Mūžīga dzīve uz zemes — cerība, ko apstiprina Kristiešu grieķu raksti

”Viņš [Dievs] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs.” (Atkl. 21:4.)

1., 2. Kas liecina, ka daudzi ebreji pirmajā gadsimtā loloja cerību mūžīgi dzīvot uz zemes?

KĀDS bagāts un ievērojams jauneklis piesteidzās pie Jēzus, nokrita viņa priekšā ceļos un vaicāja: ”Labais Mācītājs, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?” (Marka 10:17.) Šis cilvēks jautāja par mūžīgu dzīvi, bet vai viņš ar to domāja dzīvi debesīs vai uz zemes? Kā bija minēts iepriekšējā rakstā, Dievs jau pirms daudziem gadsimtiem bija devis ebrejiem cerību uz augšāmcelšanu un mūžīgu dzīvi uz zemes. Pirmajā gadsimtā lielai daļai ebreju joprojām bija šī cerība.

² Lācara māsa Marta acīmredzot domāja par augšāmcelšanu dzīvei uz zemes, kad par savu mirušo brāli Jēzum teica: ”Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā.” (Jāņa 11:24.) Tiesa, ebreju vidū bija arī tādi, kas neticēja augšāmcelšanai, — piemēram, saduceji. (Marka 12:18.) Taču vēsturnieks Džordžs Mūrs savā grāmatā par jūdaisma vēsturi rakstīja: ”Darbos, kas tapuši otrajā  un pirmajā gadsimtā pirms mūsu ēras, ir pausta pārliecība, ka pasaules vēsturē pienāks pavērsiena punkts, kad tie, kas ir miruši, tiks atmodināti no nāves un atkal dzīvos uz zemes.” (Judaism in the First Centuries of the Christian Era.) Tātad bagātnieks, kas vērsās pie Jēzus, gribēja iegūt mūžīgu dzīvi uz zemes.

3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

³ Mūsdienās daudzas reliģijas un Bībeles zinātnieki mācību par mūžīgu dzīvi uz zemes neuzskata par kristīgu. Lielākā daļa cilvēku tic pēcnāves dzīvei garīgajā sfērā. Daudzi no tiem, kas lasa Kristiešu grieķu rakstus, domā, ka vārdi ”mūžīga dzīve” vienmēr attiecas uz dzīvi debesīs. Bet vai tā ir? Kādā nozīmē šos vārdus lietoja Jēzus? Kam ticēja viņa mācekļi? Vai Kristiešu grieķu rakstos ir atrodama mācība par mūžīgu dzīvi uz zemes?

Mūžīga dzīve ”jaunajā pasaulē”

4. Kas notiks ”jaunajā pasaulē”?

⁴ Bībelē ir mācīts, ka ar garu svaidītie kristieši tiks piecelti dzīvei debesīs un valdīs pār zemi. (Lūk. 12:32; Atkl. 5:9, 10; 14:1—3.) Taču, kad Jēzus runāja par mūžīgu dzīvi, viņš ne vienmēr ar to domāja cerību, kāda ir dota šai kristiešu grupai. Interesanti ir vārdi, ko Jēzus sacīja saviem mācekļiem, kad bagātais jauneklis, izdzirdējis Jēzus aicinājumu atteikties no savas mantas un kļūt par viņa sekotāju, noskumis aizgāja. (Nolasīt Mateja 19:28, 29.) Jēzus saviem apustuļiem solīja, ka viņi būs starp tiem, kas kļūs par ķēniņiem un ”tiesās divpadsmit Israēla ciltis” — cilvēkus, kuri nepieder pie debesu valdības. (1. Kor. 6:2.) Turklāt viņš runāja par balvu, ko saņems visi, kas viņam seko, — viņi ”iemantos mūžīgu dzīvību”. Jēzus minēja, ka tas viss notiks ”jaunajā pasaulē”.

