”Gars izdibina.. Dieva dziļumus”
”Gars izdibina.. Dieva dziļumus”
”Gars izdibina visas lietas arī Dieva dziļumus.” (1. Kor. 2:10.)
1. Ko apustulis Pāvils 1. Korintiešiem 2:10 rakstīja par svēto garu, un kādi jautājumi varētu rasties?
CIK gan mēs esam pateicīgi Jehovam par to, ka viņš mums dod savu garu! Bībelē par svēto garu ir runāts kā par aizstāvi un dāvanu un ir teikts, ka tas var kaut ko apliecināt un par mums aizlūgt. (Jāņa 14:16; Ap. d. 2:38; Rom. 8:16, 26, 27.) Apustulis Pāvils minēja vēl kādu jomu, kurā svētajam garam ir būtiska nozīme: ”Gars izdibina visas lietas arī Dieva dziļumus.” (1. Kor. 2:10.) Tātad Jehova izmanto savu garu, lai atklātu dziļas garīgas patiesības. Ja mums nebūtu pieejama šāda palīdzība, mēs par Jehovas nodomiem zinātu pavisam nedaudz. (Nolasīt 1. Korintiešiem 2:9—12.) Bet kā ”gars izdibina.. Dieva dziļumus”? Ar kā starpniecību Jehova atklāja dziļas garīgas patiesības mūsu ēras pirmajā gadsimtā? Un ar kā starpniecību viņš to dara mūsdienās?
2. Ko Jēzus apsolīja saviem sekotājiem?
2 Jēzus runāja par diviem veidiem, kā svētais gars palīdzēs viņa sekotājiem. Neilgi pirms savas nāves viņš apustuļiem apsolīja: ”Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko es jums esmu sacījis.” (Jāņa 14:26.) Tātad Jēzus norādīja, ka svētais gars mācīs kristiešus — palīdzēs viņiem saprast mācības, ko viņi iepriekš nebija sapratuši, — un atgādinās viņiem to, ko viņi bija dzirdējuši agrāk, lai viņi spētu to likt lietā.
Pirmajā gadsimtā
3. Kā Jēzus lika saprast, ka ”Dieva dziļumi” tiks atklāti pakāpeniski?
3 Jēzus saviem sekotājiem paskaidroja daudzas mācības, kas viņiem bija jaunas. Tomēr bija daudz garīgu patiesību, kuras viņiem Jāņa 16:12, 13.) Ar šiem vārdiem Jēzus lika saprast, ka dziļas garīgas patiesības viņa mācekļiem tiks atklātas pakāpeniski.
vēl bija jāapgūst. Jēzus apustuļiem teica: ”Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā.” (4. Ko 33. gada Vasarsvētkos svētais gars mācīja un atgādināja Pēterim?
4 ”Patiesības Gars” ”nāca” mūsu ēras 33. gada Vasarsvētku dienā — tas tika izliets pār aptuveni 120 Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies Jeruzalemē. Pastāvēja redzami un dzirdami pierādījumi, kas to apliecināja. (Ap. d. 1:4, 5, 15; 2:1—4.) Mācekļus varēja dzirdēt dažādās valodās ”Dieva lielos darbus paužam”. (Ap. d. 2:5—11.) Bija pienācis laiks atklāt kaut ko jaunu. Pirms daudziem gadiem pravietis Joēls bija rakstījis par svētā gara izliešanu. (Joēla 3:1—5.) Tagad klātesošie redzēja negaidītu šī pravietojuma piepildījumu, un apustulis Pēteris paskaidroja, kāda ir šo notikumu nozīme. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:14—18.) Svētais gars mācīja Pēteri, palīdzot viņam saprast, ka ar gara izliešanu ir piepildījies Joēla pravietojums. Jehovas gars arī atgādināja Pēterim to, ko viņš jau zināja, tāpēc Pēteris varēja citēt gan Joēla pravietojumu, gan vārdus no diviem Dāvida psalmiem. (Ps. 16:8—11; 110:1; Ap. d. 2:25—28, 34, 35.) Tas, ko sapulcējušies cilvēki redzēja un dzirdēja, tiešām bija ”Dieva dziļumi”.
