Jehova pasargā tos, kas cer uz viņu
Jehova pasargā tos, kas cer uz viņu
”Lai tava žēlastība un patiesība vienumēr mani pasarga!” (PSALMS 40:12, LB-26.)
1. Ko ķēniņš Dāvids lūdza Jehovam, un kā Jehova patlaban pilda šo lūgumu?
ĶĒNIŅŠ DĀVIDS cerēja uz Jehovu un sacīja, ka Jehova ”noliecās pie [viņa] un uzklausīja [viņa] saucienu”. (Psalms 40:2.) Dāvids daudzkārt pats savām acīm bija redzējis, kā Jehova sargā tos, kas viņu mīl, tāpēc Dāvids varēja lūgt, lai Jehova viņu sargā vienmēr. (Psalms 40:12.) Tā kā Dāvids ir viens no tiem uzticīgajiem Dieva kalpiem, kuriem ir apsolīta ”labāka augšāmcelšanās”, nav šaubu, ka Jehova ir paturējis viņu atmiņā un viņš noteikti saņems apsolīto balvu. (Ebrejiem 11:32—35, JDV.) Tātad Dāvida nākotne ir garantēta tik droši, cik vien iespējams. Viņa vārds ir ierakstīts Jehovas ”piemiņas grāmatā”. (Maleahija 3:16, LB-65r.)
2. Kā Svētie Raksti mums palīdz pareizi saprast, ko nozīmē būt Jehovas pasargātam?
2 Lai gan Dievam uzticīgie cilvēki, kas minēti Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, dzīvoja pirms tā laika, kad uz zemes bija Jēzus Kristus, tomēr viņi dzīvoja saskaņā ar principu, ko Jēzus mācīja, kad viņš teica: ”Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvei.” (Jāņa 12:25.) Kā redzams, būt Jehovas pasargātam nenozīmē būt paglābtam no visām ciešanām un vajāšanām. Tas nozīmē garīgu aizsardzību, kas palīdz saglabāt labas attiecības ar Dievu.
3. Kas liecina, ka Jehova pasargāja Kristu Jēzu, un kas ar to ir panākts?
3 Pašu Jēzu nežēlīgi vajāja un zaimoja, un galu galā ienaidniekiem izdevās panākt, ka viņam bija jāmirst mokpilnā un apkaunojošā nāvē. Tomēr tas nenozīmē, ka Dievs neturēja savu solījumu pasargāt Mesiju. (Jesajas 42:1—6.) Jēzus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc nāves ir pierādījums tam, ka Jehova dzirdēja Jēzus saucienu pēc palīdzības tieši tāpat, kā viņš bija uzklausījis arī Dāvidu. Jehova atbildēja Jēzum, dodams viņam spēku palikt uzticīgam līdz galam. (Mateja 26:39.) Šādi pasargāts, Jēzus ieguva nemirstību debesīs, un miljoniem cilvēku, kas ir attīstījuši ticību izpirkuma upurim, ir ieguvuši izredzes uz mūžīgu dzīvi.
4. Kas ir apsolīts svaidītajiem kristiešiem un ”citām avīm”?
4 Mēs varam būt pārliecināti, ka, tāpat kā Dāvida un Jēzus laikā, Jehova arī tagad gan vēlas, gan spēj pasargāt savus kalpus. (Jēkaba 1:17.) Tie samērā nedaudzie svaidītie Jēzus brāļi, kas vēl ir uz zemes, droši var paļauties uz Jehovas solījumu, ka viņus debesīs gaida ”neiznīcīgs, neaptraipīts un nevīstošs mantojums” un viņi ”Dieva spēkā [tiek] pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā”. (1. Pētera 1:4, 5.) Arī ”citas avis”, kam ir cerība dzīvot uz zemes, var paļauties uz Dievu un viņa solījumu, kas izskan kādā psalmā: ”Mīliet to Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo tas Kungs ir uzticīgs un pasargā sev uzticīgos.” (Jāņa 10:16; Psalms 31:24.)
Garīga aizsardzība
5., 6. a) Kā Dievs sargā savus kalpus mūsu dienās? b) Kādas ir svaidīto kristiešu attiecības ar Jehovu, un ko var teikt par tiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes?
