Kādiem mums jābūt, gaidot Jehovas dienu?
Kādiem mums jābūt, gaidot Jehovas dienu?
”Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā?” (2. Pēt. 3:11.)
1. Kāpēc var teikt, ka Pētera otrā vēstule kristiešiem nāca īstajā laikā?
KAD apustulis Pēteris, Dieva iedvesmots, rakstīja savu otro vēstuli, kristiešu draudze bija pieredzējusi lielas vajāšanas, taču pretestība nebija apslāpējusi tās dedzību un tā joprojām turpināja augt. Tāpēc Sātans lika lietā citu taktiku, kas jau daudzkārt bija izrādījusies efektīva. No Pētera rakstītā var redzēt, ka Sātans centās postoši ietekmēt Dieva tautu, izmantojot viltus mācītājus, kuru ”acis bija netiklības pilnas” (JD-07) un kuru ”sirds bija ievingrinājusies mantkārībā”. (2. Pēt. 2:1—3, 14; Jūd. 4.) Pētera otrā vēstule ir sirsnīgs mudinājums saglabāt uzticību Dievam.
2. Par ko ir runāts Pētera otrās vēstules 3. nodaļā, un kāds jautājums mums būtu jāpārdomā?
2 Pēteris rakstīja: ”Kamēr esmu šinī mājoklī, es turu par savu pienākumu jūs modināt ar atgādinājumiem. Jo es zinu, ka man šis mājoklis drīz būs jāatstāj.. Bet es rūpēšos par to, ka jūs arī pēc manas aiziešanas varētu to vienmēr turēt piemiņā.” (2. Pēt. 1:13—15.) Pēteris zināja, ka viņam drīz būs jāmirst, un viņš vēlējās, lai kristieši paturētu prātā viņa savlaicīgos atgādinājumus. Tie ir iekļauti Bībelē un ir pieejami mums visiem. Mums it īpaši būtu jāinteresējas par Pētera otrās vēstules 3. nodaļu, jo tajā ir runāts par ļaunās pasaules ”pēdējiem laikiem” un simbolisko debesu un zemes iznīcināšanu. (2. Pēt. 3:3, 7, 10.) Kādus padomus Pēteris mums dod, un kā to ievērošana mums palīdz iemantot Jehovas labvēlību?
3., 4. a) Kādu uz pārdomām rosinošu jautājumu uzdeva Pēteris, un kādu brīdinājumu viņš izteica? b) Kādas trīs domas mēs aplūkosim?
3 Pieminējis Sātana pasaules bojāeju, Pēteris uzdeva uz pārdomām rosinošu jautājumu: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā?” (2. Pēt. 3:11, 12.) Ar šiem vārdiem Pēteris lika saprast, ka tikai tie, kas pilda Dieva gribu un ir attīstījuši Dievam tīkamas īpašības, tiks pasargāti ”Dieva atmaksas dienā”. (Jes. 61:2.) Turpinājumā viņš brīdināja: ”Tad nu jūs, mīļotie, to iepriekš zinādami, sargieties, lai nekrietnie ar maldināšanu jūs neaizvilina sev līdzi un jūs nezaudētu savu stingrību.” (2. Pēt. 3:17, JD-07.)
4 Tā kā Pēteris bija viens no tiem, kas jau ”iepriekš zināja” par nākotnē gaidāmajiem notikumiem, viņš saprata, ka pēdējās dienās kristiešiem būs nepieciešama īpaša modrība, lai saglabātu uzticību Dievam. Vēlāk apustulis Jānis paskaidroja, kāpēc būs tik svarīgi palikt garīgā nomodā. Parādībā viņš redzēja, ka Sātans tiek padzīts no debesīm un ”lielās dusmās” vēršas pret tiem, ”kas tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atkl. 12:9, 12, 17.) Sātanam neizdosies pieveikt uzticīgos ar garu svaidītos kristiešus un viņu biedrus no ”citu avju” pulka. (Jāņa 10:16.) Bet ko var teikt par mums personīgi? Vai mēs saglabāsim uzticību Dievam? Mums tas izdosies, ja attīstīsim Dievam tīkamas īpašības, paliksim morālā un garīgā ziņā neaptraipīti un izveidosim pareizu viedokli par pārbaudījumiem. Aplūkosim katru no šīm trim domām sīkāk.
Attīstīsim Dievam tīkamas īpašības
5., 6. Kādas īpašības mums jāattīsta, un kāpēc tas prasa pūles?
5 Savas otrās vēstules sākumā Pēteris rakstīja: ”Pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu, atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, dievbijībā brālību, brālībā mīlestību. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.” (2. Pēt. 1:5—8.)
