Kā Jēzus dzīve un upuris izceļ Dieva taisnīgumu

”Viņu [Jēzu Kristu] Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju viņa asinīs, tā parādīdams savu taisnību.” (Rom. 3:25.)

1., 2. a) Kas Bībelē ir teikts par cilvēku stāvokli? b) Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

BĪBELES vēstījums par sacelšanos Ēdenes dārzā ir plaši pazīstams. Mēs visi izjūtam Ādama grēka sekas, kā to izsaka šie vārdi: ”Viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku — nāve, un tādā kārtā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.” (Rom. 5:12.) Lai cik ļoti mēs censtos rīkoties pareizi, mēs pieļaujam kļūdas, par kurām mums ir vajadzīga Dieva piedošana. Arī apustulis Pāvils ar nožēlu atzina: ”Labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru. [..] Es nožēlojamais cilvēks!” (Rom. 7:19, 24.)

² Šajā rakstā ir aplūkoti vairāki svarīgi jautājumi: tā kā visi cilvēki ir grēcīgi, kā bija iespējams, ka Jēzus no Nācaretes piedzima bez grēka? Kāpēc viņš tika kristīts? Kā Jēzus dzīve izcēla Jehovas taisnīgumu? Un kas tika panākts ar Kristus nāvi?

Dieva taisnīgums tiek apstrīdēts

3. Kā Sātans pievīla Ievu?

³ Pirmie cilvēki, Ādams un Ieva, rīkojās ļoti nesaprātīgi, atteikdamies pakļauties Dieva varai un izvēlēdamies par savu valdnieku ”veco čūsku” — Sātanu Velnu. (Atkl. 12:9.) Padomāsim, kā tas notika. Sātans apšaubīja Dieva Jehovas valdīšanas taisnīgumu. Viņš Ievai jautāja: ”Vai Dievs tas Kungs tiešām jums būtu aizliedzis ēst no visiem dārza kokiem?” Ieva atkārtoja Dieva skaidro norādījumu, ka viņiem ar Ādamu nav ļauts aiztikt vienu konkrētu koku, citādi viņi mirs. Pēc tam Sātans apsūdzēja Dievu melos. ”Jūs nemirsit vis,” viņš sacīja un pēc tam ar viltu pārliecināja Ievu, ka Dievs no cilvēkiem slēpj kaut ko labu un ka, ēdot no šī koka, viņa kļūs kā Dievs un varēs pati lemt, kas ir labs un kas ļauns. (1. Moz. 3:1—5.)

4. Kā cilvēce nonāca Sātana pakļautībā?

⁴ Būtībā Sātans lika noprast, ka cilvēki būtu laimīgāki, ja viņi kļūtu neatkarīgi no Dieva. Ādams nevis nostājās Dieva taisnīgās valdīšanas pusē, bet pievienojās savai sievai un ēda aizliegto augli. Tā Ādams zaudēja savu nevainojamo stāvokli Jehovas priekšā, un viņa pēcnācēji nonāca grēka un nāves nežēlīgajā jūgā. Turklāt pār cilvēci sāka valdīt Sātans, kurš ir ”šās pasaules dievs”. (2. Kor. 4:4; Rom. 7:14.)

5. a) Kas liecina, ka Jehova palika uzticīgs saviem vārdiem? b) Kādu cerību Dievs deva Ādama un Ievas pēcnācējiem?

⁵ Jehova bija uzticīgs saviem vārdiem un izteica Ādamam un Ievai nāves spriedumu. (1. Moz. 3:16—19.) Taču tas nenozīmēja, ka viņa nodoms tika izjaukts. Paziņodams Ādamam un Ievai spriedumu, Jehova deva viņu vēl nedzimušajiem pēcnācējiem cerību. Dievs atklāja, ka viņam ir nodoms sūtīt ”dzimumu”, kuram Sātans ”iekodīs papēdī”. Tomēr apsolītajam ”dzimumam” netiks nodarīts nelabojams ļaunums, un viņš Sātanam ”sadragās galvu”. (1. Moz.  3:15.) Šo domu apstiprina par Jēzu Kristu teiktie vārdi: ”Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8.) Bet kā Jēzus dzīve un upuris izceļ Dieva taisnīgumu?

