Lasītāju jautājumi

Kāpēc dažādos tulkojumos ir izmantota atšķirīga Psalmu grāmatas numerācija?

Pirmā Bībele, kuras teksts bija pilnībā sadalīts nodaļās un pantos, bija Francijā publicēts tulkojums, ko 1553. gadā izdeva Robērs Etjēns. Taču Psalmu grāmatā šāds iedalījums, visticamāk, tika ieviests krietni senāk, jo to veidoja atsevišķas dziesmas, kuras bija sarakstījuši dažādi cilvēki.

Acīmredzot Jehova savulaik Dāvidam bija devis norādījumu apkopot jau sacerētās garīgās dziesmas krājumā, ko varētu izmantot publiskajā pielūgsmē. (1. Laiku 15:16—24.) Tiek uzskatīts, ka Psalmu grāmatu, kādu mēs to pazīstam šodien, vēlāk sastādīja Ezra — priesteris un ”izglītots rakstu mācītājs”. (Ezras 7:6.) No tā var secināt, ka psalmu krājumā jau tajā laikā bija atsevišķi psalmi.

Sava pirmā misionāra ceļojuma laikā, uzrunājot ļaudis Pizidijas Antiohijas sinagogā, apustulis Pāvils citēja vārdus no Psalmu grāmatas. Viņš teica: ”Kā arī otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans Dēls, šodien es tevi esmu dzemdinājis.” (Apustuļu darbi 13:33.) Mūsdienu Bībeles izdevumos šie vārdi joprojām ir atrodami otrā psalma septītajā pantā. Tomēr daudzu psalmu numerācija dažādos Bībeles tulkojumos atšķiras. Šīs atšķirības ir ieviesušās tāpēc, ka daži tulkojumi tapa, izmantojot ebreju masoretu tekstu, savukārt citos tika izmantota Septuaginta — Ebreju rakstu tulkojums grieķu valodā, kas bija pabeigts otrajā gadsimtā p.m.ē. Piemēram, latīņu Vulgātā, kas kļuva par pamatu daudziem katoļu Bībeles tulkojumiem, kā arī daudziem Bībeles tulkojumiem krievu valodā ir izmantota Septuagintā ieviestā psalmu numerācija. Savukārt Jaunās pasaules tulkojumā un citos tulkojumos, arī latviešu valodas Bībeles izdevumos, lietota masoretu tekstā pieņemtā numerācija.

Kā izpaužas šīs atšķirības? Ebreju manuskriptos pavisam ir 150 psalmi. Taču Septuagintā 9. un 10. psalms, kā arī 114. un 115. psalms ir apvienoti vienā, turpretī 116. un 147. psalms ir sadalīti divās daļās. Lai gan kopējais psalmu skaits nav mainījies, Septuagintas 10. līdz 146. psalmam masoretu tekstā atbilst psalmi, kuru kārtas numurs ir par vienu lielāks. Piemēram, pazīstamais 23. psalms Bībeles tulkojumos, kur izmantota Vulgātas numerācija, kas savukārt tapusi pēc Septuagintas parauga, atrodams ar 22. numuru.

Arī pantu numuri psalmiem dažādos tulkojumos var būt atšķirīgi. Maklintoka un Stronga enciklopēdijā šis fakts ir skaidrots ar to, ka dažos tulkojumos ir ievērota ebreju tradīcija uzskatīt panta ievadu par nodaļas pirmo pantu, bet citos ne. Ja ievads vai virsraksts ir ļoti garš, tas bieži vien ir sadalīts divos pantos, attiecīgi palielinot šī psalma kopējo pantu skaitu.