Jehova mūs vēro, lai mums palīdzētu

”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas.” (2. Laiku 16:9.)

1. Kādēļ Jehova mūs pārbauda?

JEHOVA ir pats labākais Tēvs. Viņš mūs pazīst tik labi, ka zina pat mūsu ”sirdsprāta tieksmes”. (1. Laiku 28:9, LB-65r.) Viņš mūs vēro un pārbauda nevis ar nolūku atrast kādu trūkumu, bet gan tādēļ, lai mūs pasargātu no jebkā, kas varētu sabojāt mūsu attiecības ar viņu un iedragāt mūsu izredzes uz mūžīgu dzīvi. (Ps. 11:5; 25:8—10, 12, 13; 130:3.)

2. Kādu cilvēku labā Jehova lieto savu spēku?

² Jehova ir visvarens, un viņš redz visu. Tāpēc viņš vienmēr var palīdzēt saviem uzticamajiem kalpiem, kad tie viņu piesauc, un var tos atbalstīt pārbaudījumos. ”Tā Kunga acis pārskata visu zemi, lai Viņš stiprinātu tos, kas ar savu skaidro sirdi pie Viņa turas,” ir teikts 2. Laiku grāmatas 16. nodaļas 9. pantā. Kā redzams, Jehova lieto savu spēku to cilvēku labā, kuri viņam kalpo ar ”skaidru sirdi” — kuri ir patiesi un kuru rīcības motīvi ir tīri. Bet krāpniekiem un liekuļiem ir velti cerēt uz viņa palīdzību. (Joz. 7:1, 20, 21, 25; Sal. Pam. 1:23—33.)

 Staigāsim ar Dievu

3., 4. Ko nozīmē staigāt ar Dievu, un kādi Bībelē minēti piemēri palīdz to saprast?

³ Daudziem ir grūti iedomāties, ka neaptverami milzīgā Visuma Radītājs varētu ļaut cilvēkiem pārnestā nozīmē staigāt ar viņu. Taču Jehova vēlas, lai mēs to darītu. Bībelē rakstīts, ka Ēnohs un Noa staigāja ar Dievu. (1. Moz. 5:24; 6:9.) Mozus, ”it kā neredzamo redzēdams, ..izturēja”. (Ebr. 11:27.) Ķēniņš Dāvids pazemīgi staigāja ar savu debesu Tēvu, un viņš ar pārliecību teica: ”Ja Viņš [Dievs] man ir pa labo roku, es nešaubīšos.” (Ps. 16:8.)

⁴ Protams, mēs nevaram tiešā nozīmē staigāt roku rokā ar Jehovu, bet mēs to varam darīt pārnestā nozīmē. Par to runāja psalmu dziesminieks Asafs: ”Pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas, Tu mani vadi pēc sava prāta.” (Ps. 73:23, 24.) Tātad mēs staigājam ar Jehovu, ja sekojam viņa vadībai, ko galvenokārt saņemam ar Bībeles un ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mat. 24:45; 2. Tim. 3:16.)

5. Kā Jehova raugās uz saviem uzticīgajiem kalpiem, un kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret viņu?

⁵ Jehovam ir ļoti dārgi tie cilvēki, kas staigā ar viņu, tāpēc viņš kā mīlošs tēvs rūpējas par tiem un tos sargā un māca. Bībelē ir rakstīts viņa solījums: ”Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es par tevi turēšu nomodā savu aci.” (Ps. 32:8.) Ikvienam no mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Vai es staigāju ar Jehovu, uzklausīdams viņa gudros padomus un apzinādamies, ka viņš ar mīlestību mani vēro? Vai šī apziņa ietekmē manas domas, vārdus un darbus? Vai tad, kad es esmu kļūdījies, es atceros, ka Jehova nav auksts un skarbs Dievs? Vai es paturu prātā, ka viņš ir maigs un žēlsirdīgs Tēvs, kas cilvēkiem, kuri nožēlo savus pārkāpumus, grib palīdzēt atgūt labas attiecības ar viņu?” (Ps. 51:19.)

6. Ko, atšķirībā no vecākiem, spēj Jehova?

⁶ Reizēm Jehova mums nāk palīgā pat pirms tam, kad mēs sākam rīkoties nepareizi. Piemēram, mūsu sirdī, kas tik viegli var nosliekties uz ļaunu, varbūt rodas vēlēšanās darīt kaut ko tādu, kas nebūtu pareizi. (Jer. 17:9.) Jehova to redz, un viņš spēj rīkoties vēl ātrāk nekā vecāki, kas cenšas palīdzēt saviem bērniem, jo viņš var ielūkoties dziļi mūsu būtībā un var izpētīt mūsu visapslēptākās domas. (Ps. 11:5; 139:4; Jer. 17:10.) To pieredzēja Baruhs — Jeremijas sekretārs un tuvs viņa draugs.

