Stāsts, kas vairo ticību un drosmi. Jehovas liecinieki Ukrainā

TĀPAT kā pirmā gadsimta kristiešiem, arī mūsdienās Dieva kalpiem ir jāsastopas ar vajāšanām. (Mateja 10:22; Jāņa 15:20.) Nav daudz tādu zemju, kurās vajāšanas būtu bijušas ilgstošākas un smagākas nekā Ukrainā, kur sludināšanas darbs bija aizliegts 52 gadus.

Par to, kā Dieva kalpiem klājās šajā zemē, bija stāstīts Jehovas liecinieku gadagrāmatā — 2002. Tas ir stāsts par ticību, drosmi un izturību ārkārtīgi grūtos apstākļos. Pēc šīs gadagrāmatas iznākšanas Jehovas liecinieku Ukrainas filiāle saņēma daudz atzinīgu vēstuļu, un tālāk var lasīt dažus fragmentus no tām.

”Es tikko pabeidzu lasīt 2002. gada gadagrāmatu. Kad lasīju, kā jums ir gājis Ukrainā, es nespēju novaldīt asaras. Es vēlos, lai jūs zinātu, cik ļoti mani uzmundrināja jūsu dedzība un stiprā ticība. Jūtos pagodināta, ka varu piederēt pie tās pašas garīgās ģimenes, pie kuras piederat jūs. Milzīgs jums paldies!” (Andrē, Francija.)

”Nav vārdiem izsakāms, cik ļoti es esmu pateicīga jums un Jehovam par 2002. gada gadagrāmatu. Man bija jāraud, kad es lasīju par daudzajiem brāļiem, kas savus labākos gadus pavadīja cietumos un koncentrācijas nometnēs. Es apbrīnoju viņu drosmi. Kaut gan es jau 27 gadus esmu Jehovas lieciniece, no šiem brāļiem un māsām man ir ko mācīties. Viņi stiprināja manu ticību mūsu debesu Tēvam Jehovam.” (Vera, bijusī Dienvidslāvija.)

”Gribu jums pateikt, ka mani ļoti iepriecināja jūsu labais piemērs — izturība un uzticība visus aizlieguma gadus. Jūsu pilnīgā paļāvība uz Jehovu un apņēmība palikt viņam uzticīgiem dara jums godu. Turklāt, domājot par pazemību, ko jūs saglabājāt pārbaudījumu laikā, vēl vairāk nostiprinās mana pārliecība, ka Jehova grūtībās neatstāj savus kalpus. Paturot prātā, cik brīnišķīgu piemēru ar savu drosmi, izturību un neatlaidību jūs esat rādījuši mums visiem, mēs varam mierīgāk uztvert savas salīdzinoši nelielās problēmas.” (Tuteirīhija, Franču Polinēzija.)

”Izlasījusi gadagrāmatu, es nospriedu, ka man katrā ziņā jums jāuzraksta. Lasot par ticības biedru brīnišķīgo piemēru, es biju aizkustināta līdz sirds dziļumiem. Es esmu lepna, ka piederu pie šādas nelokāmas, vienotas organizācijas, ko vada tāds mīlošs un gādīgs Tēvs, kas īstajā brīdī ir gatavs mūs stiprināt. Man ir žēl, ka tik daudziem uzticīgiem Jehovas kalpiem bija jāpieredz tik smagas ciešanas un pat jāzaudē dzīvība. Tomēr man ir prieks par viņu drosmi un dedzību, kas daudziem ir palīdzējusi uzzināt patiesību un iepazīt mūsu mīlošo Tēvu.” (Kolete, Nīderlande.)

”Mēs ar sievu vēlamies jums pateikt, ka mūs ļoti saviļņoja stāsts par Ukrainu, ko izlasījām gadagrāmatā. Ticības biedri jūsu zemē ir atstājuši izcilu izturības piemēru, gadiem ilgi izciešot milzīgas grūtības. Ja  atceramies, kas teikts Salamana Pamācībās 27:11, cik gan laimīgs noteikti ir Jehova, redzot, ka tik daudzi kristieši Ukrainā ir palikuši viņam uzticīgi, par spīti Sātana nežēlīgajiem uzbrukumiem!” (Alans, Austrālija.)

