Dieva draugi Draudzības salās

1932. gadā kāds burinieks uz Tongu atveda nenovērtējami dārgu sēklu. Burinieka kapteinis bija saņēmis brošūru ”Kur atrodas mirušie?”, kuru viņš, atbraucis uz Tongu, iedeva Čārlzam Vetem. Čārlzs bija pārliecināts, ka ir atradis patiesību. Pēc kāda laika Jehovas liecinieku galvenā pārvalde uzticēja Čārlzam iztulkot brošūru viņa dzimtajā valodā. Izpildījis šo darbu, viņš saņēma 1000 iztulkotās brošūras eksemplāru un sāka tos izplatīt. Tā Tongas karalistē pirmo reizi tika sētas patiesības sēklas — sludināta vēsts par Jehovas Valstību.

TONGA atrodas Klusajā okeānā tieši uz rietumiem no vietas, kur starptautiskā datuma maiņas līnija šķērso Dienvidu tropu loku. Tongas lielākā sala Tongatapu atrodas aptuveni 2000 kilometru uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes. Tongā ietilpst 171 sala, no kurām 45 ir apdzīvotas. Slavenais 18. gadsimta angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks šīs tālās salas nosauca par Draudzības salām.

Tonga, kurā ir ap 106 000 iedzīvotāju, sastāv no trijām salu grupām — Tongatapu, Haapai un Vavau. Tongā ir piecas Jehovas liecinieku draudzes: trīs Tongatapu salās, kur ir visvairāk iedzīvotāju, viena Haapai salās un viena Vavau salās. Lai palīdzētu cilvēkiem kļūt par Dieva Jehovas draugiem, Jehovas liecinieki netālu no valsts galvaspilsētas Nukualofas ir ierīkojuši misionāru māju un tulkošanas biroju. (Jēkaba 2:23.)

Jau no 20. gadsimta 30. gadiem Čārlzu Veti plaši pazina kā Jehovas liecinieku, kaut arī viņš tika kristīts tikai 1964. gadā. Sludināšanā viņam pievienojās citi, un 1966. gadā tika uzcelta Valstības zāle, kura bija paredzēta 30 apmeklētājiem. 1970. gadā Nukualofā tika nodibināta draudze, kurā bija 20 Valstības sludinātāju.

Kopš tā laika ir skaidri redzams, kā Tongas salās piepildās pravieša Jesajas vārdi: ”Tam  Kungam lai dod godu un lai pauž Viņa slavu jūŗas salās!” (Jesajas 42:12.) Valstības darbs ir veiksmīgi turpinājies, tāpēc daudziem cilvēkiem ir bijusi iespēja iepazīt Jehovu. Apgabala kongresā, kas notika 2003. gadā Nukualofā, lielākais apmeklētāju skaits bija 407 cilvēki un 5 no viņiem kristījās. Atceres vakaru 2004. gadā apmeklēja 621 cilvēks, un tas liecina par turpmākas garīgas augšanas iespējām.

Salinieku vienkāršais dzīvesveids

Ārpus galvaspilsētas ir jūtams Valstības sludinātāju trūkums. Piemēram, 8500 cilvēkiem, kas dzīvo 16 Haapai salu grupas salās, ir jāuzzina vairāk par Bībeles patiesību. Vairumam Haapai salu ir raksturīgs līdzens reljefs, palmu audzes un garas baltu smilšu pludmales. Okeāna ūdeņi ir ļoti dzidri, un bieži vien redzamība tajos ir pat vairāk nekā 30 metru. Ir brīnumaini peldēt starp koraļļu rifiem un košajām tropiskajām zivīm, kuru šeit ir vairāk nekā simts sugu. Ciemati parasti ir mazi. Kaut arī mājas ir ļoti vienkāršas, tās ir būvētas tā, lai spētu izturēt tropiskos ciklonus.

