Paļaujieties uz Jehovu no visas sirds
Paļaujieties uz Jehovu no visas sirds
”Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu vārdu.” (PSALMS 9:11.)
1., 2. Uz ko cilvēki veltīgi paļaujas, meklēdami drošību?
MŪSDIENĀS ir ļoti daudz kā tāda, kas var apdraudēt cilvēkus, tāpēc ir gluži dabiski meklēt drošību. Daļa cilvēku domā, ka viņu nākotni var nodrošināt nauda, bet patiesībā paļauties uz naudu ir bīstami. Bībelē teikts: ”Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā.” (Salamana Pamācības 11:28.) Citi paļaujas uz ietekmīgiem cilvēkiem, tomēr pat vislabākie vadītāji mēdz kļūdīties, turklāt galu galā viņi nomirst. Bībelē ir lasāms gudrs padoms: ”Nepaļaujieties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas taču nevar palīdzēt!” (Psalms 146:3.) Šie Dieva iedvesmotie vārdi satur arī brīdinājumu nepaļauties vienīgi pašiem uz sevi, jo arī mēs esam tikai ”cilvēku bērni”.
2 Pravietis Jesaja nosodīja sava laika izraēliešu tautas vadītājus, jo tie paļāvās uz ”melu aizsargu pārklāju”. (Jesajas 28:15—17.) Tiekdamies pēc drošības, viņi slēdza savienības ar kaimiņu tautām. Uz šādām savienībām nevarēja paļauties, tāpēc tās tika nosauktas par meliem. Mūsdienās notiek kaut kas līdzīgs — daudzi reliģiskie vadītāji sadarbojas ar politiskajiem līderiem, taču drīz kļūs redzams, ka šīs savienības ir ”meli”. (Atklāsmes 17:16, 17.) Patiesu drošību tā nevar panākt.
Jozuas un Kāleba labais piemērs
3., 4. Kā Jozuas un Kāleba stāstījums atšķīrās no pārējo desmit izlūku stāstījuma?
3 Kāds tad ir patiesais drošības avots? To labi saprata Mozus laikabiedri Jozua un Kālebs. Neilgi pēc tam, kad izraēlieši bija atbrīvoti no Ēģiptes, tauta bija gatava ieiet Kanaānā — Apsolītajā zemē. Divpadsmit vīri tika izsūtīti izlūkot zemi, un pēc četrdesmit dienām viņi atgriezās un pastāstīja par redzēto. Tikai divi, Jozua un Kālebs, uzskatīja, ka izraēliešus Kanaānā gaida kaut kas labs. Pārējie piekrita, ka zeme ir laba, taču sacīja: ”Stipra gan ir tā tauta, kas tanī zemē dzīvo, un pilsētas ir stipri nocietinātas un ļoti lielas.. [..] Mēs nespēsim turp nokļūt, cīnoties pret šo tautu, jo tie ir stiprāki nekā mēs.” (4. Mozus 13:27, 28, 31.)
4 Izraēlieši noticēja desmit izlūkiem, nobijās un sāka kurnēt pret Mozu. Beigu beigās Jozua un Kālebs ar stipru pārliecību sacīja: ”Zeme, ko mēs esam pārstaigājuši, to izlūkodami, šī zeme ir varen laba zeme! Ja tas Kungs būs mums labvēlīgs, tad Viņš mūs arī ievedīs tanī zemē un dos mums tādu zemi, kuŗā piens un medus tek. Tikai jūs paši nesacelieties pret to Kungu un nebīstieties zemes iedzīvotājus.” (4. Mozus 14:6—9.) Bet izraēlieši negribēja viņos klausīties, un iznākums bija tāds, ka tautai tajā laikā netika ļauts ieiet Apsolītajā zemē.
