Godīgums un sirdsapziņa

KĀDAS Kenijas universitātes darbinieks, vārdā Čārlzs, braucot mājās no darba, pazaudēja mobilo telefonu. Kenijā mobilie tālruņi joprojām ir dārgi, un tos var atļauties tikai retais.

”Es negaidīju, ka man kāds to atdos,” stāstīja Čārlzs. Taču pēc dažām dienām, Čārlzam par lielu pārsteigumu, viņam piezvanīja no Jehovas liecinieku Kenijas filiāles un lūdza atnākt pakaļ savam telefonam. Viņam bija grūti noticēt dzirdētajam. Izrādījās, ka vienā transporta līdzeklī ar Čārlzu bija braucis arī kāds Jehovas liecinieku pilnas slodzes sludinātājs un bija atradis telefonu. Tā kā sludinātājam pašam bija grūti noskaidrot aparāta īpašnieku, viņš atnesa atradumu uz filiāli, kuras darbiniekiem pēc telefona numura, kas parādījās ekrānā, izdevās atrast Čārlzu.

”Es ļoti augstu vērtēju jūsu pūles, jo jums nebija viegli mani atrast,” vēstulē Jehovas liecinieku filiālei rakstīja Čārlzs. ”Sirsnīgi pateicos jūsu organizācijas locekļiem, kas atrada telefonu, noskaidroja, kam tas pieder, un sameklēja mani. Godīgi cilvēki ir retums, tāpēc es priecājos, ka man izdevās tādus sastapt. Jūs esat īsti Dieva Jehovas liecinieki.”

Jehovas liecinieki visur ir pazīstami ar godīgumu. Viņi cenšas līdzināties apustulim Pāvilam, kas teica: ”Mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa.” (Ebrejiem 13:18; 1. Korintiešiem 11:1.) Viņi saprot, ka šāda rīcība sagādā godu Dievam Jehovam, jo Jēzus sacīja: ”Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:16.)