Laime ir iespējama arī reliģiski sašķeltā ģimenē

”Sieva, kā tu zini, vai neizglābsi vīru? Un, vīrs, kā tu zini, vai neizglābsi sievu?” (1. KOR. 7:16.)

VAI VARAT ATBILDĒT?

Kā kristietis, kura tuvinieki nepiekrīt viņa reliģiskajiem uzskatiem, var veicināt mierīgu gaisotni mājās?

Kā kristietis var palīdzēt saviem tuviniekiem pieņemt patiesību?

Kā draudzes locekļi var palīdzēt tiem, kuru ģimene reliģiskā ziņā ir sašķelta?

1. Kā ģimeni var ietekmēt tas, ja kāds no ģimenes locekļiem pieņem vēsti par valstību?

KAD Jēzus reiz sūtīja savus mācekļus sludināt, viņš teica: ”Ejot sludiniet: ”Debesu valstība jau ir tuvu!”” (Mat. 10:1, 7.) Tie, kas ar pateicību pieņēma šo labo vēsti, varēja iegūt mieru un laimi. Bet Jēzus savus apustuļus arī brīdināja, ka daudzi pretosies valstības sludināšanai. (Mat. 10:16—23.) It īpaši grūti ir tad, ja vēsti par valstību negrib pieņemt ģimenes locekļi. (Nolasīt Mateja 10:34—36.)

2. Kāpēc kristieši, kas dzīvo reliģiski sašķeltā ģimenē, var justies laimīgi?

² Vai tas nozīmē, ka kristieši, kas dzīvo reliģiski sašķeltā ģimenē, nevar justies laimīgi? Nepavisam nē. Kaut arī daļa Jehovas kalpu saskaras ar sīvu ģimenes pretestību, ne visi to pieredz. Bez tam šāda pretestība ar laiku var mazināties. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kā kristietis reaģē uz tuvinieku negatīvo attieksmi vai vienaldzību. Jāatceras, ka Jehova svētī savus uzticīgos kalpus un palīdz viņiem saglabāt prieku pat nelabvēlīgos apstākļos. Kristieši var justies laimīgi ģimenē, ja viņi, pirmkārt, veicina mājās mierīgu gaisotni un, otrkārt, cenšas palīdzēt ģimenes locekļiem pieņemt patiesību.

VEICINIET MĀJĀS MIERĪGU GAISOTNI

3. Kāpēc kristiešiem, kuru ģimenes locekļi nekalpo Jehovam, būtu jātiecas pēc miera savās mājās?

³ ”Taisnības augļa sēkla” var nest ražu tikai tādā mājā, kurā valda miers. (Nolasīt Jēkaba 3:18.) Pat ja kristieša ģimene vēl nav vienota patiesajā pielūgsmē, viņam visiem spēkiem būtu jātiecas pēc miera savās mājās. Kā to var darīt?

4. Kas palīdz saglabāt iekšēju mieru?

⁴ Mums ir jācenšas saglabāt iekšēju mieru. Šajā  ziņā ļoti palīdz lūgšanas, jo tās var dot ”Dieva mieru, kas pārspēj visu sapratni”. (Filip. 4:6, 7.) Miers un prieks ir cieši saistīti arī ar to, ka padziļinām savas zināšanas par Jehovu un izmantojam dzīvē Bībeles principus. (Jes. 54:13, LB-65r.) Tāpat ir svarīgi piedalīties draudzes sapulcēs un dedzīgi sludināt. Pat ja kristietis dzīvo reliģiski sašķeltā ģimenē, viņam parasti ir iespējams kaut kādā veidā piedalīties kristīgajā darbībā. Labs piemērs ir mūsu māsa Enza *, kuras vīrs ir naidīgi noskaņots pret viņas ticību. Enza dodas sludināt tad, kad ir apdarījusi mājas darbus. Viņa saka: ”Ikreiz, kad es veltu pūles tam, lai dalītos ar citiem labajā vēstī, Jehova dāsni svētī manu kalpošanu.” Šādas svētības noteikti dāvā mieru, prieku un gandarījumu.

