Dieva nodoms drīz īstenosies
Dieva nodoms drīz īstenosies
KAD Ādams un Ieva vēl bija paradīzē, Dievs viņiem deva uzdevumu: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.)
Pakļaut zemi nozīmēja kaut ko vairāk nekā tikai iekopt nelielu zemes gabaliņu un rūpēties par to. Ādamam, Ievai un viņu pēcnācējiem bija jāpaplašina paradīze, līdz tā plestos pa visu zemeslodi. Taču pirmie divi cilvēki sagrēkoja un tika padzīti no Ēdenes dārza. (1. Mozus 3:23, 24.) Tomēr tas nenozīmēja, ka zeme nekad netiks pakļauta.
Ar Dieva atbalstu viņam paklausīgie cilvēki spēs pārvērst zemi par paradīzi. Kad Dievs bija labvēlīgs pret senajiem izraēliešiem, viņu tīrumi un augļu dārzi deva bagātīgu ražu. Līdzīgi apstākļi valdīs, kad zeme pamazām pārtaps par paradīzi. Kā ir apsolīts Dieva iedvesmotajos Rakstos, Bībelē, tad varēs teikt: ”Zeme ir devusi savus augļus: mūs svētīdams ir svētījis tas Kungs, mūsu Dievs.” (Psalms 67:7.) Kad Dievs svētīs zemi, lauki un kalni, koki un puķes, upes un jūras, tēlaini runājot, līksmos un gavilēs. (Psalms 96:11—13; 98:7—9.) Uz zemes, ko krāšņu padarīs bagāta augu un dzīvnieku valsts, mājos laipni un sirsnīgi cilvēki.
Drīz būs jauna pasaule
Mēs atrodamies uz Dieva Jehovas apsolītās jaunās pasaules sliekšņa. ”Mēs gaidām pēc viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo,” rakstīja apustulis Pēteris. (2. Pētera 3:13.) Izlasot šos vārdus, kāds varētu nospriest, ka mūsu planēta nekad nekļūs par paradīzi un ka burtiskās debesis un zeme tiks aizstātas ar citām. Vai tas tā varētu būt?
Kas ir domāts ar ”jaunām debesīm”? Tās nav burtiskās debesis, ko ir radījis Dievs. (Psalms 19:2, 3.) Pēteris rakstīja par simboliskām ”debesīm” — cilvēku valdībām, kas valda pār saviem pavalstniekiem. (2. Pētera 3:10—12.) Šīs ”debesis” ir izrādījušās neveiksmīgas savā darbībā, un tās tiks iznīcinātas. (Jeremijas 10:23; Daniēla 2:44.) ”Jaunās debesis”, kas stāsies to vietā, ir Dieva Valstība, ko veido ķēniņš Jēzus Kristus un viņa 144 tūkstoši līdzmantinieku, kas ir piecelti dzīvei debesīs. (Romiešiem 8:16, 17; Atklāsmes 5:9, 10; 14:1, 3.)
”Jaunā zeme”, ko minēja Pēteris, nav jauna planēta. Jehova radīja zemi pilnībā piemērotu tam, lai cilvēki uz tās dzīvotu mūžīgi. (Psalms 104:5.) Vārds ”zeme” Bībelē dažkārt tiek attiecināts uz cilvēkiem. (1. Mozus 6:11.) Zemi, kas drīz tiks iznīcināta, veido cilvēki, kas pieder pie šīs ļaunās pasaules. Līdzīgi notika Noas dienās, kad plūdos gāja bojā toreizējā pasaule jeb bezdievīgie cilvēki. (2. Pētera 3:5—7.) Kas tad ir ”jaunā zeme”? Tā ir jauna cilvēku sabiedrība — patiesie Dieva kalpotāji, kas ”sirdī taisni”. (Psalms 125:4, VDP; 1. Jāņa 2:17.) Visus likumus ”jaunā zeme” saņems no ”jaunajām debesīm”, un Dievam uzticīgi vīrieši uz zemes raudzīsies, lai saņemtie norādījumi tiktu īstenoti.
Brīnišķīgas pārmaiņas!