5. Kāpēc Jozua un Kālebs bija noskaņoti pozitīvi?
5 Kāpēc Jozua un Kālebs bija noskaņoti pozitīvi, lai gan desmit citu izlūku ziņojums bija gluži pretējs? Visi divpadsmit redzēja tās pašas stipri nocietinātās pilsētas un tautas, kas dzīvoja zemē. Turklāt desmit izlūkiem bija taisnība, kad viņi apgalvoja, ka izraēlieši nav pietiekami stipri, lai iekarotu šo zemi. Arī Jozua un Kālebs to zināja. Taču desmit izlūki raudzījās uz situāciju no cilvēku viedokļa, turpretī Jozua un Kālebs paļāvās uz Jehovu. Viņi bija redzējuši Jehovas varenos darbus Ēģiptē, pie Sarkanās jūras un pie Sīnāja kalna. Daudzus gadus vēlāk Rahāba, kas dzīvoja Jērikā, bija gatava riskēt ar dzīvību, lai palīdzētu cilvēkiem no Jehovas tautas, kaut gan bija tikai dzirdējusi par šiem varenajiem darbiem. (Jozuas 2:1—24; 6:22—25.) Jozua un Kālebs Jehovas lielos darbus bija redzējuši paši savām acīm, un viņi bija pilnīgi pārliecināti, ka Dievs arī turpmāk cīnīsies savas tautas labā. Četrdesmit gadus vēlāk viņu paļāvība attaisnojās — jauna izraēliešu paaudze Jozuas vadībā iegāja Kanaānā un iekaroja šo zemi.
Kāpēc mums pilnībā jāpaļaujas uz Jehovu
6. Kāpēc kristiešiem mūsdienās neklājas viegli, un uz ko viņiem jāpaļaujas?
6 Pašreizējos ”grūtajos laikos” mums, tāpat kā kādreiz izraēliešiem, jāstājas pretī ienaidniekiem, kas ir stiprāki par mums. (2. Timotejam 3:1.) Mēs tiekam ietekmēti morāli, garīgi un dažkārt arī fiziski. Paši saviem spēkiem mēs nespējam izturēt šo spiedienu, jo tā avots ir nevis cilvēki, bet Sātans Velns. (Efeziešiem 6:12; 1. Jāņa 5:19.) Kas mums var palīdzēt? Lūgšanā Jehovam kāds dievbijīgs cilvēks, kas dzīvoja senatnē, teica: ”Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu vārdu.” (Psalms 9:11.) Ja mēs tiešām pazīstam Jehovu un saprotam, ko nozīmē viņa vārds, tad mēs uz viņu paļausimies tikpat stipri kā Jozua un Kālebs. (Jāņa 17:3.)
7., 8. a) Kāpēc radītais stiprina paļāvību uz Jehovu? b) Kāpēc Bībele veicina paļāvību uz Jehovu?
7 Kāpēc mums jāpaļaujas uz Jehovu? Viens iemesls, kāpēc Jozua un Kālebs paļāvās uz Jehovu, bija tas, ka viņi bija redzējuši Jehovas spēka izpausmes. To pašu var teikt par mums. Padomāsim, piemēram, par visu, ko Jehova ir radījis, arī par Visumu, kurā ir miljardiem galaktiku. Varenie dabas spēki, kas ir pakļauti Jehovam, skaidri liecina, ka viņš ir Visvarenais. Kad domājam par radīšanas brīnumiem, mums jāpiekrīt Ījabam, kas par Jehovu teica: ”Kas Viņam to liegs? Kas Viņam sacīs: Ko Tu dari?” (Ījaba 9:12.) Ja Jehova ir mūsu pusē, mums nav jābīstas ne no viena visā Visumā. (Romiešiem 8:31.)
8 Arī Jehovas Raksti, Bībele, veicina paļāvību uz viņu. Šis neizsīkstošais Dieva gudrības avots mums var palīdzēt pārvarēt sliktus ieradumus un saskaņot savu dzīvi ar Jehovas gribu. (Ebrejiem 4:12.) Tieši no Bībeles mēs uzzinām Jehovas vārdu un izprotam tā nozīmi. (2. Mozus 3:14.) Mums kļūst skaidrs, ka Jehova, lai īstenotu savus nodomus, var tapt par jebko — par mīlošu Tēvu, taisnīgu Tiesnesi, uzvarām vainagotu Karotāju. Mēs redzam arī to, ka viņa vārdi vienmēr piepildās. Pētot Dieva Rakstus, mēs iegūstam tādu pašu pārliecību, kāda bija psalma sacerētājam, kas rakstīja: ”Es paļaujos uz Tavu vārdu.” (Psalms 119:42; Jesajas 40:8.)
