Rīkosimies saskaņā ar Jēzus mācībām
Rīkosimies saskaņā ar Jēzus mācībām
”Ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus.” (Jāņa 3:34.)
1., 2. Cik vērtīga ir Jēzus Kalna runa, un kāpēc var teikt, ka tā ir balstīta uz ”Dieva vārdiem”?
”ĀFRIKAS ZVAIGZNE” — tā ir nosaukts briljants, kura svars ir 530 karāti un kurš tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem pasaulē. Tas patiešām ir vērtīgs dārgakmens! Taču tā vērtību nevar pat salīdzināt ar garīgajiem dārgumiem, kas ir ietverti Jēzus Kalna runā. Kāpēc šī runa ir tik īpaša? Tāpēc, ka Jēzus mācību avots ir Dievs Jehova. Bībelē par Jēzu ir teikts: ”Ko Dievs ir sūtījis, tas runā Dieva vārdus.” (Jāņa 3:34—36.)
2 Lai gan Kalna runa, iespējams, ilga tikai nepilnu pusstundu, tajā ir ietverts 21 citāts no astoņām Ebreju rakstu grāmatām. Tātad tā ir stingri balstīta uz ”Dieva vārdiem”. Padomāsim, kā mēs varam izmantot dažas no vērtīgajām Dieva Dēla mācībām, kas iekļautas šajā izcilajā runā.
”Izlīgsti papriekšu ar savu brāli”
3. Kādu padomu Jēzus deva pēc tam, kad bija brīdinājis mācekļus no ilgstošām dusmām?
3 Kristieši ir laimīgi un miermīlīgi cilvēki, jo viņiem ir Dieva svētais gars, starp kura augļiem ir prieks un miers. (Gal. 5:22.) Negribēdams, ka viņa mācekļi zaudētu prieku un mieru, Jēzus viņus brīdināja, cik nopietnas sekas var būt ilgstošām dusmām. (Nolasīt Mateja 5:21, 22.) Pēc tam viņš deva padomu: ”Kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.” (Mat. 5:23, 24.)
4., 5. a) Kas bija Mateja 5:23, 24 minētā ”dāvana”? b) Cik svarīgi ir izlīgt ar cilvēku, ko esam aizvainojuši?
4 Jēzus minētā ”dāvana” bija upuris, ko cilvēks ziedoja Jeruzalemes templī. Piemēram, dzīvnieku upuri bija ļoti svarīgi, jo to upurēšana piederēja pie Jehovas pielūgsmes. Taču Jēzus uzsvēra, ka ir kaut kas vēl svarīgāks, — pirms cilvēks ziedo savu upuri, viņam ir jāizlīgst ar ticības biedru, ko ir gadījies aizvainot.
5 Ko no Jēzus teiktā var mācīties? Var droši apgalvot, ka no mūsu attiecībām ar citiem ir atkarīgas mūsu attiecības ar Jehovu. (1. Jāņa 4:20.) Izraēliešu nestie upuri Dieva acīs bija bezjēdzīgi, ja tie, kas tos upurēja, neizturējās pareizi pret citiem cilvēkiem. (Nolasīt Mihas 6:6—8.)
Pazemība — mierīgu attiecību priekšnoteikums
6., 7. Kāpēc, cenšoties izlīgt ar brāli, ko esam aizvainojuši, mums jābūt pazemīgiem?
6 Situācijās, kad mums ir jāizlīgst ar kādu, ko esam aizvainojuši, tiek pārbaudīta mūsu pazemība. Pazemīgs cilvēks nestrīdas ar ticības biedriem, lai panāktu to, uz ko viņam it kā ir tiesības. Šādi strīdi nelabvēlīgi ietekmē draudzi, kā tas notika senajā Korintā. Par situāciju, kāda bija izveidojusies korintiešu draudzē, apustulis Pāvils rakstīja: ”Jau tā nav laba lieta, ka jūsu starpā vispārīgi tiesājas. Kādēļ jūs labāk nepaciešat netaisnību? Kādēļ jūs labāk nepanesat pārestību?” (1. Kor. 6:7.)
