PENSILVĀNIJAS Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrības kopsapulces vienmēr tiek gaidītas ar priecīgu satraukumu. Tieši šāda saviļņojoša atmosfēra valdīja 2011. gada 1. oktobrī, kad brāļi un māsas no visas pasaules bija sapulcējušies Jehovas liecinieku kongresu namā Džersijā (ASV, Ņūdžersija) uz 127. ikgadējo kopsapulci.

Sapulci ievadīja Gerits Lešs no Vadošās padomes. Vērsdamies pie priecīgā ļaužu pūļa — delegātiem, kas bija ieradušies uz šo pasākumu no 85 valstīm —, viņš atzīmēja, ka vienotība, kas raksturo mūsu starptautisko brāļu saimi, ir unikāla. Šī vienotība ir laba liecība apkārtējiem un sagādā godu Jehovam, un tieši vienotības tēma sapulcē tika izcelta atkal un atkal.

UZMUNDRINOŠS ZIŅOJUMS NO MEKSIKAS

Programmas pirmā runa uzsvēra Jehovas kalpu vienotību. Baltasars Perla intervēja trīs brāļus no Meksikas Bēteles, kuri stāstīja par notikumiem, kas ir saistīti ar sešu Centrālamerikas filiāļu apvienošanu ar Meksikas filiāli. Kopš Meksikas Bētelē strādā brāļi un māsas, kas ir pārcēlušies šeit no kaimiņvalstīm, tajā valda īpaši multikulturāls un starptautisks gars, un brāļi gūst lielu savstarpēju uzmundrinājumu. Ir tāda sajūta, it kā Dievs būtu izdzēsis nacionālās robežas un barjeras.

Pēc filiāļu apvienošanas svarīgs uzdevums bija parūpēties, lai tajās valstīs, kurās vairs nav vietējās Bēteles, sludinātāji nejustos nošķirti no Jehovas organizācijas. Tas tika panākts, katrai draudzei izveidojot drošu e-pasta savienojumu, ar kura palīdzību pat attālās teritorijās draudzes var uzturēt tiešu kontaktu ar Meksikas filiāli.

JAUNUMI NO JAPĀNAS

Džeimss Lintons no Japānas filiāles stāstīja par to, kā mūsu brāļus un māsas ir skārusi zemestrīce un cunami, kas Japānu piemeklēja 2011. gada martā. Daudzi mūsu ticības biedri zaudēja savus tuviniekus un īpašumus. Brāļi un māsas dabas katastrofā cietušajiem sagādāja vairāk nekā 3100 dzīvesvietu un nodeva viņu rīcībā simtiem automašīnu. Brīvprātīgie, kurus bija norīkojušas reģionālās būvniecības komitejas, dienām un naktīm strādāja, lai atjaunotu izpostītās ticības biedru mājas. Vairāk nekā 1700 brīvprātīgo cītīgi strādāja visās vietās, kur vien bija nepieciešama palīdzība. No ASV ieradās celtnieku brigāde, lai palīdzētu atjaunot valstības zāles, un šajā projektā kopumā piedalījās 575 brīvprātīgie.

Brāļi ieguldīja daudz pūļu, lai mierinātu katastrofā cietušos un stiprinātu viņu ticību. Vairāk nekā 400 draudzes vecākie apmeklēja tos, kam bija vajadzīgs uzmundrinājums. Lai sniegtu atbalstu un stiprinājumu, Vadošā padome uz katastrofas skartajām vietām nosūtīja divus zonas pārraugus no galvenās pārvaldes. Patieso rūpju un līdzjūtības apliecinājumi, ko pauda ticības biedri no visām pasaules malām, vietējiem brāļiem un māsām bija īsts uzmundrinājuma avots.

