No kā mums jābēg
No kā mums jābēg
”Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības?” (Mat. 3:7.)
1. Miniet dažus Bībelē aprakstītus gadījumus, kad Dieva kalpiem ir bijis jābēg!
KAS jums nāk prātā, kad dzirdat vārdu ”bēgt”? Varbūt kāds iedomājas Jāzepu, kas aizbēga no Potifara sievas, kad tā gribēja viņu pavedināt. (1. Moz. 39:7—12.) Citi varbūt iztēlojas, kā mūsu ēras 66. gadā kristieši bēga no Jeruzalemes, paklausīdami Jēzus norādījumam: ”Kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu.. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā.” (Lūk. 21:20, 21.)
2., 3. a) Ko nozīmēja vārdi, kurus Jānis Kristītājs teica reliģiskajiem vadoņiem? b) Kādus nosodošus vārdus vēlāk izteica Jēzus?
2 Šajos piemēros bija runa par bēgšanu tiešā nozīmē. Tagad patiesajiem kristiešiem visā pasaulē no kaut kā ir jābēg pārnestā nozīmē. Tieši šādā, pārnestā nozīmē bēgšanu pieminēja Jānis Kristītājs. Pie Jāņa nāca daudz cilvēku, un viņu vidū bija arī paštaisnie ebreju reliģiskie vadītāji, kas neuzskatīja, ka viņiem būtu jānožēlo grēki. Viņi ar nicinājumu raudzījās uz vienkāršajiem ļaudīm, kas kristījās, lai apliecinātu grēku nožēlu. Jānis bezbailīgi vērsās pie liekulīgajiem vadoņiem ar vārdiem: ”Jūs odžu dzimums, kas jums mācīja bēgt no nākamās dusmības? Tad nesiet pienācīgus atgriešanās augļus.” (Mat. 3:7, 8.)
3 Ir skaidrs, ka Jānis nerunāja par bēgšanu tiešā nozīmē. Viņš minēja gaidāmo Dieva tiesu, Dieva dusmības dienu, un brīdināja reliģiskos vadoņus, ka tad, ja viņi grib palikt dzīvi Dieva dusmības dienā, viņiem ar savu rīcību jāpierāda nožēla par izdarītajiem grēkiem. Vēlāk Jēzus drosmīgi apsūdzēja reliģiskos vadītājus, kuru centieni nogalināt Jēzu skaidri parādīja, ka viņu īstais tēvs ir Velns. (Jāņa 8:44.) Tāpat kā iepriekš Jānis, arī Jēzus viņus nosauca par ”odžu dzimumu” un izsaucās: ”Kā jūs izbēgsit no elles sodības?” (Mat. 23:33.) Ko nozīmē vārds ”elle” šajā Bībeles pantā?
4. Ko nozīmē vārds ”elle” Jēzus jautājumā?
4 Grieķu valodā minētajā pantā ir lietots vārds geenna. Ar to apzīmēja vietu aiz Jeruzalemes mūriem — ieleju, kur sadedzināja atkritumus un beigtus dzīvniekus. Tātad Jēzus ar šo vārdu apzīmēja mūžīgu iznīcību. (Skat. 27. lpp.) Jēzus jautājums par to, kā viņi izbēgs no ”elles” sodības, liecināja, ka reliģiskie vadītāji kā grupa ir pelnījuši nāvi bez cerības uz augšāmcelšanu. (Mat. 5:22, 29.)
