Drosme par spīti pretestībai
Drosme par spīti pretestībai
GAJS un Aristarhs, divi apustuļa Pāvila ceļabiedri, bija ar varu aizvesti uz Efesas teātri. Tur satracināts pūlis divas stundas kliedza: ”Varena ir efeziešu Artemida!” (Apustuļu darbi 19:28, 29, 34.) Vai Pāvila ceļabiedri izturēja tik naidīgu attieksmi? Un kāpēc vispār bija radusies šāda situācija?
Pāvils ar labiem panākumiem bija sludinājis Efesā aptuveni trīs gadus, un daudzi efesieši bija pārstājuši pielūgt elkus. (Apustuļu darbi 19:26; 20:31.) Tipisks Efesas elks bija miniatūra auglības dievietes Artemīdas svētnīca no sudraba. Iespaidīgais Artemīdas templis bija ievērojamākā pilsētas celtne, un mazie tempļa atveidojumi sudrabā tika valkāti kā amuleti vai novietoti mājās. Protams, kristieši šos elkus nepirka. (1. Jāņa 5:21.)
Demetrijs, viens no sudrabkaļiem, uzskatīja, ka Pāvila kalpošana apdraud viņu ienesīgo amatu. Ar puspatiesību un pārspīlējumu palīdzību viņš pārliecināja amata brāļus, ka cilvēki visā Mazāzijā pārstās pielūgt Artemīdu. Kad saniknotie sudrabkaļi sāka skandēt slavinājumus Artemīdai, izcēlās nemieri, kas drīz pārņēma visu pilsētu. (Apustuļu darbi 19:24—29.)
Teātrī, kurā pietika vietas 25 tūkstošiem skatītāju, bija sapulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku. Pāvils grasījās uzrunāt satracināto pūli, taču draudzīgi noskaņoti ierēdņi viņu no tā atrunāja. Galu galā pilsētas rakstvedim izdevās pūli nomierināt, un Gajs un Aristarhs tika prom sveikā. (Apustuļu darbi 19:35—40.)
Arī mūsdienās tie, kas kalpo Dievam, var sastapties ar atsevišķu cilvēku vai pat vesela pūļa naidīgu attieksmi. Daudzi Dieva kalpi sludina labo vēsti pilsētās, kur valda elkdievības, netikumības un noziedzības gaisotne. Tomēr viņi nezaudē drosmi un rīkojas tāpat, kā rīkojās apustulis Pāvils, kas Efesā ”sludināja un mācīja ļaužu priekšā un pa mājām”. (Apustuļu darbi 20:20.) Tāpat kā Pāvils viņi priecājas, kad ”mācība aug un kļūst stipra tā Kunga spēkā”. (Apustuļu darbi 19:20.)
[Attēls 30. lpp.]
Efesas teātra drupas