7 Jēzus neteica, ka mums ir jāiet pie brāļa, lai pārliecinātu viņu, ka viņš ir kļūdījies, bet mums ir taisnība. Mūsu mērķim ir jābūt atjaunot mieru attiecībās ar brāli. Lai būtu iespējams izlīgt, mums ir atklāti jāstāsta, kā mēs jūtamies, un jāatzīst, ka otra cilvēka jūtas ir tikušas aizskartas. Ja atklājas, ka esam rīkojušies nepareizi, mums jābūt gataviem pazemīgi atvainoties.
”Ja tava labā acs tevi apgrēcina”
8. Kas ir teikts Mateja 5:29, 30?
8 Kalna runā Jēzus deva noderīgus padomus arī morāles jautājumos. Viņš zināja, cik bēdīgs var būt iznākums, ja cilvēks ļaujas savas grēcīgās miesas tieksmēm, tāpēc viņš sacīja: ”Ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē. Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa nāk ellē.” (Mat. 5:29, 30.)
9. Kā ”acs” un ”roka” var mūs ”apgrēcināt”?
9 ”Acs” apzīmē cilvēka spēju koncentrēt uz kaut ko savu skatienu un uzmanību, savukārt ”roka” apzīmē darbus — visu, ko cilvēks ar savām rokām dara. Ja nebūsim piesardzīgi, ”acs” un ”roka” var mūs ”apgrēcināt” un kļūt par iemeslu, kāpēc mēs pārtraucam ”staigāt ar Dievu”. (1. Moz. 6:9.) Ikreiz, kad sajūtam vēlēšanos nepaklausīt Jehovam, mums ir jārīkojas izlēmīgi — it kā jāizrauj acs vai jānocērt roka.
10., 11. Kā ir iespējams saglabāt morālu tīrību?
10 Kā panākt, lai mūsu acis nekavētos pie kaut kā amorāla? ”Es ar savām acīm esmu slēdzis ciešu norunu, ka es iekārodams neuzlūkošu nevienu jaunavu,” sacīja dievbijīgais Ījabs. (Īj. 31:1.) Viņš bija precēts vīrs un bija stingri apņēmies nepārkāpt Dieva noteiktās morāles normas. Mums ir jāveido tāda pati apņēmība, vienalga, vai esam precējušies vai ne. Lai izvairītos no netikumīgas rīcības, mums ir nepieciešama Dieva svētā gara vadība un tāda īpašība kā ”atturība” jeb ”savaldība” (JD-07), ko svētais gars rada cilvēkos, kas mīl Dievu. (Gal. 5:22—25.)
11 Lai saglabātu morālu tīrību, ir labi sev pajautāt: vai es ļauju savām acīm modināt manī kāri pēc nepiedienīgas informācijas, ko piedāvā grāmatas, televīzija un internets? Atcerēsimies Kristus mācekļa Jēkaba vārdus: ”Katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks, padarīts, dzemdē nāvi.” (Jēk. 1:14, 15.) Ja cilvēkam, kas ir solījies kalpot Dievam, ir izveidojies paradums ar iekāri skatīties uz kādu pretējā dzimuma pārstāvi, viņam ir krasi jāmaina sava nostāja, it kā jāizrauj sava acs un jāmet tā prom. (Nolasīt Mateja 5:27, 28.)
12. Kāds Pāvila padoms palīdz nepadoties amorālām vēlmēm?
12 Arī mūsu ”roka” jeb tas, ko mēs darām, var kļūt par iemeslu nopietniem Jehovas morāles normu pārkāpumiem, tāpēc mums ir vajadzīga stingra apņēmība palikt morāli tīriem. Mums ir jāņem vērā Pāvila padoms: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.” (Kol. 3:5.) Vārds ”nonāvējiet” uzsver, cik apņēmīgi ir jācīnās, lai nepadotos amorālām vēlmēm.
13., 14. Kāpēc ir svarīgi sargāties no amorālām domām un rīcības?
