Kāpēc Jēzus Kristus raduraksti atšķiras?

BĪBELĒ Jēzus Kristus raduraksti ir minēti divās vietās: Mateja evaņģēlijā un Lūkas evaņģēlijā. Taču tie nedaudz atšķiras. Kāpēc?

Gandrīz visas atšķirības starp Jēzus radurakstiem Lūkas un Mateja evaņģēlijā ir izskaidrojamas ar to, ka Lūka minēja Dāvida dēla Nātāna pēctečus, bet Matejs — Dāvida dēla Salamana pēctečus. (Lūkas 3:31; Mateja 1:6, 7.) Lūka acīmredzot veidoja sarakstu no Marijas priekštečiem, tā pierādīdams, ka Jēzus ir miesīgs Dāvida pēctecis, bet Matejs pierādīja, ka Jēzum ir likumīgas tiesības uz Dāvida troni, jo viņš cēlies no Salamana, kura pēctecis bija Jāzeps — Jēzus tēvs juridiskā ziņā. Gan Matejs, gan Lūka uzsvēra, ka Jāzeps nebija īstais Jēzus tēvs, bet gan tikai audžutēvs ar likumīgām tēva tiesībām. Matejs, runājot par Jēzu, izteicās citādi nekā par visiem Jēzus priekštečiem. Viņš rakstīja: ”Jēkabs dzemdināja Jāzepu, Marijas vīru, no kuŗas ir piedzimis Jēzus, kas tiek saukts Kristus.” (Mateja 1:16.) Ievērosim — Matejs neteica, ka ”Jāzeps dzemdināja Jēzu”, bet sacīja, ka Jāzeps bija ”Marijas vīrs, no kuŗas ir piedzimis Jēzus”. Lūka šo domu izteica vēl skaidrāk. Jau sava vēstījuma sākumā (Lūkas 1:32—35) norādījis, ka Jēzus patiesībā bija Dieva Dēls, ko laida pasaulē Marija, tālāk viņš rakstīja: ”Jēzus.. ..bija, kā mēdza domāt, Jāzepa dēls, Jāzeps — Ēļa.” (Lūkas 3:23.)

Tā kā Jēzus nebija Jāzepa miesīgais dēls, bet gan bija Dieva Dēls, Lūkas rakstītā Jēzus ģenealoģija pierāda, ka no savas miesīgās mātes puses Jēzus bija Dāvida pēcnācējs. Kāds Bībeles komentētājs par Mateja un Lūkas evaņģēlijā lasāmajām Jēzus ģenealoģijām rakstīja: ”Detalizēta teksta izpēte mums ļauj secināt: 1) Lūkas minētajā ģenealoģijā ir ievietoti Jēzus vectēva Ēļa raduraksti; 2) tā kā Jēzus saistība ar Ēli ir pretstatīta viņa saistībai ar Jāzepu, ir skaidrs, ka, raugoties no Lūkas viedokļa, viņa sastādītais dokuments nav nekas cits kā Jēzus ģenealoģija pēc Marijas. Bet kāpēc Lūka nav nosaucis Mariju, un kāpēc šajā sarakstā viņš no Jēzus pārgāja uzreiz pie tā vectēva? Senatnē nebija pieņemts ģenealoģijā minēt māti. Grieķi uzskatīja, ka cilvēks ir sava tēva, nevis mātes dēls, un starp ebrejiem bija izplatīta paruna ”Genus matris non vocatur genus”  [tulkojumā — ”Mātes pēcnācējs netiek saukts par (viņas) pēcnācēju”]. (”Baba batra”, 110.a.)” (Frederiks Luijs Godē, Commentary on Luke, 1981., 129. lpp.)

Abos divos radurakstos (gan Mateja, gan Lūkas) ir redzams, ka Jēzus ir cēlies no Dāvida: no audžutēva puses viņa priekštecis bija Dāvida dēls Salamans, bet no mātes puses — Dāvida dēls Nātāns. (Mateja 1:6; Lūkas 3:31.) Pētījot Mateja un Lūkas rakstītās ģenealoģijas, var pamanīt vēl kādu interesantu faktu: kaut arī pēc Dāvida abas ģenealoģijas atšķiras, nedaudz tālāk abos sarakstos ir minēti Šealtiēls un Zerubābels. Tam varētu būt šāds izskaidrojums. Šealtiēls bija Jehonjas dēls, kas, iespējams, apprecēja Nerija meitu, tā kļūdams par Nerija znotu, un tāpēc viņš ir saukts par ”Nerija dēlu”. Tāpat ir iespējams, ka Nerijam nebija dēlu, un tas varēja būt vēl viens iemesls, kāpēc Šealtiēlu sauca par Nerija ”dēlu”. Zerubābelu, kura īstais tēvs acīmredzot bija Pedaja, juridiski uzskatīja par Šealtiēla dēlu. (Salīdzināt Mateja 1:12; Lūkas 3:27; 1. Laiku 3:17—19.)

Pēc Zerubābela raduraksti atkal atšķiras — vienā sarakstā tālāk ir minēti Rezas pēcnācēji, bet otrā runāts par Abihuda pēcnācējiem. (Reza un Abihuds, iespējams, bija nevis Zerubābela dēli, bet tālāki pēcnācēji, vai arī vismaz viens no viņiem bija Zerubābela znots [sal. 1. Laiku 3:19].) (Lūkas 3:27; Mateja 1:13.) Šajā vietā gan Mateja, gan Lūkas saraksts atšķiras no tiem radurakstiem, kas lasāmi 1. Laiku grāmatas 3. nodaļā. Tas varētu būt tāpēc, ka Matejs un, iespējams, arī Lūka ar nolūku izlaida vairāku cilvēku vārdus. Bet jāpatur prātā, ka šīs atšķirības Mateja un Lūkas minētajos sarakstos acīmredzot bija tādas, kas, visticamāk, jau pastāvēja oficiālajos tolaik lietotajos sarakstos un ko ebreji neapstrīdēja, un ka tās nebija Mateja un Lūkas ieviestas izmaiņas.

Tātad mēs varam secināt, ka Mateja un Lūkas rakstītās Jēzus ģenealoģijas pierāda divus faktus: 1) Jēzus patiesībā bija Dieva Dēls un pēc dzimšanas bija Valstības mantinieks, jo viņu brīnumainā veidā laida pasaulē jaunava Marija no Dāvida dzimtas; 2) Jēzus bija arī juridiskais Valstības mantinieks, jo viņa audžutēvs bija Jāzeps, kura priekšteči bija Dāvids un Salamans. (Lūkas 1:32, 35; Romiešiem 1:1—4.) Ja naidīgi noskaņoti ebreji gribētu apgalvot, ka Jēzus ir dzimis ārlaulībā, tad tas fakts, ka Jāzeps, kas zināja visus apstākļus, apprecēja Mariju, sniegdams tai aizsardzību, ko deva Jāzepa labā reputācija un piederība ķēniņu dzimtai, pilnībā atspēkotu šādus apgalvojumus.