5 Mūsu dienās, tāpat kā arī agrākos laikos, Jehova ir parūpējies par savu kalpu garīgo aizsardzību. Viņš nepasargā tos no visām vajāšanām un dzīves grūtībām un nelaimēm, taču, būdams uzticīgs, viņš sniedz vajadzīgo palīdzību un uzmundrinājumu, lai tie varētu saglabāt ciešas attiecības ar viņu. Šo attiecību pamatā ir viņu ticība izpirkuma upurim, ko Dievs ar mīlestību ir sagādājis. Daļa no šiem uzticīgajiem kristiešiem ir svaidīti ar Dieva garu, lai kļūtu par Kristus līdzvaldniekiem debesīs. Viņi ir atzīti par taisnīgiem un pieņemti par Dieva garīgajiem dēliem, un uz viņiem attiecas vārdi: ”Viņš mūs izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā dēla valstībā, kuŗā mums dota pestīšana, grēku piedošana.” (Kolosiešiem 1:13, 14.)
6 Arī visiem pārējiem uzticīgajiem kristiešiem ir apliecināts, ka viņi var gūt labumu no Dieva sagādātā izpirkuma upura. Bībelē sacīts: ”Cilvēka Dēls nav nācis, lai viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem.” (Marka 10:45.) Šie kristieši gaida to laiku, kad viņi varēs iegūt ”Dieva bērnu apskaidrību un svabadību”. (Romiešiem 8:21.) Jau tagad viņi kā lielu dārgumu sargā savu draudzību ar Dievu un no sirds cenšas stiprināt šīs attiecības.
7. Kā Jehova mūsdienās rūpējas par savu kalpu garīgo labklājību?
7 Viens no garīgās aizsardzības veidiem, ko Jehova ir sagādājis saviem kalpiem, ir mācību programma, kas viņiem palīdz aizvien labāk apgūt precīzas patiesības zināšanas. Jehova arī pastāvīgi dod vadību ar savu Svēto Rakstu, organizācijas un svētā gara starpniecību. ”Uzticīgā un gudrā kalpa” vadībā Dieva kalpi, kas dzīvo uz zemes, veido vienotu, starptautisku brāļu saimi. ”Uzticīgais kalps” rūpējas par Jehovas kalpu garīgajām — un nepieciešamības gadījumā arī fiziskajām — vajadzībām neatkarīgi no viņu nacionālās piederības un sociālā stāvokļa. (Mateja 24:45.)
8. Kāda paļāvība Jehovam ir uz saviem uzticamajiem kalpiem, un ko viņš tiem apliecina?
8 Jehova nesniedza Jēzum fizisku aizsardzību no ienaidnieku uzbrukumiem, un arī mūsdienās viņš kristiešus šādi neaizsargā. Taču tas nepavisam neliecina par Dieva nelabvēlību. Gluži otrādi, tā spilgti izpaužas viņa paļāvība, ka visaptverošajā strīdus jautājumā kristieši nostāsies viņa pusē. (Ījaba 1:8—12; Salamana Pamācības 27:11.) Jehova nekad nepametīs tos, kas ir viņam uzticīgi, jo viņš ”mīl taisnu tiesu un savus ticīgos neatstāj postā, tos nemitīgi aprūpēdams”. (Psalms 37:28.)
Mūs sargā žēlastība un patiesība
9., 10. a) Kā Jehovas patiesība sargā viņa kalpus? b) Kā no Bībeles var redzēt, ka Jehovas žēlastība sargā tos, kas viņam ir uzticīgi?
9 Kā var lasīt 40. psalmā, Dāvids lūdza, lai viņu pasargā Jehovas žēlastība un patiesība. Tā kā Jehova ir patiesīgs un mīl taisnību, viņš skaidri dara zināmas savas normas. Cilvēki, kas dzīvo saskaņā ar šīm normām, lielā mērā ir pasargāti no tām likstām, bailēm un problēmām, ko pieredz tie, kas šīs normas ignorē. Piemēram, mēs varam aiztaupīt sev un saviem tuviniekiem daudz sāpju, ja atturamies no narkotikām un pārmērīgas alkohola lietošanas, netiklības un varmācības. Pat tie, kas ir novirzījušies no Jehovas patiesības ceļa — kā tas reizēm gadījās ar Dāvidu —, var būt pārliecināti, ka Dievs joprojām ir viņu patvērums, ja vien viņi nožēlo savus pārkāpumus. Vēršoties pie Dieva, šādi cilvēki var priecīgi izsaukties: ”Tu mani sargāsi briesmās.” (Psalms 32:7.) Tā ir brīnišķīga Dieva žēlastības izpausme.
10 Dieva žēlastība izpaužas arī tajā, ka viņš brīdina savus kalpus, lai tie paliktu nošķirti no ļaunās pasaules, ko viņš drīzumā iznīcinās. Bībelē teikts: ”Nemīliet pasauli nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības; jo viss, kas ir pasaulē — miesas kārums, acu kārums un dzīves lepnība — tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.” Paklausīdami šim brīdinājumam, mēs vārda tiešā nozīmē varam izglābt savu dzīvību un pasargāt to uz visu mūžību, jo ”pasaule iznīkst un viņas kārība, bet, kas dara Dieva prātu, paliek mūžīgi”. (1. Jāņa 2:15—17.)
