Kā pieņemt lēmumus, kas ir saskaņā ar Dieva gribu?

KĀDS vīrietis devās uz banku, lai noguldītu 25 tūkstošus dolāru depozītā ar augstiem procentiem. Taču bankas darbinieks ieteica ieguldīt naudu vērtspapīros, pamatodams šo ieteikumu ar to, ka no ilgtermiņa peļņas viedokļa vērtspapīros ieguldītie līdzekļi vienmēr atmaksājas. Vīrietis paklausīja bankas darbinieka ieteikumam, taču jau pēc neilga laika viņa nopirkto akciju vērtība ievērojami kritās.

Šis gadījums palīdz saprast, ka ne vienmēr ir viegli pieņemt pareizos lēmumus. Bet lēmumi mums jāpieņem nemitīgi, un daudzos gadījumos to labais iznākums vai sliktās sekas ir jūtamas ilgu laiku. Mūsu lēmumi galu galā var nozīmēt pat dzīvību vai nāvi. Ko mēs varam darīt, lai mūsu lēmumi būtu pēc iespējas labāki?

”Šis ir tas ceļš”

Mēs pieņemam lēmumus katru dienu — mēs lemjam, ko ēst, ko vilkt mugurā, kurp doties un tamlīdzīgi. Reizēm pat it kā mazsvarīgiem lēmumiem var būt nopietnas sekas. Piemēram, lēmums aizsmēķēt pirmo cigareti var kļūt par sākumu ieradumam uz visu mūžu. Tāpēc mums jāizturas ļoti nopietni arī pret it kā mazsvarīgiem lēmumiem.

Kur lai meklē padomus, kas palīdzētu pieņemt saprātīgus lēmumus? Kur lai atrodam uzticamu padomdevēju grūtās situācijās? Patiesībā mums visiem ir pieejams šāds padomdevējs. Kādā senā grāmatā ar ļoti mūsdienīgu saturu ir teikts: ”Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi.” (Jesajas 30:21.) Kas ir tas, kurš saka ”šos vārdus”? Vai mēs varam uz tiem paļauties?

Tikko citētā grāmata ir Bībele. Daudzi miljoni cilvēku, rūpīgi izpētījuši Bībeli, ir sapratuši, ka tā ir Radītāja, Dieva Jehovas, iedvesmota grāmata. (2. Timotejam 3:16, 17.) Jehova zina, kā mēs esam radīti, tāpēc viņš mums var dot vislabākos padomus. Turklāt Jehova spēj paredzēt nākotni, kā viņš pats ir teicis: ”Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis. Es nosaku: ”Mans lēmums piepildīsies!”” (Jesajas 46:10.) Tāpēc viens no psalmu sacerētājiem pauda pilnīgu paļaušanos uz Jehovas vārdiem, sacīdams: ”Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalms 119:105.) Bet kā tieši Jehova mūs vada mūsdienu nemierīgajā  pasaulē? Kā mēs varam pieņemt lēmumus, kas ir saskaņā ar viņa gribu?

Bībeles principi

Dievs Jehova ir darījis zināmus principus, kas kristiešiem palīdz pieņemt saprātīgus lēmumus. Bībeles principu apgūšanu un izmantošanu var salīdzināt ar valodas mācīšanos. Kad cilvēks ir pietiekami labi apguvis kādu svešvalodu, viņš parasti pamana, ja kāds kaut ko pasaka nepareizi. Varbūt viņš nespēj gramatikas jēdzienos paskaidrot, kur tieši ir kļūda, taču viņš skaidri zina, ka tas neskan pareizi. Kad cilvēks ir apguvis Bībeles principus tik lielā mērā, ka tie ir kļuvuši par daļu no viņa domāšanas, viņš parasti diezgan ātri var saprast, kas ir pretrunā ar šiem principiem un kādi lēmumi nebūtu saprātīgi.

Piemēram, iedomāsimies jaunu cilvēku, kam jānolemj, kāds būs viņa matu sakārtojums. Bībelē nav likumu, kas atļautu vai aizliegtu konkrētas frizūras. Tomēr ir kāds Bībeles princips, ko derētu ņemt vērā šādā situācijā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Tāpat arī sievas pieklājīgā uzvedībā, kaunīgi un savaldīgi, lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuŗas grib parādīt dievbijību, — ar labiem darbiem.” (1. Timotejam 2:9, 10.) Lai gan Pāvils šos vārdus adresēja sievietēm, princips, kas ir to pamatā, attiecas arī uz vīriešiem. Kas tas ir par principu? ”Kaunīgi un savaldīgi” nozīmē to, ka ārējam izskatam jābūt pieticīgam un pieklājīgam. Saskaņā ar šo pamatprincipu, jauns cilvēks var padomāt, vai matu sakārtojums, ko viņš grib izvēlēties, būs piedienīgs kristietim.

