Stiprināsim cits citu

”Viņi bijuši mani iepriecinātāji.” (KOLOSIEŠIEM 4:11.)

1., 2. Kāpēc Pāvila draugi, par spīti briesmām, apmeklēja viņu cietumā?

CILVĒKS, kas vēlas uzturēt sakarus ar draugu, kurš atrodas cietumā — vienalga, vai sods ir pelnīts vai nepelnīts —, ar daudz ko riskē. Cietuma darbinieki droši vien raugās uz šādu cilvēku ar aizdomām un pastāvīgi vēro, vai viņš negrasās darīt kaut ko pretlikumīgu. Lai turpinātu draudzību ar cilvēku, kas ir nonācis ieslodzījumā, ir vajadzīga diezgan liela drosme.

 ² Šāda drosme bija vairākiem apustuļa Pāvila draugiem, kas bija gatavi apmeklēt viņu ieslodzījumā, lai viņu mierinātu, uzmundrinātu un stiprinātu. Kas bija šie uzticamie draugi? Ko mēs varam mācīties no viņu drosmes, uzticības un draudzības piemēra? (Salamana Pamācības 17:17.)

”Mani iepriecinātāji”

3., 4. a) Kas bija pieci Pāvila draugi, un kā viņi Pāvilam palīdzēja? b) Kādas nozīmes ir grieķu vārdam, kas tulkots ”iepriecinātāji”?

³ Tas notika apmēram mūsu ēras 60. gadā. Apustulis Pāvils atradās apcietinājumā Romā, jo pret viņu bija izvirzītas nepatiesas apsūdzības musināšanā. (Apustuļu darbi 24:5; 25:11, 12.) Pāvils nosauca vārdā piecus kristiešus, kas viņam palīdzēja. Tie bija: Tihiks, Pāvila sūtnis no Āzijas un viņa ”biedrs tā Kunga darbā”, Onēzims, ”uzticamais un mīļotais brālis” no Kolosām, Aristarhs, maķedonietis no Tesalonikas un kādreizējais Pāvila ”cietuma biedrs”, Marks, Pāvila biedra Barnabas brāļadēls un evaņģēlija sarakstītājs, un Justs, viens no apustuļa biedriem ”Dieva valstības lietās”. Par šiem pieciem Pāvils teica: ”Viņi bijuši mani iepriecinātāji.” (Kolosiešiem 4:7—11.)

⁴ Runādams par palīdzību, kādu viņš saņēma no saviem uzticamajiem draugiem, Pāvils izmantoja spilgtu apzīmējumu. Viņš lietoja grieķu valodas vārdu parēgoria, un tikko citētais pants ir vienīgais pants Bībelē, kur šis vārds ir lietots. Šim vārdam ir vairākas nozīmes, un bieži vien tas tika minēts saistībā ar ārstniecību. * To varētu tulkot arī kā ”mierinājums”, ”atvieglojums” vai ”stiprinājums”. Apustulim Pāvilam bija vajadzīgs stiprinājums, ko varēja dot viņa pieci draugi.

Kāpēc Pāvilam bija nepieciešams stiprinājums?

5. Kas bija vajadzīgs apustulim Pāvilam, un kas mums visiem ik pa laikam ir vajadzīgs?

⁵ Kāds, iespējams, varētu brīnīties par to, ka Pāvilam, apustulim, bija vajadzīgs stiprinājums. Tomēr viņam tas bija vajadzīgs. Nenoliedzami, Pāvilam bija stipra ticība, viņš bija daudz pārcietis, saņēmis ”bez mēra sitienus”, pat bijis ”bieži nāves briesmās”. (2. Korintiešiem 11:23—27.) Taču arī viņš bija tikai cilvēks, un visu cilvēku dzīvē mēdz būt brīži, kad ir vajadzīgs kāds, kas var mierināt un stiprināt. Tādi brīži bija pat Jēzus dzīvē. Piemēram, naktī pirms Jēzus nāves Ģetzemanes dārzā viņam parādījās eņģelis un ”viņu stiprināja”. (Lūkas 22:43.)

6., 7. a) Kas apbēdināja Pāvilu, un kas viņu iepriecināja, kad viņš bija nonācis Romā? b) Ko Pāvila labā darīja viņa ticības brāļi?

