Vajāti, bet laimīgi
Vajāti, bet laimīgi
”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ.” (MATEJA 5:11.)
1. Ko Jēzus saviem sekotājiem teica par laimi un vajāšanām?
KAD Jēzus pirmo reizi sūtīja savus apustuļus sludināt Valstību, viņš tos brīdināja, ka ir gaidāma pretestība. Jēzus tiem sacīja: ”Jūs būsit visu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 10:5—18, 22.) Taču jau pirms tam, Kalna runā, viņš saviem apustuļiem un citiem bija teicis, ka pretestība nespēs laupīt tiem laimi. Jēzus pat norādīja, ka laime ir saistīta ar vajāšanām, kas kristiešiem jāpieredz. Kā vajāšanas kādu varētu darīt laimīgu?
Ciešanas taisnības dēļ
2. Kādas ciešanas sniedz laimi, ņemot vērā Jēzus un apustuļa Pētera teiktos vārdus?
2 Astotais laimes priekšnoteikums, ko Jēzus minēja, ir šāds: ”Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.” (Mateja 5:10.) Ciešanas pašas par sevi nav nekāds nopelns. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet ja jūs labu darīdami cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk.” Pēteris arī norādīja: ”Neviens no jums lai necieš, būdams slepkava vai zaglis vai ļaundaris vai kā tāds, kas jaucas svešās lietās. Bet ja kas cieš, kristietis būdams, lai netur to par kaunu, bet lai pagodina Dievu ar šo vārdu.” (1. Pētera 2:20; 4:15, 16.) Kā paskaidroja Jēzus, ciešanas sniedz laimi tikai tad, ja cilvēks cieš taisnības dēļ.
3. a) Ko nozīmē tikt vajātam taisnības dēļ? b) Kā vajāšanas ietekmēja agrīnos kristiešus?
3 Patiesa taisnīguma mēraukla ir tas, vai kāds pilda Dieva gribu un pakļaujas viņa norādījumiem. Tātad ciest taisnības dēļ nozīmē ciest tāpēc, ka cilvēks pretojas spiedienam, kas viņu mudina atkāpties no Dieva principiem vai prasībām. Ebreju vadoņi vajāja apustuļus, jo tie nepārstāja sludināt Jēzus vārdā. (Apustuļu darbi 4:18—20; 5:27—29, 40.) Taču tas nemazināja apustuļu prieku un neapstādināja sludināšanu. ”Viņi līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem viņa vārda dēļ ciest negodu. Un viņi nemitējās svētnīcā un mājās ikdienas mācīt un sludināt Kristu Jēzu.” (Apustuļu darbi 5:41, 42.) Vajāšanu iznākums bija prieks, un apustuļi sāka sludināt ar vēl lielāku dedzību. Vēlāk agrīnos kristiešus vajāja romieši, jo kristieši nepielūdza imperatoru.
4. Kādu iemeslu dēļ kristiešus dažkārt vajā?
4 Mūsdienās Jehovas liecinieki tiek vajāti, jo viņi nepārstāj sludināt ”valstības evanģeliju”. (Mateja 24:14.) Ja tiek aizliegtas kristiešu sapulces, viņi labāk ir gatavi ciest nekā pārstāt pulcēties kopā, kā to mudina darīt Bībele. (Ebrejiem 10:24, 25.) Reizēm Jehovas lieciniekiem jāpieredz vajāšanas savas kristīgās neitralitātes dēļ vai tāpēc, ka viņi nav ar mieru nepareizi izmantot asinis. (Jāņa 17:14; Apustuļu darbi 15:28, 29.) Tas nav patīkami, tomēr šāda nostāja, kas ir saskaņā ar taisnīguma principiem, Dieva kalpiem sagādā dziļu iekšēju mieru un gandarījumu. (1. Pētera 3:14.)
Lamāti Kristus dēļ
5. Kāds ir galvenais iemesls, kāpēc mūsdienās tiek vajāti Jehovas kalpi?
5 Arī devītais laimes priekšnoteikums, ko Jēzus pieminēja Kalna runā, ir saistīts ar vajāšanu tēmu. Viņš sacīja: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ.” (Mateja 5:11.) Galvenais iemesls, kāpēc Jehovas kalpi tiek vajāti, ir tas, ka viņi nepieder pie pašreizējās ļaunās sistēmas. Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet tā kā jūs neesat no pasaules, bet es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.” (Jāņa 15:19.) Līdzīgus vārdus rakstīja apustulis Pēteris: ”Par to viņi brīnās, ka jūs nepeldat līdz tanī pašā posta dzīves straumē, un zaimo jūs.” (1. Pētera 4:4.)
