Valstības sludinātāji stāsta

Brazīlijā ”dzird” Valstības labo vēsti

LAI sludinātu labo vēsti par Dieva Valstību nedzirdīgajiem cilvēkiem Brazīlijā, daudzi Jehovas liecinieki ir uzņēmušies grūto uzdevumu mācīties Brazīlijas zīmju valodu. Šajā rakstā apskatītie piemēri spilgti apliecina, ka viņu pūliņi ir vainagojušies ar panākumiem.

Evu *, nedzirdīgu triju bērnu māmiņu no Sanpaulu, mācīties zīmju valodu pamudināja kopdzīve ar nedzirdīgu vīrieti. Reiz tirdzniecības centrā Eva un viņas draugs satika vairākus nedzirdīgus Jehovas lieciniekus, kas uzaicināja viņus apmeklēt sapulci Valstības zālē. Domājot, ka tas ir kāds saviesīgs pasākums, viņi pieņēma uzaicinājumu.

No sapulcē dzirdētā Eva saprata ļoti maz, jo viņas zīmju valodas zināšanas vēl bija visai ierobežotas. Pēc sapulces viņa piekrita paciemoties pie Jehovas lieciniekiem. Tie viņai parādīja zīmējumus no brošūras Laimīga dzīve uz zemes mūžīgi! un pastāstīja par Dieva nodomu nākotnē pārvērst zemi par paradīzi. Uzzinātais Evai iepatikās, un viņa sāka regulāri apmeklēt sapulces.

Drīz vien Eva aizgāja no sava drauga, jo vēlējās dzīvot saskaņā ar Bībeles normām. Lai gan viņai bija jāizjūt pretestība no ģimenes puses, viņa turpināja garīgi augt un 1995. gadā kristījās. Sešus mēnešus vēlāk Eva kļuva par pionieri — pilnas slodzes sludinātāju, un viņa jau ir palīdzējusi četriem nedzirdīgiem cilvēkiem pieņemt lēmumu veltīt savu dzīvi Jehovam un kristīties.

Karloss ir nedzirdīgs kopš dzimšanas. Jau pusaudža gados viņš sāka lietot narkotikas, zagt un dzīvot amorāli. Konkurējošā noziedzīgā grupējuma izteiktie draudi piespieda Karlosu bēgt uz Sanpaulu, kur viņš uz laiku apmetās pie cilvēka, vārdā Žoao. Šis vīrietis, tāpat kā Karloss, bija nedzirdīgs un dzīvoja izlaidīgi.

Pēc dažiem gadiem Karloss uzzināja par Dieva Valstību, un iegūtās zināšanas viņu pamudināja atmest sliktos paradumus un reģistrēt savu laulību. Vēlāk, kad Karloss bija saskaņojis savu dzīvi ar Svēto rakstu prasībām, viņš kristījās, tā apliecinot, ka ir veltījis sevi Jehovam. Pa to laiku, Karlosam nezinot, arī Žoao dzirdēja labo vēsti par Valstību un veica ievērojamas izmaiņas savā dzīvē. Uzzinājis, ka Jehova neatbalsta tēlu izmantošanu pielūgsmē, Žoao izmeta ārā visus savus ”svēto” attēlus. Kad Žoao bija atbrīvojies no sava kādreizējā dzīves veida, arī viņš kristījās.

Cik priecīgi bija Karloss un Žoao, kad viens otru satika Valstības zālē un redzēja tās izmaiņas, kas bija notikušas ar viņiem! Tagad viņi abi ir garīgi nobrieduši ģimenes galvas un dedzīgi sludina Valstību.

Patlaban Brazīlijā ir izveidotas 30 zīmju valodas draudzes un 154 grupas, kas apvieno vairāk nekā 2500 sludinātāju, no kuriem apmēram 1500 ir nedzirdīgie. 2001. gadā apgabala kongresus nedzirdīgajiem ”Dieva vārdu skolotāji” Brazīlijā apmeklēja vairāk nekā 3000 cilvēku un 36 kristījās. Ar Jehovas svētību, cerams, vēl daudz lielāks nedzirdīgo cilvēku skaits Brazīlijā atsauksies uz Valstības vēsti.

[Zemsvītras piezīme]