Bībeles pētīšana bagātina mūsu lūgšanas
Bībeles pētīšana bagātina mūsu lūgšanas
”Ak Kungs, lai jel tava auss kļūst uzmanīga uz tava kalpa lūgšanu!” (Neh. 1:11.)
1., 2. Kāpēc ir noderīgi pievērst uzmanību Bībelē ietvertajām lūgšanām?
LŪGŠANAS un Bībeles pētīšana ir būtiska patiesās pielūgsmes sastāvdaļa. (1. Tes. 5:17; 2. Tim. 3:16, 17.) Lai gan Bībele nav lūgšanu grāmata, tajā ir ietvertas daudzas lūgšanas, no kurām liela daļa ir lasāma Psalmu grāmatā.
2 Lasot un pētot Bībeli, jūs droši vien tajā esat atraduši lūgšanas, kas atbilst situācijām, ar kādām jūs sastopaties savā dzīvē. Mēs varam bagātināt savas lūgšanas, iekļaujot tajās domas no Bībelē pierakstītajām lūgšanām. Ko mēs varam mācīties no Dieva kalpiem, kuri saņēma atbildi uz saviem lūgumiem pēc palīdzības, un no viņu lūgšanām?
Meklēsim Dieva vadību un sekosim tai
3., 4. Kāds uzdevums bija dots Ābrahāma kalpam, un ko mēs varam mācīties no tā, kā Jehova atbildēja uz viņa lūgšanu?
3 Iedziļināšanās Bībelē mums palīdz saprast, ka mums vienmēr ir jālūdz Dievam vadība. Pievērsīsim uzmanību tam, kas notika, kad patriarhs Ābrahāms bija sūtījis uz Mezopotāmiju savu vecāko kalpu, visticamāk, Ēliēzeru, lai tas atrastu dievbijīgu sievu Īzākam. Nonācis pie akas, uz kuru sievietes mēdza nākt pēc ūdens, kalps lūdza Jehovam: ”Lai notiek, ka tā meita, kurai es teikšu: Padod savu trauku, es gribu dzert, un tā sacīs: Dzer, un es padzirdīšu arī tavus kamieļus, būtu tā, kuru Tu esi novēlējis savam kalpam Īzākam, un pēc tā es zinātu, ka Tu esi žēlastību parādījis manam kungam.” (1. Moz. 24:12—14.)
4 Ābrahāma kalps saņēma atbildi uz savu lūgšanu, kad pie akas ieradās Rebeka un padzirdīja viņa kamieļus. Pēc neilga laika viņa devās kalpam līdzi uz Kanaānu un kļuva par Īzāka mīļoto sievu. Protams, mēs nevaram gaidīt, ka Dievs mums dos kādu īpašu zīmi, tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka viņš mūs vadīs dzīvē, ja viņu lūgsim un būsim gatavi sekot viņa gara vadībai. (Gal. 5:18.)
Lūgšanas palīdz mazināt raizes
5., 6. Ar ko ir iezīmīga lūgšana, ko Jēkabs teica pirms tikšanās ar Ēzavu?
5 Lūgšanas var mazināt raizes. Baidīdamies no sastapšanās ar savu dvīņubrāli Ēzavu, Jēkabs lūdza: ”Ak Kungs, ..es esmu pārāk niecīgs visas tās žēlastības un uzticības priekšā, ko Tu savam kalpam esi parādījis.. Izglāb mani no mana brāļa rokas, no Ēzava rokas, jo es bīstos viņu, ka tas nenāk un nenokauj mūs, mātes un viņu bērnus. Jo Tu esi sacījis: Es darīdams darīšu labu tev un vairošu tavus pēcnācējus kā jūras smiltis, kuru ir tik daudz, ka tās nevar saskaitīt.” (1. Moz. 32:10—13.)
