Izpaudīsim mīlestību ģimenes lokā

”SADEDZINI to, ja vari! Sadedzini!” Toru izaicinoši teica savai sievai Joko. ”Un sadedzināšu arī!” sieva atcirta un uzrāva sērkociņu, lai sadedzinātu fotogrāfiju, kurā viņi abi bija redzami kopā. Tad viņa dusmās izsaucās: ”Es nodedzināšu visu māju!” Toru šim strīdam pielika punktu, iecirzdams sievai pliķi.

Pirms trim gadiem Toru un Joko bija laimīgi jaunlaulātie. Kas pa šo laiku bija noticis? Kaut arī Toru, pēc visa spriežot, bija jauks cilvēks, Joko nejuta, ka Toru viņu mīlētu un ka viņas jūtas vīram būtu svarīgas. Šķita, ka viņš nespēj uz sirsnību atbildēt ar sirsnību. Nespēdama šo situāciju labot, Joko ļāvās aizvainojumam un dusmām. Viņai parādījās bezmiegs, trauksmes sajūta, ēstgribas trūkums, nervozitāte, depresija un pat panikas lēkmes. Taču nekas neliecināja, ka Toru uztrauktu saspīlētā atmosfēra viņu ģimenē. Viņaprāt, viss bija normāli.

”Grūti laiki”

Šādas problēmas mūsdienās nav retums. Raksturodams mūsu laiku, apustulis Pāvils pravietoja, ka cilvēki būs ”nemīļi”. (2. Timotejam 3:1—5.) Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ”nemīļi”, ir radniecīgs vārdam, kas izsaka domu par dabiskas pieķeršanās trūkumu ģimenes locekļu starpā. Mēs skaidri varam redzēt, ka mūsdienās daudzās ģimenēs šādu jūtu tiešām trūkst. Pat ja ģimenes locekļi mīl cits citu, savas jūtas viņi, iespējams, parāda pavisam reti.

Mūsu laikos daudzi vecāki nezina, kā parādīt mīlestību un pieķeršanos saviem bērniem. Liela daļa no viņiem ir auguši ģimenēs, kurās nav valdījusi mīlestības pilna gaisotne, un viņi varbūt pat neapzinās, ka dzīve var būt daudz patīkamāka, ja cilvēks mīl savus tuviniekus un šīs jūtas arī izpauž. Pēc visa spriežot, tāda bija bijusi arī Toru bērnība. Viņa tēvs vienmēr daudz strādāja un nāca mājās vēlu vakarā. Ar Toru viņš sarunājās reti un parasti neiztika bez apvainojumiem. Arī Toru māte strādāja pilnu darba dienu un kopā ar dēlu pavadīja maz laika. Zēna audzinātāja bija televīzija. Šajā ģimenē nebija parasts teikt atzinīgu vārdus un sirsnīgi sarunāties.

Sava nozīme ir arī kultūrai. Dažās Latīņamerikas zemēs vīrietim, kas vēlas apliecināt sievai mīlestību, jārīkojas pretēji vietējām tradīcijām. Arī vairāku Āfrikas un Āzijas valstu iedzīvotājiem nav pieņemts ar vārdiem vai darbiem izpaust mīlestību pret saviem tuviniekiem. Daudziem vīriešiem ir grūti sievai vai bērniem pateikt: ”Es tevi mīlu.” Taču pastāv kādas ģimenes attiecības, kas ir izturējušas laika pārbaudi un kas visādā ziņā mums ir labs paraugs.

 Ģimenes attiecības, no kurām var mācīties

Izcilākais paraugs šajā jomā ir Dieva Jehovas un viņa vienpiedzimušā Dēla tuvās attiecības, kurās atspoguļojas pilnīga mīlestība. Sirsnīgās attiecības starp garīgo būtni, kas vēlāk kļuva par Jēzu Kristu, un viņa Tēvu bija veidojušās neskaitāmu gadu tūkstošu gaitā. Dieva Dēls šīs attiecības raksturoja šādi: ”Es.. biju viņa prieks dienu dienas un līksmojos viņa priekšā vienumēr.” (Salamana Pamācības 8:30, LB-26.) Viņš bija pilnīgi pārliecināts par sava Tēva mīlestību, tāpēc varēja citiem teikt, ka Jehova priecājas par viņu dienu no dienas. Atrazdamies līdzās savam Tēvam, viņš jutās laimīgs.