13 Gadījumā, kad cilvēka dzīvību var glābt kādas ķermeņa daļas amputācija, viņš, visticamāk, tai piekritīs. Simboliskā ziņā mums ir ”jāmet prom” ”acs” vai ”roka”, lai pasargātu sevi no amorālām domām un rīcības, kas mums var maksāt Jehovas labvēlību. Nepiesārņosim savu prātu un saglabāsim garīgu un morālu tīrību, jo tikai tā ir iespējams izbēgt no mūžīgas iznīcības.
14 Iedzimtā grēka un nepilnības dēļ palikt morāli tīriem nav viegli. ”Es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams,” rakstīja Pāvils. (1. Kor. 9:27.) Apņemsimies paklausīt Jēzus padomiem morāles jautājumos un nekad nerīkosimies tādā veidā, kas liecinātu, ka mums trūkst pateicības par Jēzus izpirkuma upuri. (Mat. 20:28; Ebr. 6:4—6.)
”Dodiet, tad jums taps dots”
15., 16. a) Kādu nesavtības paraugu ir rādījis Jēzus? b) Kāda doma ir ietverta Jēzus vārdos, kas pierakstīti Lūkas 6:38?
15 Gan Jēzus mācības, gan viņa priekšzīme atklāj, ko nozīmē patiess devīgums. Jēzus parādīja izcilu nesavtību, nākdams uz zemi grēcīgu un nepilnīgu cilvēku dēļ. (Nolasīt 2. Korintiešiem 8:9.) Viņš atstāja savu augsto stāvokli debesīs, kļuva par cilvēku un atdeva savu dzīvību par grēcīgiem cilvēkiem, no kuriem daži iegūs īpaši vērtīgu balvu — viņi kļūs par Kristus līdzmantiniekiem debesu Valstībā. (Rom. 8:16, 17.)
16 Jēzus mudināja arī savus sekotājus būt devīgiem, sacīdams: ”Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedos jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.” (Lūk. 6:38.) Vārdi ”iedos jūsu klēpī” liek iztēloties raksturīgu ainu, ko varēja vērot Tuvo Austrumu tirgos. Pircēja virsdrēbēm, kas bija apsietas ar jostu, bija plašs ieloks, kuru pārdevējs piepildīja ar precēm, un tas tika izmantots par tādu kā somu. Ja mēs būsim devīgi, mums, visticamāk, ”atmēros” laikā, kad mums pašiem būs nepieciešams atbalsts.
17. Kāpēc var teikt, ka Jehova ir rādījis visizcilāko devīguma paraugu, un kā mēs varam būt ”priecīgi devēji”?
17 Priecīgus devējus Jehova mīl un atalgo. Jehova pats šajā ziņā ir rādījis visizcilāko paraugu, jo viņš ir devis savu vienpiedzimušo Dēlu, ”lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību”. (Jāņa 3:16.) Pāvils rakstīja: ”Kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi, vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.” (2. Kor. 9:6, 7.) Ja mēs nesavtīgi izmantosim patiesās pielūgsmes labā savu laiku, spēkus un līdzekļus, mēs noteikti izjutīsim prieku un saņemsim bagātīgas svētības. (Nolasīt Salamana Pamācības 19:17; Lūkas 16:9.)
”Neliec to izbazūnēt savā priekšā”
18. Kādā gadījumā mums ”nebūs nekādas algas” no mūsu debesu Tēva?
18 ”Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā; citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.” (Mat. 6:1.) Ar vārdu ”taisnība” Jēzus domāja rīcību, kas ir saskaņā ar Dieva prātu. Jēzus nevēlējās teikt, ka Dievam tīkamus darbus nedrīkst veikt, citiem redzot, jo viņš pats mācekļiem deva norādījumu, lai viņu ”gaisma spīd ļaužu priekšā”. (Mat. 5:14—16.) Taču mums ”nebūs nekādas algas” no mūsu debesu Tēva, ja mēs darīsim labu tikai tādēļ, lai ”spīdētu ļaužu priekšā” un iemantotu viņu apbrīnu, gluži kā aktieri uz teātra skatuves. Kalpojot Dievam ar šādiem pamudinājumiem, nav iespējams izveidot ar viņu ciešas attiecības un iemantot mūžīgās svētības, ko sagādās viņa Valstība.