Mūs sargā saprāts, izpratne un gudrība
11., 12. Kā mūs sargā saprāts, izpratne un gudrība?
11 Tiem, kas vēlas iegūt Dieva labvēlību, Dāvida dēls Salamans, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs.” Viņš mudināja: ”Pieņemies izpratnē.. Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs.” (Salamana Pamācības 2:11; 4:5, 6.)
12 Mēs liekam lietā saprātu, kad pārdomājam, ko esam mācījušies no Dieva Rakstiem. Tā mēs attīstām labāku izpratni par dažādiem jautājumiem un spējam pareizi noteikt, kas dzīvē ir galvenais un kas ir mazāk svarīgs. Tas ir ļoti būtiski, jo, kā daudzi ir pārliecinājušies paši pēc savas pieredzes, ja tīši vai netīši nosaka dzīvē aplamas prioritātes, rodas daudz problēmu. Sātana pasaule mudina tiekties pēc tādiem mērķiem kā bagātība, ievērība un vara, turpretī Jehova uzsver daudz būtiskāko garīgo vērtību nozīmi. Ja tās atvirzās otrajā plānā, sekas var būt ļoti bēdīgas — var izirt ģimenes, pārtrūkt draudzības saites un zust garīgi mērķi. Galu galā cilvēkam varbūt jāpiedzīvo tā skumjā realitāte, par ko runāja Jēzus, kad viņš teica: ”Ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?” (Marka 8:36.) Gudrība mūs mudina sekot Jēzus aicinājumam: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33.)
Vairīsimies no egoisma
13., 14. Ko nozīmē būt egoistiskam, un kāpēc nav gudri tādam kļūt?
13 Cilvēkiem ir dabiski interesēties pašiem par sevi, taču, ja personiskās vēlmes un intereses dzīvē ieņem galveno vietu, rodas nopietnas problēmas. Tāpēc Jehova māca nebūt egoistiskiem, lai mēs varētu saglabāt draudzību ar viņu. Egoistiskam cilvēkam rūp vienīgi pašam savas vēlmes, vajadzības un intereses, un mūsdienu sabiedrībā šī īpašība ir plaši izplatīta. Zīmīgs ir Bībeles pravietojums, kurā teikts, ka Sātana ļaunās sistēmas pēdējās dienās ”cilvēki būs patmīlīgi”. (2. Timotejam 3:1, 2.)
14 Kristieši saprot, cik gudri ir ievērot Bībeles pavēli interesēties par citiem un mīlēt tos kā sevi pašu. (Lūkas 10:27; Filipiešiem 2:4.) Cilvēkiem kopumā varbūt šķiet, ka tas ir nepraktiski, taču tas ir ārkārtīgi būtiski, ja mēs vēlamies laimīgu laulību, labas attiecības ģimenē un ciešu draudzību. Patiesie Jehovas kalpi nedrīkst pieļaut, ka dabiskā interese par sevi kļūtu pārspīlēta un aizēnotu citas, svarīgākas intereses, no kurām galvenās ir tās, kas saistītas ar Dieva Jehovas pielūgsmi.
15., 16. a) Kādas sekas var būt egoismam, un kādi piemēri to ilustrē? b) Ja kāds steidzas tiesāt citus, ko viņš būtībā dara?
15 Egoistisks cilvēks viegli var kļūt paštaisns, savukārt paštaisnība viņu var padarīt aizspriedumainu un augstprātīgu. Bībelē trāpīgi sacīts: ”Tu, cilvēka bērns, ikviens kas spriedi tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo tiesnesis būdams, tu dari to pašu.” (Romiešiem 2:1; 14:4, 10.) Jēzus laika reliģiskie vadītāji bija tik pārliecināti par savu taisnīgumu, ka uzskatīja sevi par tiesīgiem nosodīt Jēzu un viņa sekotājus. Tā viņi uzņēmās tiesnešu lomu, un, atteikdamies saskatīt paši savas kļūdas, būtībā paši sev sagādāja nosodījumu.
16 Jūda, Jēzus sekotājs, kas nodeva savu skolotāju, arī atļāvās tiesāt citus. Reiz, kad Betānijā Lācara māsa Marija svaidīja Jēzu ar smaržīgu eļļu, Jūda asi iebilda pret šo rīcību. Viņš sašutis teica: ”Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīssimts sudraba gabaliem, un nauda nodota nabagiem?” Taču, kā tālāk paskaidrots, ”to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas”. (Jāņa 12:1—6.) Uzmanīsimies, lai nekļūtu tādi kā Jūda vai kā Jēzus laika reliģiskie vadītāji, kas bija gatavi tiesāt citus, tā notiesādami paši sevi.
