Kā saglabāt izturību kristīgajā kalpošanā?

VAI jūs kādreiz esat jutuši tādu spēku izsīkumu, ka vairs nevēlējāties sludināt? Nopietna pretestība, raizes, slikta veselība un cilvēku vienaldzība pret labo vēsti var pārbaudīt mūsu izturību. Bet atcerēsimies, kādu paraugu mums rādīja Jēzus. Viņš izturēja vissmagākos pārbaudījumus ”viņam sagatavotā prieka dēļ”. (Ebr. 12:2, JD-07.) Jēzus apzinājās, ka, pierādīdams pret Dievu izteikto apsūdzību melīgumu, viņš iepriecina sava Tēva sirdi. (Sal. Pam. 27:11.)

Arī mēs varam iepriecināt Dievu Jehovu ar to, ka uzticīgi veicam kristīgo kalpošanu. Bet ko ir iespējams darīt, ja esam saskārušies ar grūtībām, kas, tā vien šķiet, mums pakāpeniski izsūc pēdējos spēkus? Kristina, kura ir jau krietni gados un kurai ir vāja veselība, atzīst: ”Nereti gadās, ka mani pārņem nogurums un grūtsirdība. Ar vecumu saistītās problēmas, veselības traucējumi un dažādas ikdienas raizes uz laiku var apslāpēt manu dedzību kalpošanā.” Kā mēs varam saglabāt izturību kalpošanā arī tad, ja saskaramies ar grūtībām?

Sekosim praviešu piemēram

Lai uzticīgi pildītu savu uzdevumu, mums, Dieva Valstības sludinātājiem, ir jāveido tāda pati nostāja, kāda senatnē bija praviešiem. Padomāsim, piemēram, par Jeremiju. Kad Jeremija tika aicināts kļūt par pravieti, viņš nebija pārliecināts, vai viņam šis uzdevums būs pa spēkam. Tomēr viņš vairāk nekā 40 gadus nepaguris sludināja Jehovas vēsti, jo iemācījās pilnībā paļauties uz Jehovu. (Jer. 1:6; 20:7—11.)

Henrikam, kādam padzīvojušam Jehovas kalpam, ļoti palīdz Jeremijas piemērs. Viņš stāsta: ”Vairāk nekā 70 gados, ko esmu pavadījis kalpošanā, mani reizēm ir pārņēmusi vilšanās, jo ir nācies saskarties ar atteikumiem, nelaipnu attieksmi un vienaldzību. Tādos brīžos es sev atgādinu, kādu paraugu rādīja Jeremija. Mīlestība pret Jehovu un stiprs garīgums viņam deva spēku uzticīgi kalpot par pravieti.” (Jer. 1:17.) Arī Rafalu stiprina Jeremijas piemērs. Viņš saka: ”Jeremija paļāvās uz Dievu un nekoncentrējās uz sevi un savām izjūtām. Viņš drošsirdīgi turpināja kalpošanu, lai gan cilvēki lielākoties bija noskaņoti naidīgi. Es cenšos to vienmēr paturēt prātā.”

Cits pravietis, kura paraugs daudziem kristiešiem palīdz saglabāt izturību kalpošanā, ir Jesaja. Kad Jesaja saņēma uzdevumu būt par pravieti, viņš teica: ”Redzi, es esmu še, sūti mani!” Jehova paziņoja: ”Apcietini šās tautas sirdi un padari tās ausis nedzirdīgas.” Šie vārdi norādīja, ka Jesajas tautieši viņu neuzklausīs. (Jes. 6:8—10.) Vai tas nozīmēja, ka visas Jesajas pūles bija lemtas neveiksmei? Dievs tā nedomāja, un, kā var lasīt Bībelē, Jesaja uzticīgi pildīja viņam uzdoto darbu. Vai arī mums ir līdzīga attieksme pret pienākumu sludināt?