19., 20. a) Ko Jēzus gribēja uzsvērt, runādams par žēlastības dāvanu ”izbazūnēšanu savā priekšā”? b) Kā mēs varam ievērot norādījumu ”tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara”?
19 Ja mums būs pareiza prāta nostāja, mēs sekosim Jēzus padomam: ”Kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā, kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu. Patiesi es jums saku: tiem jau ir sava alga.” (Mat. 6:2.) ”Mīlestības dāvanas” bija ziedojumi, ar kuriem tika atbalstīti trūcīgie. (Nolasīt Jesajas 58:6, 7.) Jēzum un viņa apustuļiem bija kopīgi līdzekļi, kurus viņi izmantoja nabadzīgo cilvēku atbalstīšanai. (Jāņa 12:5—8; 13:29.) Runādams par žēlastības dāvanu ”izbazūnēšanu savā priekšā”, Jēzus izmantoja asprātīgu pārspīlējumu, lai parādītu, ka nav pareizi ar savu devību pievērst citu cilvēku uzmanību, kā to darīja farizeji. Jēzus viņus nosauca par liekuļiem, jo viņi dižojās ar savu labdarību ”sinagogās un ielās”. Šiem liekuļiem ”jau bija sava alga”. Ļaužu apbrīns un, iespējams, pirmās vietas sinagogā līdzās ievērojamiem rabīniem bija viss, ko viņi varēja iegūt, — no Jehovas viņiem nekāds atalgojums nepienācās. (Mat. 23:6.) Bet kā bija jārīkojas Jēzus Kristus mācekļiem?
20 Jēzus viņus pamācīja: ”Kad tu dodi mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.” (Mat. 6:3, 4.) Parasti mūsu rokas darbojas saskaņoti, tāpēc vārdi ”tava kreisā roka lai nezina, ko labā dara,” norāda, ka nebūtu labi censties panākt, lai citi noteikti uzzinātu par mūsu ”dāvanām”, pat ja šie cilvēki mums ir tik tuvi kā kreisā roka labajai.
21. Kādu atalgojumu mēs varam saņemt no Jehovas, kurš ”redz slepenībā”?
21 Ja mēs nelielīsimies ar savu devību, mūsu ”mīlestības dāvanas” paliks apslēptas, un mūsu Tēvs, kas ”redz slepenībā”, mūs atalgos. Tā kā Jehova mīt debesīs, viņš pats ir ”slepenībā” jeb cilvēku acīm neredzams. (Jāņa 1:18.) Atalgojums, ko varam saņemt no Jehovas, ir tuvas attiecības ar viņu, grēku piedošana un mūžīga dzīve. (Ps. 25:14; Jāņa 17:3; Efez. 1:7.) Gods, kādu var parādīt cilvēki, nav nekas salīdzinājumā ar šīm izcilajām dāvanām.
Mācības ar nezūdošu vērtību
22., 23. Kāpēc mums augstu jāvērtē Jēzus mācības?
22 Kalna runā ir ietverti īsti dārgumi, kuru šķautnes ir cita par citu pievilcīgākas. Jēzus nenovērtējamās mācības spēj labvēlīgi ietekmēt mūsu dzīvi pat šajos grūtajos laikos. Ja mēs vēlamies būt laimīgi, mums augstu jāvērtē Jēzus mācības un jāļauj tām ietekmēt mūsu domāšanu un rīcību.
23 Ikvienu, kas Jēzus vārdus ”dzird un dara”, gaida bagātas svētības. (Nolasīt Mateja 7:24, 25.) Tāpēc apņemsimies sekot Jēzus padomiem, kas ir iekļauti Kalna runā! Vēl daži no tiem tiks aplūkoti šīs rakstu sērijas pēdējā rakstā.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc ir svarīgi izlīgt ar cilvēku, ko esam aizvainojuši?
• Kā nepieļaut, ka ”labā acs” mūs ”apgrēcinātu”?
• Kāds ir pareizs viedoklis par devību?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 11. lpp.]
Nekavēsimies izlīgt ar ticības biedru, ko esam aizvainojuši!
[Attēli 12., 13. lpp.]
Priecīgus devējus Jehova dāsni svētī