5., 6. a) Uz kādiem svarīgiem jautājumiem par jauno derību bija jānoskaidro atbildes pēc 33. gada Vasarsvētkiem? b) Kas šos jautājumus ierosināja izskatīšanai, un kā tika pieņemts lēmums?
5 Bija vēl daudz jautājumu, uz kuriem pirmā gadsimta kristiešiem bija jāiegūst atbildes. Piemēram, pastāvēja vairākas neskaidrības par jauno derību, kas bija stājusies spēkā 33. gada Vasarsvētku dienā. Vai par jaunās derības dalībniekiem varēja kļūt tikai ebreji un jūdaisma prozelīti? Vai arī nejūdi varēja tikt uzņemti šajā derībā un tikt svaidīti ar svēto garu? (Ap. d. 10:45.) Vai vīriešiem no nejūdu vidus vispirms bija jātiek apgraizītiem un jāievēro Mozus bauslība? (Ap. d. 15:1, 5.) Tie bija svarīgi jautājumi. Lai izpētītu šos ”Dieva dziļumus”, bija vajadzīga Dieva gara palīdzība. Bet kam Jehova deva savu garu, lai šie jautājumi kristiešiem kļūtu skaidri?
6 Katru no šiem jautājumiem izskatīšanai ierosināja kāds no kristiešu draudzes pārraugiem. Pēteris, Pāvils un Barnaba, kuri bija klāt vadošās padomes sapulcē, pastāstīja, kā Jehova bija parādījis savu labvēlību neapgraizītajiem nejūdiem. (Ap. d. 15:7—12.) Kad vadošā padome bija izskatījusi šo brāļu liecības un Ebreju rakstos atrodamās norādes, svētā gara vadībā tika pieņemts lēmums. Pēc tam brāļi uzrakstīja vēstuli, kurā par šo lēmumu informēja draudzes. (Nolasīt Apustuļu darbus 15:25—30; 16:4, 5; Efez. 3:5, 6.)
7. Kā pirmajā gadsimtā tika paskaidroti dziļi garīgi jautājumi?
7 Daudzi citi jautājumi tika paskaidroti Dieva iedvesmotajās Bībeles grāmatās, kuras uzrakstīja Jānis, Pēteris, Jēkabs un Pāvils. Bet kādu laiku pēc tam, kad bija pabeigti Kristiešu grieķu raksti, svētā gara dāvanas beidzās — gars vairs nedeva kristiešiem spēju pravietot un brīnumainā veidā viņiem neatklāja zināšanas. (1. Kor. 13:8.) Vai svētais gars arī turpmāk mācīja kristiešus un palīdzēja viņiem atcerēties to, ko viņi bija uzzinājuši? Vai Dieva gars viņiem joprojām palīdzēja ”izdibināt.. Dieva dziļumus”? Saskaņā ar Bībelē lasāmajiem pravietojumiem, tā bija jānotiek.
Beigu laikā
8., 9. Kas ir ”sapratīgie”, kas beigu laikā ”mirdz kā debess stiprumu spožums”?
8 Eņģelis Daniēlam par beigu laiku pravietiski sacīja: ”Sapratīgie mirdzēs kā debess stiprumu spožums, un tie, kas daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam. ..un atziņas vairosies!” (Dan. 12:3, 4.) Kas ir ”sapratīgie”, kas ”mirdz kā debess stiprumu spožums”? Atbildi uz šo jautājumu palīdz noskaidrot Jēzus līdzība par kviešiem un nezāli. Runādams par ”pasaules galu [”laikmeta nobeigumu”, NW]”, Jēzus teica: ”Tad taisnie spīdēs kā saule sava tēva valstībā.” (Mat. 13:39, 43.) Līdzības paskaidrojumā Jēzus norādīja, ka ”taisnie” ir ”valstības bērni” — svaidītie kristieši. (Mat. 13:38.)