Jēzus kristīšanās nozīme

6. Kā mēs zinām, ka Jēzus nemantoja no Ādama grēku?

⁶ Jēzum bija jābūt pilnīgam cilvēkam, kas būtu līdzvērtīgs Ādamam, kad tas vēl nebija sagrēkojis. (Rom. 5:14; 1. Kor. 15:45.) Tāpēc Jēzum bija jāpiedzimst bez grēka. Kā tas bija iespējams? Eņģelis Gabriēls to paskaidroja Jēzus mātei Marijai: ”Svēts Gars nāks pār tevi, un Visaugstākā spēks tevi apēnos, tāpēc tas, kas no tevis dzims, būs svēts un taps saukts Dieva Dēls.” (Lūk. 1:35.) Marija, jādomā, Jēzum jau bērnībā bija pastāstījusi kaut ko par viņa piedzimšanu. Kad Marija un Jēzus audžutēvs Jāzeps atrada divpadsmitgadīgo Jēzu Dieva templī, viņš tiem jautāja: ”Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?” (Lūk. 2:49.) Acīmredzot Jēzus jau no agra vecuma zināja, ka viņš ir Dieva Dēls, un Dieva taisnīgums viņam bija ļoti svarīgs.

7. Kā izpaudās tas, ka Jēzum nebija grēka?

⁷ Jēzus apliecināja savu dziļo interesi par garīgiem jautājumiem, regulāri apmeklēdams sapulces, kurās tika pielūgts Jehova. Viņam bija prāts, ko nebija ietekmējusi nepilnība, un viņš noteikti spēja atcerēties visu, ko no Ebreju rakstiem bija dzirdējis un lasījis. (Lūk. 4:16.) Viņam bija vēl kaut kas ļoti vērtīgs — bezgrēcīgs ķermenis, kuru viņš varēja upurēt cilvēces labā. Kad Jēzus bija kristīts, viņš vērsās lūgšanā pie Dieva un, iespējams, domāja par pravietiskajiem vārdiem, kas lasāmi 40. psalmā, no 7. līdz 9. pantam. (Lūk. 3:21; nolasīt Ebrejiem 10:5—10 *.)

8. Kāpēc Jānis Kristītājs sākumā nevēlējās kristīt Jēzu?

⁸ Kad Jēzus ieradās pie Jāņa Kristītāja, tas sākumā nevēlējās viņu kristīt. Kāpēc? Jānis kristīja ebrejus, kas tādā veidā apliecināja, ka nožēlo pret bauslību izdarītos grēkus. Būdams tuvs Jēzus radinieks, Jānis, bez šaubām, zināja, ka Jēzus visā rīkojas taisnīgi un tāpēc viņam nav jānožēlo grēki.  Tomēr Jēzus paskaidroja, ka viņam ir jātiek kristītam. ”Tā mums vajaga piepildīt visu taisnību,” viņš Jānim sacīja. (Mat. 3:15.)

9. Kāda bija Jēzus kristīšanās nozīme?

⁹ Jēzus acīmredzot saprata, ka viņam, tāpat kā savulaik Ādamam, ir potenciāls dot dzīvību pilnīgiem pēcnācējiem. Taču Jēzus neilgojās pēc šādas dzīves, jo Jehova viņam bija devis citu uzdevumu. Dievs bija sūtījis Jēzu uz zemi, lai tas kļūtu par apsolīto ”dzimumu” — Mesiju. Šis uzdevums sevī ietvēra arī to, ka Jēzum bija jāupurē sava pilnīgā cilvēka dzīvība. (Nolasīt Jesajas 53:5, 6, 12.) Jāatceras, ka Jēzus kristīšanās pēc savas nozīmes atšķiras no mūsu kristīšanās. Jēzus kristīšanās nebija saistīta ar solījumu kalpot Jehovam, jo viņš piederēja pie izraēliešu tautas, kas jau bija Dieva īpašums. Kristīdamies Jēzus apliecināja, ka nodod sevi Dieva gribas pildīšanai un ir gatavs īstenot visu, kas par Mesiju bija pravietots Svētajos Rakstos.

10. Kas Mesijam, saskaņā ar Dieva gribu, bija jāpaveic, un kāda bija Jēzus attieksme pret šo uzdevumu?

¹⁰ Saskaņā ar Dieva gribu, Jēzum bija jāsludina labā vēsts par Dieva Valstību, jāgatavo mācekļi un jāapmāca viņi, lai viņi vēlāk varētu turpināt šo darbu. Jēzus kristījoties apliecināja gatavību izturēt vajāšanas, mirt vardarbīgā nāvē un tā atbalstīt Dieva Jehovas taisnīgo valdīšanu. Tā kā Jēzus no sirds mīlēja savu debesu Tēvu, viņam Dieva gribas pildīšana sagādāja dziļu gandarījumu un viņš labprāt atdeva sevi par upuri. (Jāņa 14:31.) Viņam prieku sniedza apziņa, ka viņš varēs nodot Dievam savas pilnīgās dzīvības vērtību, lai izpirktu cilvēkus no grēka un nāves verdzības. Kā Dievs raudzījās uz Jēzus kristīšanos un gatavību uzņemties šos svarīgos pienākumus?

