Par ko liecina jūsu lūgšanas?
Par ko liecina jūsu lūgšanas?
”Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (Ps. 65:3.)
1., 2. Kāpēc Jehovas kalpi var būt pārliecināti, ka Jehova dzird viņu lūgšanas?
JEHOVA nekad neignorē savu uzticīgo kalpu lūgšanas. Mēs varam būt pārliecināti, ka viņš mūs dzird. Pat ja pie Dieva Jehovas vienlaicīgi vēršas miljoniem viņa liecinieku, viņš nav pārāk aizņemts, lai ikvienu no tiem uzklausītu.
2 Dāvids, būdams pārliecināts, ka Dievs dzird viņa lūgšanas, kādā no psalmiem dziedāja: ”Tu uzklausi lūgšanas! Tādēļ pie Tevis nāk visi mirstīgie.” (Ps. 65:3.) Jehova atbildēja uz Dāvida lūgšanām, jo Dāvids viņam uzticīgi kalpoja. Mums būtu labi pārdomāt šādus jautājumus: vai no manām lūgšanām ir redzams, ka es paļaujos uz Jehovu un ka viņa pielūgsmei ir galvenā vieta manā dzīvē? Ko par mani atklāj manas lūgšanas?
Runāsim ar Jehovu pazemīgi
3., 4. a) Kādai ir jābūt mūsu nostājai, kad lūgšanā runājam ar Dievu? b) Kas mums būtu jādara, ja mūs tirda domas par nopietnu grēku, ko esam izdarījuši?
3 Ja mēs vēlamies saņemt atbildi uz savām lūgšanām, mums jārunā ar Dievu pazemīgi. (Ps. 138:6.) Mums tāpat kā Dāvidam ir jālūdz, lai Jehova mūs pārbauda. Dāvids sacīja: ”Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Ps. 139:23, 24.) Mums būtu ne tikai jālūdz Dievs, bet arī jāļauj viņam mūs pārbaudīt un dot mums padomus ar savu Rakstu starpniecību. Jehova var mūs vadīt pa ”mūžības ceļu” — viņš mums var palīdzēt veidot savu dzīvi tā, lai mēs galu galā iegūtu mūžīgu dzīvību.
4 Bet ko mēs varam darīt, ja mums neliek mieru domas par kādu nopietnu grēku, ko esam izdarījuši? (Nolasīt Psalmu 32:1—5.) Centieni apslāpēt sirdsapziņas balsi var laupīt daudz spēka, un mēs varētu kļūt kā koks, kas vasaras svelmē pamazām izkalst. Dāvids kāda grēka dēļ bija zaudējis prieku un jutās tā, it kā būtu saslimis. Kādu gan atvieglojumu viņš izjuta, kad atzinās Dievam savā pārkāpumā! Iedomājieties, cik priecīgu viņu darīja apziņa, ka viņa pārkāpumi ir nolīdzināti un Jehova viņam ir piedevis. Atklāti stāstot Jehovam par saviem pārkāpumiem, cilvēks var iegūt iekšēju mieru, savukārt ar kristiešu draudzes vecāko palīdzību ir iespējams atjaunot labas attiecības ar Jehovu. (Sal. Pam. 28:13; Jēk. 5:13—16.)
Lūgsim Dievu un pateiksimies viņam
5. Kas mums būtu jādara, ja mūs pārņem raizes?
5 Ja mūs kaut kādu iemeslu dēļ pārņem raizes, mums būtu jārīkojas saskaņā ar Pāvila ieteikumu: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filip. 4:6.) It īpaši tad, ja esam nonākuši briesmās vai pieredzam vajāšanas, mums dedzīgi jālūdz Jehovam palīdzība un vadība.
6., 7. Kāpēc mums savās lūgšanās jāiekļauj pateicības vārdi?
6 Ja mēs lūgtu Dievu tikai tādās reizēs, kad mums kaut kas ir vajadzīgs, ko tas liecinātu par mūsu motīviem? Pāvils rakstīja, ka mums savi lūgumi ir jādara zināmi Dievam ”ar pateicību”. Mēs pilnīgi pamatoti varam pievienoties Dāvidam, kurš sacīja: ”Tev, ak Kungs, pieder augstība un vara, godība, slava un varenība; it viss, kas ir debesīs un virs zemes, tas pieder Tev! Tava ir, ak Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem! [..] ..mēs esam tie, kas Tev pateicamies, un tie, kas slavējam Tavas godības vārdu.” (1. Laiku 29:11—13.)