9. Kā izpirkuma upuris un Jēzus augšāmcelšana stiprina mūsu paļāvību uz Jehovu?
9 Vēl viens iemesls paļauties uz Jehovu ir izpirkuma upuris. (Mateja 20:28.) Ir brīnišķīgi, ka Dievs ir sūtījis savu paša Dēlu, lai tas nomirtu un izpirktu mūs. Šim izpirkumam ir reāls spēks, jo tas apklāj visu to cilvēku grēkus, kuri nožēlo savu nepareizo rīcību un ar godīgu sirdi vēršas pie Jehovas. (Jāņa 3:16; Ebrejiem 6:10; 1. Jāņa 4:16, 19.) Izpirkuma upura sagādāšana bija saistīta ar to, ka Jēzus tika piecelts no nāves. Šis brīnums, ko ir apliecinājuši simtiem aculiecinieku, ir vēl viens iemesls paļauties uz Jehovu. Tā ir garantija, ka mūsu cerības nebūs veltīgas. (Apustuļu darbi 17:31; Romiešiem 5:5; 1. Korintiešiem 15:3—8.)
10. Kādi mums ir personiski iemesli paļauties uz Jehovu?
10 Tie ir tikai daži iemesli, kāpēc mēs varam — un kāpēc ir nepieciešams — pilnībā paļauties uz Jehovu. Ir vēl daudzi citi iemesli, starp tiem arī personiski. Piemēram, reizēm mūsu dzīvē veidojas grūtas situācijas. Ja šādos gadījumos cenšamies sekot Jehovas padomiem, mēs redzam, cik praktiski tie ir. (Jēkaba 1:5—8.) Jo vairāk mēs paļaujamies uz Jehovu savā ikdienas dzīvē un pārliecināmies, kādu labumu tas dod, jo stiprāka kļūst mūsu paļāvība uz viņu.
Dāvids paļāvās uz Jehovu
11. Kādos apstākļos Dāvids paļāvās uz Jehovu?
11 Dāvids, kas dzīvoja senajā Izraēlā, paļāvās uz Jehovu. Ķēniņš Sauls tīkoja pēc Dāvida dzīvības, turklāt Dāvidam bija jācīnās arī ar spēcīgo filistiešu karaspēku, kas mēģināja iekarot Izraēlu. Tomēr Dāvids ne vien palika dzīvs, bet pat guva uzvaras. Viņš pats paskaidro, kā tas bija iespējams: ”Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?” (Psalms 27:1.) Arī mēs varam gūt panākumus, ja paļaujamies uz Jehovu.
12., 13. Kā no Dāvida piemēra var redzēt, ka mums jāpaļaujas uz Jehovu arī tad, ja pretinieki vērš pret mums savus vārdus kā ieročus?
12 Reiz Dāvids lūdza Jehovu: ”Klausi, Dievs, manu balsi, kad es žēlojos, pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām! Apslēp mani no ļaunu ļaužu nodomiem, no ļaundaŗu trakošanas, kuŗi trin savas mēles kā zobenu un raida kā bultas savus rūgtos vārdus, lai slepeni šautu uz nenoziedzīgo.” (Psalms 64:2—5.) Mēs skaidri nezinām, kāpēc Dāvids uzrakstīja šos vārdus, bet mēs zinām, ka arī mūsdienās pretinieki ”trin savas mēles” un izmanto vārdus kā ieročus. Viņi ”šauj” uz nevainīgiem kristiešiem ar runātiem vai rakstītiem vārdiem kā ar ”bultām”, mūs apmelodami. Kāds būs šo uzbrukumu iznākums, ja mēs nešaubīgi paļausimies uz Jehovu?
13 Dāvids tālāk rakstīja: ”Dievs ar savu bultu viņus ķers piepeši, tad viņiem gan sāpēs. Viņu pašu mēle būs par iemeslu viņu krišanai.. [..] Bet taisnais priecāsies par to Kungu un atradīs pie Viņa glābiņu.” (Psalms 64:8—11.) Lai gan ienaidnieki trin mēles pret mums, beigu beigās ”viņu pašu mēle būs par iemeslu viņu krišanai”. Jehova rūpējas, lai viss beigtos labi, tāpēc tie, kas uz viņu paļaujas, var priecāties par Jehovu.
Hiskijas paļāvība attaisnojās
14. a) Kādā grūtā situācijā Hiskija paļāvās uz Jehovu? b) Kā Hiskija apliecināja, ka viņš nav noticējis asīrieša melīgajiem apgalvojumiem?
