Vai jūs atceraties?

Ceram, ka jums patika lasīt pēdējos Sargtorņa numurus. Ja vēlaties atsaukt atmiņā, kas tajos rakstīts, pamēģiniet atbildēt uz šiem jautājumiem.

• Kādās četrās nozīmēs Kristiešu grieķu rakstos ir lietots vārds ”draudze”?

Pirmām kārtām vārds ”draudze” apzīmē ar garu svaidīto Kristus sekotāju grupu (dažās Bībeles vietās arī par Kristu ir runāts kā par šīs draudzes locekli). Ar izteicienu ”Dieva draudze” Bībelē apzīmēti arī kristieši, kas dzīvo noteiktā laika posmā. Trešā nozīme, kādā Bībelē izmantots vārds ”draudze”, attiecas uz visiem kristiešiem, kas dzīvo vienā noteiktā apgabalā. Ceturtā nozīme, kādā šis vārds lietots Bībelē, attiecas uz kristiešiem, kas regulāri pulcējas vienuviet un veido vienu atsevišķu draudzi. (15. aprīlis, 21. — 23. lappuse.)

• Kad beidzas kristiešu aicināšana debesu dzīvei?

Bībelē nav sniegta konkrēta atbilde uz šo jautājumu. Kristiešu aicināšana debesu dzīvei sākās mūsu ēras 33. gadā un iesniedzas mūsdienās. Kopš 1935. gada sludināšanas galvenais mērķis ir atrast cilvēkus, kas piederēs pie lielā pulka. Tomēr starp tiem, kas ir kristījušies pēc 1935. gada, neapšaubāmi ir tādi, kas ir saņēmuši Dieva gara apliecinājumu, ka viņiem ir debesu cerība, un tāpēc mēs nevaram noteikt precīzu laiku, kad beidzas kristiešu aicināšana debesu dzīvei. Viņiem nav vairāk svētā gara nekā viņu biedriem no citām avīm, un viņi arī negaida īpašu attieksmi no citiem. Gan svaidītajiem kristiešiem, gan citām avīm ir svarīgi palikt uzticīgiem Dievam un pildīt viņa gribu. (1. maijs, 30., 31. lappuse.)

• Vai, dodams Dievam solījumu, Jefta tiešām bija gatavs upurēt savu meitu kā dedzināmo upuri?

Nē, Jefta to nebija grasījies darīt. Jefta gribēja novēlēt cilvēku, kas viņu pirmais satiks, īpašai kalpošanai Dievam, un Mozus bauslībā bija paredzēta šāda iespēja. (2. Mozus 38:8; 1. Samuēla 2:22.) Vēlēdamās pildīt tēva doto solījumu, Jeftas meita devās kalpot Jehovam saiešanas teltī. Tas no viņas puses bija liels upuris, jo šis solījums nozīmēja, ka viņa nekad neapprecēsies. (15. maijs, 9., 10. lappuse.)

• Kāda agrīnajiem kristiešiem ir saistība ar kodeksu lietošanu?

Pēc visa spriežot, kristieši līdz mūsu ēras 1. gadsimta beigām galvenokārt lietoja rakstu rituļus jeb tīstokļus. Mūsu ēras 2. gadsimtā daļa cilvēku joprojām deva priekšroku tīstokļiem, bet citi jau izmantoja kodeksus. Pēc dažu ekspertu domām, tieši tas, ka kodeksus lietoja kristieši, būtiski veicināja to izplatīšanos. (1. jūnijs, 14., 15. lappuse.)

• Kas ir Gezeras kalendārs?

Tā ir maza kaļķakmens plāksnīte, kas 1908. gadā tika atrasta senās Gezeras teritorijā. Daudzi arheologi uzskata, ka šīs plāksnītes teksts ir vingrinājums, ko ir uzrakstījis kāds izraēliešu zēns. Uz plāksnītes ir lasāms vienkāršs zemkopības gada apraksts. Apraksts sākas ar ražas novākšanas mēnesi, kas atbilst mūsu septembrim—oktobrim, tajā ir minētas dažādas lauksaimniecības kultūras un dažādi lauku darbi. (15. jūnijs, 8. lappuse.)

• Kas ir grēks pret svēto garu?

Kristietis var izdarīt grēku pret Jehovas svēto garu — grēku, kas nav piedodams. (Mateja 12:31.) Jehova ir tas, kurš nosaka, vai cilvēks ir izdarījis nepiedodamu grēku, un tikai viņš var atņemt kristietim savu garu. (Psalms 51:13.) Ja cilvēks dziļi pārdzīvo izdarīto grēku, ir pamats domāt, ka viņš savu nepareizo rīcību no tiesas nožēlo, un tāpēc var secināt, ka viņš nav grēkojis pret svēto garu. (Jūlijs, 19., 20. lappuse.)