6 Lai attīstītu Dievam tīkamas īpašības, tiešām ir ”jāpieliek visas pūles”. Piemēram, mums ir jāpūlas, lai apmeklētu visas kristiešu sapulces, lasītu Bībeli katru dienu un regulāri to padziļināti pētītu. Tāpat ir vajadzīgas pūles un laba plānošana, lai ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei notiktu regulāri un būtu patīkams un saturīgs. Tomēr ar laiku turēties pie labiem paradumiem kļūst aizvien vieglāk — jo īpaši, kad redzam, kā tie mums nāk par labu.
7., 8. a) Ko daži kristieši ir teikuši par ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei? b) Ko jūs iegūstat no vakara Jehovas pielūgsmei?
7 Par ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei kāda māsa raksta: ”Mēs esam izpētījuši tik daudz interesantu jautājumu!” Cita māsa stāsta: ”Atklāti sakot, es biju noskumusi, uzzinot, ka grāmatstudijas vairs nebūs. Tā bija mana mīļākā sapulce. Bet tagad, kad mums ir ģimenes vakars Jehovas pielūgsmei, es saprotu, ka Jehova zina, kas mums ir vajadzīgs un kad tas ir vajadzīgs.” Kāds brālis ar sajūsmu saka: ”Grūti vārdos aprakstīt, cik ļoti mums nāk par labu vakars Jehovas pielūgsmei. Ir lieliski, ka mums ir sapulce, kurā mēs varam aplūkot materiālu, kas atbilst mūsu ģimenes vajadzībām. Mēs ar sievu jūtam, ka mums ir vieglāk izpaust svētā gara augļus un ka mēs kalpošanā gūstam vairāk prieka nekā jebkad agrāk.” Cits brālis stāsta: ”Mūsu bērni paši meklē informāciju un daudz ko iemācās — un viņiem tas patīk. Šis iekārtojums stiprina mūsu pārliecību, ka Jehova zina mūsu vajadzības un atbild uz mūsu lūgšanām.” Vai šajos vārdos atspoguļojas arī jūsu domas par brīnišķīgo iekārtojumu, ko ir devis Dievs?
8 Nepieļaujiet, ka nenozīmīgu iemeslu dēļ jūs atceltu ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei! Kāds laulāts pāris stāsta par savu pieredzi: ”Pēdējā mēneša laikā katru ceturtdienu mūsu ģimenē atgadījās kaut kas tāds, kas gandrīz izjauca vakarā ieplānoto Bībeles nodarbību, tomēr mēs nepieļāvām, ka nodarbība nenotiktu.” Protams, var gadīties situācijas, kad plāni ir jāmaina. Tomēr esiet apņēmības pilni neizlaist ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei pat vienu nedēļu!
9. Kā Jehova atbalstīja Jeremiju, un ko mēs varam mācīties no Jeremijas piemēra?
9 Labu paraugu mums ir rādījis pravietis Jeremija. Viņam bija nepieciešams garīgs atbalsts no Jehovas, un viņš augstu vērtēja iespēju to saņemt. Tas viņam deva izturību, kas bija vajadzīga, sludinot neatsaucīgajiem izraēliešiem. Jeremija aprakstīja, kā viņu ietekmēja Jehovas vārdi: ”Ir tā, it kā manā sirdī degtu gaiša uguns, kas apņem arī visus manus kaulus.” (Jer. 20:8, 9.) Ar Jehovas atbalstu viņš spēja izturēt grūtos laikus, kas beidzās ar Jeruzalemes iznīcināšanu. Mūsdienās mums ir pieejama Bībele, kurā mēs varam lasīt Dieva vārdus. Ja mēs rūpīgi tajā iedziļināsimies un uzņemsim sevī Dieva domas, mēs, tāpat kā Jeremija, spēsim kalpošanā saglabāt prieku, uzticīgi izturēt pārbaudījumus un palikt morālā un garīgā ziņā tīri. (Jēk. 5:10.)
Paliksim ”neaptraipīti un nevainojami”
10., 11. Kāpēc mums ir nepieciešama piepūle, lai mēs paliktu ”neaptraipīti un nevainojami”, un kas mums ir jādara?
10 Mēs labi zinām, ka dzīvojam pēdējās dienās. Tāpēc mūs nepārsteidz, ka pasaule aizvien dziļāk grimst tajā, ko Jehova ienīst, — piemēram, alkatībā, amoralitātē un vardarbībā. Sātana taktiku varētu formulēt šādi: ja Dieva kalpus nevar iebiedēt, varbūt viņus var pamudināt uz nepareizu rīcību. (Atkl. 2:13, 14.) Mums būtu jāņem vērā Pētera sirsnīgais aicinājums: ”Centieties, ka viņš [Dievs] jūs atrod ar mieru sirdī neaptraipītus un nevainojamus.” (2. Pēt. 3:14.)