6. a) Kāpēc svaidītie un viņu līdzgaitnieki tiek lamāti un vajāti? b) Vai šāda attieksme mazina mūsu laimi?
6 Kā jau noskaidrojām, agrīnie kristieši tika vajāti tāpēc, ka viņi nemitējās sludināt Jēzus vārdā. Kristus saviem sekotājiem deva norādījumu: ”Būsit mani liecinieki.. līdz pašam pasaules galam.” (Apustuļu darbi 1:8.) Kristus uzticīgo svaidīto brāļu atlikums ar ”lielā pulka” palīdzību ir dedzīgi pildījis šo uzdevumu. (Atklāsmes 7:9.) Tāpēc Sātans karo ”ar pārējiem viņas [t.i., ”sievas” jeb Dieva organizācijas debesu daļas] cilts locekļiem, kas tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:9, 17.) Mēs, Jehovas liecinieki, apliecinām Jēzu, kas tagad ir Ķēniņš un valda Valstībā, kura iznīcinās cilvēku valdības, lai varētu izveidot Dieva taisnīgo jauno pasauli. (Daniēla 2:44; 2. Pētera 3:13.) Tāpēc mēs tiekam lamāti un vajāti, bet mēs uzskatām sevi par laimīgiem, jo ciešam Kristus vārda dēļ. (1. Pētera 4:14.)
7., 8. Kādus melīgus apgalvojumus pretinieki izteica par agrīnajiem kristiešiem?
7 Jēzus teica, ka viņa sekotāji var uzskatīt sevi par laimīgiem pat tad, ja cilvēki par tiem ”ar meliem.. runā visu ļaunu” viņa dēļ. (Mateja 5:11.) Tieši tā notika ar agrīnajiem kristiešiem. Kad apustulis Pāvils ap 59.—61. gadu atradās ieslodzījumā Romā, turienes ebreju vadītāji par kristiešiem teica: ”Par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.” (Apustuļu darbi 28:22.) Pāvils un Sīla tika apsūdzēti par to, ka viņi ”visā pasaulē radot nemieru”, rīkodamies ”pret ķeizara pavēlēm”. (Apustuļu darbi 17:6, 7.)
8 Lūk, ko par kristiešiem, kuri dzīvoja Romas impērijas laikā, rakstīja vēsturnieks K. Laturets: ”Viņiem izvirzītās apsūdzības bija dažādas. Tā kā kristieši nepiedalījās pagāniskās ceremonijās, viņi tika saukāti par ateistiem. Tā kā viņi tikpat kā neiesaistījās sabiedriskajā dzīvē — pagāniskos svētkos, publiskās izpriecās.. —, viņi tika izzoboti kā cilvēku dzimuma nīdēji. [..] Klīda runas, ka pretējo dzimumu pārstāvji naktī satiekas.. un nododas netiklībai. [..] Tas, ka [Kristus nāves atceres vakars] tika atzīmēts tikai ticīgo klātbūtnē, uzkurināja baumas, ka kristieši regulāri upurējot zīdaiņus un ēdot to asinis un miesu.” Turklāt kristieši nepielūdza imperatoru, tāpēc izskanēja apsūdzības, ka viņi esot valsts ienaidnieki.
9. Kā pirmā gadsimta kristieši reaģēja uz nepatiesām apsūdzībām, un kāda ir situācija mūsdienās?
9 Nepatiesās apsūdzības neatturēja agrīnos kristiešus pildīt viņiem uzticēto uzdevumu — sludināt labo vēsti par Valstību. Ap 60. vai 61. gadu Pāvils jau varēja runāt par labo vēsti jeb evaņģēliju, kas ”visā pasaulē nes augļus un pastāvīgi aug” un kas ir ”sludināts visai radībai apakš debesīm”. (Kolosiešiem 1:5, 6, 23.) Tas pats notiek mūsdienās. Jehovas liecinieki tiek nepatiesi apsūdzēti, tāpat kā savulaik pirmā gadsimta kristieši. Tomēr labā vēsts par Valstību tiek plaši sludināta, un tie, kas piedalās šajā darbā, to dara ar neviltotu prieku.
Laimīgi, ka mūs vajā tāpat kā praviešus
10., 11. a) Ko Jēzus teica, beigdams runāt par devīto laimes priekšnoteikumu? b) Kāpēc tika vajāti pravieši? Miniet piemērus.
