Jehova ir apgaismojis savu vaigu pār tiem

CILVĒKA sejā ir vairāk nekā 30 muskuļu. Lai mūsu sejā parādītos smaids, ir jāsavelkas veseliem 14 no tiem. Iedomājieties, cik daudz zaudētu mūsu sarunas, ja šo muskuļu nebūtu! Taču nedzirdīgiem cilvēkiem mīmika ne tikai padara sarunas dzīvākas un patīkamākas, bet arī pilda svarīgu saziņas funkciju, kopā ar žestiem palīdzot izteikt jēdzienus un domas. Daudzus pārsteidz fakts, ka zīmju valodā ir iespējams izteikt sarežģītas domas un atspoguļot visdažādākās nozīmes nianses.

Mūsu dienās daudzi nedzirdīgi cilvēki ir ieraudzījuši kādu neparasti izteiksmīgu seju — gan ne tiešā, bet pārnestā nozīmē. Tēlaini runājot, viņiem ir radusies iespēja skatīt Jehovas vaigu. (Ps. 11:8.) Tas nav noticis nejauši. Jehova kopš seniem laikiem ir apliecinājis sirsnīgu mīlestību pret nedzirdīgajiem, un jau seno izraēliešu laikā viņš izrādīja rūpes par tiem. (3. Moz. 19:14.) Jehova joprojām ar mīlestību rūpējas par nedzirdīgiem cilvēkiem. ”[Dievs] grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” (1. Tim. 2:4.) Daudzi nedzirdīgie ir uzzinājuši patiesību par Dievu un iepazinuši viņu tik labi, it kā skatītu viņu vaigu vaigā. Bet kā tas ir bijis iespējams, ja ņem vērā, ka viņi nespēj saklausīt runātos vārdus? Pirms noskaidrojam atbildi uz šo jautājumu, īsumā aplūkosim, kāpēc nedzirdīgiem cilvēkiem būtiska ir zīmju valoda.

Valoda, ko ”dzird” ar acīm

Sabiedrībā pastāv daudz aplamu priekšstatu par nedzirdīgajiem un zīmju valodu, tāpēc sākumā jāpiemin daži fakti. Nav nekādu iemeslu, kāpēc nedzirdīgi cilvēki nevarētu vadīt automašīnu. Daudziem no viņiem ir ļoti grūti lasīt no lūpām. Zīmju valodai nav nekā kopīga ar Braila rakstu, un tā nav tikai pantomīma. Nepastāv universāla zīmju valoda, ko lietotu nedzirdīgie visā pasaulē. Pat vienas valsts robežās zīmju valodai mēdz būt dažādi reģionālie dialekti.

Kā nedzirdīgajiem veicas ar lasīšanu? Daži no viņiem lasa ļoti labi, tomēr vairākumam lasīt ir grūti. Grūtības rodas tāpēc, ka rakstu valodas pamatā ir runātā valoda. Piemēram, padomājiet, kā dzirdīgs bērns apgūst valodu. Kopš pirmajiem dzīves mirkļiem ap viņu ir cilvēki, kas runā vietējā valodā, un drīz vien viņš jau mācās izrunāt vārdus un virknēt tos teikumos. Tas notiek dabiski: bērns iemācās runāt, klausīdamies, kā runā apkārtējie. Tad, kad bērns sāk mācīties lasīt, viņam tikai jāiemācās saprast, ka zīmes uz papīra atbilst skaņām un vārdiem, ko viņš jau pazīst.

Bet tagad iztēlojieties, ka jūs atrodaties svešā zemē stikla telpā, kuras sienas nelaiž cauri skaņu. Jūs nekad neesat dzirdējis valodu, kurā runā šajā zemē. Katru dienu vietējie iedzīvotāji nāk pie jums un mēģina sarunāties ar jums caur stiklu, bet jūs nedzirdat ne vārda. Jūs tikai redzat, kā kustas viņu lūpas.  Aptvēruši, ka jūs viņus nesaprotat, cilvēki uzraksta savu sakāmo uz papīra un rāda to jums. Viņi domā, ka nu gan jums būtu jāsaprot, ko viņi grib pateikt. Kā jums šķiet, cik labi jums veiktos? Droši vien jūs tik un tā neko nespētu uztvert, jo uzrakstītais teksts ir tādā valodā, ko jūs nekad neesat dzirdējis. Būtībā tāda ir situācija, kādā atrodas lielākā daļa nedzirdīgo.