JURIDISKAS UZVARAS

Visi ar lielu interesi klausījās, kā Stīvens Hārdijs no Lielbritānijas filiāles stāstīja par nesen gūtām juridiskām  uzvarām. Piemēram, Francijas valdība bija pieprasījusi, lai Francijas Jehovas liecinieku asociācija samaksātu nodokli 58 miljonu eiro (vairāk nekā 40 miljonu latu) apmērā. Šī lieta tika atrisināta, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludināja Jehovas lieciniekiem labvēlīgu spriedumu, norādot, ka Francijas valdība ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 9. pantu, kas aizstāv reliģijas brīvību. ECT spriedums apstiprina, ka runa šajā gadījumā nav par naudu: ”Atteikšanās atzīt reliģisku asociāciju, centieni panākt tās likvidēšanu, aizskarošas valodas lietošana par reliģisku kustību — tie visi ir konvencijas 9. pantā garantēto tiesību pārkāpšanas piemēri.”

ECT pasludināja mums labvēlīgu spriedumu arī lietā pret Armēniju. Kopš 1965. gada ECT savos spriedumos bija paudusi nostāju, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija negarantē atbrīvošanu no obligātā militārā dienesta. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pasludināja, ka tādā gadījumā, ja ”atteikšanās no militārā dienesta ir saistīta ar nopietnu un neatrisināmu pretrunu starp pienākumu dienēt armijā un cilvēka sirdsapziņu vai viņa dziļo un patieso reliģisko vai cita veida pārliecību”, šī pārliecība ir tik nozīmīga, ka, saskaņā ar Cilvēktiesību konvencijas garantijām, personai ir tiesības atteikties no dienesta. Šis spriedums Armēnijai, kā arī tādām valstīm kā Azerbaidžānai un Turcijai uzliek par pienākumu atzīt šīs tiesības.

BŪVNIECĪBAS PROJEKTI

Pēc tam uzstājās Gajs Pīrss no Vadošās padomes. Viņš atzīmēja, ka visi klātesošie noteikti vēlas uzzināt par mūsu būvniecības plāniem Ņujorkas štatā. Brālis aicināja pievērst uzmanību videomateriālam, kas ļauj gūt priekšstatu par būvniecības projektiem, kuri jau ir realizēti, šobrīd norit un vēl tiek plānoti Volkilā, Patersonā, kā arī nesen iegādātajos īpašumos Vorikā un Tuksedo. 2014. gadā Volkilā ir plānots pabeigt jaunu ēku, kurā būs vairāk nekā 300 dzīvojamo istabu.

Vorikā ir plānots uzbūvēt ēku kompleksu, kas aizņems aptuveni 100 hektāru lielu platību. ”Kaut gan mēs pagaidām nezinām, kāda ir Jehovas griba saistībā ar Voriku,” sacīja brālis Pīrss, ”mēs grasāmies izvērst šeit būvniecību un perspektīvā pārcelt Jehovas liecinieku galveno pārvaldi no Bruklinas uz Voriku.” 20 hektāru liels zemes gabals, kas atrodas aptuveni 10 kilometru uz ziemeļiem no celtniecības vietas, tiks izmantots, lai tajā novietotu būvmateriālus un celtniecības tehniku. ”Līdzko mēs saņemsim atļauju sākt būvniecību, mēs ķersimies pie darba, un mēs ceram pabeigt būvniecību četru gadu laikā vai ātrāk,” teica G. Pīrss. ”Pēc tam mēs pārdosim mūsu īpašumu, kas mums ir Bruklinā.”

”Vai Vadošā padome ir mainījusi viedokli par to, cik tuvu ir lielais posts?” vaicāja G. Pīrss. ”Nekādā ziņā! Ja lielais posts izjauks mūsu plānus, tas būs lieliski, vienkārši brīnišķīgi!”

SARGĀSIMIES NO RĒCOŠĀ LAUVAS

Stīvens Lets no Vadošās padomes uzstājās ar runu, kurā viņš pievērsa uzmanību aicinājumam, kas izskan 1. Pētera vēstules 5. nodaļas 8. pantā: ”Paturiet skaidru prātu, esiet modri! Jūsu pretinieks, Velns, staigā apkārt kā rēcošs lauva, meklēdams, ko varētu aprīt.” Pārdomājot dažas lauvām raksturīgas īpašības un paradumus, mēs varam labāk saprast, cik trāpīgi Pēteris aprakstīja Velnu.