Vēl viens princips, kas būtu jāņem vērā minētajā situācijā, izriet no vārdiem, ko rakstīja māceklis Jēkabs: ”Laulības pārkāpēju cilts, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva ienaidība? Kas nu gribētu būt pasaules draugs, tas nostājas par Dieva ienaidnieku.” (Jēkaba 4:4.) Kristiešiem ir nepatīkami pat domāt, ka viņi varētu būt draugos ar pasauli, kas ir ienaidā ar Dievu. Vai jauns cilvēks, kas izvēlētos tādu matu sakārtojumu, kāds ir populārs starp viņa vienaudžiem, radītu par sevi priekšstatu kā par Dieva vai kā par pasaules draugu? Jaunietis, kas domā par savu matu sakārtojumu, var izmantot minētos Bībeles principus, lai pieņemtu saprātīgu lēmumu. Bībeles principi ir noderīgi visās dzīves jomās, un, kad mēs iemācāmies tos izmantot, mums ir vieglāk pieņemt gudrus lēmumus.

Bībelē ir atrodami arī daudzi citi noderīgi principi. Bībelē nav doti konkrēti norādījumi visos jautājumos, bet tajā var lasīt par cilvēkiem, kas pakļāvās Dieva vadībai, un cilvēkiem, kas neņēma vērā brīdinājumus. (1. Mozus 4:6, 7, 13—16; 5. Mozus 30:15—20; 1. Korintiešiem 10:11.) Lasot šādus  aprakstus un domājot par to, kādas bija cilvēku rīcības sekas, mēs varam labāk saprast principus, kas palīdz pieņemt gudrus, Dievam patīkamus lēmumus.

Minēsim piemēru — kādu pavisam īsu sarunu starp Jēzu Kristu un viņa apustuli Pēteri. Kāds tempļa nodevas iekasētājs bija jautājis Pēterim: ”Vai jūsu mācītājs nodokli nemaksā?” Pēteris bija atbildējis: ”Maksā gan.” Neilgi pēc šīs sarunas Jēzus Pēterim jautāja: ”Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem, vai no svešiniekiem?” Kad Pēteris atbildēja: ”No svešiniekiem,” — Jēzus sacīja: ”Tā tad pašu bērni ir svabadi. Bet lai mēs tiem nedotu apgrēcību, tad ej uz jūŗu un izmet makšķeri, un ņem pirmo zivi, kas pieķersies, un tās muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to dod viņiem par mani un par sevi.” (Mateja 17:24—27.) Kādus principus mēs uzzinām, domājot par šo Jēzus sarunu ar Pēteri?

Jēzus uzdeva vairākus jautājumus, kas palīdzēja Pēterim nonākt pie secinājuma, ka patiesībā Jēzum nebūtu jāmaksā tempļa nodoklis, jo viņš ir Dieva Dēls. Pēterim tas nebija ienācis prātā, taču Jēzus laipni viņam palīdzēja to saprast. Kad mēs redzam citus kļūdāmies, būtu labi sekot Jēzus priekšzīmei un būt laipniem, nevis neiejūtīgi norādīt uz citu kļūdām vai viņus nosodīt.

Jēzus palīdzēja Pēterim saprast arī to, ka viņi var samaksāt tempļa nodokli, lai citiem ”nedotu apgrēcību”. Tas ir vēl viens princips, ko būtu labi paturēt prātā. Ņemt vērā citu sirdsapziņu ir svarīgāk nekā domāt par savām tiesībām.

Galvenais pamudinājums, kas mums palīdz pieņemt lēmumus, kuros tiek ņemta vērā citu cilvēku sirdsapziņa, ir mīlestība pret savu tuvāko. Jēzus Kristus mācīja, ka mīlēt savu tuvāko ir pavēle, par kuru vēl svarīgāka ir tikai pavēle mīlēt Dievu no visas dvēseles. (Mateja 22:39.) Bet mēs dzīvojam egoistiskā pasaulē, un mūsu grēcīgās tieksmes mūs mudina domāt vispirms par sevi. Lai cilvēks spētu mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu, viņam jāmaina domāšana. (Romiešiem 12:2.)

Daudzi cilvēki ir mainījuši savu domāšanu un iemācījušies ņemt vērā citu domas, kad jāpieņem lēmumi — vienalga, vai tie ir lieli vai mazi. Pāvils rakstīja: ”Jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!” (Galatiešiem 5:13.) Kā mēs varam ņemt vērā šajā pantā atrodamos principus? Padomāsim par kādu piemēru. Kāda jauna Jehovas lieciniece pārcēlās uz dzīvi nelielā pilsētiņā, jo vēlējās sludināt tās iedzīvotājiem labo vēsti. Pēc kāda laika šī meitene pamanīja, ka viņas apģērbs, kas lielpilsētā, no kuras viņa bija ieradusies, tiktu uzskatīts par pieticīgu, daudzos pilsētiņas iedzīvotājos rada negatīvu viedokli. Kaut arī meitenes ārējais izskats nebija nepieklājīgs, viņa nolēma mainīt savu garderobi un valkāt vienkāršāku apģērbu, ”lai Dieva vārds netiktu zaimots”. (Titam 2:5.)

