Raudzīsimies uz izcilību tāpat kā Kristus

”Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.” (MATEJA 20:26.)

1. Kāds viedoklis par izcilību ir plaši izplatīts pasaulē?

NETĀLU no senās Ēģiptes pilsētas Tēbām (mūsdienu Karnakas), kas atrodas aptuveni 500 kilometrus uz dienvidiem no Kairas, ir aplūkojama 18 metrus augsta faraona Amenhotepa III statuja. Raugoties uz šo milzīgo statuju, cilvēks jūtas sīks un nenozīmīgs. Šis monuments noteikti tika celts tādēļ, lai iedvestu bijību pret valdnieku, un tas simbolizē pasaules viedokli par izcilību — mēģinājumus padarīt sevi cik vien iespējams nozīmīgu un ietekmīgu un noniecināt citus.

2. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja saviem sekotājiem, un kādi jautājumi mums būtu jāpārdomā?

² Pavisam pretēju uzskatu par izcilību pauda Jēzus Kristus. Lai gan Jēzus bija savu sekotāju ”kungs un mācītājs”, viņš tiem mācīja, ka liels ir tas, kurš kalpo citiem. Pēdējā savas dzīves dienā uz zemes Jēzus to uzskatāmi parādīja, mazgādams mācekļiem kājas. Šādi kalpot citiem varēja tikai pazemīgs cilvēks. (Jāņa 13:4, 5, 14.) Kas jums patīk labāk — kalpot vai tikt apkalpotam? Vai Kristus priekšzīme jūsos modina vēlēšanos būt pazemīgiem? Apskatīsim sīkāk, kāds bija  Kristus viedoklis par izcilību salīdzinājumā ar pasaulē pieņemtajiem uzskatiem.

Nepārņemsim pasaules viedokli par izcilību

3. Kādi Bībelē aprakstīti gadījumi liecina, cik bēdīgu iznākumu pieredz tie, kas meklē godu no cilvēkiem?

³ Bībelē ir atrodami daudzi piemēri, kas liecina, ka pasaules viedoklis par izcilību rada bēdīgas sekas. To apstiprina tas, kas notika ar Hamanu, kurš bija ietekmīgs cilvēks persiešu valdnieka galmā, kad dzīvoja Estere un Mordohajs. Hamans pūlējās iegūt sev godu, taču pieredzēja pazemojumu un gāja bojā. (Esteres 3:5; 6:10—12; 7:9, 10.) Slikti klājās arī augstprātīgajam Nebukadnecaram, kas bija ieguvis milzīgu varu, bet tad sajuka prātā. Viņa aplamo priekšstatu par to, ko nozīmē būt izcilam, var redzēt no viņa vārdiem: ”Vai šī nav tā lielā Bābele, ko es uzcēlu ar savu spēku ķēniņam par mājokli un par godu savai varenībai?” (Daniēla 4:27.) Var minēt arī lepno Hērodu Agripu I, kas pieņēma nepelnītus goda apliecinājumus un nedeva godu Dievam. Viņš ”tika tārpu saēsts un nomira”. (Apustuļu darbi 12:21—23.) Visi šie cilvēki tika pazemoti un zaudēja savu stāvokli, jo neņēma vērā Jehovas viedokli par izcilību.

4. No kurienes nāk pasaulē plaši izplatītais lepnuma gars?

⁴ Nav nekas nepareizs dzīvot tā, lai citi mūs cienītu un godātu. Taču Sātans izmanto šo vēlēšanos, mudinot cilvēkus kļūt lepniem, jo pats ir godkārīgs. (Mateja 4:8, 9.) Neaizmirsīsim, ka viņš ir ”šās pasaules dievs” un dara visu iespējamo, lai popularizētu savu domāšanas veidu. (2. Korintiešiem 4:4; Efeziešiem 2:2; Atklāsmes 12:9.) Kristieši nepārņem pasaules viedokli par to, ko nozīmē būt izcilam, jo zina, kas ir tā avots.

