Jehovas radītā krāšņums

”Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies.. vasara un ziema”

TUKSNESĪ svelmainā saule karsē izdegušās smiltis. Citā pasaules malā tā nes patīkamu siltumu pēc aukstās ziemas. Tieši no saules siltuma lielā mērā ir atkarīgs klimats un gadalaiku mija.

Sezonālie laikapstākļi dažādās klimatiskajās joslās ir ļoti atšķirīgi. Bet kā jūs ietekmē gadalaiki? Vai jums patīk pavasara spirgtums, kad var redzēt, kā mostas koki un puķes? Kādas izjūtas jūsos raisa rāmas vasaras novakares? Vai jūs iepriecina dzidras rudens dienas ar savām košajām krāsaino lapu parādēm? Vai jūs saviļņo dziļais miers, kas valda piesnigušā mežā?

Kas izraisa gadalaiku miju uz mūsu planētas? Īsi sakot, tas ir Zemes ass slīpums attiecībā pret orbītas plakni. Zemes rotācijas ass ir aptuveni par 23,5 grādiem novirzīta no perpendikulāra stāvokļa attiecībā pret šo plakni. Ja šīs novirzes nebūtu, nebūtu arī gadalaiku un laikapstākļi cauru gadu būtu vienādi. Tas krasi ietekmētu augu valsti un ražas nobriešanas ciklus.

Vērojot, kā gadalaiki secīgi nomaina cits citu, nav grūti saskatīt šajā procesā Radītāja roku. Kādā psalmā par Dievu Jehovu sacīts: ”Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu.” (Psalms 74:17.) *

Debess spīdekļu novērojumi ļauj zemeslodes iedzīvotājiem precīzi iedalīt laika ritējumu un noteikt gadskārtu miju. Radīdams Saules sistēmu, Dievs paziņoja: ”Lai top spīdekļi debess izplatījumā; tie.. lai ir par zīmēm, kas sadala laiku dienās un gados.” (1. Mozus 1:14.) Savā kustībā pa orbītu Zeme divreiz gadā nonāk punktā, kur tās stāvoklis attiecībā pret Sauli ir tāds, ka, dienas vidū raugoties no ekvatora, Saule ir redzama tieši virs galvas. Šie momenti, kas tiek saukti par ekvinokcijām, iezīmē pavasara un rudens sākumu. Ekvinokcijas dienā uz visas planētas diena un nakts ir gandrīz vienādā garumā.

Taču gadalaiki un to maiņa nav atkarīgi tikai no astronomiskām parādībām. Gadalaiki, klimats un laikapstākļi ir cieši saistīti savā starpā un veido sarežģītu sistēmu, kas nodrošina dzīvības pastāvēšanu. Runādami ar Mazāzijas iedzīvotājiem, kam nebija svešs zemkopja darbs un pārtikas audzēšana, kristiešu apustulis Pāvils un viņa ticības biedrs Barnaba teica, ka Dievs ir tas, kurš no debess dod ”lietu un auglīgus laikus, mūsu sirdis pildīdams ar barību un prieku”. (Apustuļu darbi 14:14—17.)

Apbrīnojamais fotosintēzes process dod iespēju pastāvēt gan bagātajai augu valstij uz sauszemes, gan fitoplanktonam jūrā. Pateicoties šim procesam, augu valsts reaģē uz klimatu un laika apstākļu izmaiņām, un tas ietekmē visas barošanās ķēdes un daudzveidīgo dzīvību, kas šobrīd pastāv uz Zemes. Pāvils pamatoti vērsa uzmanību uz to, ka tajā visā izpaužas Jehovas gādība, sacīdams: ”Zeme, kas uzsūkusi bieži līstošo lietu un audzē stādus, derīgus tiem, kuŗu dēļ tā arī tiek apstrādāta, saņem svētību no Dieva.” (Ebrejiem 6:7.)

Vārds ”svētība” iegūst vēl lielāku nozīmi, ja dziļāk padomā, kas notiek, kad pavasaris atnes siltāku un saulaināku laiku, garākas dienas un veldzējošus lietus. Saplaukst ziedi, un  kukaiņi izlien no savām ziemas paslēptuvēm, gatavi tos apputeksnēt. Putni — kā šajā attēlā redzamais zilais sīlis — pieskandē mežu ar savām dziesmām un izraibina to ar savām košajām krāsām, un, kur vien skaties, dzīvība kūsāt kūsā. Dzīvības pulss atkal sit straujāk, un turpinās dzimšanas, atjaunotnes un augšanas cikls. (Augstā Dziesma 2:12, 13.) Visas šīs norises rada priekšnoteikumus tam, lai vasaras beigās un rudenī varētu ievākt bagātīgas ražas. (2. Mozus 23:16.)

Jehova ir brīnišķīgi apliecinājis sevi, novietodams Zemi tā, lai uz tās būtu diena un nakts, lai mainītos gadalaiki un sējas laiku nomainītu pļauja. Mēs varam būt pilnīgi droši, ka pēc ziemas vienmēr atkal nāks vasara, jo Dievs pats ir apsolījis: ”Kamēr būs dienas virs zemes, nemitēsies sēšana un pļaušana, aukstums un karstums, vasara un ziema, diena un nakts.” (1. Mozus 8:22.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

Dzīvībai svarīgs pavadonis

Gadsimtu gaitā Mēness ir iedvesmojis un sajūsminājis cilvēkus. Bet vai jūs zināt, ka tas ietekmē arī gadalaikus? Mēness palīdz regulēt Zemes rotācijas ass slīpumu, un, kā izteicās zinātnieks Endrū Hils, tas ir ”būtisks priekšnoteikums, lai uz Zemes veidotos apstākļi, kuros iespējama dzīvība”. Ja mūsu planētai nebūtu liela dabiskā pavadoņa, kas stabilizē tās rotācijas ass novirzes, temperatūra celtos un dzīvība uz Zemes, domājams, nevarētu pastāvēt. Kāda astronomu grupa secināja: ”Mēnesi varētu uzskatīt par potenciālu Zemes klimata regulētāju.” (Psalms 104:19.)

[Norāde par autortiesībām]

Mēness: U.S. Fish & Wildlife Service, Washington, D.C./Bart O’Gara

[Attēls 9. lpp.]

Kamieļi (Ziemeļāfrika un Arābijas pussala)