 Būtu noderīgi padomāt, kā mēs rīkotos, ja mums būtu jāpieņem lēmums, kas saistīts ar kaut ko tik personisku kā ārējais izskats. Nav šaubu, ka Jehova ir ļoti apmierināts, redzot, ka viņa kalpu rīcība liecina par cieņu pret citu cilvēku sirdsapziņu.

Mūsu lēmumi un mūsu nākotne

Bībeles principi un citu cilvēku sirdsapziņa nav vienīgais, kas mums būtu jāņem vērā, kad pieņemam lēmumus. Kaut arī kristīgs dzīves veids ir saistīts ar pārbaudījumiem, Dievs savu normu ietvaros mums ir devis daudz brīvības. (Mateja 7:13, 14.) Bet mums jādomā par to, kā mūsu lēmumi ietekmēs mūsu garīgo un emocionālo stāvokli ilgākā laika posmā.

Piemēram, pieņemsim, ka jums ir piedāvāta jauna darba vieta. Darbs, kas jums būs jādara, nav saistīts ne ar ko nepiedienīgu vai netikumīgu. Jūs varēsiet apmeklēt draudzes sapulces un Jehovas liecinieku kongresus. Samaksa būs vairāk nekā pieklājīga. Darba devējs ir ļoti labās domās par jūsu kvalifikāciju un vēlas izmantot jūsu darba iemaņas, cik vien labi iespējams. Turklāt jūs esat sajūsmā par pašu darbu. Šķiet, šādā gadījumā nav daudz ko domāt. Bet varbūt tomēr vajadzētu apsvērt dažus apstākļus? Piemēram, vai nevarētu būt, ka ar laiku jaunais darbs jums pārāk iepatiksies? Darba devējs gan ir teicis, ka virsstundas strādāt nevajadzēs, bet vai nevarētu gadīties, ka jums gribēsies pastrādāt vairāk, ja būs jāpabeidz kāds steidzams darbs? Vai nepastāv iespēja, ka jūs sāksiet strādāt virsstundas regulāri? Vai darbā netiks pavadīts tas laiks, kas būtu jāveltī ģimenei un garīgai darbībai?

Džims ir viens no cilvēkiem, kas pieņēmuši diezgan nopietnus lēmumus saistībā ar saviem darba pienākumiem. Viņš ārkārtīgi daudz spēku bija veltījis darbam un bija daudz panācis. Džims bija kļuvis par kādas lielas kompānijas Āzijas filiāļu izpilddirektoru, ASV filiāles vadītāju un Eiropas nodaļas direktoru padomes locekli. Kad Japāna pieredzēja ekonomisku lejupslīdi, Džims atskārta, cik bezjēdzīga ir dzīšanās pēc naudas un varas. Viņa grūti pelnītā nauda drīz vien izsīka, un viņš vairs neredzēja savai dzīvei jēgu. ”Kas ar mani būs pēc kādiem desmit gadiem?” viņš pie sevis domāja. Džims atskārta, ka mērķi, kam savu laiku veltī viņa sieva un bērni, ir daudz vērtīgāki nekā tie, pēc kuriem bija tiecies viņš. Džima sieva un bērni jau vairākus gadus piederēja pie Jehovas liecinieku draudzes. Džims sāka domāt, ka viņš gribētu izjust tādu pašu prieku un gandarījumu par dzīvi, kādu viņš redz sievā un bērnos, tāpēc viņš sāka mācīties Bībeli.

Drīz vien Džims saprata, ka darbs viņam traucē turēties pie kristīga dzīves veida. Tā kā viņš pastāvīgi ceļoja starp Āziju, Ameriku un Eiropu, viņam nebija laika pētīt Bībeli un būt kopā ar ticības biedriem. Džimam bija jāizlemj: dzīvot tālāk tā, kā viņš bija dzīvojis 50 gadus, vai arī pilnībā mainīt savu dzīves veidu. Viņš runāja par savu situāciju lūgšanās ar Dievu, pārdomāja, kā viņa lēmums ietekmēs viņa nākotni, un galu galā nolēma atteikties no visiem saviem posteņiem, izņemot vienu, lai viņam atliktu laiks garīgām lietām. (1. Timotejam 6:6—8.) Šī lēmuma iznākums bija daudz lielāks gandarījums nekā iepriekš un daudz vairāk iespēju piedalīties kristīgajā darbībā.

Var teikt, ka visi lēmumi, ko mēs pieņemam, ir svarīgi. Tas, ko mēs lemjam šodien, var ietekmēt mūsu dzīvi ilgu laiku uz priekšu. Mums būs vieglāk pieņemt gudrus lēmumus, ja mēs ņemsim vērā Bībeles principus, citu cilvēku sirdsapziņu un to, kā mūsu lēmumi ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi. Centīsimies pieņemt tādus lēmumus, kas ir saskaņā ar Dieva gribu.

[Attēls 13. lpp.]

It kā mazsvarīgiem lēmumiem var būt nopietnas sekas

[Attēls 14. lpp.]

Kādi Bībeles principi palīdz pieņemt saprātīgu lēmumu šādā situācijā?

[Attēls 15. lpp.]

Jēzus bija iejūtīgs pret Pēteri