Jautājumi, kas nav palikuši bez atbildes
Jautājumi, kas nav palikuši bez atbildes
MILJONIEM cilvēku lūdz Dievu. Vieni ir pārliecināti, ka Dievs atbild uz viņu lūgšanām, turpretī citi šaubās, vai kāds vispār viņus dzird. Vēl citi meklē atbildes uz svarīgiem jautājumiem, bet nekad nav domājuši griezties ar tiem pie Dieva.
Bībelē par patieso Dievu ir teikts, ka viņš uzklausa lūgšanas. (Psalms 65:3.) Ja jūs sakāt lūgšanas, vai tās ir vērstas pie patiesā Dieva? Vai tās ir tādas lūgšanas, uz kurām viņš atbildēs?
Daudzi cilvēki visās pasaules malās ir saņēmuši atbildes uz savām lūgšanām. Kā tas ir noticis? Un ko viņi ir uzzinājuši?
Kas ir Dievs?
Portugālē kāda skolotāja, kas bija mācījusies katoļu skolā, bija ļoti dedzīga savā ticībā. Kad baznīca grozīja un atmeta paražas, kuras viņai bija mācīts uzskatīt par svarīgām, viņa jutās gaužām apjukusi. Ceļodama šī sieviete iepazinās ar austrumu reliģiskajām tradīcijām un sāka domāt par to, vai tiešām ir tikai viens patiess Dievs. Kā lai viņa pielūdz Dievu? Viņa uzdeva savam mācītājam jautājumus par Bībeli, bet piedzīvoja vilšanos, jo nekādas atbildes no viņa nesaņēma.
Pilsētā, kurā dzīvoja šī skolotāja, katoļu baznīca bija izplatījusi brošūru, kurā katoļticīgie iedzīvotāji tika brīdināti nesarunāties ar Jehovas lieciniekiem, tomēr neatbildētie jautājumi viņai nedeva mieru. Reiz, kad pie skolotājas ieradās Jehovas liecinieces, viņa tās uzklausīja, un dzirdētais viņu ieinteresēja. Tā bija pati pirmā reize, kad viņa runāja ar lieciniekiem.
Lai noskaidrotu atbildes uz saviem daudzajiem jautājumiem, viņa piekrita liecinieču piedāvājumam studēt Bībeli. Katru nedēļu, kad liecinieces ieradās pasniegt Bībeles stundas, viņa uzdeva tām vienu jautājumu pēc otra. Viņa gribēja zināt Dieva vārdu, kā arī to, vai ir tikai viens patiess Dievs, vai viņš atzīst attēlu izmantošanu pielūgsmē un vēl daudz ko citu. Sieviete redzēja, ka visas atbildes, ko viņa saņem, ir balstītas uz Bībeli, nevis uz personiskiem viedokļiem, un uzzinātais viņu gan pārsteidza, gan iepriecināja. Pamazām viņa Jāņa 4:23.)
noskaidroja tos daudzos jautājumus, kas viņu interesēja, un tagad viņa pielūdz Jehovu garā un patiesībā, kā, saskaņā ar Jēzus Kristus vārdiem, tas jādara ”īstajiem dievlūdzējiem”. (Savukārt Šrilankā dzīvoja kāda ģimene, kas regulāri kopā lasīja Bībeli, tomēr viņi nespēja atrast atbildes uz daudziem svarīgiem jautājumiem. Viņiem bija vajadzīga palīdzība, taču viņu mācītājs to nevarēja sniegt. Tad pie šīs ģimenes ieradās Jehovas liecinieki un atstāja viņiem bībelisku literatūru. Vēlāk, kad liecinieki bija devuši viņiem loģiskas atbildes uz vairākiem bībeliskiem jautājumiem, viņi piekrita studēt Bībeli. Šajās nodarbībās viņi uzzināja daudz ko jaunu, kas viņiem likās ļoti interesants.
Tomēr sievai mācības, kas viņai kopš bērnības bija mācītas baznīcā, traucēja aptvert, ka Jēzus Kristus Tēvs ir ”vienīgais patiesais Dievs”, kā teicis pats Jēzus. (Jāņa 17:1, 3.) Viņai bija mācīts, ka Jēzus ir vienlīdzīgs ar Tēvu un ka šo ”noslēpumu” nedrīkst apšaubīt. Izmisusi viņa griezās pie Jehovas, saukdama viņu vārdā, un no visas sirds lūdza, lai viņš palīdz tikt skaidrībā, kas īsti ir Jēzus. Pēc tam viņa vēlreiz rūpīgi izpētīja Bībeles pantus, kuros ir runāts par šo jautājumu. (Jāņa 14:28; 17:21; 1. Korintiešiem 8:5, 6.) To izdarījusi, šī sieviete sajutās tā, it kā zvīņas būtu nokritušas no viņas acīm, jo nu viņa skaidri saprata, ka Jehova — debesu un zemes Radītājs un Jēzus Kristus Tēvs — nepārprotami ir patiesais Dievs. (Jesajas 42:8; Jeremijas 10:10—12.)
Kāpēc pastāv ciešanas?
