Vai cilvēkam ir nemirstīga dvēsele?

Kas ir cilvēks? Vai cilvēks ir tikai miesa un asinis, ķīmisku elementu kopums, vai arī kaut kas vairāk? Vai cilvēks kādu laiku dzīvo, un pēc tam viņa vairs nav, vai arī kāda neredzama daļa no cilvēka turpina dzīvot arī pēc nāves?

LAI ARĪ pastāv neskaitāmi daudz dažādu mācību par pēcnāves dzīvi, lielāko daļu reliģiju vieno priekšstats, ka cilvēkā ir kaut kas nemirstīgs, kas pēc nāves turpina dzīvot. Daudzi domā, ka tā ir dvēsele. Kam ticat jūs? Vai cilvēku veido miesa un dvēsele? Kas ir dvēsele? Vai dvēsele ir nemirstīga? Neapšaubāmi, ir svarīgi noskaidrot, kas mēs īsti esam.

”Cilvēks tapa par dzīvu dvēseli”

Vai dvēsele ir kaut kas tāds, kas, cilvēkam mirstot, atstāj viņa ķermeni un dzīvo tālāk? Runājot par dvēseli, Bībeles sarakstītāji izmantoja ebreju vārdu nefeš un grieķu vārdu psikē. Kādā Bībeles vārdnīcā rakstīts: ”Dvēseli bieži identificē ar pašu cilvēku.” (Holman Illustrated Bible Dictionary.) Piemēram, 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 7. pantā (LB-65r) teikts: ”Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” Tātad pirmais cilvēks, Ādams, pats bija dvēsele.

To, ka vārds ”dvēsele” var apzīmēt pašu cilvēku, apstiprina arī citas Bībeles vietas. Piemēram, Bībelē ir rakstīts, ka dvēselei var kaut kas apnikt, tā var būt norūpējusies vai skumt asarās un ka dvēseli var pārņemt bijība. (Soģu 16:16; Ījaba 30:25; Psalms 119:28; Apustuļu darbi 2:43, JD-07.) Arī 1. Pētera vēstules 3. nodaļas 20. pantā par dvēseli ir runāts kā par personu: ”Noas dienās.. izglābās nedaudzas, proti astoņas, dvēseles cauri ūdenim.” Nekas šajās Rakstu vietās neliecina, ka dvēsele būtu kaut kas netverams, kas turpina eksistēt pēc cilvēka nāves.

Vai dzīvnieki un augi arī ir dvēseles? Lūk, kā Bībelē ir aprakstīta dzīvnieku radīšana: ”Tad Dievs sacīja: ”Lai ūdenī mudžēt mudž dzīvo radījumu [oriģinālvalodā nefeš] pulki.”” Nākamajā radīšanas dienā Dievs pavēlēja: ”Lai  zeme izdod dzīvniekus [nefeš], katru pēc savas kārtas, lopus, rāpuļus un meža zvērus, katru pēc savas kārtas.” (1. Mozus 1:20, 24.) Tāpat arī 4. Mozus grāmatas 31. nodaļas 28. pantā (LB-26) dzīvnieki tiek saukti par dvēselēm: ”Ņem.. no piecsimtiem vienu dvēseli, no cilvēkiem un no vēršiem un no ēzeļiem un no sīkiem lopiem.” Tātad visas dzīvās būtnes — gan cilvēki, gan dzīvnieki — ir dvēseles, taču augi Bībelē netiek saukti par dvēselēm.

Bībelē vārds ”dvēsele” tiek lietots arī kādā citā nozīmē. Ījaba grāmatas 33. nodaļas 22. pantā var lasīt: ”Tiešām, viņa dvēsele ir jau tuvu klāt pie kapa, un viņa dzīvība vietai, kurā valda tikai nāves vara.” Šajā pantā vārdi ”dvēsele” un ”dzīvība” tiek lietoti kā sinonīmi, tātad vārds ”dvēsele” var attiekties arī uz dzīvas dvēseles jeb personas dzīvību. Tāpēc Dāvids Saulam, kas centās viņu nogalināt, teica: ”Tu.. uzglūni manai dvēselei, lai man to atrautu.” (1. Samuēla 24:12.) Savukārt Jēzus Kristus sacīja: ”Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dvēseli par avīm.” (Jāņa 10:11, EAD.)

