Lasītāju jautājumi

Kas notika gadījumā, par kuru rakstīts 2. Mozus 4:24—26, un kura cilvēka dzīvība bija briesmās?

Mozus kopā ar sievu Ciporu un dēliem Geršomu un Ēliēzeru bija ceļā uz Ēģipti, kad atgadījās šāds notikums: ”Ceļā, naktsmītnē, Tas Kungs sastapa viņu un meklēja viņu nonāvēt. Tad Cipora ņēma asu akmeni un apgraizīja sava dēla priekšādu, aizskāra viņa kājas un sacīja: ”Tu esi man asins līgavainis.” Tad Viņš no tā atstājās. Un viņa sacīja: ”Asins līgavainis — caur apgraizīšanu.”” (2. Mozus 4:20, 24—26, LB-65r.) Kaut gan šis fragments ir grūti saprotams un mēs nevaram būt pilnīgi pārliecināti par tā nozīmi, Bībele palīdz iegūt zināmu skaidrību.

Bībelē nav precīzi pateikts, kura cilvēka dzīvība bija briesmās. Tomēr būtu loģiski domāt, ka runa nebija par Mozu, jo Dievs viņam tikko bija uzdevis izvest izraēliešus no Ēģiptes. (2. Mozus 3:10.) Maz ticams, ka, Mozum atrodoties ceļā, lai izpildītu šo uzdevumu, Dieva eņģelis būtu apdraudējis viņa dzīvību. Tātad nāve draudēja vienam no viņa dēliem. Ābrahāmam dotajā likumā par apgraizīšanu bija teikts: ”Neapgraizītais vīrietis, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, manu derību tas ir lauzis.” (1. Mozus 17:14.) Acīmredzot Mozus nebija apgraizījis savu dēlu, un tāpēc Jehovas eņģelis ”meklēja viņu nonāvēt”.

Kura kājas tika aizskartas, kad Cipora, cenzdamās labot situāciju, apgrieza sava dēla priekšādu? Jehovas eņģelis bija tas, kurš varēja nonāvēt neapgraizīto dēlu. Tāpēc būtu loģiski domāt, ka Cipora ar priekšādu aizskāra eņģeļa kājas, tā sniedzot pierādījumu, ka ir paklausījusi derībai.

Ciporas izteiciens ”Tu esi man asins līgavainis” ir neparasts. Ko tas liecina par viņu? Izpildīdama apgraizīšanas derības prasības, Cipora atzina, ka viņu saista derība ar Jehovu. Vēlākā, ar izraēliešiem noslēgtā bauslības derība apliecina, ka attiecības, kuru pamatā ir derība, var salīdzināt ar laulību, proti, Jehova ir kā vīrs, bet otra derības puse — kā viņa sieva. (Jesajas 54:5; Jeremijas 31:32.) Tāpēc, uzrunājot Jehovu (ar viņa eņģeļa starpniecību) par savu ”asins līgavaini”, Cipora acīmredzot atzina, ka arī viņa pati pakļaujas derības noteikumiem. Bija tā, it kā viņa būtu pieņēmusi sievas vietu apgraizīšanas derībā, kuras ietvaros Dievs Jehova ir vīrs. Jebkurā gadījumā, tā kā viņa izšķirīgi rīkojās, lai ievērotu Dieva prasību, viņas dēla dzīvība vairs nebija briesmās.