5. Kādas grūtības bieži pieredz kristieši reliģiski sašķeltās ģimenēs, un kāda palīdzība viņiem ir pieejama?

⁵ Mums no savas puses būtu jādara viss iespējamais, lai saglabātu labas attiecības ar ģimenes locekļiem, kas nepiekrīt mūsu reliģiskajiem uzskatiem. Tas ne vienmēr ir viegli, jo reizēm mūsu tuvinieki vēlas, lai mēs darītu kaut ko tādu, kas ir pretrunā ar Bībeles principiem. Kādam no viņiem var nepatikt tas, ka mēs cieši turamies pie Bībeles normām, tomēr ar laiku mūsu apņēmīgā nostāja var nest labus augļus. Un, ja esam piekāpīgi situācijās, kad netiek skarti Bībeles principi, mēs varam izvairīties no nevajadzīgām domstarpībām. (Nolasīt Salamana Pamācības 16:7.) * Kad pieredzam grūtības, ir svarīgi meklēt Bībeles vadību, iedziļinoties uzticamā un gudrā kalpa izdotajā literatūrā un lūdzot padomu draudzes vecākajiem. (Sal. Pam. 11:14.)

6., 7. a) Kāpēc cilvēki reizēm pretojas tam, ka viņu ģimenes loceklis ir sācis mācīties Bībeli? b) Kā Bībeles skolniekiem un Jehovas kalpiem būtu jāreaģē uz ģimenes locekļu pretestību?

⁶ Lai veicinātu mierīgu gaisotni mājās, ir jāpaļaujas uz Jehovu un jācenšas izprast neticīgo ģimenes locekļu jūtas. (Sal. Pam. 16:20.) Šādi rīkoties var arī tie, kas tikai sāk iepazīt Bībeles patiesību. Reizēm, kad vīrs vai sieva sāk studēt Bībeli, dzīvesbiedrs pret to neiebilst un varbūt pat saprot, ka tas var nākt par labu ģimenei. Taču gadās, ka dzīvesbiedra reakcija ir pretēja un viņš izrāda spēcīgu nepatiku. Estere, kas tagad jau ir kļuvusi par Jehovas liecinieci, atzina, ka viņa bija ārkārtīgi nikna, kad Jehovas liecinieki sāka mācīt viņas vīram Bībeli. ”Vīra literatūru es parasti vai nu izmetu ārā, vai sadedzināju,” viņa sacīja. Hovards, kurš sākumā neatbalstīja to, ka viņa sieva mācās Bībeli, atzīmēja: ”Daudzi vīri baidās, ka viņu sievas ar viltu tiek iesaistītas kādā reliģiskā sektā. Viņiem šķiet, ka sievai draud briesmas, un, īsti nezinādami, ko iesākt, viņi kļūst naidīgi noskaņoti.”

⁷ Bībeles skolniekam, kura dzīvesbiedrs izrāda pretestību, būtu jāpalīdz saprast, ka viņam tāpēc nav jāpārtrauc mācīties Bībeli. Bieži vien viņš var atrisināt sarežģījumus, izpaužot lēnprātību un cieņu pret dzīvesbiedru. (1. Pēt. 3:15.) Hovards teica: ”Es esmu ļoti pateicīgs, ka mana sieva saglabāja mieru un nereaģēja asi.” Savukārt viņa sieva pastāstīja: ”Hovards pieprasīja, lai es pārtraucu studēt Bībeli. Viņš apgalvoja, ka man tiek skalotas smadzenes. Es nesāku to apstrīdēt un teicu, ka, iespējams, viņam ir taisnība, bet es arī piebildu, ka pati neko tādu, taisnību sakot, nemanu.  Tāpēc es lūdzu, lai viņš izlasa grāmatu, ar kuras palīdzību es mācījos Bībeli. Viņš tā arī izdarīja un nespēja nepiekrist grāmatā teiktajam. Tā viņu dziļi ietekmēja.” Ir labi atcerēties, ka tad, kad viens dzīvesbiedrs dodas prom, lai apmeklētu sapulces vai sludinātu, otrs var justies atstāts un pat bažīties par viņu laulību, tomēr šādas jūtas lielā mērā var kliedēt, ja ticīgais dzīvesbiedrs sirsnīgi apliecina otram savu mīlestību.