5. Kā piepildījās Jāņa Kristītāja un Jēzus vārdi?
5 Ebreju vadoņi pavairoja savus grēkus, vajādami Jēzu un viņa sekotājus. Vēlāk, kā jau Jānis Kristītājs un Jēzus bija brīdinājuši, pienāca Dieva dusmības diena. Tā skāra tikai vienu apgabalu — Jūdeju, kurā atradās Jeruzaleme —, tāpēc bija iespējams bēgt tiešā nozīmē. Dieva dusmība izpaudās, kad romiešu karaspēks 70. gadā nopostīja templi un visu Jeruzalemi. Šīs ”bēdas” bija lielākas nekā visas citas nelaimes, ko Jeruzaleme bija pieredzējusi līdz tam. Daudzi ebreji tika nogalināti, citi tika saņemti gūstā. Līdzīgas, tikai vēl lielākas bēdas gaida daudzus, kas sevi dēvē par kristiešiem, un citu reliģiju piekritējus. (Mat. 24:21.)
Dieva dusmība nākotnē
6. Kas sāka parādīties agrīno kristiešu vidū?
6 Daži no agrīnajiem kristiešiem kļuva par atkritējiem un guva sev sekotājus. (Ap. d. 20:29, 30.) Kamēr bija dzīvi Jēzus apustuļi, viņi bija ”kavēklis” atkrišanai, bet pēc viņu nāves radās daudz viltus kristiešu sektu. Tagad pastāv vairāki simti reliģiju, kuras sevi sauc par kristīgām, bet kuru mācības atšķiras. Bībelē bija pravietots, ka izveidosies garīdznieku kārta, — tā bija nosaukta par ”grēka cilvēku, pazušanas dēlu”, ko ”Kungs Jēzus iznīcinās.. un izdeldēs.., kad pats atnāks godībā”. (2. Tes. 2:3, 6—8.)
7. Kāpēc ”grēka cilvēks” ir piemērots apzīmējums kristīgās pasaules garīdzniecībai?
7 Kristīgās pasaules garīdzniecība ir nosaukta par ”grēka cilvēku” tāpēc, ka tā ir maldinājusi miljoniem cilvēku, izplatot mācības, kas ir pretrunā ar Bībeli, atbalstot vai ieviešot tādus svētkus, ko Bībele neatbalsta, un iecietīgi izturoties pret Bībelē nopeltu rīcību vai pat to veicinot. Tāpat kā reliģiskos vadītājus, kurus nosodīja Jēzus, arī tos, kas tagad pieder pie ”pazušanas dēla”, gaida iznīcība bez cerības uz augšāmcelšanu. (2. Tes. 1:6—9.) Bet kas notiks ar cilvēkiem, ko ir pievīlusi tā saucamo kristīgo reliģiju garīdzniecība un citu viltus reliģiju vadītāji? Lai atbildētu uz šo jautājumu, pievērsīsim uzmanību notikumiem, kas risinājās pēc 607. gada p.m.ē., kad Jeruzaleme tika iekarota un sagrauta.
”Bēdziet projām no Bābeles novadiem”
8., 9. a) Kāda pravietiska vēsts trimdā esošajiem ebrejiem bija ietverta Jeremijas vārdos? b) Kāda bēgšana notika pēc tam, kad mēdieši un persieši iekaroja Babiloniju?
8 Pravietis Jeremija bija paredzējis Jeruzalemes krišanu, kas notika 607. gadā p.m.ē. Viņš rakstīja, ka Dieva tautu aizvedīs trimdā, bet pēc ”septiņdesmit gadiem” tā atgriezīsies atpakaļ savā zemē. (Jer. 29:4, 10.) Jeremijas vārdos bija ietverta svarīga vēsts ebrejiem, kas nonāca trimdā Babilonijā, proti, viņiem bija jāsargās iesaistīties šīs zemes viltus reliģijā. Ja viņi to ievērotu, viņi varētu Dieva noteiktajā laikā atgriezties Jeruzalemē un atjaunot tīro pielūgsmi. 539. gadā p.m.ē. mēdieši un persieši iekaroja Babilonijas galvaspilsētu, un drīz pēc tam persiešu valdnieks Kīrs II izziņoja rīkojumu ebrejiem, lai tie atgrieztos dzimtenē un Jeruzalemē no jauna uzbūvētu Jehovas templi. (Ezr. 1:1—4.)