7 Jēzus pateicās Dievam par ēdienu, kā arī par maizi un vīnu Kunga vakarēdiena laikā. (Mat. 15:36; Marka 14:22, 23.) Arī mums ir līdzīgas iespējas paust savu pateicību Jehovam. Turklāt mums jāpateicas Dievam ”par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem,” un ”taisnības priekšrakstiem”, kā arī par viņa vārdiem, kas ir lasāmi Bībelē. (Ps. 107:15; 119:62, 105.)
Lūgsim par citiem
8., 9. Kāpēc mums jālūdz par ticības biedriem?
8 Mēs lūgšanās noteikti stāstām par to, kas skar mūs pašus, taču tajās mums būtu jāpiemin arī citi kristieši — pat tie, kurus nepazīstam personīgi. Kaut arī apustulis Pāvils, iespējams, personīgi nepazina visus savus ticības biedrus, kas dzīvoja Kolosās, viņš rakstīja: ”Mēs pastāvīgi savās lūgšanās pateicamies Dievam, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvam, par jums, jo esam dzirdējuši, kāda ir jūsu ticība uz Kristu Jēzu un jūsu mīlestība uz visiem svētajiem.” (Kol. 1:3, 4.) Pāvils lūdza arī par kristiešiem, kuri mita Tesalonikā. (2. Tes. 1:11, 12.) Šāda veida lūgšanas daudz ko atklāj par mums un par mūsu attieksmi pret kristīgajiem brāļiem un māsām.
9 Mūsu lūgšanas par svaidītajiem kristiešiem un viņu biedriem, kas pieder pie ”citām avīm”, parāda, cik ļoti mums rūp Dieva organizācija. (Jāņa 10:16.) Pāvils savus ticības biedrus aicināja lūgt par viņu, lai viņš ”varētu sludināt evanģelija noslēpumu”. (Efez. 6:17—20.) Vai mēs, vēršoties pie Dieva, izsakām līdzīgus lūgumus par citiem kristiešiem?
10. Kā mūs var ietekmēt lūgšanas, ko sakām par citiem?
10 Lūgšanas, ko sakām par citiem Dieva kalpiem, var ietekmēt mūsu attieksmi pret viņiem. Ja mēs pret kādu kristieti nejūtam īpašu pieķeršanos, bet lūdzam par viņu, vai tad mēs varētu būt pret viņu nelaipni? (1. Jāņa 4:20, 21.) Lūgšanas, kuras sakām par brāļiem un māsām, mums palīdz domāt par viņiem pozitīvi un veicina vienotību mūsu vidū. Turklāt šādas lūgšanas liecina, ka mēs sekojam Kristus mīlestības paraugam. (Jāņa 13:34, 35.) Mīlestība pieder pie Dieva gara augļiem. Vai mēs personīgi lūdzam Jehovam, lai viņš mums dod svēto garu un palīdz attīstīt gara augļus — ”mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību”? (Lūk. 11:13; Gal. 5:22.) Ja mēs tā rīkojamies, mēs ar vārdiem un darbiem apliecinām, ka ”staigājam garā” un ”dzīvojam garā”. (Nolasīt Galatiešiem 5:16, 25.)
11. Kā varētu pamatot domu, ka ir pareizi aicināt citus lūgt par mums Dievu?
11 Ja jūs uzzinātu, ka jūsu bērni skolā izjūt kārdinājumu izmantot negodīgus paņēmienus kontroldarbos, jūs varētu lūgt Dievu par viņiem un paskaidrot viņiem Bībeles pantus, kas palīdzētu viņiem rīkoties godīgi un izvairīties no pārkāpumiem. Pāvils Korintas kristiešiem rakstīja: ”Mēs lūdzam Dievu, ka jūs nedarāt nekā ļauna.” (2. Kor. 13:7.) Šādas pazemīgas lūgšanas ir patīkamas Jehovam un liecina par mums labu. (Nolasīt Salamana Pamācības 15:8.) Mēs arī varam aicināt citus lūgt par mums, kā to darīja apustulis Pāvils. ”Lūdziet par mums Dievu!” viņš rakstīja. ”Jo mēs apzināmies, ka mums, kas visās lietās gribam godīgi dzīvot, ir laba sirdsapziņa.” (Ebr. 13:18.)