6 Pēc tam, kad Jēkabs bija lūdzis Jehovu, viņš spēra piesardzības soļus, lai aizsargātu savu ģimeni, un viņš saņēma atbildi uz savu lūgšanu, kad viņš un Ēzavs salīga mieru. (1. Moz. 33:1—4.) Rūpīgi lasot Jēkaba lūgšanu, var pamanīt, ka tas nebija tikai lūgums pēc palīdzības. Viņš savā lūgšanā apliecināja ticību Dieva solījumam par ”pēcnācējiem” jeb dzimumu un pauda pateicību par Dieva žēlastību. Vai arī mūs māc bailes un nemiers? (2. Kor. 7:5.) Pārdomas par Jēkaba pieredzēto mums atgādina, ka lūgšanas var mazināt raizes. Turklāt, vēršoties pie Dieva, mums ir ne tikai jāizsaka lūgumi, bet arī jāapliecina sava ticība.
Lūgsim gudrību
7. Kāpēc Mozus lūdza, lai Jehova viņam ļauj iepazīt savus ceļus?
7 Vēlmei iepriecināt Jehovu būtu mūs jāmudina lūgt viņam gudrību. Mozus lūgšanā Dievam teica, ka vēlas iepazīt viņa ceļus. Viņš Jehovam lūdza: ”Redzi, Tu man saki: ”Vadi šo tautu augšup [prom no Ēģiptes]!” [..] Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad, lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es.. varētu atrast žēlastību tavās acīs.” (2. Moz. 33:12, 13.) Atbildot uz Mozus lūgšanu, Jehova viņam ļāva labāk iepazīt savus ceļus, un šīs zināšanas Mozum bija nepieciešamas, lai viņš varētu uzņemties vadību Jehovas tautā.
8. Ko mēs gūstam, pārdomājot 1. Ķēniņu 3:7—14?
8 Arī Dāvids lūdza: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus!” (Ps. 25:4.) Dāvida dēls Salamans lūdza Dievam gudrību, kas bija vajadzīga, lai viņš spētu pildīt Izraēlas ķēniņa pienākumus. Jehovam patika Salamana lūgšana, un viņš Salamanam piešķīra ne tikai gudrību, ko tas bija lūdzis, bet arī bagātību un godu. (Nolasīt 1. Ķēniņu 3:7—14.) Ja mums kalpošanā tiek dots kāds uzdevums, kas šķiet grūti paveicams, lūgsim pēc gudrības un apliecināsim pazemību. Tad Dievs mums dos nepieciešamo gudrību, lai mēs izpildītu uzticēto uzdevumu pienācīgi un ar mīlestību.
Lūgsim no sirds
9., 10. Kādā kontekstā Salamans minēja sirdi, kad viņš teica lūgšanu tempļa iesvētīšanas dienā?
9 Lai lūgšanas tiktu uzklausītas, tām jānāk no sirds. 1026. gadā pirms mūsu ēras, Jehovas tempļa iesvētīšanas dienā, Salamans visu to cilvēku priekšā, kuri bija ieradušies Jeruzalemē uz svinīgo pasākumu, teica sirsnīgu lūgšanu, kas lasāma 1. Ķēniņu grāmatas 8. nodaļā. Kad derības šķirsts bija novietots vissvētākajā vietā un templi bija piepildījis mākonis, kas simbolizēja Jehovas klātbūtni, Salamans lūgšanā slavēja Jehovu.
10 Lasot Salamana lūgšanu, ir noderīgi pievērst uzmanību tam, ka šajā lūgšanā vairākas reizes ir pieminēta sirds. Salamans atzina, ka vienīgi Jehova zina, kas ir cilvēka sirdī. (1. Ķēn. 8:38, 39.) No šīs lūgšanas ir redzams, ka grēciniekiem, kas ”no visas savas sirds.. atgriežas” pie Dieva, ir cerība. Ja ienaidnieki saņemtu gūstā Jehovas kalpus, to lūgšanas tiktu uzklausītas, ja vien tie ar visu sirdi būtu pieķērušies Jehovam. (1. Ķēn. 8:48, 58, 61.) Ir skaidrs, ka mūsu lūgšanām ir jānāk no sirds.
Kā psalmi var bagātināt mūsu lūgšanas
11., 12. Ko mēs mācāmies no vārdiem, ko teica levīts, kurš ilgojās doties uz Jehovas svētnīcu?