Lai sekotu Jesajas paraugam un neatlaidīgi sludinātu arī tad, ja cilvēki nevēlas mūs uzklausīt, mums jāmācās nekoncentrēties uz viņu negatīvo reakciju. Rafals piemin, kā viņš cīnās ar vilšanās sajūtu: ”Es cenšos nedomāt par cilvēku nelaipnajiem vārdiem. Cilvēkiem, kurus es sastopu savā teritorijā, ir tiesības teikt, ko viņi vēlas.” Līdzīgi rīkojas Anna: ”Es neļauju savām domām kavēties pie tā, kas ir negatīvs un nepatīkams. Man palīdz lūgšanas un tas, ka pirms došanās sludināt es pārdomāju dienas pantu. Tādā veidā es ātri vien tieku vaļā no jebkādām sliktām domām.”

 Pravietis Ecēhiēls sludināja stūrgalvīgajiem jūdiem, kas dzīvoja Babilonijas trimdā. (Ecēh. 2:6.) Ja pravietis cilvēkiem nebūtu darījis zināmus Dieva vārdus un kāds, nedzirdējis Dieva brīdinājumu, ietu bojā, Ecēhiēls būtu vainojams šī cilvēka nāvē. Jehova Ecēhiēlam teica: ”Viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas.” (Ecēh. 3:17, 18.)

Henriks cenšas saglabāt tādu pašu nostāju, kāda bija Ecēhiēlam: ”Es negribu būt vainīgs neviena cilvēka bojāejā. Runa taču ir par kaut ko tik vērtīgu kā cilvēka dzīvība.” (Ap. d. 20:26, 27.) Zbigņevs domā līdzīgi: ”Ecēhiēlam bija jāturpina sava kalpošana, lai ko par viņu domāja citi. Šī atziņa man palīdz raudzīties uz sludināšanu tā, kā uz to raugās mūsu Radītājs.”

Mums ir pieejams atbalsts

Sludināšanā mēs neesam vieni. Mēs varam teikt tāpat kā apustulis Pāvils: ”Mēs esam Dieva darba biedri.” (1. Kor. 3:9.) Kristina, kas atzīst, ka reizēm jūtas nomākta, saka: ”Tieši tāpēc es aizvien lūdzu spēku Jehovam. Viņš man nekad neliek vilties.” Mums kalpošanā neapšaubāmi ir nepieciešams Dieva gara atbalsts. (Cak. 4:6.)

Kad mēs sludinām, svētais gars mums palīdz arī izpaust īpašības, kas ir nosauktas par ”Gara augļiem”. (Gal. 5:22.) Savukārt šīs īpašības mums palīdz nepadoties, lai kā cilvēki reaģētu uz Bībeles labo vēsti. Henriks stāsta: ”Kad es sludinu, man paveras iespēja pilnveidot savu kristīgo personību. Es mācos būt pacietīgs, iejūtīgs un neatlaidīgs.” Ja, neraugoties uz dažādiem šķēršļiem, uzticīgi turpinām kalpošanu, mēs varam vēl lielākā mērā izkopt sevī gara augļus.

Jehova vada sludināšanu, izmantojot savus eņģeļus. (Atkl. 14:6.) Bībelē ir stāstīts, ka šo garīgo būtņu skaits ir ”miriadu miriades un tūkstošu tūkstoši”. (Atkl. 5:11.) Jēzus vadībā eņģeļi sniedz Dieva kalpiem uz zemes vajadzīgo atbalstu. Vai jūs to atceraties, kad ejat sludināt?

”Pārdomas par to, ka sludināšanā ar mums kopā ir eņģeļi, man dod lielu uzmundrinājumu,” saka Anna. ”Es ļoti augstu vērtēju palīdzību, ko eņģeļi sniedz Jehovas un Jēzus vadībā.” Iespēja sadarboties ar eņģeļiem patiešām ir liels gods.

Bet kā mums palīdz sadarbība ar citiem sludinātājiem? Mums ir lieliska iespēja iepazīt daudz uzticīgu Jehovas liecinieku. Noteikti ikviens no mums ir izjutis, cik patiesi ir Bībelē lasāmie vārdi: ”Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru.” (Sal. Pam. 27:17.)

