Sargieties no ”svešinieku balss”
Sargieties no ”svešinieku balss”
”Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešnieku balsi.” (JĀŅA 10:5.)
1., 2. a) Kāda bija Marijas reakcija, kad Jēzus nosauca viņu vārdā, un ko šis gadījums apstiprina? b) Kas mums palīdz cieši turēties pie Jēzus?
AUGŠĀ celtais Jēzus redzēja pie sava tukšā kapa stāvam kādu sievieti, ko viņš labi pazina. Tā bija Marija Magdalēna, kuru gandrīz pirms diviem gadiem Jēzus bija izdziedinājis, izdzīdams no viņas dēmonus. Kopš tā laika Marija Magdalēna bija pavadījusi Jēzu un apustuļus viņu gaitās un gādājusi par viņu dienišķajām vajadzībām. (Lūkas 8:1—3.) Marija, bēdu pārņemta, raudāja pie kapa, jo viņa bija redzējusi Jēzu mirstam un tagad pat viņa mirstīgās atliekas bija nozudušas. Jēzus viņai vaicāja: ”Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?” Domādama, ka tas ir dārznieks, Marija atbildēja: ”Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu viņu esi licis, lai es viņu dabūtu!” Tad Jēzus sacīja: ”Marija!” Viņa tūlīt pat pazina ierasto veidu, kā Jēzus viņu mēdza uzrunāt. ”Skolotāj!” Marija līksmi izsaucās un metās Jēzu apskaut. (Jāņa 20:11—18.)
2 Šis aizkustinošais gadījums apstiprina to, ko Jēzus bija teicis kādu laiku iepriekš. Salīdzinādams sevi ar ganu un savus sekotājus ar avīm, Jēzus bija sacījis, ka gans sauc savas avis vārdā un tās pazīst viņa balsi. (Jāņa 10:3, 4, 14, 27, 28.) Gluži kā avis pazīst savu ganu, arī Marija pazina savu Ganu Kristu, un to pašu var teikt par Jēzus sekotājiem mūsdienās. (Jāņa 10:16.) Tāpat kā avij spēja atšķirt gana balsi no citām palīdz turēties viņa tuvumā, garīga spriestspēja mums palīdz staigāt sava Labā Gana Jēzus Kristus pēdās. (Jāņa 13:15; 1. Jāņa 2:6; 5:20.)
3. Kādi jautājumi rodas saistībā ar Jēzus līdzību par ganu un avīm?
3 Taču tajā pašā līdzībā Jēzus norādīja, ka prasme atšķirt cilvēku balsis avij palīdz pazīt ne tikai draugu, bet arī ienaidnieku. Tas ir svarīgi arī mums, jo mums ir viltīgi pretinieki. Kas tie ir? Kā viņi darbojas? Kā mēs varam sevi aizsargāt? Lai to noskaidrotu, izskatīsim sīkāk Jēzus līdzību par ganu un avīm.
”Kas neieiet pa durvīm”
4. Kam saskaņā ar Jēzus līdzību avis seko, un kam tās neseko?
4 Jēzus teica: ”Kas ieiet pa durvīm, ir avju gans. Viņam durvju sargs atveŗ, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā. Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi. Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešnieku balsi.” (Jāņa 10:2—5.) Pievērsiet uzmanību, ka Jēzus trīs reizes lietoja vārdu ”balss”. Divreiz viņš minēja gana balsi, bet trešajā reizē runa bija par ”svešinieku balsi”. Par kādu svešinieku Jēzus runāja?
5. Kāpēc mums nav jāparāda viesmīlība tādam svešiniekam, par kādu ir runa Jāņa evaņģēlija 10. nodaļā?
5 Jēzus nerunāja par tādu svešinieku, kuram mums ir jāparāda viesmīlība, kas Bībeles oriģināltekstā apzīmēta ar vārdu, kurš burtiskā tulkojumā nozīmē ”mīlestība pret svešiniekiem”. (Ebrejiem 13:2.) Līdzībā minētais svešinieks nav gaidīts viesis, viņš ”neieiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā”, viņš ir ”zaglis un laupītājs”. (Jāņa 10:1.) Pirmā Dieva Rakstos minētā persona, kas kļuva par zagli un laupītāju, ir Sātans. Pirmajā Mozus grāmatā mēs varam izlasīt, kā tas notika.