11 Šis pamudinājums sasaucas ar Pētera agrākajiem vārdiem: ”Pielieciet visas pūles.” Bez šaubām, Jehova, kas iedvesmoja Pēteri uzrakstīt šos vārdus, zina, ka mums ir nepieciešama piepūle, lai, dzīvojot Sātana samaitātajā pasaulē, mēs paliktu ”neaptraipīti un nevainojami”. Mums ir jāsarga sava sirds, lai tajā neiesakņotos nepareizas vēlmes. (Nolasīt Salamana Pamācības 4:23; Jēkaba 1:14, 15.) Tāpat mums ir jābūt nelokāmiem, kad nonākam saskarē ar cilvēkiem, kas ir neizpratnē par mūsu kristīgo dzīvesveidu un ”zaimo [mūs]”. (1. Pēt. 4:4.)
12. Kāda mierinoša doma ir ietverta Lūkas 11:13?
12 Tā kā mēs esam nepilnīgi, mums nav viegli darīt to, kas ir pareizs. (Rom. 7:21—25.) Mēs spēsim rīkoties pareizi vienīgi tad, ja lūgsim palīdzību Jehovam, kurš dāsni dod svēto garu visiem, kas no sirds viņam to lūdz. (Lūk. 11:13.) Svētais gars veido mūsos Dievam tīkamas īpašības, kas palīdz ne tikai nepadoties kārdinājumiem, bet arī izturēt pārbaudījumus, kuru, tuvojoties Jehovas dienai, varētu kļūt tikai vēl vairāk.
Kā pārbaudījumi mūs var stiprināt
13. Kas mums palīdzēs izturēt pārbaudījumus, ar kuriem mēs varam saskarties?
13 Kamēr vien pastāvēs šī ļaunā pasaule, mēs neizbēgami sastapsimies ar tādiem vai citādiem pārbaudījumiem. Taču būtu svarīgi, lai mēs pārbaudījumos nevis kļūtu nomākti, bet raudzītos uz tiem kā uz iespēju apliecināt savu mīlestību pret Dievu un stiprināt ticību viņam un viņa Rakstiem. Kristus māceklis Jēkabs ieteica: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.” (Jēk. 1:2—4.) Turklāt neaizmirsīsim, ka Jehova ”prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma”. (2. Pēt. 2:9.)
14. Kā jums palīdz Jāzepa piemērs?
14 Padomāsim par Jēkaba dēlu Jāzepu, kuru viņa paša brāļi pārdeva verdzībā. (1. Moz. 37:23—28; 42:21.) Vai, pieredzot tik lielu nežēlību, Jāzeps zaudēja ticību? Vai viņu pārņēma rūgtums pret Dievu par to, ka Dievs bija ļāvis notikt šādai nelaimei? No Bībeles skaidri var redzēt, ka tā nenotika. Bet ar to Jāzepa pārbaudījumi vēl nebeidzās. Pēc kāda laika viņu nepatiesi apsūdzēja izvarošanas mēģinājumā un ieslodzīja cietumā. Taču arī šajā situācijā Jāzepa uzticība Dievam palika nesatricināma. (1. Moz. 39:9—21.) Jāzeps ļāva, lai pārbaudījumi viņu stiprina, tāpēc Dievs viņu dāsni atalgoja.
15. Ko mēs mācāmies no Naomijas?
15 Tiesa, pārbaudījumi var mūs apbēdināt un pat nomākt. Iespējams, arī Jāzeps palaikam tā jutās. Šādas emocijas nebija svešas arī citiem uzticīgiem Dieva kalpiem. Viens piemērs ir Naomija, kas bija zaudējusi vīru un abus dēlus. ”Nesauciet mani Naomija,” viņa sacīja, ”bet sauciet mani Māra [”rūgtā”, zemsv. piez.], jo Visuvarenais man ir licis pieredzēt daudz rūgtuma.” (Rut. 1:20, 21.) Naomijas izjūtas ir pilnīgi saprotamas. Bet viņa, tāpat kā Jāzeps, nezaudēja ticību un neatkāpās no savas uzticības Dievam. Savukārt Jehova bagātīgi svētīja šo dievbijīgo sievieti. (Rut. 4:13—17, 22.) Paradīzē, kas tiks izveidota uz zemes, Jehova izlabos visu slikto, ko ir nodarījis Sātans un viņa ļaunā pasaule. ”Agrākās [debesis un zemi] vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā.” (Jes. 65:17.)