Nedzirdīgiem cilvēkiem efektīvs saziņas līdzeklis ir zīmju valoda. Runādams šajā valodā, cilvēks rāda zīmes, kas izsaka noteiktus jēdzienus. Ar roku un citu ķermeņa daļu kustībām viņš veido zīmes atbilstoši zīmju valodas gramatikai, un komunikācijā iesaistās arī sejas izteiksme. Tātad zīmju valoda ir vizuāla: tajā informācija tiek nodota tādā formā, lai to varētu uztvert ar redzi.

Kad cilvēks runā zīmju valodā, gandrīz katrai kustībai, ko viņš izdara, un tāpat arī dažādām sejas izteiksmēm ir lingvistiska nozīme. Mīmika šajā gadījumā nav tikai līdzeklis, lai panāktu emocionālu uzsvaru, — tai ir būtiska loma domas izteikšanā. Piemēram, ja tiek uzdots jautājums, paceltas uzacis var norādīt, ka šis jautājums ir vai nu retorisks, vai arī tāds, uz kuru ir jāatbild ar ”jā” vai ”nē”. Savukārt tad, ja tiek gaidīta atbilde uz tādiem jautājumiem kā ”kas?”, ”ko?”, ”kur?”, ”kad?”, ”kāpēc?” vai ”kā?”, jautātāja uzacis mēdz būt savilktas uz leju. Atsevišķas mutes kustības var norādīt uz objekta lielumu vai darbības intensitāti. Veids, kā nedzirdīgais kustina galvu un plecus, savelk vaigus, mirkšķina acis — tas viss var papildināt izsakāmās domas ar smalkām niansēm.

Visi šie elementi veido bagātu valodu, ko var uztvert ar acīm. Ja nedzirdīgajam ir plašs zīmju krājums, viņa rīcībā ir lielisks līdzeklis, kas ļauj nodot jebkādu informāciju, vienalga, vai tā būtu poētiska vai tehniska, romantiska vai humoristiska, konkrēta vai abstrakta.

Publikācijas zīmju valodā — liels solis uz priekšu

Kad nedzirdīgajiem zināšanas par Jehovu tiek piedāvātas zīmju valodā, viņiem ir vieglāk ”dzirdēt” un saprast labo vēsti un ticēt tās autoram. Tāpēc Jehovas liecinieki cītīgi pūlas sagatavot un izdot materiālus zīmju valodā un sludināt nedzirdīgajiem visā pasaulē. (Rom. 10:14.) Patlaban dažādās zemēs darbojas 58 zīmju valodas tulkotāju grupas un DVD formātā ir laistas klajā publikācijas 40 zīmju valodās. Vai šīs darbs ir nesis augļus?

Džeremijs, kura vecāki ir nedzirdīgi, stāsta: ”Atceros, kā mans tēvs stundām ilgi sēdēja savā istabā, mēģinādams izlasīt un saprast tikai pāris rindkopas no Sargtorņa raksta. Tad viņš izskrēja ārā un sajūsmināts rādīja zīmju valodā: ”Es sapratu! Es sapratu!” Pēc tam tēvs paskaidroja man, kā viņš ir sapratis rindkopās izteiktās domas. Man tolaik bija 12 gadu. Es  ātri ar acīm pārskrēju rindkopām un teicu tēvam: ”Nē, tēt, tas nav pareizi. Īstenībā tur ir teikts...” Tēvs neļāva man runāt tālāk un gāja atpakaļ uz savu istabu, lai vēlreiz mēģinātu pats tikt skaidrībā, kas īsti rakstīts Sargtornī. Nekad neaizmirsīšu, cik vīlies viņš izskatījās un cik ļoti es viņu apbrīnoju. Taču tagad, kad mums ir DVD zīmju valodā, viņš informāciju uztver daudz labāk. Kad redzu, kā atplaukst tēva seja, kad viņš stāsta par savām attiecībām ar Jehovu, tas man nozīmē ļoti daudz.”