5. Vai panākumi, atzinība un bagātība nodrošina patiesu gandarījumu? Paskaidrojiet.

⁵ Viens priekšstats, ko Sātans popularizē, ir tāds, ka slava, citu cilvēku cildinājumi un daudz naudas automātiski nodrošina laimīgu dzīvi. Bet vai tā ir patiesība? Vai panākumi, atzinība un bagātība tiešām garantē dzīvē gandarījumu? Bībelē ir lasāms brīdinājums neļaut šādiem uzskatiem sevi apmānīt. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Es novēroju nopietnāk arī darbu un veikumu visās dzīves nozarēs: te ļaudis vienkārši skaudībā nežēlīgi sacentās cits ar citu. Arī tas ir kāds iekšējs tukšums un beznozīmes vēja tvārstīšana.” (Salamans Mācītājs 4:4.) Daudzi cilvēki, kas ir ieguldījuši milzīgas pūles, lai dzīvē kaut ko sasniegtu, var apliecināt šo Dieva iedvesmoto vārdu patiesumu. Piemēram, viens no cilvēkiem, kas konstruēja, būvēja un izmēģināja kosmisko lidaparātu, ar kuru tika veikts pirmais lidojums uz Mēnesi, atskatoties uz savu dzīvi, atzina: ”Es cītīgi strādāju un biju kļuvis par labu speciālistu. Tomēr mans darbs bija veltīgs tajā ziņā, ka tas mani nepadarīja patiesi laimīgu un nedeva nekādu sirdsmieru.” *  Pasaules viedoklis par to, ko nozīmē būt izcilam — vienalga, biznesā, sportā vai izklaidē —, nenodrošina īstu gandarījumu.

Izcils ir tas, kurš ar mīlestību kalpo citiem

6. Kas liecina par to, ka Jēkabam un Jānim bija nepareizs priekšstats par izcilību?

⁶ Kāds notikums Jēzus dzīvē ļauj saprast, ko īsti nozīmē būt izcilam. Jēzus kopā ar saviem mācekļiem bija devies uz Jeruzalemi, lai atzīmētu 33. gada Pasā svētkus. Kamēr viņi bija ceļā, kļuva redzams, ka diviem Jēzus brālēniem, Jēkabam un Jānim, ir nepareizs priekšstats par izcilību. Ar savas mātes starpniecību viņi izteica Jēzum lūgumu, lai viņi varētu sēdēt Jēzus Valstībā tam pa labo un pa kreiso roku. (Mateja 20:21.) Iespēju sēdēt pa labo vai kreiso roku kādai augsti stāvošai personai ebreji uzskatīja par lielu pagodinājumu. (1. Ķēniņu 2:19.) Jēkabs un Jānis, godkāres dzīti, vēlējās dabūt vislabākās vietas un pretendēja uz ievērojamu stāvokli. Jēzus saprata, par ko viņi domā, un izmantoja izdevību izlabot viņu kļūdainos uzskatus par to, ko nozīmē būt izcilam.

7. Kā Jēzus paskaidroja, kas kristieti padara izcilu?

⁷ Jēzus zināja, ka lepnuma pārņemtajā pasaulē par lielu tiek uzskatīts tas, kurš izrīko un komandē citus un kura vēlmēm citi cenšas izdabāt. Turpretī Jēzus sekotāju starpā izciluma mēraukla ir pazemīga kalpošana citiem. Jēzus sacīja: ”Kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis. Un ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps.” (Mateja 20:26, 27.)

8. Ko nozīmē būt sulainim, un ko būtu labi pajautāt sev?

⁸ Ar grieķu valodas vārdu, kas šeit tulkots ”sulainis”, Bībelē apzīmēts kāds, kurš visiem spēkiem pūlas kalpot citiem. Jēzus vēlējās, lai viņa mācekļi saprastu kaut ko svarīgu: izcils ir nevis tas, kurš dod rīkojumus, bet gan tas, kurš kalpo citiem, mīlestības mudināts. Pajautāsim sev: kā es reaģētu Jēkaba vai Jāņa vietā? Vai es būtu sapratis pašu galveno — to,  ka būt izcilam nozīmē ar mīlestību kalpot citiem? (1. Korintiešiem 13:3.)

9. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja ar savu izturēšanos pret citiem?