9 Vai visi svaidītie kristieši ”mirdz kā debess stiprumu spožums”? Jā, tā var teikt, jo viņi visi sludina labo vēsti, gatavo Kristus mācekļus, uzmundrina ticības biedrus draudzes sapulcēs un tā rāda labu piemēru visiem pārējiem kristiešiem. (Cak. 8:23.) Bet beigu laikā ir nepieciešams arī izdibināt ”Dieva dziļumus”. Pie tiem pieder arī Daniēla pravietiskās atklāsmes, kas līdz beigu laikam bija ”aizzīmogotas”. (Dan. 12:9.) Kā un kam Jehova ar savu garu ir atklājis šīs dziļās garīgās patiesības?
10. a) Kā svētais gars mūsdienās atklāj dziļas garīgas patiesības? b) Pastāstiet, kā tika paskaidrots jautājums par Jehovas garīgo templi!
10 Kad mūsdienās pienāk laiks paskaidrot kādu garīgu jautājumu, svētais gars palīdz Vadošajai padomei, kas pārstāv ”uzticīgo un gudro kalpu”, saprast dziļas garīgas patiesības, kuras agrāk nebija skaidras. (Mat. 24:45; 1. Kor. 2:13.) Vadošā padome sapulcējas, lai izskatītu attiecīgo informāciju, un nolemj, vai kādos skaidrojumos ir nepieciešamas izmaiņas. (Ap. d. 15:6.) Pēc tam, ja ir notikušas izmaiņas, jaunais skaidrojums tiek darīts zināms kādā no publikācijām. (Mat. 10:27.) Laikam ejot, var būt nepieciešami papildu paskaidrojumi, un arī tie godīgi tiek sniegti. (Skat. ”Kā svētais gars ir atklājis patiesību par garīgo templi”.)
Kā saņemt svētā gara palīdzību
11. Ko visi kristieši iegūst no tā, ka svētais gars atklāj ”Dieva dziļumus”?
11 Visi Dievam uzticīgie kristieši daudz ko iegūst no tā, ka svētais gars atklāj ”Dieva dziļumus”. Tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, arī mēs pētām Dieva Rakstus un vēlāk atceramies un izmantojam informāciju, ko svētais gars mums palīdz saprast. (Lūk. 12:11, 12.) Lai apgūtu dziļas garīgas patiesības, kas paskaidrotas mūsu publikācijās, nav nepieciešama augsta izglītība. (Ap. d. 4:13.) Ko mēs varam darīt, lai aizvien labāk izprastu ”Dieva dziļumus”? Tālāk ir minēti daži ieteikumi.
12. Kad mums ir jālūdz Dievam svētais gars?
12 Lūgsim Dievam svēto garu. Kad gatavojamies apskatīt uz Bībeli balstītu materiālu, mums vispirms būtu jālūdz, lai Dievs mūs vada ar svēto garu. To būtu labi darīt arī tad, kad esam vieni paši vai kad mums nav daudz laika. Šādas pazemīgas lūgšanas noteikti ielīksmo mūsu debesu Tēva sirdi. Kā paskaidroja Jēzus, Jehova mums dāsni dos savu svēto garu ikreiz, kad no sirds viņam to lūgsim. (Lūk. 11:13.)
13., 14. Kā gatavošanās sapulcēm mums palīdz labāk saprast ”Dieva dziļumus”?
13 Gatavosimies sapulcēm. Ar kalpa grupas starpniecību mēs saņemam ”barību savā laikā”. ”Kalps” pilda savus pienākumus, sagādājot uz Bībeli balstītas publikācijas un veidojot sapulču programmas. Pirms kalpa grupa mudina izpētīt kādu informāciju, tā rūpīgi pārdomā ”brāļu saimes” vajadzības. (1. Pēt. 2:17; Kol. 4:16; Jūd. 3.) Mēs pakļaujamies svētā gara vadībai, ja uzticīgi sekojam norādījumiem par sapulču norises kārtību. (Atkl. 2:29.)
