Viņi palika neuzvarēti vajāšanās

FRĪDA JESA piedzima 1911. gadā Dānijā, taču vēlāk kopā ar vecākiem pārcēlās uz Vāciju un apmetās uz dzīvi Hūzumā, kas atrodas Vācijas ziemeļos. Pēc vairākiem gadiem viņa sāka strādāt Magdeburgā, bet vēl pēc kāda laika, 1930. gadā, viņa tika kristīta un kļuva par Bībeles pētnieci (tā toreiz tika saukti Jehovas liecinieki). 1933. gadā pie varas nāca Hitlers, un ar šo notikumu Frīdas dzīvē iesākās 23 gadu ilgs posms, kura laikā viņa pieredzēja nežēlīgu izturēšanos no divu totalitāru valdību puses.

1933. gada martā Vācijas valdība izziņoja vispārējas vēlēšanas. Dr. Detlefs Garbe, netālu no Hamburgas izveidotā Neiengammes memoriālā muzeja direktors, paskaidro: ”Nacionālsociālisti ar varu gribēja panākt, lai lielākā daļa cilvēku atbalstītu viņu kancleru un vadoni Ādolfu Hitleru.” Jehovas liecinieki sekoja Jēzus norādījumam palikt politiski neitrāliem un nebūt ”no pasaules”, tāpēc viņi nedevās balsot. Kādas tam bija sekas? Jehovas liecinieku darbība tika aizliegta. (Jāņa 17:16.)

Frīda slepeni turpināja savu kristīgo darbību un pat piedalījās žurnāla Sargtornis iespiešanā. ”Žurnāli slepus tika nogādāti koncentrācijas nometnēs mūsu ticības biedriem,” viņa saka. 1940. gadā gestapo Frīdu arestēja un nopratināja, un pēc tam viņa vairākus mēnešus pavadīja cietumā, vieninieku kamerā. Kā viņa to izturēja? Viņa stāsta: ”Lūgšanas man deva drošības sajūtu. Es sāku lūgt jau agri no rīta un teicu lūgšanas vairākas reizes dienā. Lūgšanas mani stiprināja un palīdzēja man pārmērīgi neraizēties.” (Filipiešiem 4:6, 7.)

Frīda tika atbrīvota, taču jau 1944. gadā gestapo viņu arestēja atkal. Šoreiz viņa tika notiesāta uz septiņiem gadiem un ievietota Valdheimas cietumā. Frīda turpina savu stāstījumu: ”Cietuma uzraugi man kopā ar citām sievietēm lika strādāt dušas telpās. Es bieži strādāju kopā ar kādu ieslodzīto no Čehoslovākijas un varēju ar viņu daudz runāt par Jehovu un par manu ticību. Šīs sarunas man palīdzēja palikt stiprai.”

Brīvībā, bet ne uz ilgu laiku

1945. gada maijā padomju karaspēks atbrīvoja tos, kas bija ieslodzīti Valdheimas cietumā, un Frīda varēja atgriezties Magdeburgā un turpināt savu kalpošanu, taču šāda brīvība nebija uz ilgu laiku. Jehovas liecinieki atkal tika pakļauti diskriminācijai, un šoreiz pret  viņiem vērsās padomju okupācijas zonas valdība. Geralds Hake no Hannas Ārentes Totalitārisma izpētes institūta raksta: ”Jehovas liecinieki bija viena no nedaudzajām sociālajām grupām, pret kurām gandrīz nepārtraukti ar vajāšanām vērsās abas Vācijā valdījušās diktatūras.”

Kāpēc atsākās diskriminācija? Atkal galvenais iemesls bija kristīgā neitralitāte. 1948. gadā Austrumvācijā tika rīkots referendums jeb visas tautas balsošana, un, kā skaidro Geralds Hake, ”galvenais [Jehovas liecinieku vajāšanas] iemesls bija tas, ka viņi nepiedalījās referendumā”. 1950. gada augustā Austrumvācijā Jehovas liecinieku darbība tika aizliegta. Simtiem cilvēku tika arestēti, viņu starpā arī Frīda.