Kā mīlošs tēvs Baruham

7., 8. a) Kas bija Baruhs, un kādas vēlmes varēja būt radušās viņa sirdī? b) Kā Jehova apliecināja savu tēvišķīgo mīlestību pret Baruhu?

⁷ Baruhs bija rakstvedis, kas kopā ar Jeremiju veica grūtu uzdevumu — brīdināja Jūdejas iedzīvotājus par gaidāmo Jehovas tiesu. (Jer. 1:18, 19.) Taču kādā brīdī Baruhs, kas, iespējams, bija cēlies no ievērojamas dzimtas, sāka sev meklēt ”ko lielu”. Varbūt viņā parādījās godkāre vai vēlme kļūt turīgam. Jehova redzēja, ka Baruha prātā rodas bīstamas domas, un tāpēc ar Jeremijas starpniecību bez kavēšanās griezās pie Baruha: ”Tu sūdzies: Cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemitīgās vaidēšanas, un nekur es nevaru mieru atrast!” Pēc tam Jehova pamācīja: ”Tu meklē sev vēl ko lielu? Nemeklē!” (Jer. 45:1—5.)

⁸ Lai gan Jehova runāja ar Baruhu stingri, tomēr viņš to darīja nevis ar dusmām, bet ar īstu tēva mīlestību. Pēc visa spriežot, viņš redzēja, ka Baruha vēlmes neliecina par ļaunu sirdi. Jehova arī zināja, ka Jeruzaleme un visa Jūdeja drīz pieredzēs lielu postu, un viņš nevēlējās, ka Baruhs tik nozīmīgā laikā zaudētu  ticību. Tāpēc, lai Jeremijas sekretārs atskārstu, kādā laikā dzīvo, Dievs tam atgādināja, ka viņš drīz sūtīs ”postu pār visu miesu”, un piebilda, ka Baruhs saglabās savu dzīvību, ja vien rīkosies gudri. (Jer. 45:5.) Būtībā Dieva vārdi nozīmēja: ”Baruh, skaties uz dzīvi reāli! Paturi prātā, kas drīz notiks ar grēcīgo Jeruzalemi un Jūdeju! Paklausi man, tad tu dzīvosi, jo es tevi pasargāšu.” Var secināt, ka Jehovas vārdi ietekmēja Baruha sirdi, jo viņš paklausīja Jehovam un palika dzīvs, kad pēc septiņpadsmit gadiem Jeruzaleme tika nopostīta.

9. Kā jūs atbildētu uz rindkopā minētajiem jautājumiem?

⁹ Paturot prātā gadījumu ar Baruhu, mums būtu jāpārdomā vairāki jautājumi un Bībeles panti. Ko Jehovas izturēšanās pret Baruhu liecina par Jehovu, un ko viņš jūt pret saviem kalpiem? (Nolasīt Ebrejiem 12:9.) Ko mēs varam mācīties no Jehovas padoma Baruham un no Baruha rīcības, ņemot vērā, cik nozīmīgā laikā mēs dzīvojam? (Nolasīt Lūkas 21:34—36.) Kas jādara kristiešu draudzes vecākajiem, lai viņi līdzinātos Jeremijam un viņu rīcībā atspoguļotos Jehovas rūpes par viņa kalpiem? (Nolasīt Galatiešiem 6:1.)

Tēva mīlestība atspoguļojas Dēlā

10. Kas ir dots Jēzum, lai viņš varētu būt labs kristiešu draudzes galva?

¹⁰ Pirms tam, kad uz zemi bija nācis Jēzus Kristus, Jehovas mīlestība pret tiem, kas viņu pielūdz, atklājās ar viņa praviešu un citu uzticamu kalpu starpniecību. Tagad pirmām kārtām tā atspoguļojas Jēzū Kristū, kas ir kristiešu draudzes galva. (Efez. 1:22, 23.) Atklāsmes grāmatā Jēzus ir attēlots kā jērs ar ”septiņām acīm, kas ir septiņi Dieva gari, izsūtīti pa visu pasauli”. (Atkl. 5:6.) Tātad Jēzus neierobežotā mērā ir apveltīts ar Dieva garu, un viņš spēj saskatīt pilnīgi visu. Arī viņš, tāpat kā Tēvs, redz, kāda ir mūsu dziļākā būtība, un nekas viņam nepaliek neievērots.