Tālā pagātnē dzīvoja kāds vīrs, vārdā Ījabs, kas pieredzēja lielas ciešanas. Vētrā gāja bojā visi viņa bērni, un viņš pats nonāca nabadzībā. Viņš cieta arī no smagas slimības, un viltus draugi viņam sagādāja sāpīgus pārdzīvojumus. Visu šo nelaimju dēļ Ījabs izteica pārsteidzīgus vārdus. (Ījaba 6:3.) Taču Dievs ņēma vērā apstākļus un bija iejūtīgs pret viņu. (Ījaba 35:15.) Dievs redzēja, kas ir Ījaba sirdī, un deva viņam nepieciešamo padomu. Arī tagad viņš izturas pret cilvēkiem ar tādu pašu iejūtību.
To apstiprina, piemēram, gadījums ar Mozambikas iedzīvotāju Kastru, kam bija tikai desmit gadi, kad nomira viņa māte. Aiz bēdām zēns bija gluži izmisis. Viņš domāja: ”Kāpēc gan viņai bija jāmirst un jāaiziet no mums?” Kastru auga dievbijīgā ģimenē, tomēr viņam radās sajūta, ka nekam vairs nav nekādas jēgas. Kur viņš varēja smelties mierinājumu? Kastru atrada atvieglojumu, lasīdams Bībeli čičevas valodā un pārrunādams to ar vecākajiem brāļiem.
Pamazām Kastru saprata, ka viņa māte ir mirusi nevis Dieva netaisnības, bet iedzimtās nepilnības dēļ. (Romiešiem 5:12; 6:23.) Vislielāko mierinājumu viņam sniedza Bībeles apsolījums, ka nākotnē mirušie tiks celti augšā no nāves, jo tas viņam iedvesa paļāvību, ka viņš atkal varēs satikt savu māti. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.) Pagāja četri gadi, un Kastru ģimeni piemeklēja jauna nelaime — nomira viņa tēvs. Tomēr šoreiz Kastru sekmīgāk izdevās pārvarēt bēdas. Tagad viņš uzticīgi kalpo Jehovam, un visi, kas viņu pazīst, redz, cik lielu prieku viņš ir atradis savā dzīvē.
Daudziem cilvēkiem, kas zaudējuši tuviniekus, mierinājumu ir sniegušas tās pašas Bībeles patiesības, kas palīdzēja Kastru. Daži, kam lielas ciešanas ir sagādājuši ļauni cilvēki, jautā tāpat kā Ījabs: ”Kāpēc bezdievīgie paliek dzīvi?” (Ījaba 21:7.) Cilvēki, kas iedziļinās tajā, kādu atbildi Dievs dod savos Rakstos, pārliecinās, ka veids, kā Dievs ir nolēmis atrisināt šādas problēmas, nāk par labu viņiem pašiem. (2. Pētera 3:9.)
Piemēram, Barbara, kas uzauga Amerikas Savienotajās Valstīs, pati nepieredzēja karu, bet viņas bērnība aizritēja laikā, kad pasaule bija ierauta kara virpulī. Ziņās katru dienu tika stāstīts par kara šausmām. Kad Barbara mācījās skolā, viņu mulsināja tas, ko viņa uzzināja par vēsturiskiem notikumiem, jo tie bieži bija attīstījušies tādā virzienā, kas šķita pilnīgi neparedzams. Viņa nespēja saprast, kā tas
izskaidrojams un vai Dievs vispār interesējas par to, kas notiek. Barbara ticēja, ka Dievs pastāv, bet viņas jūtas pret Dievu bija pretrunīgas.Tomēr Barbaras viedoklis par dzīvi pamazām sāka mainīties, kad viņa sāka tikties ar Jehovas lieciniekiem. Viņa klausījās, ko liecinieki stāsta, un mācījās Bībeli ar viņu palīdzību. Barbara apmeklēja arī liecinieku sapulces Valstības zālē un pat vienu no viņu kongresiem. Turklāt, kad Barbara uzdeva jautājumus dažādiem lieciniekiem, viņa ievēroja, ka to atbildes nav pretrunīgas. Liecinieki bija vienprātīgi savos skaidrojumos, jo viņu spriedumi bija balstīti uz Bībeli.
Liecinieki norādīja uz Bībelē minētajiem pierādījumiem, ka pasaule atrodas sava valdnieka Sātana Velna ietekmē un atspoguļo viņa garu. (Jāņa 14:30; 2. Korintiešiem 4:4; Efeziešiem 2:1—3; 1. Jāņa 5:19.) Viņi paskaidroja, ka vēsturiskie notikumi, kas Barbarai bija likušies mīklaini, ir pravietoti Bībelē. (Daniēla 2., 7. un 8. nodaļa.) Dievs tos bija iepriekš paredzējis, jo viņam piemīt spēja pēc savas vēlēšanās ielūkoties nākotnē. Dažus no šiem notikumiem Dievs pats izraisīja, savukārt citus viņš tikai pieļāva. Liecinieki Barbarai parādīja, ka Bībelē arī ir paredzēti gan labi, gan slikti notikumi, kas risinās mūsdienās, un tur ir izskaidrota arī to nozīme. (Mateja 24:3—14.) Viņi norādīja, ka Bībelē apsolīta jauna pasaule, kurā valdīs taisnība un nebūs vairs nekādu ciešanu. (2. Pētera 3:13; Atklāsmes 21:3, 4.)
