Centieni atrast labu vadītāju

”Paklausieties, ejiet projām, lai mums vairs nebūtu ar jums nekādu darīšanu! Dieva vārdā, ejiet taču!” (Olivers Kromvels, kura vārdus citēja Lielbritānijas parlamenta loceklis Leopolds Emerijs.)

Jau astoņus mēnešus plosījās Otrais pasaules karš, un notikumi bija ievirzījušies Lielbritānijai un tās sabiedrotajiem nevēlamā gultnē. Leopolds Emerijs un citi Lielbritānijas varas pārstāvji saskatīja nepieciešamību pēc jauna valsts vadītāja. Tāpēc 1940. gada 7. maijā Emerijs apakšnamā vērsās pie premjerministra Nevila Čemberlena ar iepriekšminētajiem vārdiem. Pēc trim dienām Čemberlens demisionēja un par valdības galvu kļuva Vinstons Čērčils.

VIENA no cilvēces pamatvajadzībām ir nepieciešamība pēc labiem vadītājiem, tomēr ne tuvu visi ir piemēroti šī uzdevuma veikšanai. Pat ģimenē sievas un bērnu laime lielā mērā ir atkarīga no tā, kā vīrs un tēvs uzņemas vadību. Iedomājieties, kāda atbildība ir jāuzņemas valstu un pasaules organizāciju līderiem! Nav brīnums, ka atrast labu vadītāju ir ļoti grūti.

Tāpēc tūkstošiem gadu garumā cilvēce ir pieredzējusi neskaitāmas kronēšanas, revolūcijas, apvērsumus, iecelšanas amatos, vēlēšanas, atentātus un režīmu maiņas. Pie varas ir nākuši un to ir zaudējuši karaļi, premjerministri, prezidenti, ģenerālsekretāri un dažādi diktatori. Negaidīti notikumu pavērsieni ir aprāvuši pat ļoti ietekmīgu cilvēku varu (skat. ”Krasa varas maiņa” 5. lpp.). Par spīti visām šīm pārmaiņām, ir pierādījies, ka atrast prasmīgu vadītāju, kas spētu ilgstoši noturēties pie varas, tā arī nav izdevies.

Vai ”mums ir jāiztiek ar to, kas ir”?

Nav grūti saprast, ka daudzi cilvēki vairs necer uz labu valdību. Dažās valstīs sabiedrības vienaldzība un bezcerīgums īpaši spilgti kļūst redzams vēlēšanu laikā. Džefs Hils, žurnālists, kas strādā kādā Āfrikas valstī, rakstīja: ”Kad cilvēki zaudē cerību, ka viņu problēmas tiks atrisinātas, daudzi kļūst vienaldzīgi pret valdību vai pārstāj piedalīties [vēlēšanās]. [..] Ja Āfrikā cilvēki neiet vēlēt, tas vēl nenozīmē, ka viņi ir apmierināti ar pašreizējo situāciju valstī. Visbiežāk tas ir sauciens pēc palīdzības no to cilvēku puses, kas savās problēmās jūtas  pamesti likteņa varā.” Savukārt ASV kāds žurnālists par gaidāmajām vēlēšanām rakstīja: ”Es gribētu, lai mums būtu viens nevainojams kandidāts.” Un pēc tam viņš piebilda: ”Neviena tāda nav. Tāda arī nekad nav bijis. Mums ir jāiztiek ar to, kas ir.”

Vai cilvēkiem tiešām nav citas iespējas kā ”iztikt ar to, kas ir”? Vai tas, ka pasaules līderi nav spējuši apmierināt cilvēku vajadzības, pierāda, ka labas valdības tā arī nekad nebūs? Nē, tas tā nav. Ideāls vadītājs nav tikai ilūzija. Nākamajā rakstā būs runāts par to, kurš ir spējīgs nevainojami vadīt cilvēku sabiedrību un kā viņš var palīdzēt neskaitāmiem visdažādākās izcelsmes cilvēkiem, arī jums personiski.

[Attēli 3. lpp.]

Augšā pa kreisi: Nevils Čemberlens

Augšā pa labi: Leopolds Emerijs

Apakšā: Vinstons Čērčils

[Norādes par autortiesībām]

Čemberlens: Photo by Jimmy Sime/Central Press/Getty Images; Emerijs: Photo by Kurt Hutton/Picture Post/Getty Images; Čērčils: The Trustees of the Imperial War Museum (MH 26392)