⁶ Kad Pāvils nonāca Romā, viņam bija nepieciešams stiprinājums, jo viņa tautieši nebija noskaņoti pret viņu labvēlīgi. Lielākā daļa šo cilvēku nevēlējās uzklausīt vēsti par Valstību. Apustuļu darbos ir teikts, ka pēc tam, kad ”jūdu priekšnieki” bija apciemojuši Pāvilu viņa ieslodzījuma vietā, ”citus gan viņa vārdi pārliecināja, bet citi neticēja. Bet viņu starpā nebija vienprātības, un viņi aizgāja.” (Apustuļu darbi 28:17, 24, 25.) Droši vien Pāvilu sāpināja tas, ka šie cilvēki tik zemu vērtēja Jehovas lielo labestību pret viņiem. Pāvils savu attieksmi pret viņiem bija paudis jau dažus gadus iepriekš, kad vēstulē Romas draudzēm rakstīja: ”Man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī. Es vēlētos būt nolādēts, atstumts no Kristus, par labu saviem brāļiem, kas laicīgajā ziņā ir mani cilts brāļi.” (Romiešiem 9:2, 3.) Tomēr Romā Pāvils  satika arī uzticamus biedrus, kuru drosme un mīlestība iepriecināja viņa sirdi. Šie cilvēki bija īsti garīgie brāļi.

⁷ Kā šie pieci brāļi stiprināja Pāvilu? Viņi nevairījās no Pāvila, kas bija nonācis apcietinājumā. Gluži otrādi, viņi labprāt piedāvāja palīdzību un darīja to, ko pats Pāvils nespēja darīt. Piemēram, šie brāļi nogādāja Pāvila vēstules un norādījumus draudzēm un atgriezās ar uzmundrinošām ziņām par to, kā klājas ticības biedriem Romā un citās vietās. Pēc visa spriežot, viņi piegādāja Pāvilam ziemas drēbes, rakstu tīstokļus, rakstāmpiederumus un citas noderīgas lietas. (Efeziešiem 6:21, 22; 2. Timotejam 4:11—13.) Tas viss stiprināja un uzmundrināja Pāvilu, tāpēc viņš, pats atrazdamies ieslodzījumā, varēja stiprināt savus ticības biedrus, pat veselas draudzes. (Romiešiem 1:11, 12.)

Kā mēs varam stiprināt citus

8. Ko mēs varam mācīties no Pāvila, kurš pazemīgi atzina, ka viņam ir nepieciešams atbalsts?

⁸ Domājot par Pāvilu un viņa darba biedriem, mēs varam gūt vairākas labas pamācības. Pievērsīsim nedaudz uzmanības dažām no tām. Pirmkārt, viņu piemērs mums palīdz saprast, ka ir vajadzīga drosme un gatavība uzupurēties, lai palīdzētu tiem, kas nonākuši nelaimē. Otrkārt, mums ir vajadzīga pazemība, lai mēs spētu atzīt, ka grūtos brīžos mums pašiem ir nepieciešama palīdzība. Pāvils ne tikai atzina, ka viņam ir vajadzīga palīdzība, bet arī laipni to pieņēma un veltīja atzinīgus vārdus tiem, kas viņam palīdzēja. Viņš neuzskatīja, ka saņemt palīdzību nozīmē izrādīt savu vājumu vai ka tas būtu pazemojoši. Arī mums tā nevajadzētu domāt. Ja mēs apgalvotu, ka mums nekad nav vajadzīgs atbalsts un stiprinājums, mēs tikpat labi varētu teikt, ka esam pārcilvēki. No tā, kas stāstīts par Jēzu, var saprast, ka pat pilnīga cilvēka dzīvē var būt brīži, kad ar ”stipru balsi” jāsauc pēc palīdzības. (Ebrejiem 5:7.)

9., 10. Ko labu var panākt cilvēks, kas atzīst, ka viņam ir vajadzīga palīdzība, un kā tas var ietekmēt bērnus un draudzes locekļus?

⁹ Ja tie, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi, atzīst, ka viņu spējas ir ierobežotas un ka viņiem ir nepieciešams atbalsts, viņi ar savu nostāju ļoti labvēlīgi ietekmē citus cilvēkus. (Jēkaba 3:2.) Šāda nostāja stiprina attiecības ar citiem cilvēkiem, kā arī veicina labu, atklātu domu apmaiņu. Pazemīgi pieņemdami palīdzību, viņi rāda labu priekšzīmi citiem un apliecina, ka viņi ir tādi paši cilvēki kā pārējie un ka ar viņiem var brīvi runāt par savām raizēm un problēmām. (Salamans Mācītājs 7:20.)