5. Kas ir ”jaunā pasaule”, kuru minēja Jēzus?

⁵ Kas ir Jēzus minētā ”jaunā pasaule”? Sengrieķu valodas vārds, kas ir tulkots ”jaunā pasaule”, kādā citā Bībeles izdevumā ir tulkots ar frāzi ”kad viss būs atjaunots” (JD-07). Tā kā Jēzus lietoja šo vārdu bez papildu paskaidrojumiem, viņš acīmredzot atsaucās uz cerību, kas ebrejiem bija pazīstama jau gadsimtiem ilgi. Uz zemes visam bija jātiek atjaunotam, lai uz tās valdītu apstākļi, kādi bija Ēdenes dārzā pirms Ādama un Ievas grēka. Kad būs izveidota jaunā pasaule, būs īstenojies Dieva solījums ”radīt jaunas debesis un jaunu zemi”. (Jes. 65:17.)

6. Ko no līdzības par avīm un āžiem var uzzināt par cerību dzīvot mūžīgi?

⁶ Jēzus mūžīgu dzīvi minēja, arī runādams par ļaunās pasaules pastaro jeb beigu  laiku. (Mat. 24:1—3.) Jēzus sacīja: ”Kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla. Un visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā; un viņš tās šķirs, kā gans šķir avis no āžiem.” Tie, kas saņems nelabvēlīgu spriedumu, ”ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē”. ”Taisnie”, kas saņems mūžīgu dzīvi, ir tie, kas uzticīgi atbalsta ar garu svaidītos Kristus brāļus. (Mat. 25:31—34, 40, 41, 45, 46.) Tā kā ar garu svaidītie kristieši ir izraudzīti, lai valdītu debesu Valstībā, ”taisnie”, pēc visa spriežot, ir šīs Valstības pavalstnieki, kas dzīvos uz zemes. Bībelē ir pravietots, ka Jehovas ieceltais ķēniņš ”valdīs no jūras līdz jūrai un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem”. (Ps. 72:8.) Viņa pavalstnieki dzīvos uz zemes mūžīgi.

Ko atklāj Jāņa evaņģēlijs?

7., 8. Uz kādām divām cilvēku grupām attiecās vārdi, ko Jēzus teica Nikodēmam?

⁷ Iepriekšminētie gadījumi, kad Jēzus runāja par mūžīgu dzīvi, ir aprakstīti Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā. Tagad pievērsīsim uzmanību Jāņa evaņģēlijam, kurā Jēzus vārdi par mūžīgu dzīvi ir lasāmi 17 reizes. Aplūkosim dažas no šīm vietām un noskaidrosim, ko Jēzus mācīja par mūžīgu dzīvi uz zemes.

⁸ Saskaņā ar Jāņa evaņģēliju, pirmo reizi Jēzus mūžīgu dzīvi pieminēja sarunā ar farizeju Nikodēmu. Viņš Nikodēmam sacīja: ”Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā.” Lai iemantotu debesu Valstību, cilvēkam ir jāpiedzimst ”no augšienes”. (Jāņa 3:3—5.) Jēzus minēja vēl kaut ko — cerību, kas ir dota visiem cilvēkiem. (Nolasīt Jāņa 3:16.) Jēzus runāja par mūžīgu dzīvi, kas viņa svaidītajiem sekotājiem būs debesīs, bet pārējiem — uz zemes.

9. Par ko Jēzus runāja ar kādu samarieti?

⁹ Pēc tam, kad Jēzus Jeruzalemē bija runājis ar Nikodēmu, viņš devās uz Galileju. Pa ceļam viņš apstājās pie Jēkaba akas, kas atradās netālu no Samarijas pilsētas Ziharas, un tur uzrunāja kādu sievieti. Jēzus viņai sacīja: ”Kas dzers no tā ūdens, ko es tam došu, tam ne mūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvei.” (Jāņa 4:5, 6, 14.) Šis ūdens attēlo visu, ko Dievs ir sagādājis, lai cilvēki atkal varētu dzīvot uz zemes mūžīgi. Atklāsmes grāmatā var lasīt Dieva solījumu: ”Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.” (Atkl. 21:5, 6; 22:17.) Tātad Jēzus runāja ar samarieti par mūžīgu dzīvi, ko iemantos ne vien ar garu svaidītie Valstības mantinieki, bet arī dievbijīgie cilvēki, kuriem ir cerība dzīvot uz zemes.