Lauvas ir stiprāki par cilvēkiem un skrien ātrāk par mums. Arī Sātanam ir daudz vairāk spēka nekā mums, tāpēc saviem spēkiem mēs nevaram cīnīties ar viņu vai aizbēgt no viņa. Mums ir nepieciešama Jehovas palīdzība. (Jes. 40:31.) Lauva pielavās medījumam nemanāmi, tāpēc mums ir jāvairās no garīgas tumsas, kurā Sātans meklē sev laupījumu. Gluži tāpat kā lauva, kas nogalina nevainīgu antilopi vai  guļošu zebras mazuli, Sātans, kam ir sveša jebkāda žēlsirdība, mūs labprāt nonāvētu. Kad lauva ir apmierinājis savu izsalkumu, upuri bieži vairs nevar pazīt. Arī to cilvēku stāvoklis, kas garīgā ziņā kļūst par Sātana upuriem, beigās ir ”sliktāks nekā sākumā”. (2. Pēt. 2:20.) Tāpēc mums ir apņēmīgi jāstājas pretī Sātanam un vienmēr jāturas pie Bībeles principiem, ko esam izpratuši. (1. Pēt. 5:9.)

AUGSTU VĒRTĒSIM SAVU VIETU JEHOVAS NAMĀ

”Mums visiem ir sava vieta Jehovas namā,” sacīja nākamais orators — Semjuels Hērds no Vadošās padomes. Katram kristietim ir noteikta vieta Dieva ”namā” — viņa garīgajā templī, kas ir Dieva izveidotā kārtība, kura uz Jēzus izpirkuma upura pamata ļauj kalpot Dievam. Mums ir augstu jāvērtē sava vieta Jehovas namā. Tāpat kā Dāvids, mēs vēlamies ”palikt tā Kunga namā visu savu mūžu”. (Ps. 27:4.)

Pievērsis uzmanību 92. psalmam, no 13. līdz 15. pantam, brālis Hērds uzdeva jautājumu: ”Kā Jehova mums palīdz zelt un plaukt?” Pēc tam viņš paskaidroja: ”Dievs ir parūpējies, lai garīgajā paradīzē mums būtu silti, droši un lai mums būtu pieejami spirdzinošie patiesības ūdeņi. Būsim viņam pateicīgi par to.” Brālis Hērds klausītājus aicināja: ”Būsim apmierināti un paliksim Jehovas namā nevis tikai īsu brīdi, bet mūžīgi.”

KRISTIEŠI CIENA DIEVA VĀRDUS

Nākamais orators, Deivids Spleins no Vadošās padomes, uzsvēra, ka patiesie kristieši vienmēr ir cienījuši Dieva Rakstus. Kad pirmajā gadsimtā radās jautājums par apgraizīšanu, kristieši to risināja ar Dieva Rakstu palīdzību. (Ap. d. 15:16, 17.) Tomēr otrajā gadsimtā dažiem no tiem, kas sevi uzskatīja par kristiešiem un kas bija apguvuši grieķu filozofiju, intelektuālas baudas gūšana kļuva svarīgāka par Dieva Rakstiem. Vēlāk citi nominālie kristieši ieviesa daudzas viltus mācības, Bībeles mācības aizstājot ar tā saukto baznīcas tēvu uzskatiem un priekšstatiem, ko bija ietekmējuši Romas imperatori.

Brālis Spleins pievērsa uzmanību Jēzus līdzībai, kurā viņš norādīja, ka vienmēr būs patiesie svaidītie kristieši, kas aizstāv patiesību. (Mat. 13:24—30.) Mēs nevaram droši zināt, kuri cilvēki piederēja pie svaidītajiem,  tomēr nav šaubu, ka gadsimtu gaitā daudzi kristieši ir atmaskojuši mācības un paražas, kas nav balstītas uz Bībeli. Šādu cilvēku vidū bija Lionas arhibīskaps Agobārs (9. gs.), Pēteris no Bruī un Anrī no Lozannas, kā arī Valdo vai Valdess (12. gs.), Džons Viklifs (14. gs.), Viljams Tindals (16. gs.) un Henrijs Grū un Džordžs Storss (19. gs.). Mūsdienās Jehovas liecinieki pūlas ievērot Bībeles normas un balsta savus uzskatus uz Bībeli, kurā ir atrodama patiesība. Tāpēc Vadošā padome par 2012. gada pantu ir izraudzījusies vārdus no Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 17. panta: ”Tavi vārdi ir patiesība.”