Sagatavodams zemi, lai tā būtu piemērota cilvēkiem, Jehova mums deva brīnišķīgu mājvietu. Viņš pats atzina, ka viss darbs, ko viņš bija paveicis, sagatavojot zemi, bija ”ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) Sātans pamudināja Ādamu un Ievu sacelties pret Dievu. (1. Mozus 3:1—5; Atklāsmes 12:9.) Tomēr drīz vien Dievs parūpēsies par to, lai taisnīgie cilvēki varētu saņemt ”īsto dzīvību”. Tā ir ”mūžīga dzīvība” paradīzē nevainojamos apstākļos. (1. Timotejam 6:12, 19.) Tālāk var lasīt, kādas brīnišķīgas pārmaiņas gaida cilvēci.
Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā Sātans būs ieslodzīts un nespēs sagādāt cilvēkiem ciešanas. Apustulis Jānis rakstīja: ”Es redzēju eņģeli [erceņģeli Mihaēlu jeb Jēzu Kristu] nokāpjam no debesīm, tam bija rokā bezdibeņa atslēga un liela ķēde. Viņš satvēra pūķi, veco čūsku, kas ir velns un sātāns, un sasēja to uz tūkstoš gadiem, iemeta to bezdibenī, aizslēdza to un uzlika zīmogu virsū, lai tas nepieviltu vairs tautas, kamēr būs pagājuši tūkstoš gadi.” (Atklāsmes 20:1—3; 12:12.) Kad Sātans būs ieslodzīts simboliskajā bezdibenī, viņš nespēs ietekmēt cilvēkus, taču tās nav vienīgās labās pārmaiņas, kas, valdot Dieva Valstībai, gaida cilvēci.
Ļaunums, vardarbība un kari piederēs pagātnei. Bībelē ir apsolīts: ”Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs. Tu raudzīsies uz viņa vietu, bet viņa tur vairs nesaskatīsi. Psalms 37:10, 11, 29.) Dievs Jehova liks ”kaŗiem mitēties visā pasaulē”. (Psalms 46:10.) Cik labi ir zināt, ka reiz valdīs drošība un miers!
Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam. [..] Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Pārpilnībā būs veselīga un garšīga pārtika. ”Zeme būs labības pilna līdz kalnu galiem,” dziedāja psalmu sacerētājs. (Psalms 72:16.) Tajā laikā nevienam vairs nebūs jācieš no bada.
Visiem būs nevainojama veselība. ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” (Jesajas 33:24; 35:5, 6.) Kad Jēzus Kristus dzīvoja uz zemes, viņš dziedināja spitālīgos un atdeva veselību paralizētajiem un aklajiem. (Mateja 9:35; Marka 1:40—42; Jāņa 5:5—9.) Tas palīdz iztēloties, ko viņš paveiks jaunajā pasaulē. Kāds prieks valdīs, kad akli, nedzirdīgi, klibi un mēmi cilvēki atgūs pilnīgu veselību!
Kad Dievam paklausīgie cilvēki tuvosies pilnībai, izzudīs vecuma nodarītais posts. Brilles, spieķi, kruķi, ratiņkrēsli, slimnīcas un zāles vairs nebūs vajadzīgi. Mēs pat iedomāties nevaram, cik labi jutīsies cilvēki, kad atgūs jaunības spēku. (Ījaba 33:25.) Ik rītu viņi modīsies pēc veselīga nakts miega moži un gatavi ar prieku sākt jaunu dienu.
Valdīs līksmība, kad tiks celti augšā mirušie. (Jāņa 5:28, 29; Apustuļu darbi 24:15.) Cik interesanti būs satikt Ābelu, Nou, Ābrahāmu, Sāru, Ījabu, Mozu, Ruti, Dāvidu, Eliju, Esteri un vēl daudzus citus! Tiks celti augšā arī miljoniem citu cilvēku. Lielākajai daļai no viņiem nekad iepriekš nebūs bijusi iespēja mācīties par Jehovu, taču viņus sagaidīs cilvēki, kas ar prieku būs gatavi viņiem mācīt patiesību par Dievu, viņa nodomiem un viņa Dēlu, Jēzu Kristu. Kad augšāmceltie iepazīs savu Radītāju, zināšanas par Jehovu piepildīs visu zemi.