10. Ko Jēzus par mūžīgu dzīvi teica naidīgi noskaņotajiem jūdiem?

¹⁰ Nepilnu gadu vēlāk Jēzus atkal ieradās Jeruzalemē. Tur viņš pie Betzatas dīķa izdziedināja kādu vīrieti. Jūdiem, kas izteica Jēzum pārmetumus, viņš paskaidroja, ka ”Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām”. Pieminējis, ka Tēvs ”visu tiesu ir nodevis Dēlam”, Jēzus sacīja: ”Kas manus vārdus dzird un tic tam, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība.” Viņš arī teica: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa [Cilvēka Dēla] balsi, un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.” (Jāņa 5:1—9, 19, 22, 24—29.) Jēzus saviem pretiniekiem pastāstīja, ka tieši viņu Dievs ir izraudzījies, lai viņš īstenotu ebreju tautai doto cerību uz mūžīgu dzīvi, un ka viņš to paveiks, pieceļot no nāves mirušos.

11. Kas apliecina, ka Jēzus vārdi, kas rakstīti Jāņa 6:48—51, sevī ietvēra ebrejiem doto cerību dzīvot mūžīgi uz zemes?

 ¹¹ Galilejā tūkstošiem cilvēku sāka sekot Jēzum, jo bija ēduši maizi, ko Jēzus brīnumainā veidā bija sagādājis. Jēzus viņiem pastāstīja par cita veida maizi — par ”dzīvības maizi”. (Nolasīt Jāņa 6:40, 48—51.) ”Maize, ko es došu, ir mana miesa,” viņš sacīja. Jēzus atdeva savu dzīvību nevis tikai par tiem, kas valdīs ar viņu kopā debesu Valstībā, bet par ”pasaules dzīvību” — par visiem, uz kuriem tiks attiecināts izpirkuma upuris. ”Kas ēdīs no šīs maizes”, proti, apliecinās ticību Jēzus izpirkuma upurim, iegūs izredzes dzīvot mūžīgi. Arī šajā gadījumā Jēzus vārdi par mūžīgu dzīvi sevī ietvēra ebrejiem doto cerību dzīvot mūžīgi uz zemes Mesijas valdīšanas laikā.

12. Par kādu cerību Jēzus runāja, sacīdams, ka ”dod mūžīgo dzīvību” savām avīm?

¹² Vēlāk, Jeruzalemes tempļa atjaunošanas svētkos, Jēzus saviem pretiniekiem sacīja: ”Jūs neticat, jo nepiederat pie manām avīm. Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko. Un es tām dodu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 10:26—28.) Vai Jēzus šajā gadījumā runāja tikai par dzīvi debesīs? Vai nevarētu būt, ka, sacīdams šos vārdus, viņš domāja arī par mūžīgu dzīvi paradīzē uz zemes? Pirms neilga laika Jēzus bija iedrošinājis savus sekotājus: ”Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt valstību!” (Lūk. 12:32.) Taču šajos tempļa atjaunošanas svētkos Jēzus bija teicis: ”Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved.” (Jāņa 10:16.) Tātad vārdi, ar kuriem Jēzus vērsās pie saviem pretiniekiem, norādīja gan uz ”mazā ganāmā pulciņa” cerību dzīvot debesīs, gan uz ”citām avīm” doto cerību mūžīgi dzīvot uz zemes.

Cerība, kas neprasīja paskaidrojumus

13. Kā bija jāsaprot Jēzus vārdi ”tu būsi ar mani paradīzē”?

¹³ Īsi pirms savas nāves pie moku staba Jēzus vēlreiz apstiprināja, kāda cerība cilvēkiem ir dota. Ļaundaris, kas bija pienaglots pie staba līdzās Jēzum, lūdza: ”Jēzu, piemini mani, kad tu nāksi savā valstībā!” Jēzus viņam apsolīja: ”Patiesi es tev saku šodien: tu būsi ar mani paradīzē.” (Lūk. 23:42, 43, NW.) Šis vīrietis acīmredzot bija  ebrejs, tāpēc viņam nebija vajadzīgi paskaidrojumi par to, kas ir paradīze. Viņš zināja par nākotnes cerību dzīvot mūžīgi uz zemes.

14. a) Kas liecina, ka apustuļiem bija grūti saprast Jēzus vārdus par dzīvi debesīs? b) Kad Jēzus sekotāji ieguva skaidru izpratni par debesu cerību?