9 Tūkstošiem ebreju izmantoja šo izdevību un devās atpakaļ uz tēvzemi. (Ezr. 2:64—67.) Tā piepildījās Jeremijas pravietiskais aicinājums — bijušie trimdinieki bēga tiešā nozīmē. (Nolasīt Jeremijas 51:6, 45, 50.) Tomēr ne visiem ebrejiem apstākļi ļāva doties garajā ceļā uz Jūdeju. Tie, kas palika Babilonā, piemēram, pravietis Daniēls, kas bija jau krietni gados, varēja gūt Dieva svētību, ja viņi no visas sirds atbalstīja tīro pielūgsmi, kuras centrs bija Jeruzalemē, un neiesaistījās babiloniešu reliģijā.
10. Kādās ”negantībās” ir vainojama ”lielā Bābele”?
10 Tagad milzum daudz cilvēku ir iesaistīti dažādās viltus reliģijās, kuru saknes meklējamas senajā Babilonā. (1. Moz. 11:6—9.) Šīs reliģijas visas kopā ir sauktas par ”lielo Bābeli, visas zemes netikļu un negantību māti”. (Atkl. 17:5.) Viltus reliģija jau no seniem laikiem ir atbalstījusi politiskos vadītājus. Pie ”negantībām”, par ko ir atbildīga viltus reliģija, pieder daudzie kari, kuros ir noslepkavoti neskaitāmi miljoni cilvēku. (Atkl. 18:24.) ”Negantība” ir arī pedofilija un cita veida netikumīga rīcība, kas sastopama garīdznieku vidū un uz ko baznīcu vadība piever acis. Ir pilnīgi saprotams, kāpēc Dievs Jehova drīzumā atbrīvos zemi no viltus reliģijas. (Atkl. 18:8.)
11. Kāds pienākums ir patiesajiem kristiešiem, kamēr vēl nav pienācis gals lielajai Bābelei?
11 Patiesie kristieši zina, ko Dievs ir nodomājis darīt, un tāpēc viņiem ir pienākums brīdināt visus, kas ir iesaistījušies lielajā Bābelē. Viens veids, kā to var darīt, ir izplatīt Bībeles un ”uzticīgā un gudrā kalpa” izdoto literatūru — šim ”kalpam” Jēzus ir uzticējis gādāt garīgo ”barību savā laikā”. (Mat. 24:45.) Ja cilvēki ieinteresējas par Bībeles vēsti, viņiem tiek piedāvātas Bībeles nodarbības. Cerams, mācoties Bībeli, arī viņi sapratīs, ka ir jāpaklausa aicinājumam: ”Bēdziet projām no Bābeles novadiem,” — kamēr nav par vēlu. (Atkl. 18:4.)
Vairīsimies no elku kalpības
12. Kāds ir Dieva viedoklis par tēlu godināšanu?
12 Vēl viena lielajā Bābelē izplatīta ”negantība” ir dažādu tēlu godināšana. Dieva acīs tā ir elku kalpība, un viņš elkus sauc par ”riebekļiem”. (5. Moz. 29:17.) Neviens, kas grib būt patīkams Dievam, nedrīkst pielūgt elkus, jo Dievs pats ir teicis: ”Es esmu tas Kungs [”Jehova”, NW], tas ir mans vārds, savu godu Es citam nedošu nedz savu slavu elkiem.” (Jes. 42:8.)