Pats labākais būs tas, ka cilvēki varēs pielūgt vienīgo patieso Dievu mūžīgi. Cilvēkiem būs godpilna iespēja ”kalpot tam Kungam ar prieku”, un viņi saskanīgi strādās, celdami skaistas mājas, iekopdami laukus un dārzus un galu galā padarīdami visu zemi par paradīzi. (Psalms 100:1—3; Jesajas 65:21—24.) Cik patīkami būs mūžīgi dzīvot mierīgos apstākļos skaistā paradīzē, kas nesīs godu Jehovas svētajam vārdam! (Psalms 145:21; Jāņa 17:3.)
Cilvēces pēdējais pārbaudījums
Savas tūkstoš gadu valdīšanas laikā Jēzus pilnībā izmantos izpirkuma upura vērtību katra Dievam paklausīgā cilvēka labā. Tā tiks iznīcināts grēks un cilvēki sasniegs pilnību. (1. Jāņa 2:2; Atklāsmes 21:1—4.) Kad Ādama grēka sekas būs likvidētas, cilvēki precīzi atbildīs Dieva normām fiziskā, morālā un garīgā ziņā. Sasnieguši bezgrēcīgo stāvokli, viņi atdzīvosies vārda pilnā nozīmē. (Atklāsmes 20:5.) Cik lielu godu tas viss nesīs Jehovam!
Tūlīt pēc Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām Sātans Velns un viņa dēmoni Atklāsmes 20:1—3.) Viņiem tiks atļauts vēl pēdējo reizi pamēģināt novērst cilvēkus no Dieva. Kaut arī būs cilvēki, kas padosies nepareizām vēlmēm, šī sacelšanās cietīs neveiksmi. Jehova sodīs savtīgos cilvēkus kopā ar Sātanu un visiem viņa dēmoniem. Ļaunums nekad vairs neparādīsies. Ļaundari būs iznīcināti uz visiem laikiem, un taisnīgie cilvēki saņems mūžīgu dzīvi. (Atklāsmes 20:7—10.)
jeb ļaunie eņģeļi uz īsu brīdi tiks atbrīvoti no bezdibeņa, kurā viņi būs pavadījuši kādus tūkstoš gadus. (Vai arī mēs būsim paradīzē?
Tos, kuri mīl Dievu Jehovu, gaida mūžīga un laimīga dzīve. Mūžīga dzīve paradīzē nekādā ziņā nebūs garlaicīga. Tieši pretēji, laikam ejot, dzīve kļūs aizvien interesantāka, jo Dieva Jehovas zināšanām nav robežu. (Romiešiem 11:33.) Mums vienmēr būs iespēja uzzināt kaut ko jaunu un netrūks arī laika, lai to darītu. Tas būs iespējams tāpēc, ka mēs dzīvosim nevis tikai kādus 70 vai 80 gadus, bet gan mūžīgi. (Psalms 22:27; 90:10; Salamans Mācītājs 3:11.)
Ja mēs mīlam Dievu, mums vienmēr būs prieks pildīt viņa gribu. Apustulis Jānis rakstīja: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Tāpēc neļausim, lai kaut kas mūs kavētu darīt to, kas ir taisnīgs, un tā iepriecināt Dievu Jehovu. Paturēsim prātā brīnišķīgo cerību, kāda atklāta Dieva Rakstos, Bībelē. Sirdī apņemsimies pildīt Jehovas gribu un nekad nenovērsīsimies no viņa. Tad mēs pieredzēsim to, kā piepildās Dieva nodoms un mūsu planēta uz mūžīgiem laikiem kļūst par paradīzi.
[Attēls 4. lpp.]
Kad Dievs bija labvēlīgs pret izraēliešiem, viņu lauki deva bagātu ražu
[Attēls 7. lpp.]
Kādas brīnišķīgas pārmaiņas jūs cerat piedzīvot paradīzē?