Maizeskoki un mango sniedz pavēni un dāvā augļus. Lielāko dienas daļu salu iedzīvotāji ir aizņemti ar pārtikas sagādi un ēdiena gatavošanu. Salinieki uzturā lieto ne tikai cūkgaļu, bet arī daudzveidīgās okeāna veltes. Piemājas zemes gabalos tiek audzēti dažādi dārzeņi. Savvaļā aug citrusi, tāpat šeit ir daudz kokospalmu un banānkoku. No paaudzes paaudzē tiek nodotas zināšanas par ārstniecības augiem un ārstniecībā izmantojamām augu lapām, mizām un saknēm.

Taču pati jaukākā Haapai salu iezīme ir tās draudzīgie iedzīvotāji, kas dzīvo harmonijā ar apkārtējo vidi. Salinieku dzīvesveids ir ļoti vienkāršs. Lielākā daļa sieviešu nodarbojas ar amatniecību — darina grozus, tapas audumu un pīteņus. Strādādamas koku pavēnī, tongietes sarunājas, dzied un smejas, un bieži vien arī pieskata bērnus, kas turpat tuvumā spēlējas vai guļ. Bēguma laikā sievietes mēdz pārmeklēt rifus un vākt dažādas okeāna veltes, piemēram, moluskus, vēžveidīgos un jūraszāles, no kurām var gatavot gardus salātus.

Vīrieši visbiežāk nodarbojas ar dārzkopību un zveju, darina kokgrebumus, būvē laivas un lāpa zvejas tīklus. Vīrieši, sievietes un bērni laiku pa laikam nelielās segtās zvejas laivās dodas uz citām salām, lai apciemotu radiniekus, apmeklētu ārstu un pārdotu savus darinājumus vai iemainītu tos pret citām precēm.

Labā vēsts sasniedz arī tālus nostūrus

2002. gadā neilgi pirms Atceres vakara šādā idilliskā vidē ieradās četri pilnas slodzes sludinātāji — divi misionāri un divi pionieri. Pirms tam Haapai salu iedzīvotājiem reizi pa reizei bija bijuši kontakti ar Jehovas lieciniekiem un salinieki bija saņēmuši Jehovas liecinieku izdoto literatūru un pat mācījušies Bībeli ar viņiem.

Četriem Bībeles skolotājiem, kas ieradās salās, bija trīs mērķi: izplatīt literatūru par Bībeli, sākt Bībeles nodarbības un uzaicināt ieinteresētos cilvēkus atzīmēt Kunga vakara maltīti. Sludinātājiem izdevās sasniegt visus minētos mērķus. Deviņdesmit septiņi cilvēki pieņēma uzaicinājumu apmeklēt Jēzus nāves atceres vakaru. Daži no viņiem bija braukuši uz šo pasākumu ar laivām, spītējot stiprajam  lietum un spēcīgajam vējam. Sliktā laika dēļ daudzi Atceres vakara apmeklētāji pa nakti palika pasākuma norises vietā un mājās atgriezās tikai nākamajā dienā.

Grūtības bija jāpārvar arī oratoram, kas Atceres vakarā teica runu. ”Teikt Atceres vakara runu svešvalodā divas reizes vienā vakarā — tas bija īsts pārbaudījums,” stāsta misionārs, kas uzstājās ar runu. ”Jūs varat iedomāties, cik uztraucies es biju. Taču man ļoti palīdzēja lūgšana. Runas laikā es spēju atcerēties tādus vārdus un lietot tik sarežģītus teikumus, kādus, kā man šķita, es pat nebiju zinājis.”

Sludinātāji Haapai salās centās attīstīt cilvēku interesi par patiesību, un tam bija labi augļi — divi precēti pāri no šī apvidus tika kristīti. Viens no kristītajiem vīriešiem bija sācis interesēties par Jehovas liecinieku izdoto literatūru laikā, kad viņš mācījās, lai kļūtu par baznīcas kalpotāju.

