Jehova gādā par vienkāršajiem cilvēkiem

VAI mums jābūt izciliem vai ievērojamiem cilvēkiem, lai Dievs mūs pamanītu? ASV sešpadsmitais prezidents Abrahams Linkolns kādreiz esot teicis: ”Kungam vairāk patīk vienkārši ļaudis. Tāpēc jau viņš tos tik daudz ir radījis.” Par parastiem jeb vienkāršiem cilvēkiem, kas ne ar ko īpašu neizceļas citu vidū, sevi uzskata ļoti daudzi. Mūsdienās par parastu bieži vien dēvē tādu cilvēku, kam nav īpaša stāvokļa sabiedrībā un kam nav piešķirtas īpašas pilnvaras vai privilēģijas. Vārds ”vienkāršs” var tikt attiecināts uz nabadzīgu, sabiedrībā maz ievērotu personu, tas var norādīt arī uz to, ka cilvēka dzīves līmenis ir zemāks par vispārpieņemtajiem standartiem. Taču padomāsim, kādus cilvēkus mēs vēlētos redzēt sev apkārt? Vai augstprātīgus, lepnus un iedomīgus? Jeb vai mēs vēlētos atrasties tādu cilvēku sabiedrībā, kas ir pazemīgi un draudzīgi noskaņoti, pieticīgi savās prasībās un izrāda patiesu, sirsnīgu interesi par citiem?

Tā kā emocionālas pārestības un izsmiekls mūsdienu pasaulē ir plaši izplatīti, dažiem ir grūti noticēt, ka Dievs interesējas par viņiem personiski. ”Es uzaugu ģimenē, kurā ārkārtīgi pietrūka mīlestības. Mani pazemoja, ķircināja un izsmēja. Kopš agras bērnības es jūtos pilnīgi nevērtīgs,” rakstīja kāds šī žurnāla lasītājs. ”Šīs izjūtas ir dziļi iesakņojušās un nomāc mani ik reizi, kad es saskaros ar nopietnām grūtībām.” Tomēr pastāv iemesli ticēt, ka Dievs personiski interesējas par vienkāršajiem cilvēkiem.

Dieva interese par vienkāršajiem ļaudīm

”Liels ir tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība,” rakstīja ķēniņš Dāvids. (Psalms 145:3.) Lai gan Jehova ir ļoti varens, viņš rūpējas par mums, parādot mīlestību un līdzjūtību. (1. Pētera 5:7.) Psalmu sarakstītājs atzina, ka ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts”. (Psalms 34:19.)

Jehova raugās uz mums citādi nekā cilvēki pasaulē, kas parasti pievērš uzmanību pievilcīgai ārienei, prestižam un bagātībai. Izraēliešiem dotajā bauslībā Dievs apliecināja savu līdzjūtības pilno interesi par nabagiem, bāreņiem, atraitnēm un sveštautiešiem. Viņš teica izraēliešiem, kas paši bija pieredzējuši nežēlīgu izturēšanos Ēģiptē: ”Tev nav jāapspiež nedz jāizmanto svešinieks.. Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiesti, apbēdināti vai pazemoti. Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.” (2. Mozus 22:20—23.) Arī pravietis Jesaja pauda stingru pārliecību, ka Dievs gādā par vienkāršajiem ļaudīm: ”Tu biji patvērums cietējam un atbalsts nabagam viņa bēdās, pajumte negaisā, pavēnis saules tveicē. Jo varmācīgo draudi, viņu elsojumu šņākoņa un dusmu izvirdumi ir kā pret sienu vērsts negaiss.” (Jesajas 25:4.)

Savas kalpošanas laikā Jēzus Kristus, kas ir precīzs Dieva ”attēls”, rādīja priekšzīmi saviem mācekļiem, apliecinot neviltotu interesi par vienkāršajiem cilvēkiem. (Ebrejiem 1:3.) Redzot ļaužu pulkus, kas ”bija novārdzināti un  atstāti kā avis, kam nav gana”, Jēzus ”par tiem iežēlojās”. (Mateja 9:36.)