¹⁰ Piemēram, bērniem, kam jātiek galā ar savām problēmām un jāpretojas dažādiem kārdinājumiem, ir vieglāk uzklausīt vecāku padomus, ja viņi zina, ka vecāki bērnībā ir sastapušies ar līdzīgām grūtībām. (Kolosiešiem 3:21.) Šāda apziņa bērniem palīdz būt atklātiem pret vecākiem un uzklausīt ieteikumus, kas tiek doti, pamatojoties uz Bībeli. (Efeziešiem 6:4.) Draudzes locekļiem ir vieglāk uzklausīt vecāko padomus, ja viņi redz, ka arī pašiem vecākajiem ir savas problēmas un raizes. (Romiešiem 12:3; 1. Pētera 5:3.) To apzinādamies, draudzes locekļi labprāt sarunājas ar vecākajiem un uzklausa uz Bībeli balstītus padomus, kas var ievērojami stiprināt viņu ticību. Būtu labi paturēt prātā, ka mūsu brāļiem un māsām tagad ir ārkārtīgi nepieciešams stiprinājums. (2. Timotejam 3:1.)

11. Kāpēc daudziem mūsdienās ir nepieciešams atbalsts?

¹¹ Vienalga, kur mēs dzīvojam, kas mēs esam, cik mums ir gadu, — mums visiem ir savas grūtības. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daudz sāpju un ciešanu. (Atklāsmes  12:12.) Grūtības pārbauda, kāda ir mūsu ticība, un tās var rasties gan darba vietā, gan skolā, gan ģimenē, gan arī draudzē. Iespējams, mums sagādā ciešanas nopietna slimība vai pagātnē pārdzīvotais. Ja grūtā brīdī dzīvesbiedrs, draudzes vecākais vai draugs mūs stiprina ar laipniem vārdiem un labiem darbiem, mēs jūtam patīkamu atvieglojumu. Šādi vārdi un darbi ir kā ziede, kas remdina sāpes. Tāpēc, ja mēs redzam ticības biedru, kam klājas grūti, būsim viņa iepriecinātāji, un, ja mums pašiem ir smagi pārdzīvojumi vai problēmas, lūgsim, lai tie, kas ir garīgi stipri, mums palīdz. (Jēkaba 5:14, 15.)

Draudzes palīdzība

12. Kā ikviens draudzes loceklis var stiprināt ticības biedrus?

¹² Visi, pat gados jauni draudzes locekļi, var kaut ko darīt, lai stiprinātu citus. Jau tas vien, ka mēs apmeklējam visas sapulces un regulāri sludinām, stiprina pārējo draudzes locekļu ticību. (Ebrejiem 10:24, 25.) Stabilitāte svētajā kalpošanā liecina par uzticību Jehovam un apņēmību palikt garīgā nomodā par spīti jebkādām grūtībām. (Efeziešiem 6:18.) Šāda stabilitāte un apņēmība var ļoti labvēlīgi ietekmēt citus cilvēkus. (Jēkaba 2:18.)

13. Kāpēc daži brāļi un māsas kļūst neaktīvi, un kā viņiem var palīdzēt?

¹³ Dzīves grūtību vai kādu citu iemeslu dēļ daži kļūst neregulāri sludināšanā vai pārtrauc sludināt vispār. (Marka 4:18, 19.) Daži pārtrauc apmeklēt arī draudzes sapulces. Taču sirdī viņi, visticamāk, joprojām mīl Dievu. Ko varētu darīt, lai stiprinātu šādu cilvēku ticību? Ļoti labi būtu, ja viņus apciemotu vecākie un laipni piedāvātu viņiem palīdzību. (Apustuļu darbi 20:35.) To darīt var palūgt arī citus draudzes locekļus. Šādi apciemojumi var izrādīties tieši tas, kas ir vajadzīgs, lai pamudinātu rīkoties tos, kuru ticība ir kļuvusi vāja.

14., 15. Ko Pāvils ieteica darīt, lai stiprinātu citus? Kas tika panākts kādā draudzē, kur šie ieteikumi tika ņemti vērā?

¹⁴ Bībelē ir teikts: ”Iedrošinait bailīgos [”runājiet mierinoši ar nomāktajām dvēselēm”, NW], palīdziet vājajiem.” (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Varbūt tie, kas ir nomākti, jūt, ka viņiem vairs nav spēka un ka bez citu palīdzības viņi nav spējīgi tikt galā ar savām grūtībām. Vai mēs nevarētu viņiem piedāvāt savu palīdzību? Grieķu valodas vārdu, kas tikko citētajā pantā tulkots ”palīdziet”, var tulkot arī ”pieķerieties” vai ”nepametiet”. Jehova mīl savas avis, un katra no tām viņam ir dārga. Jehova negrib, ka kāda no tām aizmaldītos prom no viņa ganāmpulka. Vai mēs nevarētu būt tie, kas palīdz draudzei nepamest garīgi vājos, lai viņi var atgūt garīgos spēkus? (Ebrejiem 2:1.)