Kad pirmo reizi atskanēja svešinieka balss
6., 7. Kāpēc Sātanu var saukt par svešinieku un zagli?
6 Pirmās Mozus grāmatas 3. nodaļā, 1. — 5. pantā, ir aprakstīts, kā uz zemes pirmo reizi atskanēja svešinieka balss. Šajā nodaļā stāstīts, ka Sātans ar čūskas starpniecību uzrunāja un piemānīja pirmo sievieti Ievu. Tiesa, Sātans tur nav apzīmēts ar vārdu ”svešinieks”, bet viņa rīcība liecina, ka viņam ir daudz kopēju iezīmju ar svešinieku no Jēzus līdzības, kas lasāma Jāņa evaņģēlija 10. nodaļā. Aplūkosim dažas no šīm iezīmēm.
7 Jēzus teica, ka svešinieks mēģina piezagties saviem upuriem paslepšus, pa apkārtceļu. Tāpat arī Sātans tuvojās savam upurim netieši, izmantojot čūsku. Šis zaglīgums skaidri parādīja, ka Sātans patiesībā ir negodīgs un viltīgs uzbrucējs. Līdzībā minētajam svešiniekam ir nolūks nozagt avis to likumīgajam saimniekam. Viņš ir pat vēl ļaunāks par zagli, jo viņš vēlas ne tikai zagt, bet arī ”nokaut un nomaitāt”. (Jāņa 10:10.) Arī Sātans ir zaglis, jo viņš nozaga Dievam Ievas uzticību. Turklāt Sātans nesa cilvēkiem nāvi, tātad viņš ir arī slepkava.
8. Kā Sātans sagrozīja Jehovas vārdus un piedēvēja viņam sliktus motīvus?
8 Par Sātana negodīgumu liecina tas, kā viņš sagrozīja Dieva Jehovas vārdus un melīgi piedēvēja Jehovam sliktus motīvus. ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” viņš Ievai jautāja. Sātans izlikās satriekts — viņš it kā brīnījās, kā gan Dievs ir varējis būt tik nesaprātīgs. Pēc tam Sātans par aizliegtā koka augļiem teica: ”Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tiem ēdīsit, jūsu acis atvērsies.” Ievērojiet, ka viņš sacīja: ”Dievs zina.” Būtībā Sātans lika saprast, ka viņam ir zināms, ko Dievs zina un kādi ir Dieva motīvi, un ka šie motīvi ir slikti. (1. Mozus 2:16, 17; 3:1, 5.) Diemžēl Ieva un Ādams nenovērsās no šī svešinieka balss. Viņi tai paklausīja un nesa nelaimi gan sev pašiem, gan saviem pēcnācējiem. (Romiešiem 5:12, 14.)
9. Kāpēc ir pamats gaidīt, ka arī mūsdienās ir dzirdama svešinieku balss?
9 Arī mūsdienās Sātans lieto līdzīgus paņēmienus, lai pieviltu Dieva kalpus. (Atklāsmes 12:9.) Sātans ir ”melu tēvs”, un tie, kas cenšas pievilt Dieva kalpus tāpat kā viņš, ir viņa bērni. (Jāņa 8:44.) Aplūkosim dažus veidus, kā mūsdienās ir dzirdama šo svešinieku balss.
Kā mūsdienās ir dzirdama svešinieku balss
10. Kāds ir viens no veidiem, kā ir dzirdama svešinieku balss?
10 Maldinoši argumenti. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Neļaujiet sevi aizraut ar dažādām svešām mācībām.” (Ebrejiem 13:9, JDV.) Kas tās ir par mācībām? Tā kā šīs mācības mūs var ”aizraut”, ir skaidrs, ka Pāvils runāja par mācībām, kas grauj mūsu garīgumu. Kas ir šo svešo mācību avots? Pāvils kādu kristiešu vecāko grupu brīdināja: ”No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.” (Apustuļu darbi 20:30.) Mūsdienās, tāpat kā Pāvila laikos, daži cilvēki, kas agrāk ir piederējuši pie kristiešu draudzes, cenšas maldināt avis, runādami ”ačgārnības” — puspatiesības un klajus melus. Kā teica apustulis Pēteris, viņi lieto ”izdomātus vārdus”, proti, vārdus, kas atgādina patiesību, bet īstenībā ir melīgi un tukši. (2. Pētera 2:3.)