11. Kāda vara ir piešķirta Kristum, un ar ko viņa attieksme pret cilvēkiem līdzinās viņa Tēva attieksmei?

¹¹ Bet, gluži tāpat kā Jehova, arī Jēzus mūs vēro nevis kā bargs tiesnesis, kas meklē, par ko sodīt, bet kā mīlošs tēvs. Viens no Jēzus tituliem ir ”Mūžīgais tēvs”, un tas mums atgādina, ka viņam ir piešķirta vara dot mūžīgu  dzīvi visiem, kas viņam tic. (Jes. 9:5.) Turklāt, būdams kristiešu draudzes galva, Jēzus var pamudināt atsaucīgus, pieredzējušus kristiešus, īpaši draudzes vecākos, lai viņi sniegtu mierinājumu vai padomu tiem, kam tas ir vajadzīgs. (1. Tes. 5:14; 2. Tim. 4:1, 2.)

12. a) Par ko liecina vēstules septiņām Mazāzijas draudzēm? b) Kā draudzes vecāko rīcībā izpaužas Kristus attieksme pret Dieva ganāmpulku?

¹² Kristus sirsnīgā interese par viņa avīm spilgti izpaudās vēstulēs septiņu Mazāzijas draudžu vecākajiem. (Atkl. 2:1—3:22.) Jēzus tajās uzsvēra, ka viņš labi zina, kas notiek katrā draudzē, un ka viņam no sirds rūp viņa sekotāji. To pašu var teikt arī tagad, jo Atklāsmes grāmatā aprakstītā parādība piepildās ”Kunga dienā”. * (Atkl. 1:10.) Kristus savu mīlestību bieži vien pauž ar draudzes garīgo ganu — draudzes vecāko — starpniecību. Viņš gādā, lai šīs ”dāvanas” sniegtu mierinājumu, uzmundrinājumu un padomu visiem, kam tas ir nepieciešams. (Efez. 4:8; Ap. d. 20:28; nolasīt Jesajas 32:1, 2.) Vai mēs uzskatām draudzes vecāko pūles par Kristus mīlestības izpausmi pret mums personīgi?

Palīdzība īstajā brīdī

13.—15. Kā Dievs var atbildēt uz mūsu lūgšanām? Miniet piemērus.

¹³ Vai jums ir bijis tā, ka jūs lūdzat Dievam palīdzību un pēc tam jums izraisās saruna ar kādu pieredzējušu kristieti, un tā ir kā atbilde uz jūsu lūgšanām? (Jēk. 5:14—16.) Vai arī ir bijis tā, ka jums ir palīdzējusi kāda sapulcē dzirdēta runa vai informācija kādā no organizācijas izdevumiem? Jehova bieži vien atbild uz mūsu lūgšanām kādā no minētajiem veidiem. Reiz pie kāda draudzes vecākā pēc sapulces pienāca māsa, kas dažas nedēļas pirms tam bija cietusi no lielas netaisnības. Taču viņa nežēlojās par savu situāciju, bet gan no sirds pateicās brālim par vairākām uz Bībeli balstītām domām, kas bija izskanējušas runā, — tās attiecās tieši uz viņas situāciju un viņu dziļi mierināja. Māsa bija ļoti priecīga, ka nebija izlaidusi šo sapulci.

¹⁴ Par to, kā Jehova atbild uz mūsu lūgšanām pēc palīdzības, liecina arī kāds gadījums ar trim vīriešiem, kas, atrazdamies ieslodzījumā, bija uzzinājuši Bībeles patiesību un kļuvuši par nekristītiem sludinātājiem. Reiz cietumā uzliesmoja vardarbība, un pēc šī gadījuma cietuma vadība visiem ieslodzītajiem noteica stingrus ierobežojumus. Tas izraisīja asus protestus, un cietumnieki izlēma, ka demonstrēs savu attieksmi, nākamajā rītā neatdodot atpakaļ brokastu šķīvjus. Trīs nekristītie sludinātāji nonāca sarežģītā situācijā. Ja viņi pievienotos citiem ieslodzītajiem, viņi pārkāptu Jehovas norādījumu, kas lasāms Vēstulē romiešiem, 13. nodaļas 1. pantā. Bet, ja viņi atteiktos atbalstīt pārējos, tie kļūtu dusmīgi un viņiem atriebtos.

¹⁵ Nekristītajiem sludinātājiem nebija iespējams kopīgi apspriesties, un visi trīs lūdza, lai Jehova viņiem dotu gudrību, kā rīkoties. Nākamajā rītā izrādījās, ka visi trīs ir pieņēmuši vienu un to pašu lēmumu, proti, atteikties no brokastīm. Kad ieradās sargi, lai  savāktu šķīvjus, minētajiem trīs vīriešiem nebija nekā, ko atdot. Mēs varam tikai iztēloties, cik viņi bija priecīgi, ka Jehova, kas ”uzklausa lūgšanas”, ir viņiem tuvu. (Ps. 65:3.)