⁹ Jēzus saviem mācekļiem paskaidroja, ka pasaulē pieņemtais viedoklis par izcilību nesakrīt ar viņa viedokli. Viņš nekad neizturējās ar pārākuma apziņu pret tiem, kuriem kalpoja, un nelika viņiem justies zemākiem par sevi. Kopā ar Jēzu labi jutās visdažādākie cilvēki — vīrieši, sievietes, bērni, bagātie, nabagie, varenie, pat labi pazīstami grēcinieki. (Marka 10:13—16; Lūkas 7:37—50.) Cilvēki bieži ir neiecietīgi pret tiem, kas kaut ko nespēj izdarīt pietiekami labi, bet Jēzus tāds nebija. Lai gan viņa mācekļi dažkārt rīkojās neapdomīgi un ķildojās, viņš tos pacietīgi pamācīja, un šādās reizēs izpaudās viņa miermīlība un lēnprātība. (Cakarijas 9:9; Mateja 11:29; Lūkas 22:24—27.)

10. Kā visa Jēzus dzīve liecināja par to, ka viņš nesavtīgi kalpoja citiem?

¹⁰ Dieva izcilākā Dēla pašaizliedzīgā rīcība ļauj saprast, ko īsti nozīmē būt izcilam. Jēzus nāca uz zemi, nevis lai tiktu apkalpots, bet lai kalpotu, viņš dziedināja ”dažādas kaites” un atbrīvoja cilvēkus no ļauno garu varas. Lai gan Jēzus nebija pasargāts no noguruma un viņam bija nepieciešama atpūta, viņš vienmēr uzskatīja citu vajadzības par svarīgākām nekā savējās un nežēloja spēkus, mierinādams citus. (Marka 1:32—34; 6:30—34; Jāņa 11:11, 17, 33.) Mīlestības mudināts, Jēzus centās palīdzēt cilvēkiem garīgā ziņā, un viņš nostaigāja simtiem kilometru pa putekļainiem ceļiem, sludinādams labo vēsti par Valstību. (Marka 1:38, 39.) Pret kalpošanu citiem Jēzus izturējās ļoti nopietni.

Būsim pazemīgi kā Kristus

11. Kādas īpašības ir nepieciešamas brāļiem, kas tiek iecelti par draudzes pārraugiem?

¹¹ 19. gadsimta beigās, izraugoties ceļojošos pārraugus, kas rūpētos par Dieva tautu, tika uzsvērts, kāda nostāja jāattīsta kristīgiem pārraugiem. Žurnāla Zion’s Watch Tower 1894. gada 1. septembra numurā bija teikts, ka šiem vīriešiem jābūt ”lēnprātīgiem — lai viņi neuzpūstos.., pazemīgiem — tādiem, kas runātu par Kristu, nevis paši par sevi, kas paustu nevis paši savas zināšanas, bet sludinātu viņa vārdus visā to vienkāršībā un spēkā”. Patiesie kristieši nedrīkst tiekties pēc atbildīgiem pienākumiem tikai tādēļ, lai apmierinātu savu godkāri vai iegūtu ievērību, varu un noteikšanu pār citiem. Pazemīgs pārraugs patur prātā, ka viņš veic ”teicamu darbu”, nevis ieņem augstu un godpilnu stāvokli. (1. Timotejam 3:1, 2.) Visiem vecākajiem un kalpošanas palīgiem pēc labākās sirdsapziņas pazemīgi  jākalpo citiem un jāuzņemas vadība svētajā kalpošanā, tā ka citi varētu sekot viņu labajai priekšzīmei. (1. Korintiešiem 9:19; Galatiešiem 5:13; 2. Timotejam 4:5.)

12. Kādus jautājumus būtu vērtīgi pārdomāt brāļiem, kas tiecas pēc priekšrocībām draudzē?

¹² Brālim, kas tiecas pēc priekšrocībām kalpošanā, būtu ieteicams sev pajautāt: vai es meklēju iespējas kalpot citiem, jeb vai man patīk, ka citi kaut ko dara manā vietā? Vai es esmu gatavs veikt noderīgus darbus, kas daudziem paliek neievēroti? Piemēram, varbūt jaunam brālim patīk uzstāties ar runām kristiešu draudzē, bet nepatīk palīdzēt gados veciem cilvēkiem. Iespējams, viņš labprāt uzturas draudzes vecāko sabiedrībā, bet nelabprāt sludina. Šādam jaunam cilvēkam būtu noderīgi pārdomāt dažus jautājumus, piemēram: vai es kalpošanā Dievam nepievēršu pārāk lielu uzmanību tiem uzdevumiem, kas var sagādāt atzinību un cildinājumu? Vai es necenšos spīdēt citu priekšā? Ja kāds meklē godu sev, viņš neseko Kristus priekšzīmei. (Jāņa 5:41.)