Pakāpeniski Barbara sāka saprast, ka Dievs Jehova nav cilvēku ciešanu cēlonis, tomēr viņš pieļauj ciešanas, ko izraisa nepaklausība viņam, un nespiež cilvēkus pakļauties viņa likumiem, ja tie vēlas rīkoties citādi. (5. Mozus 30:19, 20.) Dievs ir parūpējies, lai cilvēkiem būtu izredzes dzīvot mūžīgi un laimīgi, bet viņš mums dod iespēju pierādīt, vai mēs vēlamies dzīvot saskaņā ar viņa taisnīgajām normām vai ne. (Atklāsmes 14:6, 7.) Barbara apņēmās noskaidrot Dieva prasības un ievērot tās savā dzīvē, un Jehovas liecinieku vidū viņa atrada tādu mīlestību, kāda, pēc Jēzus vārdiem, raksturo viņa patiesos sekotājus. (Jāņa 13:34, 35.)
Arī jūs varat saņemt tādu palīdzību, kādu saņēma Barbara.
Dzīve, kurai ir jēga
Arī starp tiem, kam dzīvē, šķiet, nekā netrūkst, daudzus urda neatbildēti jautājumi. Piemēram, kāds jauns vīrietis no Lielbritānijas, vārdā Metjū, allaž bija vēlējies atrast patieso Dievu un dzīves jēgu. 17 gadu vecumā Metjū zaudēja tēvu. Vēlāk viņš ieguva augstāko izglītību mūzikas jomā. Tomēr Metjū aizvien vairāk nomāca sajūta, ka viņa materiālistiskais dzīves veids ir tukšs un bezjēdzīgs. Viņš pārcēlās uz Londonu un tur sāka lietot narkotikas un apmeklēt naktsklubus un nodevās astroloģijai, spiritismam, dzenbudismam un citām filozofiskām mācībām cerībā piešķirt savai dzīvei dziļāku saturu. Izmisumā viņš lūdza Dievu, lai tas palīdz viņam atrast patiesību.
Divas dienas vēlāk Metjū satika kādu senu draugu un izstāstīja viņam par savu drūmo situāciju. Draugs agrāk bija studējis Bībeli ar Jehovas lieciniekiem. Kad Metjū tika parādīts, kas rakstīts 2. Timotejam 3:1—5, viņš bija pārsteigts, cik precīzi šajos Bībeles pantos raksturota mūsdienu pasaule. Izlasījis Kalna runu, viņš jutās dziļi saviļņots. (Mateja 5.—7. nodaļa.) Sākumā Metjū negribēja doties pie Jehovas lieciniekiem, jo viņš bija lasījis negatīvu informāciju par viņiem, tomēr beigās viņš izlēma apmeklēt sapulces tuvīnajā Valstības zālē.
Sapulcēs dzirdētais Metjū patika, un viņš sāka mācīties Bībeli ar kāda draudzes vecākā palīdzību. Drīz viņš saprata, ka tas, ko viņš mācās, ir tieši tas, ko viņš ir meklējis, ka viņš ir saņēmis atbildi uz savu lūgšanu. Metjū atmeta paradumus, kas nav patīkami Jehovam, un tas nesa labus augļus. Viņš attīstīja dievbijību, kas viņu pamudināja saskaņot savu dzīvi ar Dieva prasībām. Metjū pārliecinājās, ka tādai dzīvei tiešām ir jēga. (Salamans Mācītājs 12:13.)
Tas nebija nekas iepriekš nolemts, ka Metjū un citi šajā rakstā minētie cilvēki atrada jēgu savai dzīvei. Taču, kā viņi uzzināja, Dievam Jehovam Apustuļu darbi 10:34, 35.) Šajā nodomā ietilpst mūžīga dzīve pasaulē, kurā nav ne kara, ne slimību, ne bada un pat ne nāves. (Jesajas 2:4; 25:6—8; 33:24; Jāņa 3:16.) Vai jūs vēlētos dzīvot šādā pasaulē? Sapulcēs, kas notiek Jehovas liecinieku Valstības zālēs, var vairāk uzzināt par to, kā iespējams atrast dzīvē dziļāku prieku un gandarījumu. Jūs esat laipni aicināti apmeklēt šīs sapulces, kurās tiek apspriesta Bībele.
ir noteikts nākotnes nodoms, kura īstenošana nesīs svētības visiem tiem, kas ar prieku klausa viņa likumiem. ([Attēls 7. lpp.]
No sirds lūdziet Dievu, uzrunājot viņu vārdā
[Attēls 7. lpp.]
Iedziļinieties Bībelē ar tādu cilvēku palīdzību, kuri tiešām māca to, kas tajā rakstīts
[Attēli 7. lpp.]
Apmeklējiet sapulces Valstības zālē
[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]
Ceļinieks: Chad Ehlers/Index Stock Photography