Paļāvīgi raudzīsimies nākotnē

16. Par ko liecina tas, ka tiek sludināta labā vēsts?

¹⁶ Sludināšana, kas notiek visā pasaulē, ir vēl viens pierādījums, kas liecina par Jehovas mīlestību pret taisnprātīgiem cilvēkiem. (1. Moz. 18:25.) Jehova var sūtīt eņģeļus, lai tie vadītu viņa kalpus pie cilvēkiem, kas alkst pēc patiesības, pat ja viņi dzīvo tādās vietās, kur labā vēsts vēl nav sludināta. (Atkl. 14:6, 7.) Piemēram, pirmajā gadsimtā Dievs ar eņģeļa starpniecību lika sludinātājam Filipam doties uz kādu noteiktu vietu, un Filips tur satika etiopiešu augstmani, kam paskaidroja Svētos Rakstus. Etiopietis uzklausīja labo vēsti un kļuva par kristītu Jēzus sekotāju. * (Jāņa 10:14; Ap. d. 8:26—39.)

17. Kāpēc mums nav pārlieku jāraizējas par nākotni?

¹⁷ Tagadējai pasaules kārtībai tuvojoties beigām, pravietotās bēdas tikai turpināsies. (Mat. 24:8.) Piemēram, aizvien augošā pieprasījuma, sliktu laika apstākļu vai nestabilās ekonomikas dēļ var strauji celties pārtikas cenas. Iespējams, aizvien pieaugs bezdarbs, bet darbiniekiem arvien biežāk liks strādāt garāku darba dienu nekā iepriekš. Tomēr, lai arī kas notiktu, nevienam, kam svarīgākais dzīvē ir Dieva Valstība un kas patur skaidru aci, nav pārlieku jāraizējas. Dievs mīl šādus cilvēkus un parūpēsies par viņiem. (Mat. 6:22—34.) Par to pārliecinājās Jeremija laika periodā pirms Jeruzalemes nopostīšanas, kas notika 607. gadā p.m.ē.

18. Kā Jehova pierādīja savu mīlestību pret Jeremiju Jeruzalemes aplenkuma laikā?

¹⁸ Babiloniešu aplenkumam tuvojoties beigām, Jeremija Jeruzalemē bija ieslodzīts pils sardzes pagalma cietumā, kur viņš nevarēja pats sev sagādāt pārtiku. Ja viņš būtu bijis brīvs, viņš būtu varējis meklēt pārtiku, taču, atrazdamies ieslodzījumā, viņš bija pilnībā atkarīgs no apkārtējiem cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa viņu ienīda. Tomēr Jeremija paļāvās nevis uz cilvēkiem, bet uz Dievu, kas bija apsolījis parūpēties par viņu. Dievs Jehova patiešām pildīja savu solījumu. Viņš gādāja, lai Jeremija katru dienu saņemtu ”klaipu maizes.., kamēr pilsētā maize izbeidzās”. (Jer. 37:21.) Kaut arī tajā laikā plosījās bads un slimības un daudzi nomira, Jeremija, Baruhs, Ebedmelehs un citi palika dzīvi. (Jer. 38:2; 39:15—18.)

19. Kas mums ir jādara arī turpmāk?

¹⁹ ”Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām.” (1. Pēt. 3:12.) Vai gan mēs nepriecājamies par to, ka debesu Tēvs mūs vēro? Vai gan mēs nejūtamies pilnīgi droši, zinādami, ka viņa skatiens ir pievērsts mums, jo viņš vēlas mums palīdzēt? Apņemsimies vienmēr staigāt ar Dievu, lai kas nākotnē notiktu! Mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs Jehova allaž mūs cieši vēros un rūpēsies par mums, tāpat kā tēvs rūpējas par saviem bērniem. (Ps. 32:8; nolasīt Jesajas 41:13.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kā mēs varam apliecināt, ka staigājam ar Dievu?

• Kā Jehova izpauda savu mīlestību pret Baruhu?

• Kā sava Tēva īpašības atspoguļo kristiešu draudzes galva — Jēzus?

• Kādi ir daži veidi, kā mēs varam parādīt, ka, dzīvodami grūtos laikos, paļaujamies uz Dievu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 9. lpp.]

Tāpat kā Jeremija ar mīlestību pamācīja Baruhu, arī kristiešu draudzes vecākie atspoguļo Jehovas mīlestību pret viņa kalpiem

[Attēls 10. lpp.]

Kā mēs varam saņemt Jehovas palīdzību īstajā brīdī?