Jehovas radītā krāšņums

”Upes lai plaukšķina”

JA UZMET acis pasaules kartei, uzreiz var pamanīt, ka cauri lielākajai daļai sauszemes līkumu līkumiem vijas zilas līnijas. Tās šķērso stepes un tuksnešus, līkumo caur ielejām, kanjoniem un mežiem. (Habakuka 3:9.) Šīs līnijas ir upes — mūsu planētas artērijas —, un tās liecina par zemes Radītāja Jehovas gudrību un spēku. Tās vērojot, var izjust līdzīgu saviļņojumu, kāds izskan psalmā, kur sacīts: ”Upes lai plaukšķina, kalni lai gavilē visnotaļ tā Kunga priekšā.” (Psalms 98:8, 9.) *

Upēm ir liela nozīme cilvēces vēsturē. Bībelē stāstīts par četrām lielām upēm, kurās sadalījās upe, kas izplūda no Ēdenes. (1. Mozus 2:10—14.) Auglīgajās Tigras un Eifratas ielejās Tuvajos Austrumos radās viena no senākajām civilizācijām. Varenas kultūras attīstījās arī citu upju krastos — pie Huanhes Ķīnā, pie Indas un Gangas Āzijas dienvidos, kā arī pie Nīlas Ēģiptē.

Nav brīnums, ka cilvēki kopš seniem laikiem ir apbrīnojuši upju varenību, skaistumu un dāsnās veltes. Nīla, kas plūst cauri Ēģiptei, sasniedz aptuveni 6670 kilometru garumu. Pašas lielākās upes gods pieder Dienvidamerikas upei Amazonei. Šādas milzīgas upes iedveš bijību ar savu majestātiskumu, turpretī citas, mazākas straumes, piemēram, straujā Tones upe Japānā, raisa sajūsmu ar savu gleznaino krāšņumu.

Kas upes ūdeņiem liek tecēt? Izsakoties īsi, tas ir zemes pievilkšanas spēks. Tieši zemes pievilkšanas spēks liek ūdenim plūst no augstākām vietām uz zemākām. Reizēm ūdens krīt lejup no liela augstuma, izveidojot dārdošus ūdenskritumus. Ūdenskritumu duna liek apjaust ūdens vareno spēku, sasaucoties ar Bībeles vārdiem: ”Upes pacēla, ak Kungs, upes pacēla savas balsis, upes paceļ krākšanu.” (Psalms 93:3, JDP.)

”Kas izrāva lietus plūsmām notekas?” Jehova reiz jautāja taisnīgajam Ījabam. (Ījaba 38:25.) No kurienes ūdens nāk? Ūdens krājumu atjaunošanos nodrošina sarežģīts, ciklisks process, ko dēvē par ūdens riņķojumu. Saules enerģijas un zemes pievilkšanas spēka ietekmē ūdens uz mūsu planētas atrodas nemitīgā kustībā. Tas iztvaiko un paceļas atmosfērā, kur tas atdziest, kondensējas un izveido mākoņus. Pēc kāda laika ūdens atkal atgriežas zemē sniega vai lietus veidā. Liela daļa ūdens atrodas jūrās un okeānos, ezeros, upēs un ledājos, kā arī pazemē.

Par šo ievērības cienīgo procesu Bībelē sacīts: ”Visas upes ietek jūŗā, un tomēr  jūŗa nekļūst pilnāka; bet pa to pašu vietu, pa kuŗu upes tek, tās tek arvienu joprojām.” (Salamans Mācītājs 1:7.) Apbrīnojamais ūdens riņķojums liecina par tā izveidotāja Dieva Jehovas bezgalīgo gudrību un mīlestību. (Psalms 104:13—15, 24, 25; Salamana Pamācības 3:19, 20.)

Lai cik liels būtu upju skaits un lai cik ūdeņiem bagātas tās būtu, tās satur tikai nelielu daļu mūsu planētas saldūdens krājumu, tomēr tām ir milzīga nozīme. ”Bez pieejas ūdenim un zināmas kontroles pār to nebūtu iespējamas ne vienkāršākās, ne sarežģītākās cilvēku dzīves norises,” teikts grāmatā Water (Ūdens). ”Civilizācijas vēsture lielā mērā ir stāsts par to, kā cilvēki ir tiekušies pēc šīs pieejas un kontroles.”

Tūkstošiem gadu upes ir veldzējušas ļaužu slāpes un sniegušas valgumu viņu laukiem un dārziem. Auglīgā zeme daudzu upju krastos ir lieliski piemērota labības un citu kultūraugu audzēšanai. Uz to norāda arī svētības vārdi, kas reiz tika teikti Jehovas kalpiem: ”Cik jaukas ir tavas teltis, ak Jēkab, un tavi dzīvokļi, ak Israēl! Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā aloes koki, ko tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens!” (4. Mozus 24:5, 6.) Arī daudziem dzīvniekiem, kā šajos attēlos redzamajām pīlēm un šakālim, upes dod iespēju izdzīvot. Jo vairāk mēs pētām upes, jo lielāka kļūst mūsu vēlēšanās pateikties Jehovam par viņa dāvanām.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 8. lpp.]

Igvasu ūdenskritums uz Argentīnas un Brazīlijas robežas ir viens no platākajiem pasaulē — tā kopējais platums pārsniedz trīs kilometrus. Šis ūdenskritums atrodas krāšņā tropu mežā, un būtībā tas ir vesels komplekss, ko veido gandrīz 300 atsevišķi ūdenskritumi. Lietus sezonā ūdens caurplūdums tajā tuvojas 10 tūkstošiem kubikmetru sekundē.

[Attēls 9. lpp.]

Tones upe Japānā