PALĪDZIET TUVINIEKIEM PIEŅEMT PATIESĪBU

8. Kādu padomu apustulis Pāvils deva kristiešiem, kam bija neticīgs dzīvesbiedrs?

⁸ Apustulis Pāvils kristiešiem deva padomu neatstāt dzīvesbiedru tikai tāpēc, ka tas nav ticīgs. * (Nolasīt 1. Korintiešiem 7:12—16.) Paturot prātā domu, ka neticīgais dzīvesbiedrs var kļūt par kristieti, ir iespējams nezaudēt prieku arī tad, ja ģimene ir reliģiski sašķelta. Tomēr, kad cenšamies dalīties ar ģimeni zināšanās par Bībeli, ir jābūt uzmanīgiem, kā rāda tālāk minētie piemēri.

9. Kāpēc jābūt uzmanīgiem, kad stāstām labo vēsti ģimenes locekļiem?

⁹ Kristietis, vārdā Džeisons, jutās sajūsmināts, uzzinot Bībeles patiesību. ”Es vēlējos to pastāstīt ikvienam!” viņš atceras. Kad Bībeles skolnieks saprot, ka tas, ko viņš mācās, ir patiesība, viņš var justies tik iepriecināts, ka par to vien runā. Viņš, iespējams, gaida, ka ģimenes locekļi nekavējoties atsauksies uz Bībeles vēsti, bet tuvinieku reakcija var būt pretēja cerētajai. Kā Džeisona sākotnējais entuziasms ietekmēja viņa sievu? ”Tas mani nogurdināja,” viņa teica. Kāda sieviete, kas pieņēma patiesību 18 gadus vēlāk par savu vīru, sacīja: ”Galvenais bija tas, ka mani vajadzēja iepazīstināt ar patiesību pamazām.” Ja jūs mācāt Bībeli kādam cilvēkam, kura dzīvesbiedrs nevēlas pievienoties patiesajai pielūgsmei, būtu noderīgi ar Bībeles skolnieku ik pa laikam pārrunāt, kā viņš var taktiski dalīties ar dzīvesbiedru jauniegūtajās zināšanās. Lūk, ko reiz teica Mozus: ”Līsti lejup kā lietus, mana mācība, un pili kā rasa, mana valoda, kā lietutiņš uz jaunu zaļumu!” (5. Moz. 32:2.) Daži pārdomāti patiesības ”pilieni” bieži vien panāk vairāk laba nekā nebeidzami vārdu plūdi.

10.—12. a) Kādu padomu apustulis Pēteris deva kristiešiem, kuru dzīvesbiedrs nebija ticīgs? b) Kā kāda sieviete mācījās sekot 1. Pētera 3:1, 2 lasāmajam padomam?

¹⁰ Apustulis Pēteris, Dieva iedvesmots, deva padomu kristīgām sievām, kas dzīvoja reliģiski sašķeltās ģimenēs. ”Pakļaujieties vīriem,” viņš rakstīja, ”lai  tie, kas neklausa vārdam, jūsu rīcības dēļ bez vārdiem tiktu pārliecināti ticēt, redzot, ka jūsu rīcība ir tīra un dziļas cieņas pilna.” (1. Pēt. 3:1, 2.) Sieva var pārliecināt savu vīru pievienoties patiesajai pielūgsmei, ja pakļaujas viņam un izturas pret viņu ar dziļu cieņu, un tā būtu jārīkojas pat tad, ja vīrs pret viņu ir skarbs. Tāpat arī vīram, kura sieva nepiekrīt viņa reliģiskajiem uzskatiem, jāizturas dievbijīgi un jācenšas būt mīlošam ģimenes galvam par spīti jebkādai pretestībai no sievas puses. (1. Pēt. 3:7—9.)