Šis vīrietis un viņa sieva dzīvoja nabadzīgi, tomēr viņi vienmēr ziedoja daudz naudas baznīcai, kad baznīcā notika ikgadējā ziedojumu vākšana. Jehovas liecinieks, kas jau agrāk bija apmeklējis šo ģimeni, vīram palūdza, lai viņš atvērtu Bībeli un izlasītu 5. nodaļas 8. pantu Pirmajā vēstulē Timotejam. Tur bija lasāmi apustuļa Pāvila vārdi: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” Šie vārdi dziļi ietekmēja vīrieti, un viņš saprata, ka, pildot baznīcas pārmērīgās prasības, viņš nebija pietiekami rūpējies par savas ģimenes pamatvajadzībām. Nākamajā reizē, kad baznīcā notika ziedojumu vākšana un tika skaļi nosaukts viņa vārds, vīrietim bija līdzi nauda, bet viņš drosmīgi paziņoja mācītājam, ka par svarīgākām uzskata savas ģimenes vajadzības. Viss beidzās ar to, ka baznīcas vecākie šo laulāto pāri publiski nopēla.

Pēc tam, kad šis vīrietis un viņa sieva ar Jehovas lieciniekiem bija mācījušies Bībeli, viņi kļuva par labās vēsts sludinātājiem. Vīrietis par sevi saka: ”Bībeles patiesība ir mani izmainījusi. Es vairs neesmu varmācīgs un rupjš pret ģimenes locekļiem. Es vairs pārmērīgi nelietoju alkoholu. Ciema iedzīvotāji var redzēt, kā patiesība ir ietekmējusi manu dzīvi. Es ceru, ka viņi iemīlēs patiesību tāpat kā es.”

Sludinātāji dodas ceļā ar jahtu

2002. gadā dažus mēnešus pēc Atceres vakara vēl viens burinieks atveda uz Tongu nenovērtējami dārgās patiesības sēklas. 18 metru garā jahta Quest, kas bija veikusi ceļu no Jaunzēlandes, apbraukāja daudzas Haapai salas. Uz klāja atradās Gerijs, Hetija un viņu meita Keitija. Divos ceļojumos ar viņiem kopā bija deviņi kristīgie brāļi un māsas no Tongas, kā arī divi misionāri. Vietējie Jehovas liecinieki palīdzēja veikli izvadīt jahtu starp rifiem, no kuriem vairāki nebija atzīmēti kartē. Tie nebija izpriecu braucieni. Visi, kas atradās uz jahtas, bija devušies mācīt cilvēkiem Bībeles patiesību. Viņi veica tālu ceļu un apmeklēja četrpadsmit salas. Dažās no tām nekad iepriekš nebija sludināta labā vēsts par Dieva Valstību.

Kā šo salu iedzīvotāji uzņēma atbraucējus? Vairumā gadījumu sludinātāji izjuta vietējo iedzīvotāju ziņkārību, sirsnību un tradicionālo viesmīlību. Kad salinieki saprata, kāpēc Jehovas  liecinieki ir atbraukuši, viņi parādīja sirsnīgu pateicību. Bija skaidri redzams, ka salinieki dziļi ciena Dieva Rakstus un apzinās savas garīgās vajadzības. (Mateja 5:3.)

Daudzkārt varēja vērot, kā sludinātāji sēž koku paēnā, bet viņiem apkārt sapulcējušies vietējie iedzīvotāji, kas viņus apber ar jautājumiem par Bībeli. Pēc tumsas iestāšanās sarunas par Bībeli turpinājās salinieku mājās. Kad Jehovas liecinieki devās prom no kādas salas, cilvēki viņus lūdza: ”Nebrauciet! Kas atbildēs uz mūsu jautājumiem, kad jūs būsiet prom?” Viena no sludinātājām sacīja: ”Atstāt tik daudzus avīm līdzīgus un pēc patiesības izslāpušus cilvēkus ikreiz bija ļoti grūti. Bija iesētas daudzas patiesības sēklas.” Ieradušies kādā citā salā, Jehovas liecinieki ieraudzīja, ka visi salas iedzīvotāji ir tērpušies sēru drēbēs. Bija nomirusi kāda pilsētas ierēdņa sieva. Šis ierēdnis pats personiski pateicās sludinātājiem par viņu pastāstīto mierinošo vēsti no Bībeles.