10 Beigdams runāt par devīto laimes priekšnoteikumu, Jēzus teica: ”Esiet priecīgi.., jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bija.” (Mateja 5:12.) Pravieši, ko Jehova sūtīja brīdināt neuzticīgos izraēliešus, tika uzņemti ļoti slikti un bieži vien pat vajāti. (Jeremijas 7:25, 26.) To apstiprināja apustulis Pāvils, kas rakstīja: ”Ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par.. praviešiem, kas ar ticību.. [..] ..izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.” (Ebrejiem 11:32—38.)
11 Kad valdīja ļaunais ķēniņš Ahabs un viņa sieva Izebele, daudzi Jehovas pravieši tika nogalināti ar zobenu. (1. Ķēniņu 18:4, 13; 19:10.) Pravietis Jeremija tika ieslēgts siekstā un pēc tam ieslodzīts dubļainā ūdens tvertnē. (Jeremijas 20:1, 2; 38:6.) Pravietis Daniēls tika iemests lauvu bedrē. (Daniēla 6:16, 17.) Visi šie pirmskristiešu laika pravieši tika vajāti tāpēc, ka viņi aizstāvēja tīro Jehovas pielūgsmi. Daudzus praviešus vajāja ebreju reliģiskie vadītāji. Jēzus nosauca rakstu mācītājus un farizejus par ”praviešu slepkavu bērniem”. (Mateja 23:31.)
12. Kāpēc Jehovas liecinieki uzskata par priekšrocību, ka viņus vajā tāpat kā praviešus senatnē?
12 Mūsdienās Jehovas lieciniekus bieži vajā tāpēc, ka mēs dedzīgi sludinām labo vēsti par Valstību. Nelabvēļi mūs apsūdz ”agresīvā prozelītismā”, taču mēs zinām, ka šādi apvainojumi uzticīgiem Jehovas kalpiem nav nekas jauns. (Jeremijas 11:21; 20:8, 11.) Mēs uzskatām par priekšrocību iespēju ciest tā paša iemesla dēļ, kura dēļ bija jācieš uzticīgajiem praviešiem senatnē. Māceklis Jēkabs rakstīja: ”Par paraugu ļaunuma panešanai un pacietībai ņemiet, brāļi, praviešus, kas ir runājuši tā Kunga vārdā. Raugi, mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši.” (Jēkaba 5:10, 11.)
Pamatoti iemesli būt laimīgiem
13. a) Kāpēc vajāšanas mūs nenomāc? b) Kas mums palīdz palikt nelokāmiem, un ko tas pierāda?
13 Vajāšanas mūs nenomāc, gluži otrādi, ir mierinoši apzināties, ka mēs ejam praviešu, agrīno kristiešu un paša Jēzus Kristus pēdās. (1. Pētera 2:21.) Dziļu gandarījumu mums sagādā Bībelē lasāmie vārdi, piemēram, tie, ko rakstīja apustulis Pēteris: ”Mīļie, nebrīnaities par bēdu karstumu jūsu vidū, kas nāk jums par pārbaudījumu, it kā jums notiktu kaut kas neparasts. Ja jūs nievā Kristus vārda dēļ, svētīgi jūs esat! Jo apskaidrošanas un Dieva gars dus uz jums.” (1. Pētera 4:12, 14.) Kā rāda pieredze, palikt nelokāmi vajāšanās mēs spējam vienīgi tāpēc, ka uz mums dus Jehovas gars, kas mūs stiprina. Svētā gara atbalsts ir pierādījums, ka Jehova mūs svētī, un tas sagādā patiesu laimi. (Psalms 5:13; Filipiešiem 1:27—29.)
14. Kādi iemesli mums ir priecāties, ja tiekam vajāti taisnības dēļ?
14 Vēl viens iemesls, kāpēc pretestība un vajāšanas taisnības dēļ dara mūs laimīgus, ir šāds: tās pierāda, ka mēs dzīvojam dievbijīgi, kā pienākas patiesiem kristiešiem. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Visi, kas grib svētbijīgi dzīvot Kristū Jēzū, arī tiks vajāti.” (2. Timotejam 3:12.) Palikdami uzticīgi pārbaudījumos, mēs palīdzam atspēkot Sātana apgalvojumu, ka visas Jehovas radītās būtnes viņam kalpojot tikai savtīgu motīvu dēļ, un doma par to liek mums justies ļoti laimīgiem. (Ījaba 1:9—11; 2:3, 4.) Mums ir prieks, ka varam piedalīties, kaut vai pavisam nelielā mērā, Jehovas augstākās varas tiesiskuma apstiprināšanā. (Salamana Pamācības 27:11.)