11. Kā 2. Pētera vēstules 2. nodaļas 1. un 3. pants atmasko atkritēju metodes un mērķus?
11 Pēteris atmaskoja atkritēju metodes, arī norādīdams, ka viņi ”paslepen ienesīs aplamas posta mācības”. (2. Pētera 2:1, 3.) Tāpat kā zaglis Jēzus ilustrācijā nenāk iekšā pa durvīm, bet ”citur kāpj iekšā”, atkritēji mēģina mums piekļūt nemanot. (Galatiešiem 2:4; Jūdas 4.) Kāds ir viņu mērķis? Pēteris teica: ”Viņi izmantos jūs.” Lai gan atkritēji varbūt apgalvo gluži ko citu, īstenībā nelūgto iebrucēju mērķis ir ”zagt, nokaut un nomaitāt”. (Jāņa 10:10.) Sargāsimies no šādiem svešiniekiem!
12. a) Kā sabiedrība, kurā mēs atrodamies, var pakļaut mūs svešinieku balss ietekmei? b) Kāda līdzība ir vērojama starp Sātana taktiku un tiem paņēmieniem, ko svešinieki lieto mūsdienās?
12 Kaitīga sabiedrība. Svešinieku balss var skanēt arī ar to cilvēku starpniecību, ar kuriem mēs esam kopā. Kaitīga sabiedrība jo sevišķi apdraud jauniešus. (1. Korintiešiem 15:33.) Atcerieties, ka Sātans par sava uzbrukuma mērķi izraudzījās Ievu — jaunāko un nepieredzējušāko no abiem pirmajiem cilvēkiem. Viņš pārliecināja Ievu, ka Jehova ir netaisnīgi ierobežojis viņas brīvību, lai gan īstenībā bija tieši otrādi — Jehova mīlēja cilvēkus, ko viņš bija radījis, un rūpējās par viņu labklājību. (Jesajas 48:17.) Mūsdienās svešinieki rīkojas līdzīgi, mēģinādami pārliecināt jauniešus, ka viņu kristīgie vecāki pārāk stingri viņus ierobežo. Kā šādi svešinieki var ietekmēt jauniešus? Kāda jauna kristiete atzīst: ”Klasesbiedru ietekmē mana ticību uz kādu laiku bija atslābusi. Viņi man nemitīgi teica, ka mana ticība esot pārāk stingra un nesaprātīga.” Taču īstenībā jūsu vecāki jūs, jaunieši, ļoti mīl. Tāpēc, ja skolasbiedri mēģina graut jūsu paļāvību uz vecākiem, neļaujiet, ka jūs piemānītu tāpat kā Ievu.
13. Pie kāda gudra principa turējās Dāvids, un kā mēs varam sekot viņa paraugam?
13 Dāvids kādā psalmā par sliktu sabiedrību teica: ”Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.” (Psalms 26:4.) Vai ievērojāt, ka šeit atkal minēta kāda tipiska svešinieku īpašība? Viņiem ir raksturīga viltība — viņi slēpj savu patieso seju tāpat kā Sātans, kas par aizsegu izmantoja čūsku. Mūsdienās amorāli cilvēki reizēm slēpj savu identitāti un patiesos nolūkus ar interneta palīdzību. Interneta tērzēšanas vietās izvirtuši pieaugušie mēdz uzdoties par jauniešiem, lai ievilinātu citus savos slazdos. Jaunieši, lūdzu, esiet ārkārtīgi uzmanīgi, lai nepiedzīvotu garīgu postu. (Psalms 119:101; Salamana Pamācības 22:3.)
14. Kā svešinieku balss reizēm izskan ar masu saziņas līdzekļu starpniecību?
14 Viltus apsūdzības. Lai gan dažkārt masu saziņas līdzekļos parādās arī objektīva informācija par Jehovas lieciniekiem, bieži vien ar to starpniecību izskan svešinieku balss, kas izplata nepatiesas un sagrozītas ziņas. Piemēram, kādas valsts saziņas līdzekļos izskanēja melīgs apgalvojums, ka liecinieki Otrā pasaules kara gados esot atbalstījuši Hitlera režīmu. Kādā citā zemē tika publicēta informācija, ka liecinieki demolējot baznīcas. Vairākās valstīs ir izplatītas apsūdzības, ka liecinieki neļaujot ārstēt savus bērnus un apzināti izliekoties nemanām nopietnus grēkus, ko izdarījuši viņu ticības biedri. (Mateja 10:22.) Tomēr godprātīgi cilvēki, kas personiski mūs pazīst, saprot, ka šādas apsūdzības ir melīgas.