AIZRAUJOŠI JAUNUMI PAR BĪBELES SKOLĀM

Vadošās padomes loceklis Entonijs Moriss paziņoja par izmaiņām, kas gaida misionārus un speciālos pionierus. Sākot ar 2012. gada septembri, vairākās zemēs tiks rīkota Bībeles skola laulātiem pāriem. Ir mainīts Gileādas skolas mērķis. Kopš pagājušā gada oktobra visi, kas tiek uzaicināti mācīties Gileādas skolā, jau ir speciālie pilnas slodzes kalpotāji — tie ir misionāri, kas vēl nav mācījušies Gileādas skolā, speciālie pionieri, ceļojošie pārraugi vai Bēteles darbinieki. Skolas absolventu uzdevums būs stiprināt, atbalstīt un apmācīt vietējos ticības biedrus, un viņi tiks norīkoti strādāt filiālēs, veikt ceļojošo pārraugu pienākumus vai nosūtīti sludināt biezi apdzīvotās vietās.

Lai sludinātu attālās teritorijās, tiks norīkoti jauni speciālie pionieri. Kopš 2012. gada janvāra daļa no tiem, kas pabeidz Bībeles skolu neprecētiem brāļiem, tiek norīkoti par pagaidu speciālajiem pionieriem un nosūtīti sludināt nomaļās vietās, kur ir maz sludinātāju vai tādu nav vispār. Tas pats attieksies arī uz Bībeles skolu laulātiem pāriem. Pagaidu speciālie pionieri vispirms saņems norīkojumu uz gadu, bet daļai norīkojums tiks pagarināts uz otro un vēlāk, iespējams, uz trešo gadu. Dažos gadījumos tie, kam kalpošanā būs labi veicies, varēs turpināt speciālā pioniera kalpošanu arī pēc tam.

2011. gada kopsapulce bija ļoti priecīgs notikums. Mēs paļaujamies uz Jehovu un ceram, ka viņš svētīs organizatoriskās izmaiņas, kuru mērķis ir vēl aktīvāk un plašāk izvērst sludināšanas darbu un veicināt brāļu saimes vienotību viņam par godu un slavu.

[Papildmateriāls/Attēli 18., 19. lpp.]

TUVĀKA IEPAZĪŠANĀS

Kopsapulces programmā bija iekļauta intervija ar piecām atraitnēm, kuru vīri bija bijuši Vadošās padomes locekļi. Māsas Marina Sidlika, Edīte Sūtere, Melita Jarača, Melba Berija un Sidnija Bārbere pastāstīja, kā viņas uzzināja patiesību un sāka pilnas slodzes kalpošanu. Visas māsas dalījās dārgās atmiņās, pastāstīja par savu vīru labajām īpašībām un svētībām, ko bija pieredzējušas, kopā ar vīriem kalpojot Jehovam. Pēc intervijas visi nodziedāja aizkustinošo 86. dziesmu, kas saucas ”Sievietes, kas uzticīgi kalpo Dievam”.

[Attēli]

Augšā: Denjels un Marina Sidliki; Grānts un Edīte Sūteri; Teodors un Melita Jarači

Apakšā: Loids un Melba Beriji; Kerijs un Sidnija Bārberi

[Karte 16. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Sešas filiāles tika apvienotas ar Meksikas filiāli

MEKSIKA

GVATEMALA

HONDURASA

SALVADORA

NIKARAGVA

KOSTARIKA

PANAMA

[Attēls 17. lpp.]

Tā varētu izskatīties Jehovas liecinieku galvenā pārvalde, kas atradīsies Vorikā (Ņujorkas štats)