Frīdu atkal tiesāja, un viņai tika piespriests sešu gadu cietumsods. ”Šoreiz es biju kopā ar ticības biedriem, un viņu sabiedrība man ārkārtīgi palīdzēja.” 1956. gadā pēc savas atbrīvošanas Frīda pārcēlās uz Rietumvāciju. Tagad 90 gadu vecumā viņa dzīvo Hūzumā un turpina kalpot patiesajam Dievam Jehovam.

Frīda ir pieredzējusi 23 vajāšanu gadus divu diktatūru pakļautībā. ”Nacisti centās mani iznīcināt fiziski, komunisti centās salauzt manu garu. Kas man deva spēku? Labi Bībeles studēšanas paradumi, ko es ievēroju, būdama brīvībā, pastāvīgas lūgšanas, kas man palīdzēja izolācijā, ticības biedru sabiedrība, ko es izmantoju, kad vien bija tāda iespēja, un dalīšanās ar citiem savā ticībā, ko es darīju ikvienā piemērotā situācijā.”

Fašisms Ungārijā

Vēl viena valsts, kur Jehovas liecinieki daudzu gadu garumā tika pakļauti diskriminācijai, ir Ungārija. Daudzi pieredzēja vajāšanas ne tikai no viena vai divu, bet veselu trīs totalitāro režīmu puses. Viens no šādiem cilvēkiem ir Ādams Singers. Ādams ir dzimis 1922. gadā Ungārijas pilsētā Pakšā protestantu ģimenē. 1937. gadā šo ģimeni vairākas reizes apmeklēja Bībeles pētnieki, un vienā no šādām reizēm Ādams ieinteresējās par viņu sludināto vēsti. Tas, ko Ādams uzzināja no Bībeles, viņu pārliecināja, ka baznīcas mācības nav pamatotas uz Bībeli. Tāpēc viņš atstāja protestantu baznīcu un sāka sludināt kopā ar Bībeles pētniekiem.

Fašisma ietekme Ungārijā aizvien pieauga. Daudzas reizes Ādams tika arestēts un aizvests uz nopratināšanu, jo žandarmi bija pamanījuši viņu sludinām pa mājām. Jehovas liecinieki izjuta aizvien lielāku pretestību, un 1939. gadā viņu darbība tika aizliegta. 1942. gadā Ādams tika aizturēts, ieslodzīts cietumā un nežēlīgi sists. Kas viņam, deviņpadsmitgadīgam jauneklim, palīdzēja izturēt ciešanas un ieslodzījuma mēnešus? ”Kad es vēl dzīvoju mājās, es rūpīgi studēju Bībeli un guvu dziļu sapratni par Jehovas nodomiem.” Tikai pēc savas atbrīvošanas no cietuma Ādams kļuva par kristītu Jehovas liecinieku. 1942. gada augustā nakts aizsegā viņš tika kristīts upē, kas tecēja netālu no viņa mājām.

Cietums Ungārijā, darba nometne Serbijā

Otrā pasaules kara laikā Ungārija apvienojās ar Vāciju cīņā pret Padomju Savienību, un 1942. gada rudenī Ādams tika iesaukts karadienestā. Viņš stāsta: ”Es paziņoju, ka tas, ko esmu uzzinājis no Bībeles, man neļauj dienēt karaspēkā. Es izskaidroju savu neitrālo pozīciju.” Ādamam tika piespriests 11 gadu cietumsods. Taču Ungārijā viņš ilgi nepalika.

1943. gadā no dažādiem cietumiem tika savākti kopā aptuveni 160 Jehovas liecinieki, sadzīti baržās un pa Donavu aizvesti uz Serbiju. Ādams bija viens no viņiem. Serbijā šie ieslodzītie nonāca Hitlera trešā reiha pakļautībā. Viņus ievietoja Boras darba nometnē un piespieda strādāt vara raktuvēs. Apmēram pēc gada viņi tika aizvesti atpakaļ uz Ungāriju, un, kad tur 1945. gada pavasarī ienāca padomju karaspēks, Ādams tika atbrīvots.