Čīlē divi Jehovas liecinieki runāja ar kādu nedzirdīgu jaunieti, kuru sauc Hesenija. Ar Hesenijas mātes atļauju liecinieki piedāvāja meitenei paskatīties fragmentu no Manas Bībeles stāstu grāmatas (DVD formātā) čīliešu zīmju valodā. Pēc tam viņi stāstīja: ”Kad Hesenija sāka skatīties ierakstu, viņa vispirms smējās, bet tad viņai sāka birt asaras. Māte jautāja, kāpēc viņa raud. Hesenija atbildēja, ka viņai ļoti patīk tas, ko viņa skatās, tāpēc viņa nevar valdīt asaras. Tad māte redzēja, ka meita spēj saprast visu, kas ierakstā tiek stāstīts zīmju valodā.”

Venecuēlā kādai nedzirdīgai sievietei, kas dzīvoja laukos, jau bija viens bērns, kad viņa atklāja, ka gaida otru mazuli. Šī sieviete un viņas vīrs uzskatīja, ka viņiem trūkst līdzekļu, lai uzturētu divus bērnus, tāpēc viņi domāja, ka grūtniecība laikam būs jāpārtrauc. Neko nezinādami par šo situāciju, pie viņiem iegriezās Jehovas liecinieki un parādīja viņiem 12. nodarbību no brošūras Ko Dievs no mums prasa? venecuēliešu zīmju valodā. Šajā nodarbībā ir paskaidrots Dieva viedoklis par abortu un slepkavību. Vēlāk sieviete stāstīja lieciniekiem, cik pateicīga viņa jūtas, ka todien noskatījās šo nodarbību, jo tā viņus pamudināja atteikties no domas par abortu. Šajā gadījumā publikācija zīmju valodā palīdzēja izglābt dzīvību.

Lorēna, kāda nedzirdīga Jehovas lieciniece, saka: ”Mācīties Bībeli ir kā likt no gabaliņiem kopā lielu attēlu. Agrāk es līdz galam nesapratu kopējo ainu, jo manās zināšanās bija robi — attēlā trūka gabaliņu. Bet, kad radās vairāk iespēju saņemt Bībeles skaidrojumu zīmju valodā, es varēju aizpildīt šos robus.” Nedzirdīgs vīrietis, vārdā Džordžs, kas ir Jehovas liecinieks jau 38 gadus, atzīst: ”Tas, ka varu bez citu palīdzības saprast dažādus jautājumus, bez šaubām, vairo pašcieņu un paļāvību uz saviem spēkiem. Es domāju, ka DVD zīmju valodā ir tik spēcīgi ietekmējuši manu garīgo izaugsmi kā nekas cits.”

”Sapulce notika manā valodā!”

Jehovas liecinieki ne tikai izdod publikācijas zīmju valodā, bet arī organizē draudzes, kuru sapulces notiek zīmju valodā. Kopumā šobrīd ir vairāk nekā 1100 zīmju valodas draudžu. Šajās draudzēs nedzirdīgie var mācīties Bībeles patiesību tajā valodā, kuru viņi saprot vislabāk, un materiāls tiek pasniegts,  ņemot vērā viņu uztveri, kultūru un dzīves pieredzi.

Zīmju valodas draudžu izveidošana ļoti ir palīdzējusi nedzirdīgajiem. To ilustrē kāda nedzirdīga vīrieša pieredze. Šis vīrietis, vārdā Sirils, kļuva par Jehovas liecinieku 1955. gadā. Daudzus gadus viņš cītīgi studēja Bībeli skaidrojošo literatūru, cenzdamies to saprast, cik labi vien spēja, un uzticīgi apmeklēja kristiešu draudzes sapulces. Reizēm kāds tulkoja sapulces programmu zīmju valodā, bet citreiz nebija neviena, kas to darītu. Tādos gadījumos citi draudzes locekļi mēģināja Sirilam palīdzēt: viņi īsi pierakstīja, ko saka orators, un rādīja Sirilam šīs piezīmes. Tikai 1989. gadā, kad Sirils bija kalpojis Jehovam jau 34 gadus, Ņujorkā tika izveidota pirmā zīmju valodas draudze Amerikas Savienotajās Valstīs. Aprakstīdams, kā viņš sajutās šajā draudzē, Sirils saka: ”Es jutos tā, it kā no tumša meža vai tuneļa būtu iznācis gaismā. Sapulce notika manā valodā!”