11. Kā Jehova parādīja, ka pieņem Jēzu par apsolīto Mesiju jeb Kristu?

¹¹ Visi četri evaņģēliju rakstītāji ir pieminējuši, ka Dievs Jehova nepārprotami izpauda savu labvēlību, kad Jēzus pēc kristīšanās iznāca no Jordānas. Vienā no evaņģēlijiem ir citēti Jāņa Kristītāja vārdi: ”Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz viņa. [..] Un es esmu redzējis un liecinājis, ka šis ir Dieva Dēls.” (Jāņa 1:32—34.) Turklāt Jehova no debesīm sacīja: ”Šis ir mans mīļais dēls, uz ko man labs prāts.” (Mat. 3:17; Marka 1:11; Lūk. 3:22.)

Uzticīgs līdz nāvei

12. Ko Jēzus darīja turpmākos trīsarpus gadus pēc kristīšanās?

¹² Turpmāko trīsarpus gadu laikā Jēzus visus spēkus veltīja tam, lai mācītu cilvēkiem par savu Tēvu un viņa taisnīgo valdīšanu. Krustu šķērsu pārstaigādams Apsolīto zemi, viņš reizēm jutās noguris, taču nekas viņu nespēja atturēt ”apliecināt patiesību”. (Jāņa 4:6, 34; 18:37.) Jēzus mācīja cilvēkiem par Dieva Valstību. Viņš brīnumainā veidā izdziedināja slimos, pabaroja tūkstošiem izsalkušo un pat piecēla no nāves mirušos, un tā uzskatāmi parādīja, ko Valstība paveiks cilvēces labā. (Mat. 11:4, 5.)

13. Ko Jēzus mācīja par lūgšanām?

¹³ To, ko Jēzus paveica, mācīdams un dziedinādams cilvēkus, viņš neuzskatīja par savu nopelnu — viņš rādīja izcilu pazemības paraugu un visu godu deva Jehovam. (Jāņa 5:19; 11:41—44.) Jēzus arī pastāstīja, kādi ir galvenie jautājumi, kas mums jāpiemin savās lūgšanās. Mums jālūdz,  lai tiek svētīts Dieva Jehovas vārds, lai viņa taisnīgā Valstība stājas Sātana ļaunās valdīšanas vietā un viņa ”prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes”. (Mat. 6:9, 10.) Turklāt Jēzus mūs mudināja rīkoties saskaņā ar šādām lūgšanām un ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. (Mat. 6:33.)

14. Kāpēc Jēzum nebija viegli paveikt savu uzdevumu, kaut gan viņš bija pilnīgs cilvēks?

¹⁴ Tuvojoties laikam, kad Jēzum bija jāmirst upura nāvē, viņš aizvien skaidrāk apzinājās, cik liela atbildība gulstas uz viņa pleciem. Viņa Tēva nodoms un labā slava bija atkarīga no tā, vai viņš paliks uzticīgs Dievam, kad viņu netaisni tiesās un nežēlīgi nogalinās. Piecas dienas pirms savas nāves Jēzus Dievam lūdza: ”Tagad man dvēsele ir satriekta; ko lai es saku? Tēvs, izpestī mani no šās stundas? Bet tāpēc jau šai stundā esmu nācis.” Paudis savas izjūtas, kas tādā brīdī bija gluži dabiskas, Jēzus nesavtīgi pievērsa uzmanību kaut kam daudz svarīgākam, sacīdams: ”Tēvs, pagodini savu vārdu!” Jehova nekavējoties atbildēja: ”Es viņu esmu pagodinājis un atkal viņu pagodināšu!” (Jāņa 12:27, 28.) Jēzus bija ar mieru pieredzēt lielāko uzticības pārbaudi, kāda cilvēkam jebkad ir bijusi jāiztur. Jehovas vārdi neapšaubāmi viesa Jēzū nesatricināmu pārliecību, ka viņam izdosies apstiprināt sava debesu Tēva tiesības uz augstāko varu.