Padomāsim arī par to, kādus cilvēkus Jēzus izvēlējās par saviem apustuļiem, — viņi tiek raksturoti kā ”nemācīti un vienkārši”. (Apustuļu darbi 4:13.) Pēc Jēzus nāves viņa sekotāji sāka sludināt visiem cilvēkiem, mudinādami tos uzklausīt Dieva vārdus. Apustulis Pāvils norādīja, ka ikviens neticīgais vai ”nepratējs”, tas ir, vienkāršs, nemācīts cilvēks, var pievienoties kristiešu draudzei un kļūt par ticīgo. (1. Korintiešiem 14:24, 25, JD.) Dievs neizvēlējās sev kalpotājus no tādu cilvēku vidus, kas to augstā stāvokļa dēļ tika apbrīnoti pasaulē, gluži pretēji, viņš deva iespēju sev kalpot daudziem jo daudziem parastiem cilvēkiem, kas ne ar ko īpašu neizcēlās. ”Raugait, brāļi, savus aicinātos,” rakstīja apustulis Pāvils. ”Nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo. Bet kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to ir Dievs izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā.” (1. Korintiešiem 1:26—29.)

Līdzīgi arī mūsdienās Dievs par mums izrāda sirsnīgu, patiesu interesi. Dievs grib, lai ”visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas”. (1. Timotejam 2:4.) Ja reiz Dievs parādīja pret cilvēci tik lielu mīlestību, sūtīdams uz zemi savu Dēlu, lai tas mirtu par mums, mums nav iemesla domāt, ka esam nemīlami vai nevērtīgi. (Jāņa 3:16.) Jēzus Kristus saviem sekotājiem uzsvēra kādu būtisku domu — tāpat, kā viņi izturētos pret pašu Jēzu, būtu jāizturas arī pret visnecilāko no Jēzus garīgajiem brāļiem. Viņš sacīja: ”Ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.” (Mateja 25:40.) Neatkarīgi no tā, kā uz mums raugās cilvēki pasaulē, ja mēs mīlam patiesību, mēs esam dārgi Dieva acīs.

Fransišku * — brazīliešu zēns, kas uzauga bez tēva, — pastāstīja, kā viņam palīdzēja tas, ka viņš izveidoja personiskas attiecības ar Dievu. Viņš teica: ”Tas, ka es iepazinu Jehovu un viņa organizāciju, palīdzēja man pārvarēt kautrību un nedrošības sajūtu. Es uzzināju, ka Jehova personiski interesējas par ikvienu no mums.” Viņam Jehova kļuva par īstu Tēvu.

Personiska interese par jauniešiem

Jehova patiesi interesējas par jauniešiem, turklāt ne tikai par jauniešiem kopumā, bet arī par katru personiski. Protams, lai kāds būtu mūsu vecums, mums nevajadzētu būt par sevi pārāk augstās domās. Tomēr mums, iespējams, piemīt kādas spējas vai īpašības, ko Dievs varētu izmantot nākotnē. Jehova zina, kāda apmācība mums ir vajadzīga un kādi uzlabojumi savā personībā mums ir jāveic, lai mēs pilnībā izmantotu savas potenciālās iespējas. Pievērsīsim uzmanību notikumiem, kas aprakstīti 1. Samuēla grāmatas 16. nodaļā. Tajā stāstīts par to, ka pravietim Samuēlam citi Izraēlas ķēniņa troņa kandidāti bija likušies piemērotāki nekā Isaja jaunākais dēls Dāvids.  Bet Jehova pravietim paskaidroja, kāpēc par nākamo ķēniņu viņš izvēlējās tieši Dāvidu: ”Neskaties uz viņa ārējo izskatu nedz uz viņa gaŗumu, nedz uz viņa augumu: viņu [Dāvida vecāko brāli] Es neesmu izraudzījis, jo Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.” (1. Samuēla 16:7.)