13. Ko vēl var nosaukt par elku kalpību?
13 Kā redzams no Bībeles, par elku var kļūt jebkas, ko cilvēks iekāro tik alkatīgi, ka šī vēlme viņam vairs neļauj kalpot Dievam ar nedalītu padevību. Tāpēc, piemēram, par mantkārību ir teikts, ka ”tā ir elku kalpība”. (Kol. 3:5.) Turklāt bieži vien tiek iekārots kaut kas tāds, uz ko konkrētajai personai nav nekādu tiesību. (2. Moz. 20:17.) Eņģelis, kas kļuva par Sātanu, gribēja sev iegūt tikpat augstu stāvokli, kāds ir Dievam, un kāroja pēc pielūgsmes. (Lūk. 4:5—7.) Viņš sacēlās pret Dievu un pamudināja Ievu iekārot to, ko Dievs bija aizliedzis. Arī par Ādamu var teikt, ka viņš padevās elku kalpībai, jo viņa savtīgā vēlēšanās palikt kopā ar sievu bija lielāka nekā vēlēšanās paklausīt mīlošajam debesu Tēvam. Ja mēs vēlamies izbēgt no Dieva dusmības, mums ir jākalpo tikai un vienīgi viņam un jāapspiež sevī sliktas iekāres.
”Sargaities no netiklības!”
14.—16. a) Kāpēc Jāzepa rīcība ir labs paraugs? b) Kā cīnīties ar nepareizām seksuālām vēlmēm? c) Kā mēs varam parādīt, ka ”sargāmies no netiklības”?
14 Nolasīt 1. Korintiešiem 6:18. Kad Potifara sieva gribēja pavedināt Jāzepu, viņš no tās aizbēga. Tas ir lielisks paraugs kristiešiem, kā precētiem, tā neprecētiem. Ir skaidrs, ka Jāzeps bija pārdomājis senākus notikumus, kuros bija parādījies Dieva viedoklis par to, kas ir netiklība, un tas bija iespaidojis viņa sirdsapziņu. Ja mēs esam apņēmušies ”sargāties no netiklības”, mēs izvairāmies no visa, kas varētu mūsos ierosināt vēlmi pēc tuvības ar cilvēku, kas nav mūsu dzīvesbiedrs. Bībelē ir lasāms stingrs norādījums: ”Nonāvējiet sevī.. netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem.” (Kol. 3:5, 6.)
15 Pievērsīsim uzmanību, ka ”nāk Dieva dusmība”. Pasaulē daudzi cilvēki pakļaujas nepareizām seksuālām vēlmēm, bet mums, kristiešiem, ir jācīnās, lai mēs nepadotos šādām vēlmēm, un tāpēc mums ir jālūdz Dieva palīdzība un svētais gars. Vēl ”staigāt garā” mums palīdz tas, ka studējam Bībeli, apmeklējam sapulces un stāstām citiem labo vēsti. Tā mēs spējam ”miesas kārību savaldīt”. (Gal. 5:16.)
16 Ja kāds sāk skatīties pornogrāfiskus attēlus, par viņu nekādā gadījumā nevar teikt, ka viņš ”staigā garā”. Taču pornogrāfija nav vienīgais, no kā kristiešiem jāsargās. Mums ir jāuzmanās, lai mēs nelasītu, neskatītos un neklausītos neko tādu, kas mūsos var ierosināt nosodāmas seksuālas vēlmes. Turklāt Dieva ”svētajiem” nepieklājas jokot par šādām lietām, nedz arī tās apspriest savā starpā. (Efez. 5:3, 4.) Ja mēs paklausām Bībeles padomiem, mēs apliecinām mūsu mīlošajam Tēvam, ka patiešām vēlamies izbēgt no gaidāmās dusmības un dzīvot taisnīgajā, jaunajā pasaulē.
Nepadosimies ”mantas kārībai”
17., 18. Kāpēc mums jāsargās no ”mantas kārības”?
17 Pāvils savā pirmajā vēstulē Timotejam pieminēja, pēc kādiem principiem bija jāvadās kristiešiem, kas bija vergi. Daži, kam kungi bija kristieši, varbūt cerēja no tā gūt kādu materiālu labumu. Tāpat draudzē varbūt bija tādi, kas centās iedzīvoties, izmantojot ticības biedrus. Pāvils nosodīja tos, kas ”ar dievbijību cer iegūt peļņu”. Minēto problēmu sakne, visticamāk, bija ”mantas kārība”, kas var piemist kā bagātiem, tā trūcīgiem. (1. Tim. 6:1, 2, 5, 9, 10.)