15. Kāpēc nav gudri ticēt visam, kas tiek ziņots masu saziņas līdzekļos?
15 Ko darīt, ja mums nākas saskarties ar šādām apsūdzībām, ko izplata svešinieku balss? Būtu labi ņemt vērā padomu no Salamana Pamācību grāmatas 14. nodaļas 15. panta: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” Nav gudri ticēt visam, ko raksta presē un stāsta radio un televīzijā. Protams, ne jau visa informācija, kas nāk no laicīgiem avotiem, ir nepatiesa, tomēr mums jāapzinās, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. (1. Jāņa 5:19.)
”Pārbaudiet iedvesmotos izteikumus”
16. a) Kā aitu izturēšanās apstiprina to, ko Jēzus sacīja Jāņa evaņģēlija 10. nodaļas 4. pantā? b) Ko Bībele mūs mudina darīt?
16 Bet kā mēs varam droši zināt, kurš ir mūsu draugs un kurš — ienaidnieks? Jēzus teica, ka avis seko ganam, ”jo tās pazīst viņa balsi”. (Jāņa 10:4.) Nevis gana āriene, bet viņa balss ir tā, kas mudina avis viņam sekot. Kādā grāmatā, kurā stāstīts par Bībeles zemēm, minēts šāds gadījums: kāds viesis reiz apgalvojis, ka aitas pazīstot ganu pēc apģērba, nevis pēc balss. Gans atbildējis, ka tā nav tiesa — aitas pazīst tieši balsi. Lai to pierādītu, viņš ar viesi apmainījies drēbēm. Ģērbies gana tērpā, svešinieks saucis aitas, bet tās nav reaģējušas uz viņa saucienu. Aitas nepazina viņa balsi. Turpretī tad, kad tās pasaucis gans, aitas tūlīt pat nākušas pie viņa, lai gan viņš bija pārģērbies svešās drēbēs. Tātad, pat ja kāds izskatās pēc gana, aitām tas vēl nepierāda, ka viņš tiešām arī ir gans. Aitas ieklausās saucēja balsī, pārbaudīdamas, vai tā ir gana balss. Dieva Raksti mūs mudina rīkoties tāpat un ”pārbaudīt garus [”iedvesmotos izteikumus”, NW], vai viņi ir no Dieva”. (1. Jāņa 4:1; 2. Timotejam 1:13.) Kā mēs to varam darīt?
17. a) Kā mēs iepazīstam Jehovas balsi? b) Ko zināšanas par Jehovu mums palīdz saprast?
17 Protams, jo labāk mēs zinām Jehovas balsi jeb vēsti, jo vieglāk mums ir noteikt, kura ir svešinieka balss. Bībelē paskaidrots, kā mēs varam iegūt šādas zināšanas. Tur sacīts: ”Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!”” (Jesajas 30:21.) ”Vārdi”, kas skan aiz mums, nāk no Dieva Rakstiem. Katru reizi, kad mēs tos lasām, mēs it kā dzirdam sava Lielā Gana Dieva Jehovas balsi. (Psalms 23:1.) Tāpēc, jo vairāk mēs studējam Bībeli, jo labāk mēs šo balsi iepazīstam. Kad mēs izdzirdam svešinieka balsi, zināšanas, ko esam ieguvuši no Bībeles, mums palīdz uzreiz saprast, ka balss ir sveša. (Galatiešiem 1:8.)
18. a) Kas ir saistīts ar Jehovas balss pazīšanu? b) Kāpēc mums jāklausa Jēzus balsij, ja ņem vērā to, kas rakstīts Mateja evaņģēlija 17. nodaļas 5. pantā?