11 Iedziļināšanās psalmos mums ļauj bagātināt savas lūgšanas un būt pacietīgiem, gaidot, kad Dievs uz tām atbildēs. Padomāsim par to, cik pacietīgs bija kāds trimdā nonācis levīts. Viņam tajā laikā nebija iespējams doties uz Jehovas svētnīcu, un viņš dziedāja: ”Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!” (Ps. 42:6, 12; 43:5.)
12 Ko mēs varam mācīties no šī levīta? Ja mēs atrodamies ieslodzījumā patiesības dēļ un tāpēc nevaram būt kopā ar ticības biedriem Jehovas pielūgsmes vietā, mums pacietīgi jāgaida, kad Jehova rīkosies mūsu labā. (Ps. 37:5.) Pārdomāsim visu labo, ko esam pieredzējuši, kalpojot Dievam, un lūgsim izturību, gaidot, kamēr Dievs atkal mums dos iespēju būt kopā ar viņa tautu.
Lūgsim ticībā
13. Kāpēc, saskaņā ar Jēkaba 1:5—8, mums jālūdz ticībā?
13 Lai kādos apstākļos mēs nonāktu, vienmēr lūgsim Dievu ticībā. Pieredzot pārbaudījumus, sekosim Kristus mācekļa Jēkaba padomam. Vērsīsimies pie Jehovas lūgšanā un nešaubīsimies, ka viņš mums var dot gudrību, kas ir vajadzīga, lai izturētu pārbaudījumu. (Nolasīt Jēkaba 1:5—8.) Dievs zina visas mūsu satraucošās domas, un ar savu svēto garu viņš var mums sniegt vadību un mierinājumu. Atklāti stāstīsim viņam par savām jūtām nesatricināmā ticībā, ”nemaz nešaubīdamies”, un pieņemsim viņa gara vadību un viņa Rakstu padomus.
14., 15. Kāpēc var teikt, ka Anna lūdza un rīkojās ticībā?
14 Levīta Elkanas sieva Anna ar ticību lūdza Dievu un arī rīkojās ticībā. Elkanam bija vēl viena sieva, Penīna, kura bija dzemdējusi vairākus bērnus. Viņa mēdza izsmiet Annu, jo tai bērnu nebija. Atnākusi uz saiešanas telti, Anna deva svinīgu solījumu, ka tad, ja viņai piedzims dēls, viņa to novēlēs Jehovam. Kamēr viņa pie sevis lūdza, viņas lūpas kustējās, tāpēc augstais priesteris Ēlis nodomāja, ka viņa ir piedzērusies. Uzzinājis, ka viņš ir maldījies, priesteris teica: ”Lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu!” Kaut arī Anna precīzi nezināja, kā notikumi risināsies tālāk, viņa ticēja, ka Jehova atbildēs uz viņas lūgšanu. Tāpēc ”viņas seja vairs neizskatījās tik noskumusi”. Viņa vairs nebija bēdīga un nomākta. (1. Sam. 1:9—18.)
15 Vēlāk Annai piedzima dēls, un, kad tas bija atšķirts no krūts, viņa mazo Samuēlu atveda uz saiešanas telti, lai zēns tur paliktu un kalpotu Jehovam. (1. Sam. 1:19—28.) Atvēlot laiku pārdomām par Annas lūgšanu, mēs varam bagātināt savas lūgšanas un saprast, ka ir iespējams pārvarēt nomāktību un raizes, ja mēs lūdzam Jehovu ticībā, ka viņš mums atbildēs. (1. Sam. 2:1—10.)
16., 17. Kas notika, kad Nehemija bija lūdzis un rīkojies ticībā?
16 Arī Nehemija, kas dzīvoja piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras, lūdza un rīkojās ticībā. Viņš vērsās pie Dieva ar vārdiem: ”Ak Kungs, lai jel tava auss kļūst uzmanīga uz tava kalpa lūgšanu, kam ir prieks bīties tavu vārdu, un dod jel panākumus tavam kalpam šodien un piešķir viņam labvēlību tā vīra priekšā!” Kas bija ”tas vīrs”? Tas bija Persijas ķēniņš Artakserkss, kura galmā Nehemija kalpoja par dzērienu devēju. (Neh. 1:11.)