Ko vēl atklāj mūsu lūgšanas
12. Kam ir jābūt galvenajam mūsu lūgšanās?
12 Vai no mūsu lūgšanām ir redzams, ka mēs esam priecīgi un dedzīgi Jehovas liecinieki? Vai mēs lūgšanās galveno uzmanību pievēršam Dieva gribas pildīšanai, labās vēsts sludināšanai, Jehovas varas tiesiskuma apstiprināšanai un viņa vārda svētīšanai? Šādām tēmām ir jāieņem svarīga vieta mūsu lūgšanās, kā to var redzēt no parauglūgšanas, kuru Jēzus iesāka ar vārdiem: ”Mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top tavs vārds. Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mat. 6:9, 10.)
13., 14. Ko par mums atklāj mūsu lūgšanas?
13 Lūgšanas, ar kurām vēršamies pie Dieva, liecina par mūsu motīviem, interesēm un vēlmēm. Jehova zina, kādi mēs esam savā dziļākajā būtībā. Salamana Pamācībās, 17. nodaļas 3. pantā, ir teikts: ”Kā uguns sudrabu un kausējamā krāsns zeltu, tā tas Kungs pārbauda sirdis.” Dievs redz, kas ir mūsu sirdī. (1. Sam. 16:7.) Viņš zina, ko mēs domājam par kristiešu sapulcēm, sludināšanu un garīgajiem brāļiem un māsām. Jehova redz, kāda ir mūsu attieksme pret Kristus ”brāļiem”. (Mat. 25:40.) Viņam ir zināms, vai mēs patiešām vēlamies to, par ko lūdzam, vai arī tikai atkārtojam vienas un tās pašas frāzes. Jēzus teica: ”Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.” (Mat. 6:7.)
14 Vārdi, ko mēs sakām lūgšanās, liecina par to, cik stipra ir mūsu paļāvība uz Dievu. Dāvids Jehovam teica: ”Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem. Es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā!” (Ps. 61:4, 5.) Kad Dievs, tēlaini sakot, ”izpleš telti pār” mums, mēs izjūtam viņa aizsardzību un sirsnīgo gādību. (Atkl. 7:15, JD-07.) Cik gan mierinoši ir tuvoties Jehovam lūgšanā ar pārliecību, ka ticības pārbaudījumu laikā viņš ir kopā ar mums! (Nolasīt Psalmu 118:5—9.)
15., 16. Ko palīdz saprast lūgšanas, ja ir runa par vēlēšanos uzņemties atbildīgus pienākumus draudzē?
15 Kad lūgšanā godīgi runājam ar Jehovu par saviem motīviem, mēs paši varam labāk saprast, kādi tie īsti ir. Piemēram, vai mēs tiecamies pēc atbildīgiem pienākumiem Dieva kalpu draudzē tāpēc, ka pazemīgi vēlamies palīdzēt citiem un esam gatavi darīt visu, kas ir mūsu spēkos, gan sludināšanā, gan draudzē? Vai arī mēs vēlamies ”būt pirmie” vai pat ”valdīt pār” citiem? Šādai attieksmei nav vietas Jehovas kalpu vidū. (Nolasīt 3. Jāņa 9, 10; Lūkas 22:24—27.) Ja mūs ietekmē nepareizas vēlmes, tad, atklāti runājot ar Dievu Jehovu, mēs varam tās pamanīt un izskaust, pirms tās pagūst iesakņoties mūsu sirdī.
16 Kristīga sieva, iespējams, ļoti vēlas, lai viņas vīrs tiktu iecelts par draudzes kalpotāju un vēlāk par draudzes pārraugu jeb vecāko, un min to savās lūgšanās. Viņa parāda, ka rīkojas saskaņā ar šīm lūgšanām, tiecoties būt priekšzīmīga kristiete. Tas ir svarīgi, jo kristieša ģimenes locekļu runas veids un rīcība ietekmē viņa reputāciju draudzē.
Lūgšanas, kuras tiek teiktas citu priekšā
17. Kāpēc ir labi, ja personiskas lūgšanas varam teikt mierīgos apstākļos?
17 Jēzus nereti meklēja iespēju pabūt vienatnē un runāt ar Tēvu personiskās lūgšanās. (Mat. 14:13; Lūk. 5:16; 6:12.) Arī mums ir vajadzīgs laiks, kad varam būt vieni. Kad mēs mierīgos apstākļos netraucēti lūdzam Jehovu, mums ir vieglāk pieņemt tādus lēmumus, kas viņam ir patīkami un kas mums nāk par labu garīgā ziņā. Taču Jēzus teica lūgšanas arī citu priekšā. Apskatīsim, kā tas būtu jādara.
