”Viņa darbi to pavada”

2010. gada 9. jūnija rītā 84 gadu vecumā savas zemes gaitas beidza Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Teodors Jaračs. Viņa zaudējumu sāpīgi izjūt tuvinieki — sieva Melita, ar kuru viņš bija precējies 53 gadus, kā arī viņa māsa, māsasdēls un abas māsasmeitas.

Brālis Jaračs piedzima 1925. gada 28. septembrī Amerikas Savienotajās Valstīs, Kentuki štatā. 1941. gada 10. augustā, kad viņam bija 15 gadu, viņš kristījās, tā apliecinot, ka ir atdevis savu dzīvi Jehovam. Divus gadus vēlāk, 17 gadu vecumā, viņš kļuva par vispārējo pionieri, uzsākdams pilnas slodzes kalpošanu, kurai viņš veltīja gandrīz 67 gadus.

1946. gadā Teodors Jaračs, būdams 20 gadu vecs, sāka mācīties Gileādas skolas septītajā grupā. Pēc izlaiduma viņš tika norīkots kalpot par ceļojošo pārraugu Ohaio štatā, Klīvlendā. 1951. gadā viņš saņēma uzdevumu doties uz Austrāliju, kur viņš pārraudzīja darbu Jehovas liecinieku filiālē. Jehovas liecinieku 1983. gada gadagrāmatā bija minēts, ka brālis Jaračs ”uzmundrināja brāļus visā valstī, dedzīgi aizstāvēdams teokrātisko kārtību un uzņemdamies vadību sludināšanā”.

Atgriezies Amerikas Savienotajās Valstīs, Teodors Jaračs 1956. gada 10. decembrī apprecējās ar Melitu Lasko. Viņu kopīgās dzīves sākumā viņi cītīgi apceļoja draudzes, kalpodami rajonos un apgabalos, kas aptvēra lielu valsts daļu. 1974. gada beigās Teodors Jaračs tika uzaicināts kļūt par Jehovas liecinieku Vadošās padomes locekli.

Brāli Jaraču ilgi atcerēsies kā uzticīgu Jehovas kalpu, kas ar visu sirdi bija nodevies teokrātiskajai darbībai. Viņš bija ne tikai mīlošs un gādīgs vīrs, bet arī garīgi noskaņots cilvēks, kam citu intereses bija svarīgākas nekā savējās. (1. Kor. 13:4, 5.) Viņa neviltotā interese par citiem izpaudās tajā, ka viņam rūpēja, lai tie, kam ir kāda vara, pret citiem izturētos taisnīgi un žēlsirdīgi. Viņa neatslābstošā mīlestība pret cilvēkiem atspoguļojās arī dedzībā, ar kādu viņš sludināja.

Kaut gan mēs dziļi skumstam, ka Bēteles ģimene un visa plašā kristiešu saime ir zaudējusi šo mīļo un pašaizliedzīgo brāli, mēs arī izjūtam prieku par to, ka brālis Jaračs daudzus gadu desmitus ir uzticami kalpojis Jehovam. Mēs esam pārliecināti, ka viņš ir palicis ”uzticīgs līdz nāvei” un ir saņēmis ”dzīvības vainagu”. (Atkl. 2:10.) Tāpat mēs esam droši, ka ”viņa darbi to pavada”. (Atkl. 14:13.)