17 Uzzinājis, ka no Babilonijas gūsta atbrīvotie ebreji ”ir lielā nelaimē un kaunā” un ka ”Jeruzālemes mūri ir noplēsti”, Nehemija vairākas dienas ticībā lūdza Jehovu. (Neh. 1:3, 4.) Jehova atbildēja uz viņa lūgšanu tā, kā viņš pat nebija gaidījis, — ķēniņš Artakserkss atļāva viņam doties uz Jeruzalemi un atjaunot pilsētas mūrus. (Neh. 2:1—8.) Nepagāja ilgs laiks, un Jeruzalemes mūri bija atjaunoti. Nehemija saņēma atbildi uz savām lūgšanām, jo viņš galveno uzmanību tajās pievērsa patiesajai pielūgsmei un lūdza ticībā. Vai to pašu var teikt arī par mūsu lūgšanām?
Neaizmirsīsim slavēt Jehovu un pateikties viņam
18., 19. Kādi iemesli mums ir slavēt Jehovu un pateikties viņam?
18 Savās lūgšanās neaizmirsīsim slavēt Jehovu un pateikties viņam. Ir tik daudz iemeslu to darīt! Piemēram, ķēniņš Dāvids dedzīgi cildināja Jehovas augsto stāvokli. (Nolasīt Psalmu 145:10—13.) Vai mūsu lūgšanas liecina, ka mēs augstu vērtējam godpilno iespēju sludināt Jehovas Valstību? Tāpat psalmu sacerētāju vārdi mums var palīdzēt izjustās lūgšanās apliecināt Dievam savu pateicību par kristiešu sapulcēm un kongresiem. (Ps. 27:4; 122:1.)
19 Pateicība par mūsu dārgajām attiecībām ar Dievu var mūs pamudināt no sirds sacīt lūgšanā vārdus, kas līdzīgi tiem, kādi lasāmi psalmā: ”Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, — es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū, jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem. Pacelies, ak Dievs, pāri par debesīm un izplet savu godību pār visu pasauli!” (Ps. 57:10—12.) Cik sirsnīgas jūtas paustas šajā psalmā! Nav šaubu, ka aizkustinošie vārdi, kas ietverti psalmos, var dziļi ietekmēt mūsu lūgšanas un bagātināt tās.
Vērsīsimies pie Dieva ar dziļu cieņu
20. Kā Marija apliecināja savu padevību Dievam?
20 Mūsu lūgšanās būtu jāizpaužas dziļai cieņai pret Dievu. Godbijības pilnie vārdi, ko teica Marija īsi pēc tam, kad viņa bija uzzinājusi, ka kļūs par Mesijas māti, līdzinās tiem, ko sacīja Anna, kad viņa bija atvedusi mazo Samuēlu kalpošanai saiešanas teltī. Marijas dziļā cieņa pret Dievu ir skaidri jūtama viņas vārdos: ”Mana dvēsele slavē to Kungu, un mans gars gavilē par Dievu manu Pestītāju.” (Lūk. 1:46, 47.) Vai arī mēs nevarētu savās lūgšanās iekļaut līdzīgas domas? Ir saprotams, kāpēc dievbijīgā Marija tika izraudzīta par Jēzus, apsolītā Mesijas, māti.
21. Kā Jēzus lūgšanās izpaudās bijība un ticība?
21 Jēzus lūdza Dievu ar bijību un nešaubīgu ticību. Piemēram, pirms Jēzus uzmodināja no nāves Lācaru, viņš ”pacēla acis augšup un sacīja: ”Tēvs, es tev pateicos, ka tu mani esi paklausījis! Es jau zināju, ka tu katrā laikā mani paklausi.”” (Jāņa 11:41, 42.) Vai mūsu lūgšanas liecina pār šādu bijību un ticību? Pārdomājot Jēzus parauglūgšanu, mēs redzam, ka galvenais, par ko Jēzus mudināja lūgt, bija tas, lai tiktu svētīts Jehovas vārds, nāktu viņa Valstība un īstenotos viņa prāts. (Mat. 6:9, 10.) Padomāsim par savām lūgšanām. Vai tās atklāj, ka mēs dedzīgi atbalstām Jehovas Valstību, cenšamies pildīt viņa gribu un vēlamies, lai tiktu svētīts viņa vārds?
22. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova mums dos drosmi sludināt labo vēsti?
22 Tā kā Jehovas kalpi pieredz vajāšanas un citas grūtības, viņi bieži lūdz Jehovam palīdzību, lai varētu kalpot viņam ar drosmi. Kad sinedrija locekļi pavēlēja Pēterim un Jānim, lai tie ”vairs nerunā nedz māca Jēzus vārdā”, apustuļi drosmīgi atteicās paklausīt. (Ap. d. 4:18—20.) Kad sinedrijs viņus atlaida, viņi devās pie saviem ticības biedriem, lai pastāstītu par to, kas bija noticis. Tad viņi visi kopā lūdza Dievam drosmi runāt viņa vārdu. Viņi noteikti jutās ļoti saviļņoti, kad Dievs atbildēja uz viņu lūgšanu, un viņi ”kļuva Svēta Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus”. (Nolasīt Apustuļu darbus 4:24—31.) Drosmīgā sludināšana nesa labus augļus, un daudzi kļuva par Jehovas kalpiem. Lūgšanas var stiprināt arī mūs, lai mēs drosmīgi sludinātu labo vēsti.
Aizvien centīsimies bagātināt savas lūgšanas
23., 24. a) Miniet piemērus, kas parāda, kā iedziļināšanās Bībelē var bagātināt mūsu lūgšanas! b) Ko jūs darīsiet, lai bagātinātu savas lūgšanas?
23 Var minēt vēl daudzus citus piemērus, kas parāda, ka Bībeles lasīšana un pētīšana var bagātināt mūsu lūgšanas. Piemēram, tāpat kā Jona, mēs lūgšanā varam atzīt, ka ”glābšana ir pie tā Kunga”. (Jon. 2:2—11.) Ja mūs nomāc domas par kādu nopietnu grēku un mēs esam griezušies pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem, Dāvida izjustā lūgšana var mums palīdzēt atrast vārdus, ar kuriem personiskā lūgšanā apliecināt savu nožēlu. (Ps. 51:3—14.) Mēs arī varam slavēt Jehovu, tāpat kā to darīja Jeremija. (Jer. 32:16—19.) Ja kristietis meklē dzīvesbiedru, iedziļināšanās Ezras lūgšanā, kas lasāma Ezras grāmatas 9. nodaļā, kā arī personiskas lūgšanas var stiprināt viņa apņēmību paklausīt Dievam un precēties, ”tikai turoties pie tā Kunga”. (1. Kor. 7:39; Ezr. 9:6, 10—15.)
24 Nepārstāsim lasīt un pētīt Bībeli. Pievērsīsim uzmanību domām, ko mēs varam iekļaut savās lūgšanās. Rakstos lasāmās domas mēs varam ievīt savās lūgšanās, kurās mēs izsakām Dievam lūgumus, viņam pateicamies un viņu slavējam. Ja mēs iedziļināsimies Bībelē un bagātināsim savas lūgšanas, mūsu attiecības ar Dievu Jehovu kļūs aizvien ciešākas.
Kā jūs atbildētu?
• Kāpēc mums ir jāmeklē Dieva vadība un jāseko tai?
• Kas mūs mudina lūgt Dievam gudrību?
• Kā iedziļināšanās psalmos var bagātināt mūsu lūgšanas?
• Kāpēc, lūdzot Dievu, mums jāparāda ticība un dziļa cieņa?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 8. lpp.]
Ābrahāma kalps lūdza Dievam vadību. Vai arī jūs to darāt?
[Attēls 10. lpp.]
Ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei palīdz bagātināt lūgšanas