¹¹ Daudzi gadījumi mūsdienās apliecina, cik vērtīgi ir klausīt Pētera padomam. Lūk, viens no tiem. Kad Selma sāka mācīties Bībeli, viņas vīram Stīvenam tas nemaz nepatika. Viņš saka: ”Mani pārņēma dusmas, greizsirdība un pat tāda kā nedrošība.” Selma stāsta: ”Jau agrāk, kad es vēl nezināju patiesību, dzīvot ar Stīvenu bija kā sēdēt uz pulvera mucas. Viņš mēdza ātri aizsvilties. Kad es sāku mācīties Bībeli, šī viņa rakstura iezīme tikai pastiprinājās.” Kas viņiem palīdzēja?

¹² Selma atceras kādu būtisku atziņu, ko viņai palīdzēja saprast Jehovas lieciniece, kura viņai mācīja Bībeli. Selma pastāstīja: ”Kādu dienu es negribēju studēt Bībeli. Iepriekšējā vakarā, kad es biju centusies aizstāvēt savu viedokli kādā jautājumā, Stīvens bija saniknojies uz mani un izgāzis pār mani savas dusmas, tāpēc es jutos nomākta un sarūgtināta. Kad es māsai pastāstīju par mūsu strīdu un to, kā es jūtos, viņa palūdza, lai es 1. vēstulē korintiešiem izlasu 13. nodaļas 4. līdz 7. pantu. Es izlasīju un tad sacīju: ”Stīvens nekad pret mani tā nav izturējies.” Taču māsa mani pamudināja domāt par šo jautājumu no citas puses, pavaicādama: ”Cik bieži tu pati esi šādi rīkojusies, lai apliecinātu savu mīlestību pret vīru?” Es atbildēju: ”Nekad, jo ar viņu ir ļoti grūti sadzīvot.” Tad māsa silti teica: ”Selma, kurš no jums cenšas būt kristietis — tu vai Stīvens?” Es sapratu, ka man ir jāmaina sava domāšana, un es lūdzu Jehovu, lai viņš man palīdz ar lielāku mīlestību izturēties pret Stīvenu. Pamazām situācija sāka uzlaboties.” Pēc 17 gadiem Stīvens pieņēma patiesību.

KĀ VAR PALĪDZĒT CITI

13., 14. Kā draudzes locekļi var palīdzēt ticības biedriem, kuru ģimenes ir reliģiskā ziņā sašķeltas?

¹³ Gluži kā maigas lietus lāses, kas slaka zemi un palīdz augiem zelt un zaļot, kristiešu draudzes locekļi palīdz saglabāt prieku ticības biedriem, kas dzīvo reliģiski sašķeltās ģimenēs. ”Tieši brāļu un māsu mīlestība man palīdzēja stipri  turēties patiesībā,” atzīst Elvina, kas dzīvo Brazīlijā.

¹⁴ Laipnība un interese no kristiešu puses var ietekmēt neticīgā ģimenes locekļa sirdi. Kāds brālis Nigērijā, kas pieņēma patiesību 13 gadus vēlāk par savu sievu, dalījās atmiņās: ”Reiz, kad es braucu kopā ar kādu Jehovas liecinieku, viņa automašīna ceļā sabojājās. Viņš tuvējā ciemā uzmeklēja ticības biedrus, un tie mums sniedza naktsmājas. Šie cilvēki par mums rūpējās tā, it kā mēs būtu pazīstami jau kopš mazām dienām. Tajā vakarā es sajutu kristīgo mīlestību, par ko allaž bija runājusi mana sieva.” Anglijā kāda sieviete, kas sāka kalpot Jehovam 18 gadus vēlāk nekā viņas vīrs, teica: ”Jehovas liecinieki mūs abus aicināja ciemos, un es vienmēr pie viņiem jutos gaidīta.” Kāds vīrietis Anglijā, kurš ar laiku kļuva par Jehovas liecinieku, stāstīja: ”Brāļi un māsas mēdza mūs apciemot un aicināja ciemos pie sevis, un es ievēroju viņu interesi un rūpes. Tās it īpaši izpaudās, kad es atrados slimnīcā un daudzi no draudzes nāca mani apraudzīt.” Vai arī mēs varam parādīt sirsnīgu interesi par garīgo brāļu un māsu neticīgajiem tuviniekiem?