Vai arī mūsdienās jaunieši var būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova patiesi interesējas par viņiem? Padomāsim, piemēram, par Anu, kādu jaunieti no Brazīlijas, kuru, tāpat kā daudzus citus jauniešus, satrauca netaisnība un morāles normu lejupslīde, ko viņa novēroja sabiedrībā. Tad tēvs viņu un viņas māsas sāka ņemt līdzi uz kristiešu sapulcēm. Ar laiku Anai iepatikās tas, ko viņa uzzināja no Dieva Rakstiem. Viņa sāka lasīt Bībeli un kristīgās publikācijas un vērsties pie Dieva Jehovas lūgšanās. Tā viņai veidojās tuvas attiecības ar Dievu. Viņa stāsta: ”Man patika braukt ar divriteni uz kalnu, kas atradās netālu no manas mājas, un vērot brīnišķīgus saulrietus. Lūgšanās es pateicos Jehovam par viņa laipnību un devīgumu, cenzdamās izteikt, cik ļoti es viņu mīlu. Tas, ka es iepazinu Dievu Jehovu un uzzināju par viņa nodomiem, deva man iekšēju mieru un drošības sajūtu.” Vai arī jūs cenšaties atrast laiku, lai dziļi pārdomātu, kā Jehova ar mīlestību ir par jums rūpējies?

Par šķērsli, kas apgrūtina tuvu attiecību veidošanu ar Jehovu, var kļūt mūsu pagātne. Lūk, ko pieredzēja kāda sieviete, vārdā Lidija. Reiz viņa vaļsirdīgi pastāstīja savam tēvam par kādu dziļi personīgu problēmu, kas viņu ļoti satrauca, taču saņēma tikai strupu atbildi: ”Blēņas!” Lidija saprata, ka tēvs ar šiem vārdiem neko sliktu nedomāja, tikai vēlējās norādīt, lai viņa aizmirst par savu problēmu, tomēr viņai bija vajadzīgs kaut kas vairāk. Lidija saka: ”Iedziļinoties Bībelē, es ieguvu visu, ko vien vēlējos, un pat vēl vairāk. Es iepazinu Jehovas pievilcīgo personību, un tas padarīja viņu par manu labāko draugu. Tagad man ir mīlošs, saprotošs Tēvs, kuram es varu brīvi paust savas jūtas un izstāstīt visapslēptākās bažas. Es varu stundām ilgi sarunāties ar pašu svarīgāko Personu Visumā, būdama pārliecināta, ka viņš mani uzklausīs.” Tādi Bībeles vārdi, kas atrodami, piemēram, Filipiešiem 4:6, 7, palīdzēja viņai apzināties Jehovas mīlestības pilno gādību. Tur ir rakstīts: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”

Jehova ņem vērā mūsu vajadzības

Jehova rūpējas gan par savu pasaules mēroga organizāciju kopumā, gan arī par katru savu kalpu atsevišķi. Arī mēs varam apliecināt mīlestību pret debesu Tēvu, ja atvēlam laiku, lai runātu ar viņu. Taču mums nekad nevajadzētu uztvert attiecības ar Dievu kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. Labu piemēru šajā ziņā rādīja ķēniņš Dāvids, kas bieži domāja par savām attiecībām ar Jehovu. Viņš teica: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.” (Psalms 25:4, 5.)

Iespējams, doma par tuvām attiecībām ar Dievu jums vēl ir samērā jauna un vēl nav pilnībā saprotama. Tomēr, lai cik nopietnas arī būtu mūsu problēmas, mēs vienmēr varam droši paļauties, ka Visaugstākais ir spējīgs mums palīdzēt, ja vien mūsu vēlmes ir saskaņā ar viņa gribu. (1. Jāņa 5:14, 15.) Tāpēc mācīsimies  būt konkrēti savās lūgšanas, pastāstot arī par mūsu apstākļiem un vajadzībām.