Bībeles mācība par dvēseli ir vienkārša, un tajā nav pretrunu. Vārds ”dvēsele” Bībelē tiek attiecināts uz cilvēkiem, dzīvniekiem vai arī uz dzīvas būtnes dzīvību. Šī mācība ir arī saskaņā ar Bībeles viedokli par to, kas notiek ar dvēseli, kad iestājas nāve.

”Kura dvēsele grēko, tai jāmirst”

Bībelē ir rakstīts: ”Kura dvēsele grēko, tai jāmirst.” (Ecēhiēla 18:4.) Kad pravietis Elija bija nomākts, viņš ”vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu”. (1. Ķēniņu 19:4, LB-26.) Arī Jona ”savai dvēselei vēlēja mirt”. (Jonas 4:8, LB-26.) Tad, kad mirst cilvēks, mirst dvēsele — tā nav nemirstīga. Tā kā cilvēks pats ir dvēsele, tad nav atšķirības starp jēdzieniem ”miris cilvēks” un ”mirusi dvēsele”.

Bet kā saprast Bībeles pantus, kuros var lasīt, ka dvēsele vai nu ir izgājusi no cilvēka, vai tajā atgriezusies? Piemēram, par to, kas notika ar Rāheli, kad viņa dzemdēja dēlu, Bībelē rakstīts: ”Kad viņai dvēsele izgāja, ka tā nomira, tad tā nosauca viņa vārdu Benoni, bet viņa tēvs to nosauca Benjaminu.” (1. Mozus 35:18, LB-26.) Savukārt 1. Ķēniņu grāmatas 17. nodaļas 22. pantā par kādas atraitnes dēla augšāmcelšanu teikts: ”Tas Kungs paklausīja Elijas balsij, un Viņš lika bērna dvēselei atkal atgriezties tanī atpakaļ, un tas atdzīvojās.” Vai no šiem Bībeles fragmentiem būtu jāsecina, ka dvēsele ir kaut kas neredzams un netverams, kas var iziet no cilvēka ķermeņa un tajā atgriezties?

Jāatceras, ka viena no vārda ”dvēsele” nozīmēm ir ”dzīvība”. Rāheles dvēsele izgāja tādā nozīmē, ka viņa zaudēja dzīvību. To apstiprina citi Bībeles izdevumi, kuros frāze ”viņai dvēsele izgāja” ir iztulkota kā ”viņas dzīvība dzisa” (R. Noksa tulkojums) un ”viņa izdvesa pēdējo dvašu” (Jerusalem Bible). Līdzīgi bija gadījumā ar atraitnes dēlu — tā, kas zēnā atgriezās, bija viņa dzīvība. (1. Ķēniņu 17:23.)

Vai ar nāvi viss beidzas?

Bībele nepārprotami parāda, kas īsti ir cilvēks — viņam nav dvēseles, viņš pats ir dvēsele. Taču ar nāvi viss nebeidzas, jo tiem, kas ir miruši, ir cerība uz augšāmcelšanu. Bībelē ir apsolīts: ”Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Jēzus] balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:28, 29.) Tātad pamatotu cerību uz to, ka ar nāvi viss nebeidzas, dod nevis mācība par dvēseles nemirstību, bet gan Jēzus solījums, ka būs mirušo augšāmcelšana.

Kā mēs varam secināt, ir svarīgi vairāk uzzināt par augšāmcelšanu, tāpat ir būtiski arī iegūt zināšanas par Dievu un Jēzu Kristu. Jēzus lūgšanā Dievam sacīja: ”Šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.” (Jāņa 17:3.) Jehovas liecinieki labprāt jums palīdzēs saprast, kas Bībelē teikts par Dievu, viņa solījumiem un Jēzu Kristu. Ja jūs interesē šāda iespēja, sazinieties ar Jehovas lieciniekiem vai arī rakstiet šī žurnāla izdevējiem.