Lasītāju jautājumi
Lasītāju jautājumi
Vai Apustuļu darbu grāmatas 7. nodaļas 59. pantā rakstītie Stefana vārdi liecina, ka ar lūgšanām ir jāvēršas pie Jēzus?
Šajā pantā ir teikts: ”Tie nomētāja akmeņiem Stefanu, kas sauca un sacīja: ”Kungs Jēzu, pieņem manu garu.”” Stefana vārdi dažiem ir radījuši jautājumus, jo Bībelē ir rakstīts, ka Jehova ir tas, kas uzklausa lūgšanas. (Psalms 65:3.) Vai Stefans patiešām lūdza Jēzu? Vai viņa vārdi norāda, ka Jēzus un Jehova ir viena un tā pati persona?
Izdevumā Evaņģēliji un Apustuļu darbi minētajā pantā var lasīt, ka Stefans, ”Dievu piesaukdams, lūdza”. Līdzīgi ir teikts arī dažos Bībeles tulkojumos citās valodās. Var saprast, kāpēc daudzi ir secinājuši to pašu, ko Bībeles komentētājs Metjū Henrijs, kurš rakstīja: ”Stefans lūdza Kristu, un tas pats ir jādara arī mums.” Taču šāds viedoklis ir kļūdains. Kāpēc?
Teoloģiskā darbā Barnes’ Notes on the New Testament ir lasāms šāds atzinums: ”Oriģinālā nav vārda ”Dievs”, un tam nebūtu jābūt arī tulkojumos. Tas nav atrodams nevienā no senajiem manuskriptiem un tulkojumiem.” Kāpēc tad šis vārds dažos tulkojumos ir iekļauts pantā? Zinātnieks Abiēls Abots Livermors to ir nosaucis par ”vienu no gadījumiem, kad ir izpaudušies tulkotāju sektantiskie aizspriedumi”. Tāpēc lielākajā daļā mūsdienu tulkojumu šī nepareizā iesprauduma nav.
Tomēr daudzos tulkojumos rakstīts, ka Stefans ”lūdza” Jēzu, un Jaunās pasaules tulkojumā, zemsvītras piezīmē, teikts, ka oriģinālā lietotais vārds nozīmē arī ”piesaukt, teikt lūgšanu”. Vai tas nenorāda, ka Jēzus ir Visvarenais Dievs? Nē, nenorāda. Vaina skaidrojošajā vārdnīcā rakstīts, ka šajā kontekstā grieķu vārds epikaléo nozīmē ”piesaukt [ko], griezties ar lūgumu [pie kā]; ..piesaukt kādu augstāk stāvošu” (Vine’s Expository Dictionary of Old and New Testament Words). Šo pašu vārdu lietoja Pāvils, teikdams: ”Es piesaucu ķeizaru.” (Apustuļu darbi 25:11.) Tāpēc, piemēram, Bībeles tulkojumā The New English Bible ir rakstīts, ka Stefans ”piesauca” Jēzu.
Kāpēc Stefans to darīja? Kā var lasīt Apustuļu darbu grāmatas 7. nodaļas 55. un 56. pantā, Stefans, ”Svēta Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas”. Parastā situācijā Stefans būtu griezies ar lūgumu pie Jehovas Jēzus vārdā. Bet, parādībā redzēdams augšā celto Jēzu, Stefans acīmredzot vēlējās vērsties pie viņa un teica: ”Kungs Jēzu, pieņem manu garu.” Stefans zināja, ka Jēzum ir dota vara celt augšā mirušos. (Jāņa 5:27—29.) Tāpēc viņš lūdza, lai Jēzus paglabātu viņa garu jeb dzīvības spēku līdz dienai, kad Jēzus viņu cels augšā nemirstīgai dzīvei debesīs.
Vai no Stefana īsajiem vārdiem jāsaprot, ka ar lūgšanām jāvēršas pie Jēzus? Nē, nekādā gadījumā. Viens iemesls šādam secinājumam ir tas, ka Stefans skaidri nošķīra Jēzu no Jehovas, jo, kā rakstīts Bībelē, viņš redzēja Jēzu ”stāvam pie Dieva labās rokas”. Otrs ir neparastie apstākļi, kādos Stefans izteica savu lūgumu. Vēl tieši Jēzum veltītu aicinājumu reiz teica vienīgi apustulis Jānis, kad redzēja viņu parādībā. (Atklāsmes 22:16, 20.)
Arī mūsdienās kristieši ar visām savām lūgšanām vēršas pie Dieva Jehovas, un tāpat arī viņi tic, ka Jēzus ir ”augšāmcelšanās un dzīvība”. (Jāņa 11:25.) Tāpat kā Stefana gadījumā, arī mūsu dzīvē ticība Jēzus spējai piecelt savus sekotājus no mirušajiem mums var palīdzēt un mūs stiprināt pārbaudījumos.