Nonāvēto Jehovas liecinieku piemiņai

UNGĀRIJAS pilsētā Kermendā 2002. gada 7. martā svinīgi tika atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta trīs Jehovas lieciniekiem, kurus 1945. gadā noslepkavoja nacisti.

Plāksne ir piestiprināta pie tagadējās ugunsdzēsības pārvaldes ēkas Huņadi ielā, kur notika publiska nāvessoda izpilde. Tā veltīta ”kristiešiem, kas 1945. gada martā sodīti ar nāvi savas pārliecības dēļ: Antalam Hēničam (1911 — 1945), Bertalanam Sabo (1921 — 1945), Jānošam Žondoram (1923 — 1945)”.

Šie kristieši tika sodīti ar nāvi, kad līdz Otrā pasaules kara beigām bija atlikuši vairs tikai divi mēneši. Ungāru laikrakstā Vas Népe stāstīts: ”Pēc tam kad Vācijā pie varas bija nācis Hitlers, vajāšanas un mokas, koncentrācijas nometnes un nāve gaidīja ne tikai ebrejus, bet arī Jehovas lieciniekus, ja viņi neatteicās no savas reliģiskās pārliecības. [..] ..1945. gada martā Ungārijas rietumos valdīja absolūts terors.. [..] Daļa no šī terora bija Jehovas liecinieku deportācija un nogalināšana.”

Plāksnes atklāšanas programmai bija divas daļas. Pirmā no tām notika Batjāņi pils teātrī, kur starp runātājiem bija Budapeštas Holokausta vēstures centra direktors profesors Sabolčs Sita, parlamenta cilvēktiesību, minoritāšu un reliģisko lietu komitejas loceklis Lāslo Donāts un nāvessodu aculiecinieks, Kermedas vēstures speciālists Kālmāns Komjāti. Kad šī daļa bija galā, vairāk nekā 500 klātesošo devās cauri pilsētai, lai piedalītos plāksnes svinīgajā atklāšanas ceremonijā, ko vadīja Kermendas mērs Jožefs Honfi.

Viens no nogalinātajiem, Jānošs Žondors, savā atvadu vēstulē bija mudinājis ticības biedrus neskumt par viņu. Viņš rakstīja: ”Man prātā ir Jāņa vārdi no Atklāsmes grāmatas 2. nodaļas 10. panta: ”Esi uzticīgs līdz nāvei.” [..] Pasakiet mājiniekiem, lai neskumst, jo es mirstu par patiesību, nevis tāpēc, ka būtu ko noziedzies.”

[Attēls 32. lpp.]

Bertalans Sabo

[Attēls 32. lpp.]

Antals Hēničs

[Attēls 32. lpp.]

Jānošs Žondors