18 Kas vēl ir saistīts ar Jehovas balss pazīšanu? Nepietiek tikai dzirdēt šo balsi — tai ir arī jāklausa. Atgriezīsimies vēlreiz pie Jesajas grāmatas 30. nodaļas 21. panta. Tajā izskan paziņojums: ”Šis ir tas ceļš.” Pētīdami Bībeli, mēs it kā dzirdam Jehovas norādījumus. Bet tālāk minētajā pantā sacīts: ”Staigājiet pa to!” Jehova vēlas, lai mēs rīkotos saskaņā ar norādījumiem, ko esam dzirdējuši. Ja mēs īstenojam dzīvē to, ko uzzinām no Bībeles, mēs apliecinām, ka ne tikai esam dzirdējuši Jehovas balsi, bet arī paklausām tai. (5. Mozus 28:1.) Klausīt Jehovas balsij nozīmē klausīt arī Jēzus balsij, jo pats Jehova ir licis to darīt. (Mateja 17:5.) Labais Gans Jēzus mums ir norādījis gatavot mācekļus un paļauties uz ”uzticīgo un gudro kalpu”. (Mateja 24:45; 28:18—20.) Paklausība viņa balsij mums nozīmē mūžīgu dzīvi. (Apustuļu darbi 3:23.)
”Tās.. bēgs no tā”
19. Kā mums jāreaģē, dzirdot svešinieku balsi?
19 Kā mums būtu jāreaģē, izdzirdot svešinieku balsi? Mums jārīkojas tāpat, kā līdzīgā situācijā rīkojas avis. Jēzus teica: ”Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā.” (Jāņa 10:5.) Tātad, pirmkārt, mēs nekādā ziņā nedrīkstam sekot svešiniekam. Bībeles grieķu tekstā šajā pantā lietota konstrukcija, kas izsaka visspēcīgāko nolieguma pakāpi. Otrkārt, mums ”jābēg no tā” jeb jānovēršas no viņa. Tas ir vienīgais pareizais veids, kā reaģēt, ja kāds māca to, kas ir pretrunā ar Labā Gana balsi.
20. Kā mēs rīkojamies, ja a) nonākam saskarē ar atkritēju idejām; b) mūs apdraud slikta sabiedrība; c) masu saziņas līdzekļos izskan nepatiesa informācija par mums?
20 Ja mēs nonākam saskarē ar tiem, kas pauž atkritēju idejas, mums jāseko Dieva Rakstu padomam: ”Ņemiet vērā tos, kas rada šķelšanos un pretestību tai mācībai, ko esat mācījušies: vairaities no viņiem!” (Romiešiem 16:17; Titam 3:10.) Jauniem kristiešiem, ko apdraud slikta sabiedrība, noderēs padoms, ko Pāvils deva Timotejam: ”Bēdz no jaunekļa iekārībām.” Kad masu saziņas līdzekļos mēs lasām vai dzirdam nepatiesas apsūdzības, ir labi atcerēties vēl kādu Pāvila padomu Timotejam: ”Viņi [tie, kas klausās svešinieku balsī].. piegriezīsies pasakām. Bet tu palieci skaidrā prātā visās lietās.” (2. Timotejam 2:22; 4:3—5.) Lai cik salda liktos svešinieku balss skaņa, mēs bēgam no visa, kas var sagraut mūsu ticību. (Psalms 26:5; Salamana Pamācības 7:5, 21; Atklāsmes 18:2, 4.)
21. Kāda balva gaida tos, kas noraida svešinieku balsi?
21 Atteikdamies klausīties svešinieku balsī, ar garu svaidītie kristieši atsaucas uz Labā Gana vārdiem, kas lasāmi Lūkas evaņģēlija 12. nodaļas 32. pantā. Tur Jēzus viņus uzrunāja: ”Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību!” Arī ”citas avis” ilgojas dzirdēt Jēzu sakām: ”Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.” (Jāņa 10:16; Mateja 25:34.) Cik brīnišķīga balva mūs gaida, ja mēs noraidām ”svešinieku balsi”!
Vai jūs atceraties?
• Kādas iezīmes vieno Sātanu ar Jēzus līdzībā minēto svešinieku?
• Kā mūsdienās ir dzirdama svešinieku balss?
• Kā mēs varam noteikt, kura ir svešinieku balss?
• Kā mums jāreaģē uz svešinieku balsi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 15. lpp.]
Marija pazina Kristu
[Attēls 16. lpp.]
Svešinieks neiet pie avīm atklāti, bet mēģina piekļūt tām aplinkus
[Attēls 18. lpp.]
Kā mēs reaģējam uz svešinieku balsi?