Jehovas liecinieku zīmju valodas draudzēs nedzirdīgi cilvēki var regulāri sanākt kopā, lai mācītos par Dievu un pielūgtu viņu, un tur viņi arī var gūt stiprinājumu un emocionālu atbalstu. Valodas barjeras dēļ nedzirdīgie bieži vien dzīvo sociālā izolācijā, bet šajās draudzēs viņi var atrast labu sabiedrību un draugus, ar kuriem brīvi apmainīties domām. Tā ir vide, kas nedzirdīgiem cilvēkiem palīdz mācīties, garīgi augt un dedzīgi kalpot Jehovam. Daudzi nedzirdīgi Jehovas liecinieki ir kļuvuši par pilnas slodzes labās vēsts sludinātājiem. Daži ir pārcēlušies uz citu valsti, lai tur palīdzētu nedzirdīgajiem uzzināt par Jehovu. Nedzirdīgi brāļi, kas kļuvuši par prasmīgiem skolotājiem un apguvuši organizatoriskas iemaņas, var uzņemties atbildīgus pienākumus draudzē.

Amerikas Savienotajās Valstīs tagad ir vairāk nekā 100 zīmju valodas draudžu un aptuveni 80 grupu. Brazīlijā ir ap 300 zīmju valodas draudžu un vairāk nekā 400 grupu. Arī Meksikā zīmju valodas draudžu skaits tuvojas trim simtiem, savukārt Krievijā ir vairāk nekā 30 šādu draudžu un 113 grupu. Tie ir tikai daži piemēri, kas liecina, ka Bībeles vēsts daudzviet gūst atsaucību nedzirdīgo starpā. *

Jehovas liecinieki rīko arī kongresus zīmju valodā. Pagājušajā kalpošanas gadā notika vairāk nekā 120 kongresu dažādās zīmju valodās. Šie pasākumi nedzirdīgajiem Jehovas lieciniekiem ļauj sajust, ka viņi pieder pie starptautiskas brāļu saimes, kas saņem garīgo uzturu īstajā laikā.

Leonards, nedzirdīgs vīrietis, kas jau vairāk nekā 25 gadus ir Jehovas liecinieks, stāsta: ”Es vienmēr esmu zinājis, ka Jehova ir patiesais Dievs. Tomēr agrāk es skaidri nesapratu, kāpēc viņš pieļauj ciešanas, un tāpēc reizēm dusmojos uz viņu. Bet tad es apmeklēju zīmju valodas kongresu, un tur viena no runām man palīdzēja beidzot saprast šo jautājumu. Kad runa beidzās, sieva piebikstīja man ar elkoni un jautāja: ”Vai tagad tu esi apmierināts?” Un es godīgi varēju viņai atbildēt, ka esmu gan. Man ir liels prieks, ka šajos 25 gados es neesmu atstājis Jehovu. Es allaž esmu viņu mīlējis, bet agrāk es nespēju īsti viņu saprast. Toties tagad es viņu saprotu!”

Pateicīgi no sirds

Mācīdamies par Jehovu, nedzirdīgie aizvien labāk iepazīst viņu. Viņi mācās saskatīt Jehovas mīlestību, līdzcietību, taisnīgumu, uzticību, žēlastību un daudzas citas viņa brīnišķīgās īpašības.

Nedzirdīgie Jehovas liecinieki pastāvīgi padziļina savas zināšanas par Jehovu, tāpēc viņi spēj aizvien skaidrāk saprast, kāds viņš ir, it kā skatīdami Jehovu vaigu vaigā. Savā dziļajā mīlestībā pret nedzirdīgiem cilvēkiem Jehova ir ”apgaismojis savu vaigu” pār tiem. (4. Moz. 6:25.) Viņi ir no sirds pateicīgi, ka Jehova viņiem ir ļāvis sev tuvoties.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 25. lpp.]

Pasaulē ir vairāk nekā 1100 zīmju valodas draudžu

[Attēli 26. lpp.]

Nedzirdīgajiem ir brīnišķīgas iespējas iepazīt Jehovu