Arī laikā, kad Dieva Dēls, Jēzus Kristus, dzīvoja uz zemes, Tēvs viņam apliecināja savu mīlestību. Pēc kristīšanās Jēzus dzirdēja savu Tēvu sakām: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.” (Mateja 3:17.) Jēzu, visticamāk, ļoti uzmundrināja un aizkustināja Tēva mīlestības un labvēlības apliecinājums brīdī, kad viņš pilnībā atcerējās savu dzīvi debesīs un sāka pildīt uzdevumu, kura dēļ bija sūtīts uz zemi.

Jehova vispilnīgākajā veidā parāda mīlestību pret savu lielo ģimeni. Ja mēs pieņemam Jēzu Kristu, tad arī mēs varam izjust Jehovas mīlestību. (Jāņa 16:27.) Kaut arī mēs nedzirdam balsi no debesīm, mēs varam saskatīt Jehovas mīlestības izpausmes, piemēram, dabā, kā arī tajā, ka viņš ir sagādājis Jēzus izpirkuma upuri. (1. Jāņa 4:9, 10.) Jehova uzklausa mūsu lūgšanas un atbild uz tām, ņemot vērā, kas mums būtu vislabākais. (Psalms 145:18; Jesajas 48:17.) Veidojot ar viņu tuvas attiecības, mēs aizvien pilnīgāk varam novērtēt viņa mīlestības pilno gādību.

Jēzus no sava Tēva iemācījās, ko nozīmē būt līdzjūtīgam, uzmanīgam, laipnam un pašaizliedzīgam. Viņš paskaidroja: ”Ko [Tēvs] dara, to arī Dēls dara tāpat, jo Tēvs mīl Dēlu un tam rāda visu, ko pats dara.” (Jāņa 5:19, 20.) Mēs savukārt varam mācīties parādīt mīlestību, iedziļinoties tajā, kā Jēzus rīkojās, dzīvodams uz zemes. (Filipiešiem 1:8.)

Kā izpaust mīlestību ģimenes lokā

Tā kā ”Dievs ir mīlestība” un mēs esam radīti pēc viņa ”tēla un līdzības”, mēs spējam gan izjust, gan izpaust mīlestību. (1. Jāņa 4:8; 1. Mozus 1:26, 27.) Taču kaut ko spēt automātiski vēl nenozīmē to arī darīt. Lai parādītu mīlestību pret savu dzīvesbiedru vai bērniem, mums tā vispirms pret viņiem jāizjūt. Mums jāmeklē viņos pievilcīgas īpašības, lai cik grūti tās sākumā būtu pamanīt, un par tām jādomā. Kāds varbūt sacīs, ka viņa vīrā, sievā vai bērnos nav nekā pievilcīga. Tie, kas ir stājušies laulībā pēc vecāku vai aizbildņu vienošanās, varbūt nejūt dziļu mīlestību pret savu dzīvesbiedru. Daži, iespējams, nav vēlējušies, lai viņiem būtu bērni. Taču padomāsim, kādas desmitajā gadsimtā pirms mūsu ēras bija Jehovas jūtas pret viņa simbolisko sievu — Izraēla tautu. Kad Jehovas pravietis Elija nosprieda, ka desmit cilšu valstī Izraēlā nav palicis neviens Jehovas kalpotājs, Jehova rūpīgi izmeklēja tautu un atrada diezgan daudz cilvēku — veselus septiņus tūkstošus —, kuriem viņa acīs piemita kaut kas labs. Vai mēs nevarētu rīkoties līdzīgi un meklēt  savos ģimenes locekļos pozitīvo? (1. Ķēniņu 19:14—18.)