 ¹⁵ Kāds draudzes vecākais reiz apmeklēja vīru un sievu, kas nebija sludinājuši sešus gadus. Vēlāk viņš rakstīja: ”Visas draudzes laipnība un mīlestība viņus ietekmēja tik spēcīgi, ka viņi atgriezās Dieva ganāmpulkā.” Sieva, atcerēdamās draudzes locekļu apciemojumus, saka: ”Atsākt kalpošanu mums palīdzēja tas, ka ne brāļi, kas mūs apciemoja, ne arī māsas, kas nāca viņiem līdzi, ne reizi mūs nenosodīja un nekritizēja. Viņi izturējās pret mums ar sapratni un centās mūs uzmundrināt, izmantojot Svētos Rakstus.”

16. Kas vienmēr var palīdzēt tiem, kam nepieciešams stiprinājums?

¹⁶ Patiesie kristieši no sirds vēlas stiprināt ticības biedrus. Mūsu dzīvē daudz kas var mainīties, un varbūt pienāks brīdis, kad būs vajadzīgs, lai kāds stiprinātu mūs. Tiesa gan, ir iespējamas arī tādas situācijas, kurās neviens cilvēks mums nevar palīdzēt. Tomēr ir kāds, kas mums vienmēr var dot spēku un palīdzēt, — tas ir Dievs Jehova. (Psalms 27:10.)

Jehova vienmēr ir gatavs mūs stiprināt

17., 18. Kā Jehova stiprināja savu Dēlu?

¹⁷ Kad Jēzus bija piesists pie staba, viņš pirms nāves iesaucās: ”Tēvs, es nododu savu garu tavās rokās.” (Lūkas 23:46.) Dažas stundas pirms tam Jēzus tika apcietināts un viņa draugi aizbēga un pameta viņu. (Mateja 26:56.) Jēzus bija palicis viens, un spēku viņam varēja dot vienīgi viņa debesu Tēvs. Jēzus paļāvība uz Jehovu nebija veltīga. Jehova atalgoja viņa uzticību un atbalstīja viņu. (Psalms 18:26; Ebrejiem 7:26.)

¹⁸ No Jēzus kalpošanas sākuma līdz pat viņa pēdējam elpas vilcienam Jehova atbalstīja savu Dēlu, lai tas varētu būt viņam uzticīgs visās lietās. Kad Jēzus tika kristīts, viņš dzirdēja sava Tēva atzinīgos vārdus un mīlestības apliecinājumu. Tad, kad Jēzum bija nepieciešama palīdzība, Jehova sūtīja pie viņa eņģeļus, kas viņu stiprināja. Bet vissmagākajā pārbaudījumā, kāds bija Jēzum, Jehova uzklausīja viņa lūgšanas. Nav šaubu, ka tas viss Jēzum deva daudz spēka. (Marka 1:11, 13; Lūkas 22:43.)

19., 20. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova dos spēku, kad mums tas būs vajadzīgs?

¹⁹ Jehova vēlas, lai arī mēs paļautos uz viņa spēku. (2. Laiku 16:9.) Viņam piemīt ”liels spēks un vara”, un viņš mūs var stiprināt grūtos brīžos. (Jesajas 40:26.) Karš, trūkums, slimības, tuvinieku nāve, kā arī mūsu pašu nepilnības var padarīt mūsu dzīvi ārkārtīgi grūtu. Kad pārbaudījumi ir kā ”stiprs pretinieks”, Jehova mums dod spēku un izturību. (Psalms 18:18; 2. Mozus 15:2.) Viņa rīcībā ir varens spēks — svētais gars. Izmantojot šo garu, Jehova ”nogurušajiem dod spēku un spirgtumu, ..tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem”. (Jesajas 40:29, 31.)

²⁰ Dieva gars ir varenākais spēks Visumā. Pāvils atzina: ”Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara stipru.” Debesu Tēvs mums var dot ”spēka pārpilnību”, lai mēs spētu izturēt visas ciešanas un dzīvot paradīzē, kur piepildīsies viņa solījums: ”Redzi, visu es daru jaunu.” (Filipiešiem 4:13; 2. Korintiešiem 4:7; Atklāsmes 21:4, 5.)

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kādā ziņā vairāki brāļi bija Pāvila ”iepriecinātāji”?

• Kā mēs varam stiprināt draudzes locekļus?

• Kāpēc Jehova ir tas, kurš mums var dot nepieciešamo spēku?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 18., 19. lpp.]

Brāļi, kas bija Pāvila ”iepriecinātāji”, atbalstīja un uzmundrināja viņu, kā arī piedāvāja praktisku palīdzību

[Attēls 21. lpp.]

Vecākie uzņemas vadību draudzes locekļu stiprināšanā