13. a) Kā pārrauga pazemība var ietekmēt citus? b) Kāpēc var teikt, ka prasība būt pazemīgiem nav tikai ieteikums?

¹³ Ja visiem spēkiem cenšamies būt pazemīgi kā Kristus, mēs izjūtam vēlēšanos kalpot citiem. Šo domu ilustrē kāds gadījums. Reiz zonas pārraugs apmeklēja kādu Jehovas liecinieku filiāli un, par spīti savai lielajai aizņemtībai un daudzajiem pienākumiem, apstājās, lai palīdzētu kādam jaunam brālim, kas pūlējās pareizi noregulēt brošējamo mašīnu. ”Es nespēju tam noticēt!” saka šis brālis. ”Viņš man pastāstīja, ka jaunībā Bētelē pats ir apkalpojis šādu mašīnu un vēl atceras, cik grūti ir pareizi to noregulēt. Kādu laiku viņš strādāja kopā ar mani, kaut arī viņam bija daudz citu svarīgu darbu. Man šis gadījums dziļi iespiedās atmiņā.” Šis brālis, kas tagad ir pārraugs kādā no Jehovas liecinieku filiālēm, joprojām atceras šo pazemības izpausmi. Arī mums nevajadzētu uzskatīt sevi par pārāk svarīgiem, lai darītu vienkāršus un necilus darbus. Mums jātērpjas pazemībā — tas ir nevis ieteikums, bet prasība, jo pazemība pieder pie ”jaunā cilvēka”, kas kristiešiem jāapģērbj. (Filipiešiem 2:3; Kolosiešiem 3:10, 12; Romiešiem 12:16.)

Kā veidot tādu pašu viedokli par izcilību, kāds ir Kristum

14. Kā pārdomas par mūsu attiecībām ar Dievu un ar citiem cilvēkiem palīdz veidot pareizu viedokli par izcilību?

¹⁴ Kā veidot pareizu viedokli par izcilību? Ļoti svarīgi ir pārdomāt mūsu attiecības ar Dievu Jehovu. Viņa diženums, spēks un gudrība padara viņu nesalīdzināmi pārāku par niecīgajiem cilvēkiem. (Jesajas 40:22.) Pazemību palīdz attīstīt arī pārdomas par mūsu attiecībām ar citiem cilvēkiem. Piemēram, varbūt mēs kaut kādā ziņā pārspējam citus, toties viņi ir pārāki daudz svarīgākās dzīves jomās. Varbūt citiem kristiešiem piemīt labas īpašības, kādu mums nav. Daudzi no tiem, kas ir dārgi Dieva acīs, cenšas neizcelties, jo ir pazemīgi. (Jēkaba 4:6.)

15. Kā Dieva tautas uzticība apliecina, ka nevienam nav pamata justies pārākam par citiem?

¹⁵ Šo domu labi ilustrē tas, ko ir pieredzējuši Jehovas liecinieki, kuri savas ticības dēļ ir saskārušies ar nopietniem pārbaudījumiem. Ļoti bieži tieši tie, kas no pasaules  viedokļa ir visparastākie cilvēki, ir palikuši uzticīgi Dievam ārkārtīgi grūtos pārbaudījumos. Domājot par viņiem, mēs varam saglabāt pazemību un mācāmies ”nedomāt par sevi augstāk, nekā pienākas domāt”. (Romiešiem 12:3, JD.) *