14 Vēl viens cilvēks, kura paļāvība uz Jehovu attaisnojās, bija ķēniņš Hiskija. Hiskijas valdīšanas laikā Jeruzalemei draudēja spēcīgā asīriešu karaspēka uzbrukums. Šis karaspēks jau bija uzveicis daudzas tautas. Tas pat bija ieņēmis Jūdejas pilsētas, neiekarota bija palikusi vairs tikai Jeruzaleme, un Sanheribs lielījās, ka pakļaus arī to. Ar Rabsaka starpniecību viņš pamatoti norādīja, ka paļauties uz Ēģiptes palīdzību ir veltīgi. Bet tad viņš lika sacīt: ”Lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kuŗu tu paļaujies un domā, ka Jeruzāleme nekritīs Asirijas ķēniņa rokā!” (Jesajas 37:10.) Taču Hiskija zināja, ka Jehova viņu nepievils, un lūdza: ”Izglāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, no viņa [asīrieša] rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi tas Kungs!” (Jesajas 37:20.) Jehova uzklausīja Hiskijas lūgšanu, un eņģelis vienā naktī nogalināja 185 tūkstošus asīriešu karavīru. Jeruzaleme netika ieņemta, un Sanheribs aizgāja no Jūdejas zemes. Visi, kas dzirdēja par šo notikumu, varēja pārliecināties par Jehovas diženumu.
15. Kādā gadījumā mēs būsim gatavi jebkādām grūtībām, ko varētu pieredzēt šajā nestabilajā pasaulē?
15 Mēs, tāpat kā Hiskija, esam iesaistīti karā, tikai mūsu gadījumā šis karš ir garīgs. Tā kā mēs piedalāmies garīgā karā, mums ir jāapgūst izdzīvošanas iemaņas. Mums jāspēj paredzēt uzbrukumi un jāprot tiem sagatavoties, lai varētu tos atvairīt. (Efeziešiem 6:11, 12, 17.) Šajā nestabilajā pasaulē situācijas var mainīties ļoti strauji. Valstī, kur mēs dzīvojam, negaidīti var sākties nemieri, un zemēs, kas pazīstamas ar savu reliģisko iecietību, var parādīties neiecietības izpausmes. Tikai tad, ja mēs, tāpat kā Hiskija, gatavosimies iespējamiem notikumu pavērsieniem un attīstīsim nesatricināmu paļāvību uz Jehovu, mēs būsim gatavi jebkam, kas varētu notikt.
Ko nozīmē paļauties uz Jehovu?
16., 17. Kā mēs varam apliecināt, ka paļaujamies uz Jehovu?
16 Paļāvība uz Jehovu izpaužas ne tikai vārdos. Tā ir saistīta ar sirdi un parādās darbos. Ja paļaujamies uz Jehovu, mēs pilnībā uzticamies viņa Rakstiem, Bībelei. Mēs to lasām ik dienas, pārdomājam lasīto un ļaujam tam ietekmēt savu dzīvi. (Psalms 119:105.) Paļauties uz Jehovu nozīmē arī paļauties uz svētā gara spēku. Ar svētā gara palīdzību mēs varam attīstīt īpašības, kas ir patīkamas Jehovam, un pārvarēt dziļi iesakņojušos sliktus paradumus. (1. Korintiešiem 6:11; Galatiešiem 5:22—24.) Piemēram, ar svētā gara palīdzību daudziem ir izdevies atmest smēķēšanu un narkotiku lietošanu, bet citi ir atteikušies no netikumīga dzīvesveida. Ja paļaujamies uz Jehovu, mūs spēcina viņa gars. (Efeziešiem 3:14—18.)
17 Paļauties uz Jehovu nozīmē arī paļauties uz tiem, kam viņš uzticas. Piemēram, Jehova ir izveidojis tādu kārtību, ka ”uzticīgais un gudrais kalps” rūpējas par Valstības interesēm uz zemes. (Mateja 24:45—47.) Mēs nemēģinām darboties neatkarīgi un ignorēt šo kārtību, jo paļaujamies uz Jehovas izveidoto iekārtojumu. Katrā kristiešu draudzē ir vecākie, un viņi, kā rakstīja apustulis Pāvils, ir iecelti ar svēto garu. (Apustuļu darbi 20:28.) Sadarbodamies ar draudzes vecākajiem, mēs arī apliecinām savu paļāvību uz Jehovu. (Ebrejiem 13:17.)