18. Kas brāļiem jāpatur prātā, kad viņi pārstāv draudzi lūgšanā?
18 Kristiešu sapulču laikā priekšzīmīgi brāļi pārstāv draudzi lūgšanās. (1. Tim. 2:8.) Lūgšanai, kas tiek teikta draudzes priekšā, jābūt tādai, lai draudzes locekļi tās beigās varētu teikt ”āmen”, kas nozīmē ”lai notiek tā”, un to viņi var darīt vienīgi tad, ja piekrīt lūgšanā teiktajam. Jēzus savā parauglūgšanā neteica neko šokējošu un netaktisku. (Lūk. 11:2—4.) Viņš arī neuzskaitīja katra klātesošā vajadzības un problēmas. Šādus jautājumus ir labi iekļaut personiskās, nevis publiskās lūgšanās. Turklāt, pārstāvot citus lūgšanā, mums nevajadzētu pieminēt konfidenciālu informāciju.
19. Kā mums jāizturas, kad draudzes priekšā tiek teikta lūgšana?
19 Kad draudzes priekšā tiek teikta lūgšana, mums ir jāapliecina, ka ”bīstamies Dievu”. (1. Pēt. 2:17.) Varētu būt, ka rīcība, kas noteiktos apstākļos ir pieņemama, sapulces laikā ir nevietā. (Sal. Māc. 3:1.) Piemēram, kāds varētu ierosināt, lai visi sanākušie kopīgas lūgšanas laikā sadotos rokās. Dažiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kas nav mūsu ticības biedri, šāda darbība var likties aizskaroša, un tā var novērst viņu uzmanību. Laulāts pāris varbūt neuzkrītoši sadodas rokās, taču, ja viņi lūgšanas laikā būtu viens otru apkampuši, tas kādam varētu kļūt par klupšanas akmeni. Šāds cilvēks varētu nodomāt, ka pārim viņu romantiskās attiecības ir svarīgākas nekā cieņa pret Jehovu. Tāpēc, dziļi cienot Dievu, visu darīsim ”Dievam par godu” un nepieļausim savā rīcībā neko tādu, kas varētu novērst citu sapulces apmeklētāju uzmanību, viņus šokēt vai būt viņiem par klupšanu. (1. Kor. 10:31, 32; 2. Kor. 6:3.)
Kad nezinām, ko lūgt
20. Kā jūs paskaidrotu Romiešiem 8:26, 27?
20 Reizēm mēs varbūt nezinām, ko teikt savās lūgšanās. ”Mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā,” rakstīja Pāvils, ”bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet tas [Dievs], kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib.” (Rom. 8:26, 27.) Jehova savos Rakstos ir licis iekļaut daudzas lūgšanas. Viņš šos ar svēto garu iedvesmotos vārdus var uzskatīt par mūsu lūgšanām un atbildēt uz tām. Dievs pazīst mūs un zina, ko nozīmē vārdi, kurus, viņa gara rosināti, ir izteikuši Bībeles rakstītāji. Jehova atbild uz mūsu lūgšanām, kad gars ”aizlūdz par mums”. Jo labāk mēs iepazīstam Dieva Rakstus, jo vieglāk mums ir atrast vārdus, ar kuriem vērsties pie Dieva.
21. Kas ir aplūkots nākamajā rakstā?
21 Kā redzējām, mūsu lūgšanas atklāj ļoti daudz. Piemēram, tās var parādīt, cik tuvas ir mūsu attiecības ar Jehovu un cik labi mēs zinām viņa Rakstus. (Jēk. 4:8.) Nākamajā rakstā ir pievērsta uzmanība vairākām lūgšanām, kas ir lasāmas Bībelē. Pārdomas par šīm lūgšanām noteikti palīdzēs mums bagātināt savas lūgšanas.
Kā jūs atbildētu?
• Ar kādu attieksmi mums jātuvojas Jehovam lūgšanā?
• Kāpēc mums jālūdz par saviem ticības biedriem?
• Ko lūgšanas var atklāt par mums un mūsu motīviem?
• Kā mums būtu jāizturas publiskas lūgšanas laikā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 4. lpp.]
Vai jūs regulāri slavējat Jehovu un viņam pateicaties?
[Attēls 6. lpp.]
Ar savu izturēšanos publisku lūgšanu laikā mums jādara gods Jehovam