¹⁴ Turpretī tam, ko Jēzus teica par dzīvi debesīs, bija vajadzīgi paskaidrojumi. Kad Jēzus saviem mācekļiem sacīja, ka dosies uz debesīm sagatavot tiem vietu, mācekļi nesaprata, par ko Jēzus runā. (Nolasīt Jāņa 14:2—5.) ”Vēl daudz kas man jums sakāms,” Jēzus vēlāk atzīmēja, ”bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā.” (Jāņa 16:12, 13.) Tikai pēc 33. gada Vasarsvētkiem, kad Dievs ar savu garu Jēzus sekotājus svaidīja par nākamajiem ķēniņiem, viņi saprata, ka valdīs no debesīm. (1. Kor. 15:49; Kol. 1:5; 1. Pēt. 1:3, 4.) Cerība uz debesu mantojumu bija kaut kas jauns, tāpēc tai bija pievērsta liela uzmanība Dieva iedvesmotajās vēstulēs, kas ir iekļautas Kristiešu grieķu rakstos. Bet vai šajās vēstulēs ir atrodams apstiprinājums arī tam, ka cilvēki varēs mūžīgi dzīvot uz zemes?

Kas ir teikts Dieva iedvesmotajās vēstulēs?

15., 16. Kā Dieva iedvesmotie Pāvila un Pētera vārdi ir saistīti ar Dieva kalpu cerību mūžīgi dzīvot uz zemes?

¹⁵ Rakstīdams Vēstuli ebrejiem, apustulis Pāvils savus ticības biedrus uzrunāja ar vārdiem ”svētie brāļi, debesu aicinājuma dalībnieki”. Viņš norādīja, ka Dievs ir atdevis Jēzus varā ”nākamo pasauli”. (Ebr. 2:3, 5; 3:1.) Kristiešu grieķu rakstos vārds, kas ir tulkots ”pasaule”, vienmēr apzīmē zemi, uz kuras dzīvo cilvēki. Tāpēc ar ”nākamo pasauli” ir domāta cilvēku apdzīvotā zemeslode, pār kuru valdīs Jēzus Kristus. Tad Jēzus piepildīs Dieva solījumu: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Ps. 37:29.)

¹⁶ Arī apustulis Pēteris, Dieva iedvesmots, rakstīja par cilvēces nākotni. Viņa vēstulē var lasīt: ”Tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats vārds ugunij un bezdievīgo cilvēku tiesas un pazušanas dienai.” (2. Pēt. 3:7.) Kas nomainīs ”tagadējās debesis un tagadējo zemi” — pašreizējās cilvēku valdības un bezdievīgo sabiedrību? (Nolasīt 2. Pētera 3:13.) To vietā nāks ”jaunas debesis” — Dieva mesiāniskā Valstība — un ”jauna zeme” — taisnīgu, dievbijīgu cilvēku sabiedrība.

17. Ko par cilvēces cerību var lasīt Atklāsmes 21:1—4?

¹⁷ Pēdējā Bībeles grāmatā ir ietverts saviļņojošs redzējums par to, kā cilvēki atgūs pilnību. (Nolasīt Atklāsmes 21:1—4.) Šādu cerību Dieva kalpi ir lolojuši jau kopš tā laika, kad Ēdenes dārzā pilnība tika zaudēta. Taisnīgie cilvēki dzīvos paradīzē uz zemes, un viņi nekad nenovecos un nemirs. Šī cerība ir stingri pamatota gan Ebreju rakstos, gan Kristiešu grieķu rakstos, un tā ir stiprinājusi uzticīgos Jehovas kalpus līdz pat mūsdienām. (Atkl. 22:1, 2.)

Vai jūs varat paskaidrot?

• Kas ir Jēzus minētā ”jaunā pasaule”?

• Par ko Jēzus runāja ar Nikodēmu?

• Ko Jēzus apsolīja ļaundarim, kas bija pienaglots pie staba viņam līdzās?

• Kā Pāvila un Pētera vārdi ir saistīti ar Dieva kalpu cerību mūžīgi dzīvot uz zemes?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 8. lpp.]

Lēnprātīgie cilvēki dzīvos uz zemes mūžīgi

[Attēli 10. lpp.]

Jēzus runāja par cerību uz mūžīgu dzīvi