulcēm un pret visiem Dieva ieročiem. Kopā tas viss mums palīdz atšķirt labu no ļauna un dod spēku ienīst to, ko ienīst Dievs. (Psalms 97:10; Romiešiem 12:9.)

18. Kā mums garīgajā cīņā var palīdzēt ”gara zobens”?

¹⁸ Ja mums ir paradums regulāri studēt Bībeli, tad precīzas Dieva Rakstu zināšanas mūs darīs spējīgus atvairīt visus uzbrukumus,  turklāt mēs iegūsim iespēju paši pāriet pretuzbrukumā ar ”gara zobenu, tas ir Dieva vārdu”. Dieva vārds ir ”asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķiŗ dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis”. (Efeziešiem 6:17; Ebrejiem 4:12.) Kad būsim iemācījušies prasmīgi lietot šo ”zobenu”, mēs kārdinājuma laikā aiz tā, kas liekas nevainīgs un pat pievilcīgs, spēsim saskatīt nāvējošus slazdus, ko izlicis ļaunais. Zināšanas un sapratne, ko būsim uzkrājuši no Bībeles, mums palīdzēs vairīties no ļauna un darīt labu. Mums godīgi jāatbild sev: vai mans zobens ir asi uztrīts vai rūsas saēsts? Vai man ir grūti atsaukt atmiņā Bībeles pantus, kas ir vajadzīgi garīgā uzbrukumā? Visiem spēkiem centīsimies regulāri studēt Bībeli un pretoties Velnam. (Efeziešiem 4:22—24.)

19. Kādu labumu dod cītīga Bībeles studēšana?

¹⁹ Pāvils rakstīja: ”Ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” Ja ņemsim vērā šos vārdus, ko Pāvils rakstīja Timotejam, mēs nostiprināsim savu garīgumu un mūsu kalpošana būs efektīvāka. Šādi rīkodamies, garīgi noskaņoti vecākie un kalpošanas palīgi būs noderīgāki draudzei un mēs visi varēsim palikt stipri ticībā. (2. Timotejam 3:16, 17; Mateja 7:24—27.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai jūs atceraties?

• Kādi apstākļi veicina efektīvu Bībeles studēšanu?

• Kas daudzos Bībeles tulkojumos ir izdarīts ar Dieva vārdu?

• Ar kādiem Bībeles pantiem jūs atspēkotu mācību par trīsvienību?

• Kā mēs varam aizsargāties pret Sātana viltībām, un kāpēc mums tas jādara pat tad, ja esam kristieši jau daudzus gadus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 19. lpp.]

Lai Bībeles studēšana būtu auglīga, ir vajadzīgi pareizi apstākļi

[Attēli 23. lpp.]

Vai jūsu ”zobens” ir asi uztrīts vai rūsas saēsts?