17. Ar piemēru paskaidrojiet, kādas briesmas slēpjas augstprātībā un pārliekā pašpaļāvībā!
17 Diemžēl daži agrīnie kristieši, lai gan viņi nebija zagļi kā Jūda, iekrita citās lamatās — viņi kļuva augstprātīgi. Jēkabs par viņiem rakstīja: ”Jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna.” (Jēkaba 4:16.) Tas, kurš lielās ar saviem sasniegumiem vai priekšrocībām kalpošanā Jehovam, īstenībā kaitē pats sev. (Salamana Pamācības 14:16.) Mēs noteikti labi atceramies, kas notika ar apustuli Pēteri, kurš kādā pārliekas pašpaļāvības brīdī bija lielījies: ”Kad visi pret tevi apgrēcinātos, es ne mūžam neapgrēcināšos. [..] Jebšu man būtu jāmirst ar tevi, taču ne mūžam es tevi neaizliegšu.” Patiesībā mums nav nekā tāda, ar ko mums būtu pamats lielīties. Lai kas mums būtu, tas viss mums ir vienīgi Jehovas žēlastības dēļ. Šī apziņa mums palīdz nekļūt augstprātīgiem. (Mateja 26:33—35, 69—75.)
18. Kāda ir Jehovas attieksme pret lepnumu?
18 ”Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekšu kļūst lepns, — un augstprātība nāk priekš bojā ejas,” teikts Bībelē. Paskaidrodams, kāpēc tas tā ir, Jehova saka: ”Lepnību, augstprātību.. es nīstu!” (Salamana Pamācības 8:13, VDP; 16:18.) Nav brīnums, ka Jehovu sadusmoja ”Asura ķēniņa augstprātības augļi un viņa augsti pār visu pacelto pašiedomības pilno acu lepnība”. (Jesajas 10:12.) Jehova sauca pie atbildības šo ķēniņu, un drīzumā pie atbildības tiks saukta visa Sātana pasaule ar tās lepnajiem, iedomīgajiem vadoņiem — gan redzamajiem, gan neredzamajiem. Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pārņemt Jehovas pretiniekiem raksturīgo augstprātīgo attieksmi.
19. Kāpēc Dieva kalpiem ir pamats gan justies lepniem, gan būt pazemīgiem?
19 Patiesajiem kristiešiem ir pamats justies lepniem, ka viņi var būt Jehovas kalpi. (Jeremijas 9:23.) Tomēr viņiem jābūt arī pazemīgiem, jo, kā paskaidrots Bībelē, ”visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.) Lai nezaudētu godpilno iespēju kalpot Jehovam, mums jāsaglabā tāda pati nostāja, kādu pauda apustulis Pāvils, teikdams: ”Kristus Jēzus ir nācis pasaulē izglābt grēciniekus. Es esmu pirmais viņu starpā.” (1. Timotejam 1:15.)
20. Kā Jehova sargā savus kalpus tagad, un kā viņš tos pasargās nākotnē?
20 Tā kā Jehovas kalpi ar prieku ierāda viņa interesēm galveno vietu savā dzīvē, personiskās intereses atvirzot otrajā plānā, nav šaubu, ka Jehova arī turpmāk sniegs viņiem garīgu aizsardzību. Tāpat mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tad, kad sāksies lielās bēdas, Jehova pasargās savus kalpus ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Dieva jaunajā pasaulē viņi varēs izsaukties: ”Redzi, tas ir mūsu Dievs, mēs paļāvāmies uz Viņu, ka Viņš mūs izglābs! Tas ir tas Kungs, uz Viņu mēs cerējām! Priecāsimies un līksmosimies par Viņa žēlastību!” (Jesajas 25:9.)
Vai jūs atceraties?
• Kā tika pasargāti ķēniņš Dāvids un Jēzus Kristus?
• Kā Jehovas kalpi tiek aizsargāti mūsu dienās?
• Kāpēc mums jāvairās pārlieku izcelt sevi?
• Kāpēc var teikt, ka mums ir pamats gan justies lepniem, gan būt pazemīgiem?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 9. lpp.]
Kā Jehova pasargāja Dāvidu un Jēzu?
[Attēli 10., 11. lpp.]
Kā Dieva kalpi mūsdienās saņem garīgu aizsardzību?
[Attēli 12. lpp.]
Mums ir pamats būt lepniem, ka varam kalpot Jehovam, taču mums arī vienmēr jāsaglabā pazemība