16. Kā visi draudzes locekļi var attīstīt pareizu viedokli par izcilību, sekojot Jēzus priekšzīmei?

¹⁶ Visiem kristiešiem, jauniem un veciem, jāraugās uz izcilību tāpat kā Kristum. Draudzē ir jāveic dažādi uzdevumi, un nebūtu pareizi izjust nepatiku, ja mūs lūdz izdarīt kaut ko šķietami necilu. (1. Samuēla 25:41; 2. Ķēniņu 3:11.) Vecāki, vai jūs mudināt savus bērnus ar prieku pildīt jebkuru pienākumu, kas viņiem tiek uzticēts Valstības zālē vai kongresa norises vietā? Vai viņi redz, ka jūs paši darāt ”melno darbu”? Kāds brālis, kas tagad strādā Jehovas liecinieku galvenajā pārvaldē, spilgti atceras savu vecāku priekšzīmi. Viņš stāsta: ”Vecāku attieksme pret Valstības zāles un kongresu nama tīrīšanu skaidri liecināja, ka viņi to uzskata par svarīgu darbu. Viņi bieži pieteicās kaut ko darīt draudzes un visas brāļu saimes labā, lai cik necili šie darbi liktos. Viņu attieksme man ir palīdzējusi bez kurnēšanas pildīt jebkuru man uzticēto pienākumu šeit, Bētelē.”

17. Kādā ziņā pazemīgas kristietes var būt par svētību draudzei?

¹⁷ Ļoti daudz par to, ko nozīmē uzskatīt citu intereses par svarīgākām nekā savējās, var mācīties no Esteres, kas piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras kļuva par Persijas impērijas ķēniņieni. Lai gan Estere pati dzīvoja pilī, viņa bija gatava riskēt ar savu dzīvību Dieva tautas labā un rīkoties saskaņā ar Dieva gribu. (Esteres 1:5, 6; 4:14—16.) Kristietes mūsdienās neatkarīgi no sava materiālā stāvokļa var līdzināties Esterei, ja uzmundrina nomāktos, apciemo slimos, sludina labo vēsti un sadarbojas ar vecākajiem. Pazemīgas māsas ir liela svētība draudzei.

Kādu labumu dod pareizs viedoklis par izcilību

18. Kādu labumu dod tas, ja raugāmies uz izcilību tāpat kā Kristus?

¹⁸ Ja attīstām tādu pašu viedokli par izcilību, kāds ir Kristum, mēs daudz ko iegūstam. Nesavtīga kalpošana citiem nes prieku gan viņiem, gan mums. (Apustuļu darbi 20:35.) Labprāt un no sirds palīdzot brāļiem, mēs kļūstam viņiem dārgi. (Apustuļu darbi 20:37.) Vēl svarīgāk ir tas, ka mūsu pūles palīdzēt citiem kristiešiem Jehova uzskata par patīkamu slavas upuri. (Filipiešiem 2:17.)

19. Kāda apņēmība mums ir nepieciešama?

¹⁹ Mums visiem jāpārbauda sava sirds un jāpadomā: vai es tikai runāšu par to, ka ir jāattīsta Kristus viedoklis par izcilību, vai arī visiem spēkiem centīšos tā rīkoties? Par to, ko Dievs domā par lepnību, nav nekādu šaubu. (Salamana Pamācības 16:5; 1. Pētera 5:5.) Ar saviem darbiem apliecināsim, ka mums ir prieks raudzīties uz izcilību tāpat, kā to darīja Kristus, vienalga, vai tas būtu kristiešu draudzē, ģimenes dzīvē vai ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem, un darīsim visu Dievam par godu! (1. Korintiešiem 10:31.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kāpēc mums nebūtu jāraugās uz izcilību tā, kā ir pieņemts pasaulē?

• Kas Jēzus acīs bija izciluma mēraukla?

• Kā pārraugi var līdzināties Kristum pazemībā?

• Kas palīdz attīstīt Kristus viedokli par izcilību?

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 17. lpp.]

Kuram ir tāds pats viedoklis par izcilību, kāds bija Kristum?

Tam, kurš grib, lai viņam kalpo, vai tam, kurš pats ir gatavs kalpot?

Tam, kurš grib atrasties uzmanības centrā, vai tam, kurš labprāt darbojas neuzkrītoši?

Tam, kurš paaugstina sevi, vai tam, kurš paaugstina citus?

[Attēls 14. lpp.]

Milzīgā faraona Amenhotepa III statuja

[Attēls 15. lpp.]

Kāpēc Hamans pieredzēja pazemojumu?

[Attēli 16. lpp.]

Vai jūs meklējat iespējas pakalpot citiem?