Mierinājums tiem, kas pieredz grūtības

SENATNĒ Dievam uzticīgie cilvēki, kas pieredzēja kādas grūtības, dedzīgi lūdza Dieva vadību. Turklāt viņi arī paši kaut ko darīja, lai atvieglotu situāciju, piemēram, lika lietā atjautību, lai izbēgtu no saviem apspiedējiem. Tā bija arī ar Dāvidu — nokļuvis nelaimē, viņš izturēja, jo paļāvās uz Dievu Jehovu un arī pats rīkojās. Bet kā ir ar mums?

Ja radušās grūtības, cilvēks parasti kaut ko dara, lai tās atrisinātu. Piemēram, ja viņam nav darba, viņš, visticamāk, cenšas atrast piemērotu darbu, kas viņam ļautu gādāt par savām un savas ģimenes vajadzībām. (1. Timotejam 5:8.) Ja viņš ir saslimis, viņš droši vien meklē ārsta palīdzību. Interesanti atzīmēt, ka Jēzus, kam Dievs bija devis spēku izdziedināt jebkuru slimību, atzina, ka slimajiem ”vajaga ārsta”. (Mateja 9:12.) Tomēr ne visas grūtības ir iespējams pilnībā novērst, un varbūt kādas no tām ir jāiztur ilgāku laiku.

Būtu labi lūgšanā uzticēt savas raizes Dievam Jehovam. Piemēram, kad meklējam darbu, lūgšanas un paļāvība uz Dievu mums palīdzēs nepiekrist tādam darba piedāvājumam, kurā izvirzītās prasības ir pretrunā ar Bībeles principiem. Mēs izvairīsimies arī no tā, ka mēs ”nomaldītos no ticības” alkatības vai mantkārības dēļ. (1. Timotejam 6:10.) Pieņemot nozīmīgus lēmumus, kas saistīti ar darbu, ģimeni vai veselību, mēs varam ņemt vērā Dāvida padomu: ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.)

Tāpat dedzīgas lūgšanas palīdz saglabāt garīgu līdzsvaru, kas neļauj grūtībām mūs pārlieku nomākt. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” Kā sirsnīgas lūgšanas var mūs mierināt? ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Dieva miers ”ir augstāks par visu saprašanu”. Tāpēc tas var mums palīdzēt nezaudēt  līdzsvaru, kad mūs nomāc sāpīgas emocijas. Tas ”pasargās [mūsu] sirdis un [mūsu] domas”, tā palīdzot izvairīties no pārsteidzīgas un nesaprātīgas rīcības, kas varētu tikai vairot mūsu grūtības.

Lūgšanas var pat iespaidot notikumu gaitu. Kad apustulis Pāvils atradās cietumā Romā, viņš pazemīgi aicināja ticības biedrus lūgt par viņu Dievu. Kāpēc Pāvils izteica šādu lūgumu? ”Vēl jo vairāk jūs uz to pamudinu,” viņš rakstīja, ”lai drīzāk jums tiktu atdots.” (Ebrejiem 13:19, JDV.) Citiem vārdiem sakot, Pāvils zināja, ka neatlaidīgās ticības biedru lūgšanas var ietekmēt to, cik drīz viņš tiks atbrīvots. (Filemonam 22.)

Vai lūgšanas izmainīs mūsu apstākļus? Var gadīties, ka tā tiešām notiek. Tomēr mums jāapzinās, ka Dievs Jehova ne vienmēr atbild uz mūsu lūgšanām tā, kā mēs to varbūt gaidām. Pāvils vairākkārt lūdza atbrīvot viņu no ”dzeloņa miesā” — iespējams, kādas veselības problēmas. Tomēr Dievs nenovērsa Pāvila ciešanas, bet sacīja viņam: ”Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.” (2. Korintiešiem 12:7—9.)

Tātad reizēm grūtības, ko mēs pieredzam, netiks nekavējoties pārtrauktas. Tomēr grūtībās mums ir iespēja apliecināt paļāvību uz mūsu debesu Tēvu. (Jēkaba 1:2—4.) Mēs varam būt pārliecināti, ka pat tad, ja Dievs Jehova nenovērsīs mūsu grūtību cēloni, viņš var ”darīt pārbaudījumam tādu galu, ka [varam] panest”. (1. Korintiešiem 10:13.) Jehova ir saukts par ”iepriecināšanas Dievu, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās”. (2. Korintiešiem 1:3, 4.) Dievs mums var dot to, kas nepieciešams, lai mēs izturētu, un mums ir cerība uz mūžīgu dzīvi.

Bībelē ir apsolīts, ka Jehova ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:3, 4.) Pasaule bez sāpēm — vai tas skan pārāk labi, lai būtu patiesība? Tā varētu likties, ja mēs esam pieraduši dzīvot ar sāpēm un ciešanām. Tomēr Dievs ir apsolījis atbrīvot cilvēkus no visām bailēm un nelaimēm, un viņa nodoms noteikti īstenosies. (Jesajas 55:10, 11.)

[Attēli 9. lpp.]

No izmisuma līdz atvieglojumam