16. Kādām ir jābūt mūsu lūgšanām, un kāpēc?
16 Lai kādi pārbaudījumi mūs piemeklētu, apziņa, ka Dievs mūs mīl, palīdzēs mums izturēt. (Nolasīt Romiešiem 8:35—39.) Sātans arī turpmāk centīsies panākt, lai mēs zaudētu ticību, taču viņam tas neizdosies, ja būsim ”sapratīgi un modri Dievu lūgt”. (1. Pēt. 4:7, 8, LB-65r.) Jēzus mudināja: ”Palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.” (Lūk. 21:36.) Oriģināltekstā šajā pantā ir lietots vārds, kas apzīmē sevišķi dedzīgas lūgšanas. Mudinādams mūs būt dedzīgiem lūgšanās, Jēzus uzsvēra, ka jo īpaši šajā laikā mums ir jādomā par to, kāda ir mūsu reputācija viņa un viņa Tēva priekšā. Tikai tiem, kas būs ieguvuši Jehovas labvēlību, būs izredzes palikt dzīviem Jehovas dienā.
Kalposim Jehovam no sirds
17. Kā mums var palīdzēt seno laiku praviešu piemērs, ja sludinām teritorijā, kur cilvēki nav atsaucīgi?
17 Kalpošana Dievam sniedz atspirdzinājumu. Atcerēsimies Pētera vārdus: ”Cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā?” (2. Pēt. 3:11.) Svarīgākais no darbiem, kuros izpaužas dievbijība, ir labās vēsts sludināšana. (Mat. 24:14.) Jāatzīst, ka dažviet sludināt nav viegli cilvēku vienaldzības vai pretestības dēļ vai arī tāpēc, ka cilvēki ir ieslīguši ikdienas rūpēs. Arī senatnē Jehovas kalpi sastapās ar līdzīgām grūtībām. Taču viņi nepadevās — viņi atkal un atkal gāja pie cilvēkiem, lai darītu tiem zināmu Dieva vēsti. (Nolasīt 2. Laiku 36:15, 16; Jer. 7:24—26.) Kas viņiem palīdzēja izturēt? Viņi uz savu uzdevumu raudzījās no Jehovas, nevis no pasaules viedokļa, un iespēju saukties Jehovas vārdā viņi uzskatīja par lielu godu. (Jer. 15:16.)
18. Kāda nozīme Valstības sludināšanai ir tajā, kā nākotnē tiks pagodināts Jehovas vārds?
18 Arī mums ir gods darīt cilvēkiem zināmu Jehovas vārdu un viņa nodomu. Padomājiet: tā kā mēs sludinām, Dieva pretinieki nevarēs aizbildināties ar nezināšanu, kad sāksies Dieva lielā diena. Tāpat kā senatnē faraons, viņi sapratīs, ka pret viņiem karo pats Jehova. (2. Moz. 7:26; 8:16; 14:25.) Šajā dienā Jehova pagodinās savus uzticīgos kalpus, skaidri parādot, ka tie patiešām ir bijuši viņa pārstāvji. (Nolasīt Ecēhiēla 2:5; 33:33.)
19. Kā mēs varam apliecināt, ka gudri izmantojam laiku, kamēr vēl izpaužas Jehovas pacietība?
19 Savas otrās vēstules beigās Pēteris kristiešus aicināja: ”Uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu.” (2. Pēt. 3:15.) Tāpēc arī turpmāk gudri izmantosim laiku, kamēr vēl izpaužas Jehovas pacietība. Kā mēs to varam darīt? Attīstīsim viņam tīkamas īpašības, paliksim ”neaptraipīti un nevainojami”, veidosim pareizu viedokli par pārbaudījumiem un no sirds sludināsim vēsti par Valstību. Tad mēs varēsim pieredzēt nebeidzamas svētības, ko nesīs ”jaunās debesis un jaunā zeme”. (2. Pēt. 3:13.)
Vai jūs atceraties?
• Kā mēs varam attīstīt Dievam tīkamas īpašības?
• Kā ir iespējams palikt ”neaptraipītiem un nevainojamiem”?
• Ko mēs mācāmies no Jāzepa un Naomijas?
• Kāpēc sludināt labo vēsti ir liels gods?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 9. lpp.]
Vīri, kas jums un jūsu ģimenes locekļiem var palīdzēt attīstīt Dievam tīkamas īpašības?
[Attēli 10. lpp.]
Ko mēs varam mācīties no tā, kā Jāzeps raudzījās uz pārbaudījumiem?