18 Vai varat atcerēties vēl kādus Bībelē minētus gadījumus, kad cilvēka attiecības ar Dievu sabojāja ”mantas kārība”? (Joz. 7:11, 21; 2. Ķēn. 5:20, 25—27.) Pāvils Timotejam rakstīja: ”Tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības.” (1. Tim. 6:11.) Visiem, kas vēlas palikt dzīvi drīzajā Dieva dusmības dienā, ir jāņem vērā šie Pāvila vārdi.
”Bēdz no jaunekļa iekārībām”
19. Kas ir vajadzīgs visiem bērniem un jauniešiem?
19 Nolasīt Salamana Pamācības 22:15. ”Muļķīgo blēņu” dēļ, kuras mīt bērnu sirdī, viņi var viegli nomaldīties no pareizā ceļa. Lai tā nenotiktu, viņiem ir jāuzklausa Bībeles pamācības. Daudzi gados jauni kristieši, kuru vecāki nav Jehovas liecinieki, cenšas noskaidrot Bībeles principus un dzīvot saskaņā ar tiem. Citiem ļoti palīdz garīgi nobriedušu draudzes locekļu gudrie padomi. Ja mēs paklausām uz Bībeli balstītiem ieteikumiem, mēs varam būt laimīgi gan tagad, gan nākotnē. (Ebr. 12:8—11.)
20. Kas jauniešiem var palīdzēt, lai viņi nepadotos nepareizām vēlmēm?
20 Nolasīt 2. Timotejam 2:20—22. Daudzi jaunieši, kam nav mācīts dzīvot pēc Bībeles principiem, sāk rīkoties muļķīgi — padodas pasaulē valdošajam sāncensības un alkatības garam, rīkojas netikumīgi un dzenas pēc mantas un baudām. Tās visas ir ”jaunekļa iekārības”, no kurām Pāvils mudināja bēgt. Tas nozīmē, ka jaunam kristietim ir jāpūlas nepadoties kaitīgai ietekmei, lai kur ar to iznāktu sastapties. Īpaši var palīdzēt padoms tiekties pēc Dievam patīkamām īpašībām kopā ”ar tiem, kas piesauc to Kungu ar skaidru sirdi”.
21. Ko brīnišķīgu Jēzus ir apsolījis saviem sekotājiem, kurus viņš salīdzināja ar avīm?
21 Ja neviens no mums, ne jaunieši, ne tie, kam ir vairāk gadu, neuzklausa tādus cilvēkus, kas grib mūs maldināt, tas nozīmē, ka mēs patiesi vēlamies būt Jēzus sekotāji, ko viņš salīdzināja ar avīm. Jēzus teica, ka viņa avis no ”sveša” bēg, jo ”viņas nepazīst svešnieku balsi”. (Jāņa 10:5.) Taču, lai izglābtos Dieva dusmības dienā, ir jādara kaut kas vairāk nekā tikai jābēg no ļauna. Mums ir jātiecas sevī veidot labas īpašības, un par vairākām no tām ir runa nākamajā rakstā. Šajā jautājumā noteikti ir vērts iedziļināties, jo Jēzus par savām avīm ir teicis: ”Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas ne mūžam neies bojā un neviens tās neizraus no manas rokas.” (Jāņa 10:28.)
Kā jūs atbildētu?
• Kādu brīdinājumu Jēzus izteica reliģiskajiem vadītājiem?
• Kādā situācijā mūsu laikos atrodas miljoniem cilvēku?
• Ko var nosaukt par elku kalpību?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 8., 9. lpp.]
Par ko jūs domājat, dzirdot vārdu ”bēgt”?