Turklāt, lai ģimenes locekļi sajustu mūsu mīlestību, mums apzināti jācenšas to apliecināt. Ikreiz, kad pamanīsim kaut ko uzslavas cienīgu, sacīsim atzinīgus vārdus! Aprakstā par prasmīgu sievu, kas lasāms Dieva vārdos, ir minēts interesants fakts attiecībā uz viņas ģimeni: ”Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu.” (Salamana Pamācības 31:28.) Vai jūs pamanījāt, cik brīvi šīs ģimenes locekļi parāda atzinību cits citam? Uzslavēdams sievu, vīrs rāda labu piemēru savam dēlam, lai tad, kad dēls būs nodibinājis savu ģimeni, viņš neskopotos ar labiem vārdiem, uzslavējot savu sievu.

Tāpat vecākiem būtu jāuzslavē bērni, jo tas palīdz augt viņu pašcieņai. Ja padomā — kā cilvēks var ”savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu”, ja viņš neciena sevi? (Mateja 22:39.) Ja vecāki pastāvīgi kritizē savus bērnus un nekad tos neuzslavē, var gadīties, ka bērni zaudē pašcieņu un vēlāk viņiem ir grūti parādīt mīlestību pret citiem. (Efeziešiem 4:31, 32.)

Ir pieejama palīdzība

Arī tad, ja cilvēks ir uzaudzis ģimenē, kur ir trūcis mīlestības, viņš var iemācīties to izpaust. Pirmais solis ir apzināties savu situāciju un atzīt nepieciešamību kaut ko mainīt. Labs palīgs šajā ziņā ir Dieva vārdi, Bībele, ko var salīdzināt ar spoguli. Kad mēs pārbaudām sevi, skatīdamies Bībeles mācību ”spogulī”, mēs ieraugām savus trūkumus un kļūdas. (Jēkaba 1:23.) Bībelē ir apliecināts, ka mēs varam labot mūsu personības nevēlamās iezīmes. (Efeziešiem 4:20—24; Filipiešiem 4:8, 9.) Taču mums jāpilnveido savas īpašības regulāri, ”nepiekūstot labu darīt”. (Galatiešiem 6:9.)

Daži varbūt secina, ka iemesls, kāpēc viņiem ir grūti izpaust mīlestību, ir viņu audzināšana vai kultūra. Taču, spriežot pēc pēdējos gados veiktiem pētījumiem, šādi šķēršļi nav nepārvarami. Psihiatrs Dr. Denjels Golmens paskaidro, ka ”pat visdziļāk iesakņojušos paradumus, kas ir izveidojušies bērnībā, ir iespējams mainīt”. Bībelē jau vairāk nekā 19 gadsimtus ir lasāms apliecinājums, ka ar Dieva gara palīdzību šādas izmaiņas ir iespējamas: ”Novelciet veco cilvēku un viņa darbus. Un apģērbiet jauno cilvēku.” (Kolosiešiem 3:9, 10.)

Kad ģimenes locekļi ir noskaidrojuši, kas īsti ir viņu problēma, viņi var kopīgi izpētīt Bībelē minētos piemērus, kas ļauj labāk saprast, kā parādīt mīlestību. Piemēram, Bībelē ir teikts: ”Par Ījaba pastāvību jūs esat dzirdējuši un redzējuši, kāds ar viņu ir bijis tā Kunga gala mērķis, jo tas Kungs ir žēlsirdīgs un apžēlotājs.” (Jēkaba 5:11.) Pārdomājot Ījaba dzīvi, pievērsiet uzmanību tam, ar kādu mīlestību un žēlsirdību Jehova pret viņu izturējās. Vai tas nerada vēlēšanos līdzināties Jehovam un būt tikpat mīlošiem un žēlsirdīgiem pret savu ģimeni?

Būdami nepilnīgi, mēs visi ”daudzējādi klūpam” savā runā. (Jēkaba 3:2.) Ja mēs konstatējam, ka mums ir grūti risināt ar ģimenes locekļiem brīvas un pozitīvas sarunas,  mums jālūdz Jehovam palīdzība un jāpaļaujas uz viņu. Nepadosimies, ”lūgsim bez mitēšanās Dievu”! (1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Jehova palīdzēs tiem, kuri vēlas attīstīt mīlestību pret saviem ģimenes locekļiem un to izpaust, bet kurus kaut kas kavē to darīt.

