”Varenāks esi Tu par tiem kalniem”
Jehovas radītā krāšņums
”Varenāks esi Tu par tiem kalniem”
RĪTAUSMĀ no Fudzi kalna virsotnes paveras neaizmirstams skats. Virs apvāršņa parādās ugunīga saule, un tās spožie stari apmirdz balto sniegu un pelēkos akmens bluķus. Sākoties jaunai dienai, uz zemes vienā mirklī krasi iezīmējas varenā kalna ēna, kas sniedzas kilometriem tālu pāri pakalniem un ielejām.
Tāpat kā Fudzi, kura nosaukumu kādreiz rakstīja ar hieroglifiem, kas nozīmē ”bez līdzinieka”, arī citi majestātiski kalni atkal un atkal liek sajūsmā aizrauties elpai. Jau to milzīgie izmēri vien iedveš bijību. Kalnu varenība ir iespaidojusi cilvēkus tik dziļi, ka to augstākās virsotnes, kas bieži vien tinas mākoņu segā, daudzas tautas pat ir uzskatījušas par dievu mitekli.
Taču vienīgais Dievs, kam kalnu galotnes patiešām nes slavu, ir to izcilais Radītājs Jehova. Vienīgi viņš ir ”tas, kas veido kalnus”. (Amosa 4:13.) Gandrīz ceturtā daļa zemeslodes virsmas ir kalnaina, un Dievs, radīdams mūsu planētu, ir iedibinājis tos spēkus, kas galu galā ir izveidojuši krāšņās kalnu smailes un grēdas. (Psalms 95:4.) Tādas kalnu sistēmas kā, piemēram, Himalaji un Andi, pēc zinātnieku domām, ir tapušas, pārvietojoties zemes garozas plātnēm un ceļoties augšup gigantiskām iežu masām.
Cilvēki pilnībā neizprot, kā un kāpēc ir radušies kalni. Mēs nevaram atbildēt uz jautājumiem, ko Dievs Jehova reiz uzdeva taisnīgajam vīram Ījabam: ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? [..] Iekš kā iegremdēti tās pamatbalsti?” (Ījaba 38:4—6.)
Tomēr mēs zinām, ka kalniem ir būtiska nozīme cilvēku dzīvē. Tos pat mēdz dēvēt par dabas ūdenstorņiem, jo visas lielās pasaules upes saņem ūdeni no kalniem un kalni apgādā ar dzeramo ūdeni pusi zemeslodes iedzīvotāju. (Psalms 104:13.) Kā var lasīt žurnālā New Scientist, ”no kalniem ir nākuši seši no 20 pasaules nozīmīgākajiem pārtikas augiem”. Dieva apsolītajā jaunajā pasaulē, kur būs atjaunots nevainojams ekoloģiskais līdzsvars, ”zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem”. (Psalms 72:16; 2. Pētera 3:13.)
Daudziem, iedomājoties par kalniem, uzreiz nāk prātā Eiropas Alpi. Šo kalnu gleznainās virsotnes, piemēram, šai attēlā redzamais Čivetas kalns, izteiksmīgi liecina par savu Radītāju. (Psalms 98:8.) Tās sagādā slavu Jehovam, kas ”kalnus nostiprina ar savu spēku”. (Psalms 65:7.) *
Alpu kalni ir neparasti skaisti ar savām ledū mirdzošajām korēm un virsotnēm, savām sniegotajām nogāzēm, savām ielejām un ezeriem, un kalnu pļavām. Ķēniņš Dāvids par Jehovu sacīja: ”Viņš.. liek zālei augt uz kalniem.” (Psalms 147:8.)
Tādas grēdas kā šie kalni Ķīnā pie Guiliņas varbūt neizskatās tik iespaidīgas kā Alpi, taču arī tām piemīt neatkārtojams skaistums. Gar Lī upi rindām vien Psalms 104:10.)
slienas kaļķakmens smailes, kas priecē cilvēku acis ar savu krāšņumu. Vērojot dzidrās straumes, kas plūst šajos dūmakā tītajos kalnos, kāds varbūt atceras psalmu dziesminieka vārdus: ”Tu [Jehova] pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.” (Mums ir pamats just apbrīnu un bijību, vērojot kalnus un apzinoties, ka šo brīnišķīgo un vērtīgo dāvanu savā mīlestībā mums ir devis Radītājs. Bet, lai cik majestātiski būtu kalni, tie nespēj mēroties varenībā ar pašu Jehovu. Kā teikts psalmā, viņš patiesi ir varenāks par kalniem. (Psalms 76:5.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 8. rk. Skat. Jehovas liecinieku kalendāru 2004. gadam (marts/aprīlis).
[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]
Desmit procenti pasaules iedzīvotāju mājo kalnainos apvidos, taču kristiešiem, kas sludina labo vēsti par Dieva Valstību, tas nav nepārvarams šķērslis. Viņi ļoti aktīvi darbojas daudzās vietās, kas atrodas augstu kalnos. ”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu!” (Jesajas 52:7.)
”Augstie kalni ir par mājokli kalnu kazām,” sacīts kādā psalmā. (Psalms 104:18.) Kalnu kazas, piemēram, krāšņo ragu īpašniece Nūbijas kalnu kaza, ir vienas no veiklākajām kāpelētājām kalnu iemītnieku vidū. Šie dzīvnieki iedrošinās staigāt pa klinšu dzegām, kas ir tik šauras, ka šķiet — pa tām nav iespējams noiet. Kalnu kaza ir lieliski piemērota dzīvei nepieejamās klintīs. Viens no tās pielāgojumiem ir īpašais nagu veidojums. Zem kazas svara nagi spēj paplesties plašāk, vairojot dzīvnieka stabilitāti un palīdzot tam noturēties uz šaurajiem klints izciļņiem. Kalnu kaza nenoliedzami ir īsts radīšanas meistardarbs.
[Attēls 9. lpp.]
Fudzi kalns (Japāna, Honsju sala)