14 Kad gatavojamies kristiešu sapulcēm, būtu labi atšķirt Bībelē pantus, kas norādīti publikācijā, un censties saprast, kā katrs no tiem ir saistīts ar apskatāmo jautājumu. Ja mums būs paradums tā rīkoties, mūsu sapratne par Bībeli pakāpeniski padziļināsies. (Ap. d. 17:11, 12.) Izlasītie Bībeles panti iegulst mūsu prātā, un vēlāk svētais gars mums var palīdzēt tos atcerēties. Turklāt tad, ja lasām kādu pantu no Bībeles, ir iesaistīta redzes atmiņa, un mums ir vieglāk šo pantu vajadzības gadījumā atkal atrast.
15. Kāpēc mums būtu jāiepazīstas ar jaunākajām publikācijām, un kā to darāt jūs?
15 Iepazīsimies ar jaunākajām publikācijām. Starp publikācijām ir tādas, kas netiek apskatītas mūsu sapulcēs, bet arī tās ir sagatavotas mums par stiprinājumu. Pat žurnāli, kurus piedāvājam sludināšanā, ir veidoti, domājot par mums. Mūsdienu pasaulē mums bieži ir jāpavada laiks gaidot. Ja ņemsim līdzi neizlasīto literatūru, mēs šādus brīžus varēsim izmantot lasīšanai. Daži iepazīstas ar jaunākajām publikācijām, kad, ejot kājām vai braucot kādā transportlīdzeklī, klausās audioierakstus. Visas šīs publikācijas, kuru sagatavošanā ir veikta rūpīga izpēte un kuras ir uzrakstītas vienkāršā, bet saistošā valodā, padziļina mūsu sapratni un pateicību par garīgajām patiesībām. (Hab. 2:2.)
16. Ko mēs varam iegūt, ja pierakstām un izpētām jautājumus, kas mums rodas?
16 Atvēlēsim laiku pārdomām. Kad lasām Bībeli un uz to balstītās publikācijas, mums ir jāatvēl laiks pārdomām. Uzmanīgi sekojot domas pavedienam, mums var rasties dažādi jautājumi. Mēs varētu tos pierakstīt un vēlāk izpētīt. Parasti visdziļāk mēs studējam Dieva Rakstus, kad pētām jautājumus, kas mūs visvairāk interesē. Sapratne, ko mēs šādi iegūstam, papildina mūsu garīgo dārgumu ”krājumu”, no kura varam pēc vajadzības pasmelties. (Mat. 13:52.)
17. Kāda ir jūsu personisko vai ģimenes Bībeles nodarbību programma?
17 Ieplānosim ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei. Vadošā padome mūs visus ir mudinājusi ik nedēļu vienu vakaru vai kādu citu laiku veltīt personiskām vai ģimenes Bībeles nodarbībām. Pašreizējā sapulču kārtība mums paver iespēju sekot šim padomam. Kādu materiālu jūs apskatāt ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei? Daži lasa Bībeli, izpēta pantus, par kuriem rodas kādi jautājumi, un īsi pieraksta atrasto informāciju savā Bībelē. Daudzas ģimenes atvēl laiku tam, lai pārrunātu, kā viņi varētu izmantot aplūkotās domas. Reizēm ģimenes galva izvēlas materiālu, ko, viņaprāt, būtu vērtīgi apskatīt vai kas ir saistīts ar jautājumiem, kurus ir ierosinājis kāds no ģimenes locekļiem. Noteikti ar laiku parādīsies aizvien jaunas domas, ko jums būtu noderīgi apspriest. *