Jehova piedāvā savu palīdzību arī ar kristiešu draudzes starpniecību. Jēkabs rakstīja: ”Ja kāds starp jums ir nevesels [garīgā ziņā], lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu tā Kunga vārdā.” (Jēkaba 5:14.) Vecākie, kas kalpo Jehovas liecinieku draudzēs, var palīdzēt ģimenēm, kuru locekļiem ir grūti parādīt savstarpēju pieķeršanos. Kaut arī vecākie nav psihologi, viņi pacietīgi palīdz saviem ticības biedriem nevis pasakot priekšā, kā tiem rīkoties, bet atgādinot Jehovas viedokli attiecīgajā jautājumā un lūdzot Dievu kopā ar šiem cilvēkiem un par viņiem. (Psalms 119:105; Galatiešiem 6:1.)

Arī raksta sākumā minētos Toru un Joko kristiešu vecākie vienmēr bija gatavi uzklausīt un mierināt. (1. Pētera 5:2, 3.) Dažkārt kāds no draudzes vecākajiem atnāca pie viņiem kopā ar savu sievu, lai Joko varētu pabūt pieredzējušas kristietes sabiedrībā, kas viņai palīdzētu no jauna ”mīlēt vīru”. (Titam 2:3, 4.) Izturēdamies ar sapratni un iejūtību pret kristiešiem, kam ir kādas ciešanas un sirdēsti, vecākie ir ”kā patvērums pret auku un kā pavēnis pret negaisu”. (Jesajas 32:1, 2.)

Ar vecāko palīdzību Toru saprata, ka viņš neprot parādīt savas emocijas, kā arī to, ka ”pēdējās dienās” ģimene ir viens no Sātana uzbrukumu mērķiem. (2. Timotejam 3:1, LB-65r.) Viņš nolēma kaut ko darīt lietas labā. Pēc nopietnām pārdomām Toru secināja, ka viņa nespēja izpaust mīlestību pret citiem sakņojas tajā, ka bērnībā viņš pats nejutās mīlēts. Dziļas Bībeles studijas un lūgšanas Toru palīdzēja pakāpeniski kļūt arvien atsaucīgākam pret Joko emocionālajām vajadzībām.

Kad Joko saprata, kāda bija bijusi Toru bērnība un kādas ir viņas pašas vājības, viņa ļoti pūlējās, lai atbrīvotos no dusmām pret vīru un censtos viņā saskatīt labo. (Mateja 7:1—3; Romiešiem 5:12; Kolosiešiem 3:12—14.) Viņa dedzīgi lūdza Jehovu, lai tas palīdz viņai mīlēt vīru. (Filipiešiem 4:6, 7.) Pagāja kāds laiks, un, Joko par lielu prieku, Toru kļuva pret viņu sirsnīgāks.

Ja arī jums ir grūti izjust un apliecināt mīlestību saviem ģimenes locekļiem, nedomājiet, ka šī problēma ir neatrisināma. Dieva Raksti mums sniedz labu vadību. (Psalms 19:8.) Saprotot šī jautājuma nopietnību, cenšoties saskatīt savos tuviniekos labo, iedziļinoties Dieva Rakstos un izmantojot uzzināto dzīvē, sirsnīgi lūdzot palīdzību Jehovam un griežoties pēc atbalsta pie nobriedušiem kristiešu vecākajiem, jūs varat pārvarēt šķietami nepārvaramo barjeru starp jums un jūsu ģimeni. (1. Pētera 5:7.) Arī jūs varat izjust prieku, kādu izjuta kāds vīrietis, kas dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs. Paklausījis padomam runāt ar sievu par savām jūtām, viņš beidzot saņēmās un pateica sievai: ”Es tevi mīlu.” Sievas reakcija viņu pārsteidza — ar prieka asarām acīs viņa atbildēja: ”Es arī tevi mīlu, bet šī ir pirmā reize 25 gados, kad tu man to pasaki.” Negaidīsim tik ilgi, lai izpaustu mīlestību pret savu dzīvesbiedru un bērniem!

[Attēls 28. lpp.]

Jehova ar Bībeles starpniecību piedāvā mums palīdzību