”Kad es lasīju par brāļiem Ukrainā, acīs man saskrēja asaras. Cik gan daudz viņi ir izcietuši — gadiem ilgu ieslodzījumu cietumā, spīdzināšanu, apspiešanu un atšķirtību no ģimenes! Es vēlos darīt zināmu visiem šiem brāļiem un māsām, kas joprojām kalpo jūsu draudzēs, ka es viņus ļoti mīlu un cienu. Mani sajūsmina viņu drosme un nelokāmība. Es zinu, kas ir viņu spēka avots — tas ir Jehovas gars. Jehova ir mums blakus, un viņš vēlas mums palīdzēt.” (Sergejs, Krievija.)

”Es lasīju 2002. gada gadagrāmatu un raudāju. Brāļi un māsas mūsu draudzē daudz runāja par jums. Jūs nudien esat īsts dārgums. Es esmu ļoti priecīga, ka varu piederēt pie šādas lielas garīgās ģimenes.” (Junhī, Dienvidkoreja.)

”Mani dziļi aizkustināja stāsts par jūsu ticību, izturību un nelokāmo mīlestību pret Jehovu un viņa Valstību. Dažkārt mēs aizmirstam pienācīgi novērtēt to brīvību, kas mums ir, un garīgās barības pārpilnību, ko Jehova mums sagādā. Bet par jums gan to nevar sacīt. Jūsu ticības piemērs mums palīdz saprast, ka tad, ja mums ir tuvas attiecības ar mūsu Dievu, viņš mums dos spēku, lai mēs spētu tikt galā ar visdažādākajiem pārbaudījumiem.” (Paulu, Brazīlija.)

”2002. gada gadagrāmatā man bija iespēja lasīt, kā jums ir klājies gadu gaitā. Šis apraksts skāra mani ļoti dziļi, un it īpaši mani aizkustināja stāsts par māsu Lidiju Kurdasu. Man pat radās sajūta, it kā es viņu tuvu pazītu.” (Nīdija, Kostarika.)

”Šodien es pabeidzu lasīt 2002. gada gadagrāmatu. Tā stiprināja manu ticību Jehovam. Es domāju, ka man uz visiem laikiem atmiņā būs iespiedies stāsts par to, kā tika sētas šaubas par atbildīgiem brāļiem. No šiem notikumiem es mācījos nekad nepieļaut, ka es sāktu šaubīties par brāļiem, kam ir uzticēta atbildība draudzēs. Liels jums paldies par šo materiālu! Šī garīgā barība mūs spēcina un sagatavo nopietniem ticības pārbaudījumiem, kas, iespējams, vēl stāv priekšā.” (Letīsija, Amerikas Savienotās Valstis.)

”Mēs esam ļoti pateicīgi par šo brīnišķīgo gadagrāmatu. Daudzi sludinātāji pirmo reizi lasīja par to, kā mūsu brāļiem Ukrainā ir klājies agrāk. Šis materiāls stiprināja mūsu draudzes locekļus. Daudzi, īpaši gados jauni sludinātāji, kļuva aktīvāki kalpošanā. Daži sāka kalpot par pionieriem vai palīgpionieriem. Visus uzmundrināja stāsti par brāļiem un māsām, kas kalpoja Jehovam aizlieguma gados.” (Kādas draudzes kalpošanas komiteja, Ukraina.)

Mūsu ukraiņu brāļu uzticība ir bijusi uzmundrinājuma avots Jehovas kalpiem visā pasaulē. Regulāri lasot Jehovas liecinieku gadagrāmatas, mēs šajā nozīmīgajā laikā varam stiprināt savu ticību un vairot izturību. (Ebrejiem 12:1.)