Ungārija komunistu kontrolē

Tomēr brīvība nepastāvēja ilgi. 40. gadu beigās komunistiskā valdība Ungārijā ierobežoja Jehovas liecinieku darbību, gluži kā to pirms kara bija darījuši fašisti. 1952. gadā Ādams, kas nu jau bija 29 gadus vecs un kam bija sieva un  divi bērni, tika arestēts un atkal apsūdzēts par atteikšanos doties militārajā dienestā. Ādams tiesai paskaidroja: ”Šī nav pirmā reize, kad es atsakos dienēt armijā. Kara laikā es tiku ieslodzīts cietumā un izsūtīts uz Serbiju šī paša iemesla dēļ. Es atteicos dienēt armijā, jo sirdsapziņa man to neļāva. Es esmu Jehovas liecinieks, un es ievēroju politisku neitralitāti.” Ādamam tika piespriests astoņu gadu cietumsods, ko vēlāk saīsināja uz četriem gadiem.

Ādams pieredzēja diskrimināciju līdz pat 70. gadu vidum. Kopš tā brīža, kad Bībeles pētnieki pirmo reizi ieradās Ādama vecāku mājās, bija pagājuši jau vairāk nekā 35 gadi, un pa šo laiku viņš bija ticis tiesāts sešas reizes, viņam bija piespriests 23 gadus ilgs cietumsods un viņš bija bijis ieslodzīts vismaz desmit cietumos un darba nometnēs. Viņš bija izturējis ilgstošas vajāšanas trīs režīmu laikā — fašistiskā režīma laikā pirmskara Ungārijā, vācu nacionālsociālistu valdīšanas laikā Serbijā un komunistu valdīšanas laikā Ungārijā aukstā kara periodā.

Ādams joprojām dzīvo savā dzimtajā pilsētā Pakšā un uzticīgi kalpo Dievam. Vai viņam piemīt kādas ārkārtējas spējas, kas viņam palīdzēja izturēt visas grūtības un palikt tajās neuzvarētam? Nē, tā tas nav.

Ādams paskaidro: ”Bībeles studēšana, lūgšanas un iespēja būt kopā ar ticības biedriem ir ārkārtīgi svarīgas. Taču es gribētu īpaši pieminēt vēl divas lietas. Pirmkārt, Jehova ir spēka Avots. Ciešas attiecības ar viņu man palīdzēja visu izturēt. Otrkārt, es turēju prātā vārdus no vēstules romiešiem, 12. nodaļas, kur sacīts: ”Neatriebieties paši.” Tāpēc es nekad ne uz vienu neturēju ļaunu prātu. Ne reizi vien man bija iespēja atriebties tiem, kas mani vajāja, taču es nekad to nedarīju. Mēs nedrīkstam izmantot spēku, ko mums dod Jehova, lai atmaksātu ļaunu ar ļaunu.”

Kad vairs nebūs nekādu vajāšanu

Frīda un Ādams tagad var netraucēti pielūgt Jehovu. Taču ko viņu un daudzu citu cilvēku pieredzētais atklāj par reliģiskām vajāšanām? Tas parāda, ka šādas vajāšanas ir nesekmīgas — vismaz tajos gadījumos, kad tās ir vērstas pret patiesajiem kristiešiem. Kaut arī Jehovas liecinieku vajāšanām tika izlietots daudz spēka un līdzekļu un tās izraisīja ārkārtīgas ciešanas, tās nesasniedza savu mērķi. Mūsdienās Eiropā, kur kādreiz valdīja divi spēcīgi diktatoriski režīmi, Jehovas liecinieki darbojas ļoti sekmīgi.

Kā Jehovas liecinieki reaģēja uz vajāšanām? Stāstījumi par Frīdu un Ādamu liecina, ka viņi ievēroja Bībeles padomu: ”Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!” (Romiešiem 12:21.) Vai ar labu patiešām var uzvarēt ļaunu? Jā, ja vien labais sakņojas stiprā ticībā Dievam. Jehovas liecinieku uzvara pār vajāšanām Eiropā bija Dieva gara uzvara, apliecinājums tam, ka ticība, ko pazemīgos kristiešos rada Dieva gars, dod spēcīgu pamudinājumu darīt labu. (Galatiešiem 5:22.) Mūsdienu varmācīgajā pasaulē katrs no tā var kaut ko mācīties.

[Attēli 5. lpp.]

Frīda Jesa (tagad Tīle) aresta laikā un tagad

[Attēli 7. lpp.]

Ādams Singers ieslodzījuma laikā un tagad