Dažās salās nokļūt nebija viegli. Hetija stāsta: ”Kādai salai nebija piemērotas piestāšanās vietas; tai bija stāvi, vismaz metru augsti klinšaini krasti. Salai tuvoties bija iespējams vienīgi mūsu nelielajā gumijas laivā. Vispirms mums vajadzēja izmest krastā savas somas, kur tās satvēra daudzas izpalīdzīgas rokas. Tad mums bija jāsagaida, līdz vilnis paceļ laivu līdz klinšainā krasta malai, un jālec krastā, pirms vilnis atkal nošūpo laivu lejā.”

Ne visi, kas atradās uz jahtas, bija bezbailīgi jūrasbraucēji. Pēc divu nedēļu brauciena jahtas kapteinis rakstīja vēstuli par atgriešanos Tongas lielākajā salā Tongatapu: ”Mums priekšā vēl ir 18 stundu ilgs ceļš pa okeānu. Mēs to nevaram pieveikt vienā paņēmienā, jo dažiem braucējiem ir piemetusies jūras slimība. Mēs esam priecīgi, ka atgriežamies mājās, bet arī ļoti skumstam par to, ka ir jāatstāj tik daudzi cilvēki, kas ir uzklausījuši vēsti par Valstību. Mēs viņus atstājam Jehovas gādībā, kurš ar savu svēto garu un ar eņģeļu starpniecību viņiem palīdz garīgi augt.”

Brīnišķīgas izredzes

Aptuveni pusgadu pēc jahtas Quest viesošanās Haapai salās uz turieni tika norīkoti divi speciālie pionieri, Stīvens un Malakijs. Viņi kopā ar diviem nesen kristītajiem laulātajiem pāriem sāka mācīt cilvēkiem Bībeli. Risinot dzīvas sarunas par reliģiskiem jautājumiem, sludinātāji prasmīgi izmanto Bībeli.

2003. gada 1. decembrī Haapai tika izveidota Jehovas liecinieku draudze, pēc skaita piektā Tongas salās. Draudzes sapulču apmeklētāju vidū ir daudz bērnu. Viņi ir iemācījušies uzmanīgi klausīties. Sapulcēs viņi sēž mierīgi un dedzīgi vēlas atbildēt uz jautājumiem, kas tiek uzdoti klausītājiem. Rajona pārraugs atzīmēja, ka ”tas, cik labi bērni zina, kas teikts Bībeles stāstu grāmatā, liecina par to, ka vecāki nopietni izturas pret pienākumu mācīt saviem bērniem Bībeles patiesību”. Ir skaidrs, ka šajās salās būs vēl daudz Jehovas draugu.

Vairāk nekā pirms 70 gadiem, kad Čārlzs Vete tongiešu valodā iztulkoja brošūru Kur atrodas mirušie?, viņš vēl nenojauta, cik daudzu viņa tautiešu sirdīs iesakņosies Valstības sēkla. Kopš šī necilā iesākuma Jehova ir svētījis labās vēsts sludināšanu šajā tālajā zemes nostūrī. Šodien pamatoti var teikt, ka Tonga, tēlaini izsakoties, ir starp tām tālajām salām, kas pievēršas Jehovam. (Psalms 97:1; Jesajas 51:5.) Draudzības salās tagad mājo daudzi Jehovas draugi.

[Attēls 8. lpp.]

Čārlzs Vete 1983. gadā

[Attēli 9. lpp.]

Tapas auduma darināšana

[Attēls 10. lpp.]

Sludinātāji izmantoja jahtu ”Quest”, lai izplatītu labo vēsti Tongas salās

[Attēls 11. lpp.]

Tulkotāju grupa Nukualofā

[Norādes par attēlu autortiesībām 9. lpp.]

Tapas auduma darināšana: © Jack Fields/CORBIS; fons 8. un 9. lpp. un zveja: © Fred J. Eckert