Kas tika panākts ar Jēzus nāvi

15. Kāpēc Jēzus pirms nāves varēja teikt: ”Viss piepildīts!”?

¹⁵ Kad Jēzus bija piesists pie moku staba, viņš savā pēdējā elpas vilcienā sacīja: ”Viss piepildīts!” (Jāņa 19:30.) Cik gan daudz Jēzus ar Dieva palīdzību bija paveicis trīsarpus gadu laikā, kas pagāja no viņa kristīšanās līdz nāvei! Jēzum nomirstot, notika liela zemestrīce, un romiešu virsnieks, kas bija atbildīgs par soda izpildi, secināja: ”Patiesi, šis bija Dieva Dēls.” (Mat. 27:54.) Visticamāk, šis virsnieks bija redzējis, kā cilvēki izsmēja Jēzu par viņa apgalvojumu, ka viņš ir Dieva Dēls. Par spīti visām ciešanām, Jēzus saglabāja uzticību Dievam un pierādīja, ka Sātans ir zemisks melis. Par visiem, kas aizstāv Dieva augstāko varu, Sātans bija teicis: ”Visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.” (Īj. 2:4.) Ar savu uzticību Jēzus pierādīja, ka Ādams un Ieva būtu varējuši izturēt pārbaudījumu, kas viņu gadījumā bija nesalīdzināmi vieglāks. Bet pats svarīgākais bija tas, ka Jēzus ar savu dzīvi un upuri izcēla Jehovas augstākās varas taisnīgumu. (Nolasīt Salamana Pamācības 27:11.) Tomēr ar Jēzus nāvi tika panākts vēl kaut kas.

16., 17. a) Kāds pamats bija tam, ka pirmskristiešu laika Jehovas kalpi varēja iegūt taisnīgu stāvokli Jehovas priekšā? b) Kā Jehova atalgoja savu Dēlu, un ko Kungs Jēzus Kristus dara tagad?

¹⁶ Daudzi uzticīgi Jehovas kalpi dzīvoja laikā pirms Jēzus nākšanas uz zemi. Viņiem bija taisnīgs stāvoklis Dieva priekšā un cerība uz augšāmcelšanu. (Jes. 25:8; Dan. 12:13.) Bet kāds likumīgs pamats bija tam, ka svētais Dievs Jehova varēja parādīt šādu labvēlību grēcīgiem cilvēkiem? Bībelē ir paskaidrots: ”Viņu [Jēzu Kristu] Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju viņa asinīs, tā parādīdams savu taisnību; jo viņš piedod visus agrāk, dievišķās pacietības laikā nodarītos grēkus, lai tagadējā laikmetā parādītu savu taisnību, pats taisns  būdams un taisnodams to, kas tic Jēzum.” (Rom. 3:25, 26.) *

¹⁷ Jehova atalgoja Jēzu, pieceldams viņu no nāves un piešķirdams viņam vēl augstāku stāvokli par to, kāds viņam bija pirms nākšanas uz zemi. Tagad Jēzus ir nemirstīga, varena garīga būtne. (Ebr. 1:3.) Būdams Augstais priesteris un Ķēniņš, Kungs Jēzus Kristus atbalsta savus sekotājus viņu centienos aizstāvēt Dieva taisnīgumu. Cik gan pateicīgi mēs esam mūsu debesu Tēvam Jehovam, kas atalgo visus, kuri nostājas viņa pusē un uzticīgi viņam kalpo, sekojot viņa Dēla paraugam! (Nolasīt Psalmu 34:4; Ebrejiem 11:6.)

18. Kam būs pievērsta uzmanība nākamajā rakstā?

¹⁸ Jau kopš Ābela laikiem dievbijīgi cilvēki varēja izveidot ar Jehovu ciešas attiecības, jo viņi parādīja ticību un paļāvās uz apsolīto ”dzimumu”. Jehova zināja, ka viņa Dēls paliks viņam uzticīgs un ar savu nāvi pilnā mērā nosegs ”pasaules grēku”. (Jāņa 1:29.) Jēzus nāve nāk par labu arī cilvēkiem, kas dzīvo mūsdienās. (Rom. 3:26.) Kādas svētības Kristus izpirkuma upuris var dot mums? Par to būs runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Kā jūs atbildētu?

• Kā Dieva taisnīgums tika apstrīdēts?

• Ko simbolizēja Jēzus kristīšanās?

• Kas tika panākts ar Jēzus nāvi?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 9. lpp.]

Vai jūs zināt, kāda bija Jēzus kristīšanās nozīme?