18. Kāpēc mums nevajadzētu vairīties no dziļu garīgu jautājumu pētīšanas?
18 Jēzus solīja, ka svētais gars mums palīdzēs. Tāpēc nevairīsimies no dziļu garīgu jautājumu pētīšanas. Dieva Rakstu patiesības, kurās mēs tiekam mudināti iedziļināties, mums palīdz iegūt nenovērtējamo ”Dieva atziņu”. (Nolasīt Salamana Pamācības 2:1—5.) Tā mēs uzzinām vairāk par visu, ko ”Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl”. Ja veltīsim pūles tam, lai labāk saprastu Jehovas Rakstus, svētais gars mums palīdzēs, jo ”gars izdibina visas lietas arī Dieva dziļumus”. (1. Kor. 2:9, 10.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 17. rk. Skat. arī 2008. gada oktobra Valstības Kalpošanu, 8. lpp.
Kā jūs atbildētu?
• Kādos divos veidos svētais gars mums palīdz ”izdibināt.. Dieva dziļumus”?
• Kam Jehova pirmajā gadsimtā deva svēto garu, lai atklātu dziļas garīgas patiesības?
• Kā svētais gars mūsdienās vairo sapratni par ”Dieva dziļumiem”?
• Kā mēs varam saņemt svētā gara palīdzību?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 22. lpp.]
Kā svētais gars ir atklājis patiesību par garīgo templi
Pie ”Dieva dziļumiem”, kas tika atklāti pirmajā gadsimtā, piederēja arī zināšanas par to, ka saiešanas telts un vēlāk arī templis bija pirmtēls kaut kam lielākam. Pāvils to nosauca par ”īsto telti.., ko uzcēlis tas Kungs, ne cilvēks”. (Ebr. 8:2.) Viņš runāja par garīgo templi — iekārtojumu, kas uz Jēzus Kristus upura un viņa priestera kalpošanas pamata ļauj tuvoties Dievam.
”Īstā telts” sāka pastāvēt mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus tika kristīts un Jehova apliecināja, ka pieņems viņa nevainojamo upuri. (Ebr. 10:5—10.) Pēc savas nāves un augšāmcelšanas Jēzus iegāja garīgā tempļa vissvētākajā vietā un atnesa sava upura vērtību ”Dieva vaiga priekšā”. (Ebr. 9:11, 12, 24.)
Kādā citā vēstulē apustulis Pāvils rakstīja, ka svaidītie kristieši ”aug par svētu templi tam Kungam”. (Efez. 2:20—22.) Vai šis templis ir tā pati ”īstā telts”, kuru viņš vēlāk minēja Vēstulē ebrejiem? Jehovas kalpi gadu desmitiem tā domāja. Viņi uzskatīja, ka svaidītie kristieši uz zemes tiek sagatavoti tam, lai kļūtu par Jehovas debesu tempļa ”akmeņiem”. (1. Pēt. 2:5.)
Pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā kalpa grupas pārstāvji sāka saprast, ka templis, par kuru Pāvils runāja Vēstulē efeziešiem, nevar būt Jehovas lielais garīgais templis. Ja ”īsto telti” veidotu no nāves pieceltie svaidītie kristieši, tā sāktu pastāvēt pēc viņu augšāmcelšanas, kas iesākās Kristus klātbūtnes laikā. (1. Tes. 4:15—17.) Taču par saiešanas telti Pāvils rakstīja, ka tā ”ir tagadējā laikmeta līdzība”. (Ebr. 9:9.)
Rūpīgi salīdzinot šos un citus Bībeles pantus, kļuva skaidrs, ka garīgais templis netiek būvēts pakāpeniski un ka svaidītie kristieši nav ”akmeņi”, kas uz zemes tiek sagatavoti, lai vēlāk kļūtu par daļu no tā. Patiesībā svaidītie kristieši kalpo garīgā tempļa pagalmā un svētajā vietā, kur viņi ik dienas nes ”slavas upuri” Dievam. (Ebr. 13:15.)
[Attēls 23. lpp.]
Ko mēs varam darīt, lai aizvien labāk izprastu ”Dieva dziļumus”?