Gaviles par balvu
15., 16. a) Kādu iemeslu ”būt priecīgiem un līksmiem” Jēzus minēja? b) Kāda balva debesīs gaida svaidītos kristiešus, un kā tiks atalgotas ”citas avis”?
15 Jēzus minēja vēl vienu iemeslu, kāpēc cilvēks var priecāties, kaut gan viņu apmelo un vajā tāpat kā praviešus senatnē. Joprojām runādams par devīto laimes priekšnoteikumu, viņš sacīja: ”Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs.” (Mateja 5:12.) Apustulis Pāvils rakstīja: ”Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23.) Tātad ”lielā alga” ir dzīvība, un patiesībā mēs nevaram to nopelnīt — tā ir dāvana. Jēzus teica, ka šī alga ir ”debesīs”, jo tā nāk no Jehovas.
16 Svaidītie saņem ”dzīvības vainagu” — viņiem tā ir nemirstība un iespēja dzīvot kopā ar Kristu debesīs. (Jēkaba 1:12, 17.) Cilvēki, kas cer dzīvot uz zemes, jeb ”citas avis” mantos mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes. (Jāņa 10:16; Atklāsmes 21:3—5.) Neviena no šīm grupām nav pati nopelnījusi savu ”algu”. Gan svaidītie, gan ”citas avis” saņem balvu Jehovas ”bagātās žēlastības” dēļ, tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Paldies Dievam par viņa neizsakāmo dāvanu!” (2. Korintiešiem 9:14, 15.)
17. Kāpēc mēs varam būt priecīgi un līksmi vajāšanās?
17 Kristiešiem, no kuriem daudzus drīz pēc tam nežēlīgi vajāja imperators Nerons, apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība — pastāvību, pastāvība — cerību, bet cerība nepamet kaunā.” Viņš arī mudināja būt ”priecīgiem cerībā, pacietīgiem bēdās, neatlaidīgiem savās lūgšanās”. (Romiešiem 5:3—5; 12:12.) Vienalga, vai mums ir perspektīva dzīvot debesīs vai uz zemes, balva par mūsu uzticību pārbaudījumos ir nesalīdzināmi lielāka par jebko, ko mēs varētu būt pelnījuši. Mūsu prieks par izredzēm dzīvot mūžīgi, kalpot savam mīlošajam Tēvam Jehovam, slavēt viņu un pakļauties Ķēniņam Jēzum Kristum ir neizmērojams, tāpēc mēs varam būt bezgala līksmi.
18. Kā rīkosies tautas, tuvojoties galam, un ko tad darīs Jehova?
18 Ir zemes, kurās Jehovas liecinieki vēl joprojām tiek vajāti. Pravietojumā par pašreizējās sistēmas beigu laiku Jēzus brīdināja patiesos kristiešus: ”Jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ.” (Mateja 24:9.) Galam tuvojoties, Sātans sakūdīs tautas, kuras tad ļaus izpausties savam naidam pret Jehovas tautu. (Ecēhiēla 38:10—12, 14—16.) Bet tad Jehova rīkosies. ”Es parādīšos savā varenībā un svētumā daudzu tautu priekšā, lai tās atzīst, ka Es esmu tas Kungs.” (Ecēhiēla 38:23.) Tā Jehova svētīs savu izcilo vārdu un darīs galu savas tautas vajāšanām. Tāpēc var teikt: ”Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā.” (Jēkaba 1:12.)
19. Kā mums jārīkojas, gaidot Jehovas lielo dienu?
19 Jehovas lielā diena ar katru brīdi tuvojas, un mēs varam līksmot, jo esam ”atzīti par cienīgiem [Jēzus] vārda dēļ ciest negodu”. (2. Pētera 3:10—13; Apustuļu darbi 5:41.) Tāpat kā agrīnie kristieši, nemitēsimies ”ikdienas mācīt un sludināt Kristu” un viņa Valstību, gaidot balvu, ko saņemsim Jehovas taisnīgajā jaunajā pasaulē. (Apustuļu darbi 5:42; Jēkaba 5:11.)
Atkārtojums
• Ko nozīmē ciest taisnības dēļ?
• Kā vajāšanas ietekmēja agrīnos kristiešus?
• Kāpēc var teikt, ka Jehovas lieciniekus vajā tāpat kā praviešus senatnē?
• Kāpēc mēs varam būt ”priecīgi un līksmi”, ja mūs vajā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 16., 17. lpp.]
”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā”
[Norāde par autortiesībām]
Grupa ieslodzījumā: Chicago Herald-American