Vai jūs atceraties?

Vai jūs uzmanīgi lasījāt pēdējos Sargtorņa numurus? Pārbaudiet, vai jūs varat atbildēt uz šiem jautājumiem.

Kādā ziņā Salamana piemērs ir brīdinošs?

Dievs svētīja Salamanu un uzticēja viņam daudz godpilnu uzdevumu, tomēr ar laiku ķēniņš novērsās no Dieva. Salamans apņēma daudz sievu, arī faraona meitu, un pieļāva, ka svešzemju sievas viņu pamazām pievērš viltus dieviem. Mums jāuzmanās, lai mūsos pamazām neattīstītos nepareiza domāšana un noslieces. (5. Moz. 7:1—4; 17:17; 1. Ķēn. 11:4—8; 15. decembris, 10.—12. lappuse.)

Kā mēs varam zināt, ka zeme neies bojā 2012. gadā?

Balstoties uz seno maiju kalendāru, daži uzskata, ka 2012. gadā zeme ies bojā. Bet tas nav iespējams, jo Jehova radīja zemi, lai uz tās dzīvotu cilvēki. Bībelē ir teikts, ka zeme pastāvēs mūžīgi. (Sal. Māc. 1:4; Jes. 45:18; janvāris—marts, 10. lappuse.)

Kuri Bībeles rakstītāji bija klāt mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos?

Iespējams, Vasarsvētkos bija klāt seši no kristiešiem, kas ir sarakstījuši Grieķu rakstus. Tur bija trīs apustuļi — Matejs, Jānis un Pēteris. Tāpat klātesošo vidū bija divi Jēzus pusbrāļi — Jēkabs un Jūda — un, visticamāk, arī Marks. (Janvāris—marts, 22. lappuse.)

Kā mēs zinām, ka kopš pirmā gadsimta uz zemes vienmēr ir bijuši patiesie svaidītie kristieši?

Jēzus līdzībā par kviešiem un nezālēm ar ”labo sēklu” ir attēloti ”valstības dēli”. (Mat. 13:24—30, 38.) Kviešiem bija jāaug kopā ar nezālēm līdz pļaujas laikam. Lai gan mēs precīzi nezinām, kuri cilvēki piederēja pie ”kviešiem”, mēs varam būt pārliecināti, ka, sākot ar pirmo gadsimtu, uz zemes vienmēr ir bijuši svaidītie kristieši. (15. janvāris, 7. lappuse.)

Kas palīdz pārvarēt noslieci uz skaudību?

Mēs varam sekmīgi cīnīties ar šo noslieci, ja attīstām mīlestību un veidojam sirsnīgas jūtas pret brāļiem, atrodamies dievbijīgu cilvēku sabiedrībā, cenšamies darīt labu un ”priecājamies ar tiem, kas priecājas”. (Rom. 12:15; 15. februāris, 16., 17. lappuse.)

Kādi principi mums jātur prātā, ja kāds mums lūdz padomu?

Centīsimies izprast situāciju. Nesteigsimies ar padomiem. Būsim pazemīgi un balstīsim padomu uz Bībeli. Ja iespējams, meklēsim padomus mūsu publikācijās. Nepieņemsim lēmumus citu vietā. (15. marts, 7.—9. lappuse.)

Jēzus mudināja savus klausītājus būt gataviem noiet otru jūdzi. (Mat. 5:41.) Kā jāsaprot šie Jēzus vārdi?

Jēzus laikā izraēlieši atradās romiešu pakļautībā, un romieši varēja likt pildīt piespiedu darbu. Mudinādams savus klausītājus iet otru jūdzi, Jēzus gribēja teikt, ka viņiem bez kurnēšanas ir jāpilda tas, ko varas pārstāvji ir tiesīgi prasīt. (Aprīlis—jūnijs, 9. lappuse.)