Sekojiet Pāvila priekšzīmei
18. Kā kristieši mūsdienās seko Pāvila priekšzīmei, bet uz ko viņi nepaļaujas?
18 Apustulis Pāvils kalpošanā pieredzēja dažādas grūtības, un tāda pati situācija ir mūsdienās. Pāvila laikā varas pārstāvjiem tika sniegta nepatiesa informācija par kristietību, un viņš dažreiz centās labot maldīgo iespaidu un aizstāvēja tiesības sludināt. (Apustuļu darbi 28:19—22; Filipiešiem 1:7.) Mūsdienās kristieši seko viņa priekšzīmei. Kad vien iespējams, mēs palīdzam citiem saprast sava darba būtību, izmantojot šim mērķim visus pieejamos līdzekļus. Tāpat mēs cenšamies aizstāvēt un juridiski nostiprināt labo vēsti. Taču mēs nepaļaujamies vienīgi uz šiem centieniem, jo neuzskatām, ka mūsu panākumi būtu jāvērtē pēc tā, vai mums izdodas gūt uzvaras tiesā un vai sabiedrībā ir pozitīvs viedoklis par mūsu darbību. Mēs paļaujamies uz Jehovu un paturam prātā vārdus, kas tika teikti senajiem izraēliešiem: ”Mierā un paļāvībā jūs [atradīsiet] spēku.” (Jesajas 30:15.)
19. Kāpēc var teikt, ka mūsu brāļu paļāvība uz Jehovu ir attaisnojusies arī vajāšanās?
19 Arī mūsdienās mūsu darbība reizēm ir bijusi aizliegta vai ierobežota Austrumeiropā un Rietumeiropā, Āzijas un Āfrikas daļās, kā arī Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas zemēs. Vai tas nozīmē, ka mūsu paļāvība uz Jehovu ir bijusi veltīga? Nē, tā nav. Dažkārt pamatotu iemeslu dēļ Jehova ir pieļāvis niknas savas tautas vajāšanas, bet viņš ar mīlestību ir stiprinājis tos, kas ir tikuši vajāti. Vajāšanās daudzi kristieši ir apliecinājuši, ka viņiem ir nelokāma ticība un stipra paļāvība uz Dievu.
20. Ko mēs nekad nedarīsim, kaut arī tas varbūt dotu lielāku juridisku brīvību?
20 Tomēr lielākajā daļā zemju mūsu darbība ir juridiski atzīta, un reizēm par mums izskan labvēlīga informācija plašsaziņas līdzekļos. Mēs esam pateicīgi par to un atzīstam, ka arī tā tiek veicināta Jehovas nodomu īstenošanās. Ar viņa svētību mēs izmantojam šo brīvību nevis paši savās interesēs, bet gan tādēļ, lai pēc iespējas lielākā mērā slavētu Jehovu citu priekšā. Tiesa, tāpēc vien, lai mums būtu laba reputācija varas pārstāvju acīs, mēs neatkāpjamies no savas neitrālās nostājas, nekļūstam kūtrāki sludināšanā un citās kalpošanas jomās. Mēs esam mesiāniskās Valstības pavalstnieki un nelokāmi aizstāvam Jehovas augstāko varu. Mēs paļaujamies nevis uz šo sistēmu, bet uz jauno pasauli, kurā mesiāniskā debesu Valstība būs vienīgā valdība, kas valdīs pār zemi. Šai valdībai neko nespēj padarīt ne bumbas, ne raķetes, ne kodolieroči, to nav iespējams notriekt no debesīm. Valstība ir neuzvarama, un tā paveiks to, ko Jehova ir nodomājis. (Daniēla 2:44; Ebrejiem 12:28; Atklāsmes 6:2.)
21. Kāda apņēmība mums vajadzīga?
21 Pāvils rakstīja: ”Mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.” (Ebrejiem 10:39.) Tāpēc uzticīgi kalposim Jehovam līdz pašam galam. Mums ir pamatoti iemesli paļauties uz Jehovu gan tagad, gan nākotnē. (Psalms 37:3; 125:1.)
Ko jūs uzzinājāt?
• Kāpēc Jozua un Kālebs bija noskaņoti pozitīvi?
• Kādu iemeslu dēļ mēs varam pilnībā paļauties uz Jehovu?
• Ko nozīmē paļauties uz Jehovu?
• Ko mēs apņemsimies darīt, ja paļaujamies uz Jehovu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Kāpēc Jozua un Kālebs, atgriezušies no izlūkgājiena, bija noskaņoti pozitīvi?
[Attēli 16. lpp.]
Radītais stiprina paļāvību uz Jehovu
[Norāde par autortiesībām]
Visi trīs attēli: Courtesy of Anglo-Australian Observatory, photograph by David Malin
[Attēls 18. lpp.]
Paļauties uz Jehovu nozīmē paļauties uz tiem, kam viņš uzticas