Kāpēc pasaule joprojām nav vienota?

”Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara starptautiskā sabiedrība ir apvienojusies.. [..] Pasaule var izmantot šo iespēju, lai īstenotu seno solījumu par jaunu pasaules kārtību.”

ŠOS vārdus neilgi pirms 20. gadsimta beigām teica Amerikas Savienoto Valstu prezidents. Tolaik notikumi pasaulē vedināja domāt, ka līdz vienotai pasaulei ir palicis viens solis. Totalitāras valdības krita cita pēc citas. Berlīnes mūris sagruva, iezīmējot Eiropā jauna laikmeta sākumu. Padomju Savienība, ko daudzi Rietumos uzskatīja par pasaules konfliktu galveno iniciatori, visiem par pārsteigumu, pēkšņi izira. Aukstais karš beidzās, un atskanēja optimistiskas runas par atbruņošanos, tostarp arī par kodolatbruņošanos. Tiesa, Persijas līcī izcēlās karš, taču šķita, ka tā ir tikai īslaicīga problēma, kas lielākajā daļā pasaules iedzīvotāju radīs vēl stingrāku apņēmību tiekties pēc miera.

Pozitīvas tendences bija jūtamas ne tikai politikā, bet arī citās nozarēs. Daudzviet pasaulē uzlabojās dzīves līmenis. Sasniegumi medicīnas jomā ārstiem pavēra iespējas, par kādām pirms dažiem gadu desmitiem varēja vienīgi sapņot. Daudzas valstis pieredzēja ekonomisku izaugsmi, un šķita, ka, šai tendencei attīstoties, labklājību varēs panākt visā pasaulē. Nākotne rādījās patiešām daudzsološa.

Kopš tā laika ir pagājuši tikai daži gadi, bet ir pamats jautāt: ”Kas ir noticis? Kur ir solītā pasaules vienotība?” Patlaban šķiet, ka pasaule nevis tuvinās, bet arvien vairāk attālinās no šī mērķa. Ziņu pārraidēs regulāri var dzirdēt par pašnāvnieku sarīkotiem sprādzieniem, teroristu uzbrukumiem, masu  iznīcināšanas ieroču iespējamo izplatīšanos un citiem satraucošiem faktiem. Kāds ievērojams finansists nesen atzina: ”Mēs esam ierauti vardarbības apburtajā lokā.”

Vienota vai sadrumstalota pasaule?

Kad tika izveidota Apvienoto Nāciju Organizācija, viens no tās mērķiem bija ”attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu”. Kopš ANO dibināšanas ir pagājuši gandrīz 60 gadi. Vai šis cildenais mērķis ir sasniegts? Nē, tā vien liekas, ka nācijām aizvien mazāk rūp ”draudzīgas attiecības” un aizvien vairāk — ”pašnoteikšanās”. Tautas un etniskas grupas, tiekdamās pēc neatkarības, ir veicinājušas pasaules sadrumstalotību. Laikā, kad Apvienoto Nāciju Organizācija sāka darboties, tajā bija 51 dalībvalsts, bet tagad dalībvalstu skaits ir sasniedzis 191.

Kā jau bija minēts, 20. gadsimta beigās sabiedrībā valdīja cerību pilna gaisotne. Tomēr šīs cerības pakāpeniski ir nomainījušas bažas, jo kopš tā laika pasaule ir kļuvusi jo dienas, jo sašķeltāka. Vardarbība bijušajā Dienvidslāvijā, konflikts starp Čečeniju un Krieviju, karš Irākā un ilgstošā asinsizliešana Tuvajos Austrumos — tas viss liecina par arvien izteiktāku vienotības trūkumu.

Nav šaubu, ka daudzi no visas sirds un ar vislabākajiem nodomiem ir centušies veicināt mieru. Tomēr, par spīti viņu pūlēm, cilvēces vienotība šķiet nesasniedzams mērķis. Tāpēc rodas jautājumi: kāpēc izveidot vienotu pasauli ir tik grūti? Ko sola nākotne?

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

AP Photo/Lionel Cironneau

Arlo K. Abrahamson/AFP/ Getty Images