To, cik svarīgi ir apzināties savas vajadzības, var saprast no ķēniņa Salamana lūgšanas, ko viņš teica tempļa iesvētīšanas reizē: ”Kad zemē būs bada laiks vai mēris, vai sausums, vai rūsa, siseņi, vai kukaiņi nāks pār zemi, kad viņu ienaidnieki būtu ielauzušies un tās vārtus turējuši aplenkumā, jeb vai kad tur būtu citi visādi piemeklējumi, vai arī tos būtu piemeklējušas visādas sērgas un slimības, kas tad lūgs, kas no visas sirds piesauks, vai nu tas notiktu no viena vienīga cilvēka, vai no visas tavas tautas, Israēla, puses, kad viņi ikviens atzīsies savā sirdsapziņā, būs nožēlas pārņemti savās mokās un bēdās [”atzīs savas mokas un bēdas”, LB-65r].., tad uzklausi viņus no debesīm.. un piedod un piešķir ikvienam to, ko tas ir pelnījis.” (2. Laiku 6:28—30.) Tiešām, kurš gan cits, ja ne mēs paši, varam zināt jeb ”atzīt savas mokas un bēdas”. Cik gan tas ir svarīgi — apzināties savas patiesās vajadzības un vēlmes! Ja tu ņemsi tās vērā, Jehova ”tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas”. (Psalms 37:4.)

Stipriniet savas attiecības ar Jehovu

Jehova ar prieku ļauj vienkāršiem cilvēkiem veidot ar viņu tuvas attiecības. Dieva vārdi mūs iedrošina: ””Es būšu jums par tēvu, un jūs būsit man par dēliem un meitām,” saka tas Kungs, visuvaldītājs.” (2. Korintiešiem 6:18.) Jehova un viņa Dēls vēlas, lai mēs paliktu viņam uzticīgi un iegūtu mūžīgo dzīvību. Cik gan uzmundrinoša ir doma, ka Jehova palīdzēs mums tikt galā ar pienākumiem ģimenē, darbā un kristiešu draudzē!

Tomēr mēs visi laiku pa laikam pieredzam grūtības. Mūs var sāpināt slikta veselība, problēmas ģimenē, nabadzība vai kaut kas cits. Iespējams, mēs pat nezinām, kā rīkoties situācijā, kādā esam nonākuši. Arvien pieaugošo spiedienu tieši vai netieši izraisa ļaunais apmelotājs, Sātans Velns, kas ir izvērsis garīgu karu pret Dieva tautu. Tomēr ir kāds, kas mūs saprot un palīdz mums saglabāt labas attiecības ar Jehovu. Tas ir Jēzus Kristus, kam ir piešķirts izcili augsts stāvoklis debesīs. Bībelē mēs varam lasīt: ”Mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebrejiem 4:15, 16.)

Ir mierinoši zināt, ka mums nav jābūt slaveniem vai bagātiem, lai iegūtu Dieva labvēlību. Pat grūtās situācijās mēs varam līdzināties psalmu sarakstītājam, kas lūgšanā teica: ”Es gan esmu postā un nabags, bet tas Kungs gādās par mani. Tu esi mans palīgs un glābējs.” (Psalms 31:10—15; 40:18.) Esiet droši, ka Jehova mīl parastus, vienkāršus cilvēkus. Patiešām, jūs varat ”visu savu zūdīšanos mest uz viņu, jo viņš gādā par jums”. (1. Pētera 5:7.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 29. lpp.]

Daudzi Jēzus sekotāji bija nemācīti un vienkārši

[Attēls 30. lpp.]

Kristiešiem jācenšas saglabāt stipra ticība

[Attēli 31. lpp.]

Mums nav jābūt ievērojamiem cilvēkiem, lai iegūtu Dieva labvēlību