15., 16. Kā nezaudēt prieku, ja tuvinieki neatsaucas uz labo vēsti?

¹⁵ Protams, ne visi neticīgie tuvinieki — dzīvesbiedrs, bērni, vecāki vai citi radinieki — pieņem patiesību, ja arī kristietis jau gadiem ilgi ir rīkojies saskaņā ar Bībeles principiem un taktiski viņiem sludinājis. Daži paliek vienaldzīgi pret labo vēsti vai pat ieņem naidīgu nostāju. (Mat. 10:35—37.) Tomēr kristiešiem ir svarīgi parādīt Dievam tīkamas īpašības, jo tas var nest labus augļus. Kāds vīrs, kas agrāk nebija piekritis savas sievas reliģiskajiem uzskatiem, teica: ”Kad ticīgais dzīvesbiedrs ļauj izpausties brīnišķīgām īpašībām, nevar zināt, kas notiek otra prātā un sirdī. Tāpēc nekad nezaudējiet cerību.”

¹⁶ Pat ja kristieša tuvinieki nepieņem patiesību, viņš var izjust dzīvē prieku. Kāda māsa, kura 21 gadu kalpo Jehovam un kuras vīrs joprojām neatsaucas uz labo vēsti, saka: ”Es spēju nezaudēt prieku, jo cenšos iepriecināt Jehovu, saglabājot uzticību viņam un stiprinot savu garīgumu. Es nododos garīgai darbībai — iedziļinos Bībelē, apmeklēju sapulces, sludinu un atbalstu ticības biedrus —, un tas mani tuvina Jehovam un palīdz ”sargāt savu sirdi”.” (Sal. Pam. 4:23.)

NENOLAIDIET ROKAS!

17., 18. Kas kristietim palīdz nenolaist rokas arī reliģiski sašķeltā ģimenē?

¹⁷ Ja jūs uzticīgi kalpojat Jehovam, bet jūsu tuvinieki nepiekrīt jūsu reliģiskajiem uzskatiem, nenolaidiet rokas. Atcerieties, ka ”Tas Kungs Savu tautu neatmetīs Sava lielā Vārda dēļ”. (1. Sam. 12:22, LB-65r.) Viņš būs ar jums, kamēr vien jūs cieši turēsieties pie viņa. (Nolasīt 2. Laiku 15:2.) Tāpēc paklausiet Bībelē lasāmajam aicinājumam: ”Meklē savu prieku savā Kungā..! Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu.” (Ps. 37:4, 5.) Esiet ”neatlaidīgi lūgšanās” un droši paļaujieties, ka mīlošais debesu Tēvs jums palīdzēs izturēt jebkādas grūtības. (Rom. 12:12.)

¹⁸ Lūdziet, lai Jehova jums dotu savu svēto garu un palīdzētu saglabāt mierīgu gaisotni mājās. (Ebr. 12:14.) Ja jūs tieksieties pēc miera, neticīgo ģimenes locekļu sirds ar laiku var atvērties patiesībai. ”Visu darot Dievam par godu”, jūs noteikti izjutīsiet prieku un iekšēju mieru. (1. Kor. 10:31.) Un jūs varat būt pārliecināti, ka kristīgie brāļi un māsas jūs vienmēr ar mīlestību atbalstīs.

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 28. lpp.]

Izvēlieties īsto brīdi, kad paskaidrot savus uzskatus

[Attēls 29. lpp.]

Aplieciniet rūpes un interesi par neticīgajiem tuviniekiem