Sludinot kopā ar citiem kristiešiem, mēs varam apgūt efektīvas sludināšanas metodes, kuras mēs varbūt vēl neesam izmantojuši. Elžbeta piemin, kā viņa raugās uz sadarbību ar draudzes locekļiem: ”Kad es eju kalpošanā kopā ar dažādiem sludinātājiem, man paveras jaunas iespējas apliecināt savu mīlestību pret ticības biedriem un pret cilvēkiem, ko mēs sastopam sludinot.” Centieties sadarboties ar dažādiem sludinātājiem — tas padara kalpošanu interesantāku.

Regulāri atjaunosim savus spēkus

Lai kalpošanā saglabātu degsmi, mums ir vajadzīga laba plānošana, stabili Bībeles studēšanas paradumi un pietiekama atpūta. Citiem vārdiem sakot, mums ir regulāri jāatjauno savi garīgie un fiziskie spēki.

Bībelē ir teikts: ”Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību.” (Sal. Pam. 21:5.) Zigmunts, kam nu jau ir astoņdesmit astoņi gadi, stāsta: ”Turoties pie konkrēta sludināšanas grafika, man ir vieglāk panākt, lai mana līdzdalība sludināšanā būtu pilnvērtīga. Es ļoti rūpīgi plānoju savas gaitas, lai sludināšanai atvēlētu pietiekami daudz laika.”

Labas Dieva Rakstu zināšanas mūs stiprina un sagatavo kalpošanai. Gluži tāpat kā mums ir vajadzīgas regulāras maltītes, kas mums dod fizisku spēku, mums arī regulāri jāuzņem garīgais uzturs, kas palīdz nepagurt sludināšanā. Ik dienas iedziļinoties Bībelē un uzņemot garīgo ”barību savā laikā”, mēs gūstam spēku, kas ļauj mums turpināt savu kalpošanu. (Mat. 24:45—47.)

 Elžbeta ir ievērojami mainījusi dienas kārtību, lai varētu labāk veikt savu kalpošanu. Viņa saka: ”Es esmu krietni samazinājusi laiku, ko pavadu pie televizora, tāpēc man ir vairāk laika, lai gatavotos sludināšanai. Ik vakaru lasot Bībeli, es cenšos domāt par cilvēkiem, ko esmu satikusi sludināšanā. Es meklēju tādus Bībeles pantus un žurnālu rakstus, kas viņiem varētu noderēt.”

Pietiekama atpūta mums palīdz nezaudēt spēkus un ļauj pilnā mērā piedalīties kalpošanā. Turpretī pārmērīga izklaide var negatīvi ietekmēt mūsu sludināšanas kvalitāti. Andžejs, kas ir dedzīgs sludinātājs, saka: ”Atpūtas trūkums izraisa pārgurumu, bet no pārguruma nav tālu līdz nomāktībai. Es cenšos to nepieļaut.” (Sal. Māc. 4:6.)

Lai cik ļoti mēs pūlētos, mūsu sludināto labo vēsti pieņem samērā nedaudz cilvēku. Tomēr Jehova nekad neaizmirsīs mūsu paveikto darbu. (Ebr. 6:10.) Pat ja cilvēki nevēlas ar mums runāt, varbūt viņi pārspriež mūsu ierašanos ar kādu citu, kad esam jau devušies tālāk. Iznākums var būt līdzīgs tam, kāds bija Ecēhiēla sludināšanai, — cilvēki uzzināja, ka ”pravietis ir viņu vidū”. (Ecēh. 2:5.) Bez šaubām, sludināšana nav viegls darbs, bet gan mums pašiem, gan cilvēkiem, kas mūsos klausās, tas var dot neizmērojamu labumu.

”Sludināšana mums palīdz apģērbt jauno cilvēku un apliecināt darbos mīlestību pret Dievu un savu tuvāko,” norāda Zigmunts. Andžejs piebilst: ”Ir liels gods sludināt vēsti, kas var glābt cilvēku dzīvību. Ar šādu vērienu un šādos apstākļos sludināšana nekad vairs neatkārtosies.” Ja saglabāsim izturību kristīgajā kalpošanā, mēs gūsim nebeidzamas svētības. (2. Kor. 4:1, 2.)

[Attēli 31. lpp.]

Lai saglabātu izturību kalpošanā, mums regulāri jāatjauno savi garīgie un fiziskie spēki